Language of document : ECLI:EU:C:2011:248

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2011. gada 14. aprīlī (*)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Satelīta ciparu televīzijas uztvērēji un dekodētāji ar ierakstīšanas funkciju – Kopienas Muitas kodekss – 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa un 6. punkts – Saistošas izziņas par tarifu spēkā esamība laikā

Apvienotās lietas C‑288/09 un C‑289/09

par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko First‑tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 6. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 24. jūlijā, tiesvedībā

British Sky Broadcasting Group plc (C‑288/09) un

Pace plc (C‑289/09)

pret

The Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [U. Lõhmus], A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] un P. Linda [P. Lindh] (referente),

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 16. decembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        British Sky Broadcasting Group plc vārdā – D. Andersons [D. Anderson], QC, un L. van den Hende [L. Van den Hende], advocaat,

–        Pace plc vārdā – Dž. Greistons [J. Grayston], solicitor, un Dž. Vaits [J. White], barrister,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Hetavejs [S. Hathaway], pārstāvis, kam palīdz O. Tomass [O. Thomas], barrister,

–        Eiropas Savienības Padomes vārdā – F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón] un R. Ļudvinavičūte‑Kordeiru [R. Liudvinaviciute‑Cordeiro], pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – R. Liāls [R. Lyal] un L. Bujona [L. Bouyon], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (OV L 301, 1. lpp.) un Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu Nr. 1214/2007 (OV L 286, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), apakšpozīcijas 8521 90 00 un 8528 71 13, kā arī Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97 (OV 1997, L 17, 1. lpp., un labojums – OV L 179, 11. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu un 6. punktu.

2        Šie lūgumi tika iesniegti tiesvedībās, pirmkārt, starp British Sky Broadcasting Group plc (turpmāk tekstā – “Sky”) un Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs [Viņas Augstības Ienākumu un muitas dienests] (turpmāk tekstā – “dienests”) un, otrkārt, starp Pace plc (turpmāk tekstā – “Pace”) un dienestu par, pirmkārt, pierīču, kam ir saziņas funkcija un kas ir aprīkotas ar cietā diska atmiņas vienībām, modeļu tarifu klasifikāciju un, otrkārt, par muitas nodokļa maksāšanu par šīm precēm.

 Atbilstošās tiesību normas

 Tarifu klasifikācija

 Starptautiskā tarifu klasifikācija

3        Briselē 1983. gada 14. jūnijā noslēgtā Starptautiskā konvencija, ar ko izveidota preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), un tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokols (turpmāk tekstā – “HS konvencija”) Eiropas Ekonomikas Kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).

4        Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifu nomenklatūra un statistika atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un atbilstošos ciparu kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Šajā pašā tiesību normā tāpat ir paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse apņemas piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt HS iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību.

5        Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju, kura izveidota ar 1950. gada 15. decembrī Briselē noslēgto konvenciju par šīs padomes izveidošanu, saskaņā ar HS konvencijas 8. panta noteikumiem apstiprina paskaidrojošās piezīmes un klasificēšanas ieteikumus, ko pieņem tās 6. pantā paredzētā HS komiteja. Saskaņā ar HS konvencijas 7. panta 1. punktu šīs komitejas uzdevums tostarp ir ierosināt šīs konvencijas grozījumus un sagatavot paskaidrojošās piezīmes, klasificēšanas ieteikumus, kā arī citus ieteikumus HS interpretācijai.

6        Paskaidrojošās piezīmes attiecībā uz HS pozīciju 8521 ir izteiktas šādi:

“[..]

A.–      Ierakstu un apvienoti ierakstu un atskaņošanas aparāti

Šie aparāti, ja tie ir saslēgti ar televīzijas kameru vai televīzijas uztvērēju, ieraksta nesējā ieraksta elektriskos impulsus (analogos signālus) vai analogos signālus, kas pārveidoti par ciparu kodu (vai arī šo signālu kombinācija) [..]. Ieraksts var tikt veikts atbilstoši magnētiskam vai optiskam procesam, un ieraksta nesēji parasti ir diski vai kasetes.

[..]

No šīs preču pozīcijas ir izslēgti:

[..]

c)      televīzijas uztvērējaparāti (neatkarīgi no tā, vai tie ietver radiouztvērējus vai skaņas vai video ieraksta vai atskaņošanas aparātus), videomonitori un videoprojektori (8528. preču pozīcija).” [Neoficiāls tulkojums]

7        Attiecībā uz HS pozīciju 8528 paskaidrojošajās piezīmēs ir tostarp paredzēts:

“[..]

D.–      Televīzijas uztvērējaparāti

Šajā kategorijā ietverti šādi aparāti neatkarīgi no tā, vai tie ietver video displejus vai video ekrānus:

1)      televīzijas programmu uztvērēji (uz zemes, caur kabeli vai caur satelītu), kas neietver displejus (piemēram, katodstaru lampas vai šķidrā kristāla ekrāns). Šie aparāti uztver signālus un tos pārvērš signālos, kas var tikt parādīti. Šie uztvērēji tāpat var ietvert modemu, kas ļauj pieslēgties internetam.

Šie uztvērēji ir paredzēti lietošanai ar video ieraksta vai atskaņošanas aparātiem, monitoru, projektoru aparātiem vai ar televizoriem. Tomēr ierīces, kas vienkārši izolē augstfrekvences televīzijas signālus, kā daļas ir klasificējamas 8529. preču pozīcijā.

[..]

3)      visa veida (šķidrā kristāla (LCD), plazmas, katodstaru lampas (CRT) utt.) televīzijas uztvērēji, kas tiek izmantoti mājās (televizori), pat ja tie ietver radiouztvērējus, magnetofonu, DVD diskdzini, DVD diskdzini ierakstītāju, caur satelītu pārraidīto raidījumu uztvērēju utt.

[..]

No šīs preču pozīcijas ir izslēgti:

a)      video ieraksta vai atskaņošanas aparāti (8521. preču pozīcija).

[..]” [Neoficiāls tulkojums]

 KN

8        KN ir balstīta uz HS un pārņem tās pozīcijas un HS sešu ciparu apakšpozīcijas, bet septītais un astotais cipars veido pašas KN apakšiedalījumu.

9        Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV L 28, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), 12. panta 1. punktu Eiropas Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido pilnu KN versiju un muitas nodokļu likmes, ievērojot Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas veiktos pasākumus. Šo regulu piemēro no nākamā gada 1. janvāra.

10      Regulas Nr. 2658/87 8. pantā ir precizēts, ka komiteja, kas paredzēta Muitas kodeksa 247. pantā, var izskatīt jebkuru jautājumu, kuru tai pēc savas iniciatīvas vai arī pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma ir iesniedzis tās priekšsēdētājs un kas attiecas tostarp uz KN.

11      KN redakcija, kas piemērojama lietai C‑289/09, ir tā, kura izriet no Regulas Nr. 1549/2006, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

12      KN redakcija, kas piemērojama lietai C‑288/09, ir tā, kura izriet no Regulas Nr. 1214/2007, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.

13      Vispārīgie KN interpretācijas noteikumi ir ietverti tās pirmās daļas I sadaļas A apakšiedaļā. Šie noteikumi ir identiski KN redakcijā, kas izriet no Regulām Nr. 1549/2006 un Nr. 1214/2007. Tajos ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

1.      Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]

3.      Ja, piemērojot 2. noteikuma b) punktu, vai cita iemesla dēļ preces pēc pirmā acu uzmetiena var klasificēt divās vai vairākās pozīcijās, klasifikāciju izdara šādi:

[..]

b)      ja sajaukumus, saliktas preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem, kā arī preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, nevar klasificēt atbilstīgi šā noteikuma a) punktam, tās klasificē pēc materiāliem vai sastāvdaļām, kas nosaka preces pamatīpašības, ja vien šo principu iespējams piemērot.

[..]

[..]

6.      Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka atbilstoši šo apakšpozīciju un visu saistīto apakšpozīciju piezīmēm, kā arī ar iepriekš minēto noteikumu attiecīgajām izmaiņām, ņemot vērā, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas; piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstošo iedaļu un nodaļu piezīmes, ja vien kontekstā nav paredzēts citādi.”

14      KN otrajā daļā ir iekļauta XVI iedaļa. Šajā iedaļā ir iekļauta 85. nodaļa, kas attiecas uz mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām, to detaļām, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūrām, televīzijas video un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūrām un šādu izstrādājumu detaļām un piederumiem.

15      KN XVI iedaļas piezīmes Nr. 3 teksts ir šāds:

“Ja nav īpašu piebilžu, tad kombinētas mašīnas (kombaini), kas sastāv no divām vai vairākām vienā agregātā savienotām mašīnām, kā arī citas mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas papildu vai alternatīvas funkcijas, klasificējamas atbilstīgi to galvenajai funkcijai.”

16      Pozīciju 8521 un 8528 teksts ir identisks KN redakcijās, kas izriet no Regulām Nr. 1549/2006 un Nr. 1214/2007. Turklāt šajās regulās nav paredzēts termiņš pēc publicēšanas vai paziņošanas dienas, kurā saistošās izziņas, kas zaudē spēku, saņēmējs var turpināt uz to atsaukties.

17      KN pozīcijas 8521 teksts ir šāds:

“8521 Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā:

8521 10 – magnētiskās lentes tipa:

[..]

8521 90 00 – citādi”.

18      KN pozīcijas 8528 teksts ir šāds:

“8528 Monitori un projektori, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūra, arī apvienota ar radiouztvērēju vai skaņas, vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru:

[..]

–        televīzijas uztvērējaparatūra, arī apvienota ar radiouztvērēju vai skaņas, vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru:

8528 71 – –  aparāti, kuros nav iekļauts videodisplejs vai video ekrāns:

[..]

8528 71 13 – – – – aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieejai internetam un kas veic interaktīvu informācijas apmaiņu, un kas var uztvert televīzijas signālus (pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks ar komunikāciju funkciju).”

 KN skaidrojumi

19      Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Komisija izstrādā skaidrojumus par KN, kurus tā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2008. gada 7. maijā publicētajos skaidrojumos (OV C 112, 8. lpp.) attiecībā uz pozīcijām 8521 un 8528 ir precizēts:

“8521 90 00 Citādi

Šajā apakšpozīcijā ietilpst aparatūra bez ekrāna, kura spēj uztvert televīzijas signālus, tā sauktās “televīzijas pierīces”, kurās iebūvēta ierīce ar ieraksta vai atskaņošanas funkciju (piemēram, cietais disks vai DVD diskdzinis).

[..]

8528 71 13 Aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieejai Internetam un kas veic interaktīvu informācijas apmaiņu, un kas var uztvert televīzijas signālus (pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks ar komunikāciju funkciju)

Šajā apakšpozīcijā ietilpst aparāti bez ekrāna, tā saucamās “televizora pierīces ar komunikāciju funkciju”, ko veido šādas galvenās sastāvdaļas:

–        mikroprocesors,

–        videoskaņotājs.

RF savienotājs norāda uz to, ka aparātā ir iebūvēts videoskaņotājs,

–        modems.

[..]

Televizora pierīces, kurās iebūvēta ierīce ar ieraksta vai atskaņošanas funkciju (piemēram, cietais disks vai DVD diskdzinis), šajā apakšpozīcijā neietilpst (apakšpozīcija 8521 90 00).

[..]”

20      Pamata lietas faktu norises laikā muitas nodokļa likme, kas piemērojama apakšpozīcijas 8521 90 00 aparatūras importa gadījumā, bija 13,9 %, bet aparatūra, kas klasificējama apakšpozīcijā 8528 71 13, bija atbrīvota no nodokļa.

 1994. gada Vispārējā vienošanās par muitas tarifiem un tirdzniecību un Nolīgums par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem

21      1994. gada Vispārējā vienošanās par muitas tarifiem un tirdzniecību (turpmāk tekstā – “GATT 1994”) un tostarp Vienošanās memorands par GATT II panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju ir daļa no līguma, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kas parakstīts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.).

22      Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem, ko veido Ministrijas deklarācija par informācijas tehnoloģijas preču tirdzniecību, kas pieņemta 1996. gada 13. decembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas pirmajā konferencē Singapūrā, tās pielikumi un papildinājumi (turpmāk tekstā – “NIT”), kā arī paziņojums par tā īstenošanu Kopienas vārdā tika apstiprināts ar Padomes 1997. gada 24. marta Lēmumu 97/359/EK par nodokļu atcelšanu informācijas tehnoloģiju produktiem (OV L 155, 1. lpp.). NIT 1. punktā ir precizēts, ka katras līgumslēdzējas puses tirdzniecības režīms ir jāattīsta tā, lai uzlabotu piekļuves iespējas informācijas tehnoloģiju preču tirgiem.

23      Saskaņā ar NIT 2. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas konsolidēt un novērst muitas nodokļus un citus nodokļus, un jebkāda veida nodevas GATT 1994 II panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz noteiktām precēm, tostarp “pierīcēm, kam ir saziņas funkcija: ierīces ar mikroprocesoru, kuras ietver piekļuves internetam modemu un kurām ir interaktīvas informācijas apmaiņas funkcija”.

24      2000. gada 16. novembrī tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 2559/2000, ar ko groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu (OV L 293, 1. lpp.), lai – kā izriet no šīs regulas preambulas otrā apsvēruma – īstenotu NIT.

 Muitas tiesiskais regulējums

25      Muitas tiesiskajā regulējumā ietilpst Kopienas Muitas kodekss un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (OV L 253, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 12/97 (OV 1997, L 9, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “īstenošanas regula”).

 Muitas kodekss

26      Muitas kodeksa 4. panta teksts ir šāds:

“Šajā Kodeksā terminiem ir šāda nozīme:

[..]

5)      “Lēmums” nozīmē jebkuru oficiālu muitas aktu, kas attiecas uz muitas noteikumiem, izlemjot atsevišķu gadījumu, un šāds akts rada juridiskas sekas attiecībā uz vienu vai vairākām konkrētām vai identificējamām personām; šis termins aptver arī saistošu izziņu par tarifu 12. panta nozīmē;

[..].”

27      Saskaņā ar Muitas kodeksa 12. panta 1.–6. punkta noteikumiem:

“1.      Muitas dienesti saskaņā ar komitejas procedūru pēc rakstiska lūguma izdod saistošu informāciju par tarifiem vai saistošu izcelsmes informāciju.

2.      Saistoša informācija par tarifiem vai saistoša izcelsmes informācija ir saistoša muitas dienestiem attiecībā pret informācijas turētājiem tikai attiecībā uz tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

[..]

5.      Saistoša informācija vairs nav spēkā:

a)      attiecībā uz tarifu informāciju:

i)      ja tiek pieņemta kāda regula un informācija vairs neatbilst šīs regulas noteikumiem;

ii)      ja tā vairs nav saderīga ar kādas 20. panta 6. punktā minētas nomenklatūras interpretāciju:

–        Kopienas līmenī – grozījumu dēļ kombinētās nomenklatūras paskaidrojumos vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmuma dēļ,

[..].

6.      Tādas saistošas informācijas turētājs, kas zaudē spēku saskaņā ar 5. punkta a) punkta i) vai ii) apakšpunktu vai b) punkta i) vai ii) apakšpunktu, joprojām var izmantot tādu informāciju sešus mēnešus no publicēšanas vai paziņojuma dienas [..].

5. punkta a) punkta i) apakšpunkta un b) punkta i) apakšpunkta gadījumā regula vai nolīgums var noteikt laiku, kurā piemēro pirmo apakšpunktu.

[..]”

28      Muitas kodeksa 243. pantā ir noteikts:

“1.      Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas attiecas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu un viņu skar tieši un individuāli.

[..]

Lēmums pārsūdzams tajā dalībvalstī, kurā tas ir pieņemts vai pieprasīts.

2.      Pārsūdzības tiesības var izmantot:

a)      sākotnēji – muitas dienestos, kurus dalībvalstis ir izraudzījušās šim nolūkam;

b)      turpmāk – neatkarīgā instancē, kas var būt tiesa vai līdzvērtīga specializēta iestāde, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.”

29      No Muitas kodeksa 247. un 247.a panta izriet, ka minētā kodeksa īstenošanā Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja.

 Īstenošanas regula

30      Īstenošanas regulas 11. pantā ir noteikts:

“Saistoša izziņa par tarifu, ko dalībvalsts muitas dienests izdevis pēc 1991. gada 1. janvāra, kļūst saistoša visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar vienādiem noteikumiem.”

31      Šīs regulas 12. pantā ir precizēts:

“1.      Pieņemot vienu no aktiem vai normām, kas minēti Kodeksa 12. panta 5. punktā, muitas dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saistošu izziņu turpmāk izdos vienīgi saskaņā ar minēto aktu vai normu.

2.      a)     Attiecībā uz saistošu izziņu par tarifu, panta 1. punkta piemērošanai vērā ņemamais datums ir šāds:

            [..]

–        regulām par grozījumiem kombinētās nomenklatūras paskaidrojumos, kas minētas [Muitas kodeksa] 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā – diena, kurā tās publicētas Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā,

            [..].”

 Pamata lietas un prejudiciālie jautājumi

 Lieta C‑288/09

32      Sky sniedz ciparu satelīttelevīzijas pakalpojumus. Tas ieved Apvienotajā Karalistē pierīces veidu, kam ir saziņas funkcija un cietā diska atmiņas vienības. Šī pierīce tiek saukta par “pierīci Sky+, modeli DRX 280” (turpmāk tekstā – “pierīce Sky+”).

33      Pierīce Sky+ ir satelīttelevīzijas uztvērējs. Šāds uztvērējs uztver un atkodē ciparu televīzijas signālus, kas pārraidīti, izmantojot tādas raidorganizācijas satelīttelevīzijas platformu kā Sky. Signāls tiek atkodēts tikai tad, kad tas tiek pārraidīts parādīšanai uz televizora ekrāna.

34      Raidorganizācija pārraida ciparu televīzijas signālus, izmantojot satelītu, un tos uztver zema trokšņu līmeņa pārveidotājs, kas atrodas uz galapatērētāja mājās ierīkotas satelīta antenas. Tādējādi ciparu signāls ar kabeļa palīdzību tiek nosūtīts uz uztvērēju.

35      Pierīce Sky+ ir īpaši izveidota un ieprogrammēta, lai saņemtu un atkodētu vienīgi ciparu televīzijas signālus, kas nāk no Sky satelīttelevīzijas platformas.

36      Pierīce Sky+ neietver video ekrānu. Tā ietver modemu pieejai internetam un šim nolūkam nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu.

37      Pierīce Sky+ neietver cieto disku. Puse no šā cietā diska atmiņas ietilpības tiek izmantota Sky pakalpojumiem, lai ļautu izmantot video pakalpojumu pēc pieprasījuma. Otru pusi var izmantot galapatērētājs, lai ierakstītu no Sky satelītplatformas saņemto televīzijas programmu saturu. Šī pierīce nepiedāvā iespēju ierakstīt video saturu no cita ārējā avota, tostarp no televīzijas uztvērēja, video kameras vai video ierakstīšanas ierīces. Minētā pierīce nevar arī lasīt tādu ārējo nesēju video saturu kā DVD vai videokasetes. Tāpat tā neļauj ierakstīt video saturu uz šādiem ārējiem nesējiem.

38      Pierīces Sky+ cietais disks galapatērētājam nav vajadzīgs, lai noskatītos tiešraidi. Šādā gadījumā šī pierīce darbojas kā vienkāršs televīzijas uztvērējaparāts. Turpretī minētā pierīce nevarētu darboties tikai ar cieto disku, ar ko tā ir aprīkota, nesaņemot ciparu televīzijas signālus, jo, pat tad, kad tā lasa šā cietā diska saturu, tā var darboties, tikai ja saņem šādus signālus no Sky satelītplatformas.

39      2008. gada 12. jūnijā Sky lūdza dienestam saistošo izziņu par tarifu (turpmāk tekstā – “SIT”) attiecībā uz pierīci Sky+. 2008. gada 9. jūlijā šis dienests izsniedza SIT, kurā pierīce Sky+ tika klasificēta KN apakšpozīcijā 8521 90 00.

40      Sky apstrīdēja šo SIT, apgalvojot, ka attiecīgā prece ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 8528 71 13 kā pierīce ar saziņas funkciju, proti, kā “televīzijas [uztvērējaparāts]”, kas ietilpst pozīcijā 8528.

41      Customs and International Reviews and Appeals Team [Muitas un starptautiskās pārskatīšanas un apelācijas komanda] šo pārsūdzību noraidīja ar 2008. gada 29. septembra lēmumu.

42      2008. gada 28. oktobrī Sky pārsūdzēja šo lēmumu VAT and Duties Tribunal London [PVN un nodevu tiesā Londonā], kas no 2009. gada 1. aprīļa kļuvusi par First‑tier Tribunal (Tax Chamber) [Administratīvo apelāciju tiesu (Nodokļu nodaļa)].

43      Šādos apstākļos First‑tier Tribunal (Tax Chamber) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai pierīce (set‑top box) ar [pierīces Sky+] specifikāciju ir jāklasificē [KN] apakšpozīcijā 8528 71 13, kā noteikts [Regulā Nr. 1214/2007], ar ko groza I pielikumu [..] Regulā [..] Nr. 2658/87, lai gan ir Komisijas 2008. gada 7. maija KN skaidrojumi [..] attiecībā uz apakšpozīcijām 8521 90 00 un 8528 71 13?

2)      Vai [Muitas kodeksa] [..] 12. panta 5. punkta a) apakšpunkts valsts muitas iestādēm uzliek pienākumu izsniegt saistošas izziņas par tarifiem, kas atbilst KN skaidrojumiem, ja vien šie skaidrojumi nav tikuši atzīti par tādiem, kas ir pretrunā attiecīgo KN noteikumu formulējumam, ieskaitot vispārīgos KN interpretācijas noteikumus, vai arī valsts muitas iestādes var izveidot pašas savu viedokli šajā jautājumā un gadījumā, ja tās uzskata, ka šāda pretruna pastāv, neņemt vērā skaidrojumus?

3)      Vai gadījumā, ja pierīce ar pierīces Sky+ [..] specifikāciju ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 8521 90 00, pozitīvas muitas nodokļa likmes piemērošana atbilstoši [Savienības] tiesībām būtu nelikumīga tādēļ, ka ar to tiek pārkāptas [Eiropas Savienības] saistības, kas tai ir atbilstoši [NIT] un [GATT 1994] II panta 1. punkta b) apakšpunktam, vai arī klasifikācija pozīcijā 8521 nozīmē secinājumu, ka uz strīdīgo preču attiecīgā NIT daļa neattiecas?”

 Lieta C‑289/09

44      Pace ražo un ieved pierīces, kam ir saziņas funkcija un kas ir aprīkotas ar cietā diska atmiņas vienībām (turpmāk tekstā – “pierīces STB‑HDD”), kuras ir paredzētas maksas televīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Pace Apvienotajā Karalistē ieved minētās pierīces, tostarp modeli TDS 470NB SD PVR (tāpat saukta – “pierīce Sky+”), kas ražots Sky vajadzībām un ko tā sauc par “modeli DRX 280”.

45      Pierīcēm STB‑HDD piemīt šā sprieduma 33.–38. punktā aprakstītās īpašības.

46      Pace ražo arī daudzus pierīču modeļus, kam ir saziņas funkcija, bet kuri nav aprīkoti ar cieto disku. Runa ir tostarp par modeļiem DS 430NB un DS 250NV. Šie modeļi ir klasificēti apakšpozīcijā 8528 71 13.

47      2005. gada 8. aprīlī dienests izsniedza Pace SIT, kurā pierīce Sky+ bija klasificēta KN apakšpozīcijā 8528 12 91, kā izriet no Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1810/2004 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā (OV L 327, 1. lpp.). Pēc tam, kad 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Regula Nr. 1549/2006, šī apakšpozīcija kļuva par apakšpozīciju 8528 71 13. Nenozīmīgas atšķirības, kas tehniskās specifikācijas vai preču apraksta ziņā pastāv starp dažādajām pierīcēm STB‑HDD, neietekmē to klasifikāciju.

48      Ar 2006. gada 4. decembra un 2007. gada 29. janvāra vēstulēm dienests informēja Pace par to, ka “ar 2007. gada 1. janvāri KN kodi tiks būtiski grozīti” un ka “šo kodu grozījumu dēļ 2005. gada 8. aprīļa SIT tiek atsaukta ar 2006. gada 31. decembri”. Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam šīs vēstules nekad nav darītas zināmas Pace.

49      Ar 2008. gada 8. augusta vēstuli dienests apstiprināja, ka uz modeli STB‑HDD TDS 460, kam ir divi veidi, proti, TDS 460NV un TDS 460NS, tāpat attiecas 2005. gada 8. aprīļa SIT, kamēr tas paliek spēkā.

50      Ar 2008. gada 8. augusta vēstuli dienests apstiprināja, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu 2005. gada 8. aprīļa SIT zaudējis spēku 2007. gada 1. janvārī kodu grozījumu dēļ, kas radušies HS grozījumu un ikgadējās muitas tarifu atjaunināšanas dēļ.

51      2008. gada 17. novembrī dienesti pieprasīja, lai Pace a posteriori samaksātu muitas nodokli par visām pierīcēm STB‑HDD, tostarp par pierīci Sky+, kas ievestas laikā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada aprīlim. Šī prasība tika izteikta tādēļ, ka pierīces STB‑HDD bija klasificētas nepareizā KN pozīcijā, proti, apakšpozīcijā 8528 71 13, lai gan, pēc dienesta domām, šīs preces bija jāklasificē apakšpozīcijā 8521 90 00.

52      2008. gada 4. decembrī Pace lūdza pārskatīt dienesta lēmumu. 2009. gada 16. janvārī Customs and International Reviews and Appeals Team apstiprināja lēmumu par attiecīgo pierīču STB‑HDD klasifikāciju ar numuru 8521 90 00.

53      2009. gada 10. februārī Pace pārsūdzēja Customs and International Reviews and Appeals Team lēmumu VAT and Duties Tribunal Manchester [PVN un nodokļu tiesā Mančestrā]. 2009. gada 27. martā šī prasība tika nodota First‑tier Tribunal (Tax Chamber).

54      Savā prasībā Pace apšaubīja KN skaidrojumu saderību ar KN. Pace apgalvo, ka SIT, kas attiecas uz attiecīgajām pierīcēm, ir palicis spēkā sešus mēnešus pēc Regulas Nr. 1549/2006 stāšanās spēkā un ka Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Regula Nr. 1549/2006 nav “regula” šīs tiesību normas izpratnē.

55      Šādos apstākļos First‑tier Tribunal (Tax Chamber) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai pierīce (set‑top box) ar saziņas funkciju (“STB”) un cietā diska atmiņas vienību (“HDD”) ir jāklasificē [KN] apakšpozīcijā 8528 71 13, kā noteikts [Regulās Nr. 1549/2006 un Nr. 1214/2007], lai gan ir Komisijas 2008. gada 7. maija [KN skaidrojumi] attiecībā uz KN apakšpozīcijām 8521 90 00 un 8528 71 13?

2)      Vai gadījumā, ja STB ar HDD un ar STB‑HDD specifikācijām ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 8521 90 00, pozitīvas muitas nodokļa likmes piemērošana atbilstoši [Savienības] tiesībām būtu nelikumīga tādēļ, ka ar to tiek pārkāptas [Savienības] saistības, kas tai ir atbilstoši [NIT] un [GATT 1994] II panta 1. punkta b) apakšpunktam, vai arī klasifikācija pozīcijā 8521 nozīmē secinājumu, ka attiecīgā prece neietilpst atbilstošās NIT tiesību normas piemērošanas jomā?

3)      Vai [Muitas kodeksa] 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka 2005. gada 8. aprīļa [SIT], uz kuru atsaucās [Pace], automātiski zaudēja spēku pēc 2006. gada 31. decembra tādēļ, ka tā vairs neatbilda Regulā Nr. 1549/2006 noteiktajām tiesību normām? It īpaši – vai Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa jāinterpretē tādējādi, ka Regula Nr. 1549/2006 nav “regula” šīs tiesību normas izpratnē vai nu tādēļ, ka tā ir KN ikgadējā atjaunošana, vai arī tādēļ, ka tā nav specifiska klasifikācijas regula?

4)      Vai Muitas kodeksa 12. panta 6. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka, ja tiek veikta ikgadējā KN atjaunošana, kas neietver noteikumu par SIT turētājiem pieejamā pārejas perioda apjomu, šiem SIT turētājiem nav tiesību uz pārejas periodu, vai arī atbilstoši tiesiskās paļāvības aizsardzības principam tiem ir tiesības uz parasto Komisijas klasifikācijas regulās noteikto sešu mēnešu pārejas periodu?”

56      Tiesas priekšsēdētājs 2009. gada 22. septembrī izdeva rīkojumu apvienot lietas C‑288/09 un C‑289/09 rakstveida un mutvārdu procesam.

57      Ņemot vērā starp minētajām lietām esošo saistību, saskaņā ar Reglamenta 43. pantu, lasot to kopā ar tā 103. pantu, šīs lietas ir apvienojamas sprieduma taisīšanai.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu lietā C‑288/09 un pirmo jautājumu lietā C‑289/09

58      Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa Tiesai jautā, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas saziņas pierīces kā pierīce Sky+, kas ir aprīkotas ar cietā diska atmiņas vienībām, ietilpst apakšpozīcijā 8528 71 13, lai gan ir 2008. gada 7. maija KN skaidrojumi, no kuriem izriet, ka minētās pierīces ietilpst apakšpozīcijā 8521 90 00.

59      Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos ir paredzēts, ka preču klasifikāciju vispirms nosaka pēc pozīciju un sadaļu vai nodaļu noteikumiem, bet sadaļu vai nodaļu nosaukumu tekstam ir tikai norādes vērtība.

60      Šajā ziņā ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un sadaļas vai nodaļas piezīmēs (it īpaši skat. 2000. gada 19. oktobra spriedumu lietā C‑339/98 Peacock, Recueil, I‑8947. lpp., 9. punkts; 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C‑495/03 Intermodal Transports, Krājums, I‑8151. lpp., 47. punkts; 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑142/06 Olicom, Krājums, I‑6675. lpp., 16. punkts, un 2009. gada 19. februāra spriedumu lietā C‑376/07 Kamino International Logistics, Krājums, I‑1167. lpp., 31. punkts).

61      2008. gada 7. maija KN skaidrojumos ir noteikts, ka pierīces ar iekārtu, kurai ir ierakstīšanas vai atskaņošanas funkcija (piemēram, cietais disks), ir izslēgtas no apakšpozīcijas 8528 71 13 un ir klasificējamas apakšpozīcijā 8521 90 00.

62      Tomēr HS paskaidrojošajās piezīmēs, kas bija spēkā pamata lietas notikumu dienā, ir precizēts, ka televīzijas uztvērējaparāti, pat tādi, kas ietver ierakstīšanas ierīci, ir jāizslēdz no pozīcijas 8521 un jāklasificē pozīcijā 8528.

63      Vēl ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru skaidrojošajām piezīmēm, ko attiecībā uz KN izstrādājusi Komisija, bet attiecībā uz HS – Pasaules Muitas organizācija, ir būtiska loma dažādu pozīciju piemērojamības interpretācijā, bet tām nav juridiski saistoša rakstura (skat. 1994. gada 16. jūnija spriedumu lietā C‑35/93 Develop Dr. Eisbein, Recueil, I‑2655. lpp., 21. punkts; 2007. gada 11. janvāra spriedumu lietā C‑400/05 B.A.S. Trucks, Krājums, I‑311. lpp., 28. punkts, un 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C‑403/07 Metherma, Krājums, I‑8921. lpp., 48. punkts).

64      KN paskaidrojošo piezīmju, kuras neaizstāj HS skaidrojumus, bet ir jāuzskata par tādām, kas papildina pēdējos minētos skaidrojumus (šajā ziņā skat. 2007. gada 6. decembra spriedumu lietā C‑486/06 Van Landeghem, Krājums, I‑10661. lpp., 36. punkts) un ar kurām iepazīstas kopā ar pēdējiem minētajiem skaidrojumiem, saturam līdz ar to ir jāatbilst KN noteikumiem, un tas nedrīkst mainīt to piemērojamību (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Kamino International Logistics, 48. punkts).

65      Līdz ar to, ja izrādās, ka KN skaidrojumi ir pretrunā KN pozīciju un sadaļas vai nodaļas piezīmju tekstam, tie nav jāņem vērā (šajā ziņā skat. 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C‑229/06 Sunshine Deutschland Handelsgesellschaft, Krājums, I‑3251. lpp., 31. punkts; 2008. gada 5. jūnija spriedumu lietā C‑312/07 JVC France, Krājums, I‑4165. lpp., 34. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Kamino International Logistics, 49. un 50. punkts).

66      Apakšpozīcija 8521 90 00 – kā izriet no tās teksta – attiecas uz video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparātiem, pat ja šie aparāti ietver videosignālu uztvērēju un ja ieraksts notiek uz nesējiem, kas nav magnētiskā lente. Aparāti, kuri ierakstu veic uz magnētiskajām lentēm, ietilpst apakšpozīcijā 8521 10.

67      Pozīcija 8528 iekļauj tostarp televīzijas uztvērējaparātus, pat tādus, kas ietver skaņas vai video ierakstīšanas aparātu. Apakšpozīcija 8528 71 13 attiecas uz televīzijas uztvērējaparātiem, pat tādiem, kas ietver skaņas vai video ierakstīšanas aparātu, kuri nav izstrādāti, lai ietvertu videodispleju vai video ekrānu, un kuri ir aprīkoti ar mikroprocesoriem, kas iekļauj modemu piekļuvei internetam un kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu, kā arī spēj uztvert televīzijas signālus.

68      Ir jāprecizē – kā Komisija apstiprināja tiesas sēdē –, ka termini “videosignālu uztveršana” un “televīzijas signālu uztveršana” aptver divus identiskus jēdzienus.

69      No šīm definīcijām izriet, ka preces, kas ietilpst šajās abās apakšpozīcijās, var vienlaicīgi uztvert televīzijas signālus un tos ierakstīt. Starpība starp abām apakšpozīcijām ir meklējama minēto funkciju pamatīpašībās vai papildu īpašībās. Apakšpozīcija 8521 90 00 attiecas uz ierakstīšanas iekārtām, kam papildus ir televīzijas uztvērēja funkcija, bet apakšpozīcija 8528 71 13 attiecas uz televīzijas uztvērējaparātiem, kam papildus ir ierakstīšanas funkcija.

70      KN XVI iedaļas, kurā ietilpst attiecīgās apakšpozīcijas, piezīmē Nr. 3 ir precizēts, ka “kombinētas mašīnas, kas sastāv no divām vai vairākām vienā agregātā savienotām mašīnām, kā arī citas mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas alternatīvas [vai papildu] funkcijas, klasificē atbilstoši to galvenajai funkcijai”.

71      Attiecīgajai pierīcei Sky+ pamata lietā, kuras darbība ir aprakstīta šā sprieduma 33.–38. punktā, nenoliedzami ir abas – televīzijas signālu ierakstīšanas un uztveršanas – funkcijas. Tādējādi tā ir mašīna, kas izpilda divas vai vairākas alternatīvas vai papildu funkcijas KN XVI iedaļas piezīmes Nr. 3 izpratnē.

72      Līdz ar to ir jānoskaidro, kura no šīm divām funkcijām – televīzijas signālu ierakstīšana vai uztveršana – ir pamatfunkcija un kura ir papildu funkcija.

73      Vispirms ir jānoraida Komisijas rakstveida apsvērumos izdarītais pieņēmums, ka klasifikācija vienā vai otrā apakšpozīcijā var tikt veikta, ņemot vērā programmu stundu skaitu, kas var tikt uzglabāts pierīces Sky+ cietajā diskā. Proti, tā kā šis ilgums nav skaidri noteikts KN vai tās paskaidrojošās piezīmēs, šis izšķiršanas kritērijs neatbilst tiesiskās drošības principam.

74      Tāpat tas, ka pierīce Sky+ nevar darboties tikai ar vienu cieto disku, ar ko tā ir aprīkota, un ka šis cietais disks nav vajadzīgs, lai noskatītos televīzijas programmas, un tātad tas, ka televīzijas signālu uztveršana ir obligāti vajadzīga minētās pierīces darbībai, neļauj noteikt, kāda ir aparāta galvena funkcija. Proti, kā pamatoti norādījusi Komisija, tas vien, ka aparāta funkcija ir obligāti vajadzīga, tam nepiešķir pamatfunkcijas raksturu, jo funkcija var būt obligāti vajadzīga arī kā otršķirīga vai papildu funkcija.

75      No lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka pierīce Sky+ neļauj ierakstīt video saturu no cita ārēja avota, tostarp no televīzijas uztvērēja, kameras vai videoierakstīšanas aparāta, ka tāpat tā nevar lasīt tādu ārējo nesēju video saturu kā DVD vai videokasetes un ka tā neļauj ierakstīt video saturu uz šādiem ārējiem nesējiem. Pat ja šie elementi ir nevis minētās pierīces objektīvās īpašības un pazīmes šā sprieduma 60. punktā minētās judikatūras izpratnē, bet drīzāk televīzijas signālu ierakstīšanas un uztveršanas funkciju mijiedarbība, tie sniedz lietderīgus skaidrojumus par pierīces Sky+ paredzēto izmantošanas mērķi.

76      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka preces izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs, ko var novērtēt atkarībā no tās objektīvām īpašībām un pazīmēm (it īpaši skat. 2000. gada 28. marta spriedumu lietā C‑309/98 Holz Geenen, Recueil, I‑1975. lpp., 15. punkts; 2001. gada 5. aprīļa spriedumu lietā C‑201/99 Deutsche Nichimen, Recueil, I‑2701. lpp., 20. punkts, un 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑183/06 RUMA, Krājums, I‑1559. lpp., 36. punkts).

77      Šajā ziņā – kā tiesas sēdē atzina Komisija – ir jāņem vērā tas, kas patērētājam šķiet pamatfunkcija vai papildu funkcija.

78      Gan no lēmumiem par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, gan no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem iziet, ka Sky+ veida pierīces tiek pārdotas tādiem televīzijas pakalpojumu sniedzējiem kā Sky, kuri tos nodod savu klientu rīcībā, lai tie varētu piekļūt to piedāvātajām programmām.

79      Līdz ar to ir jākonstatē, ka patērētājs noslēdz abonēšanas līgumu ar tādu pakalpojumu sniedzēju kā Sky galvenokārt iespējas piekļūt piedāvātajām televīzijas programmām dēļ un ka, lai to izdarītu, viņam ir jāizmanto tāda pierīce kā pierīce Sky+. Turklāt iespēja ierakstīt saņemtās televīzijas programmas, kas ir šim modelim, ir tikai papildu pakalpojums, ko tas piedāvā.

80      Pierīces Sky+ funkciju mijiedarbība, kas aprakstīta šā sprieduma 75. punktā un kas nosaka ierakstīšanas funkcijas atkarību no televīzijas signālu uztveršanas funkcijas, pierāda, ka patērētājs, izvēloties šo preci, a priori vēlas nevis ierakstīšanas funkciju, bet drīzāk televīzijas signālu atkodēšanas funkciju, pat ja ierakstīšanas iespēja vai ierakstāmu programmu stundu skaits var ietekmēt viņa izvēli.

81      No visas šīs informācijas izriet, ka pierīce Sky+ ir galvenokārt paredzēta televīzijas signālu uztveršanai un ka šī funkcija šim aparātam ir raksturīga. Līdz ar to tā ir tās pamatfunkcija, bet ierakstīšanas funkcija ir tikai sekundāra.

82      No minētā izriet, ka, tā kā KN skaidrojumi šajā aspektā ir pretrunā KN, tie, piemērojot šā sprieduma 63.–65. punktā minēto judikatūru, nav jāpiemēro.

83      Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pat ja tāda nolīguma kā NIT noteikumi nevar privātpersonām radīt tiesības, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām, ja tiesiskais regulējums šajā jomā Savienībā pastāv, Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasināto Savienības tiesību normām liek šīs normas interpretēt pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (šajā ziņā skat. 1996. gada 10. septembra spriedumu lietā C‑61/94 Komisija/Vācija, Recueil, I‑3989. lpp., 52. punkts, un 2010. gada 6. jūlija spriedumu lietā C‑428/08 Monsanto Technology, Krājums, I‑6761. lpp., 72. punkts).

84      No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas saziņas pierīces kā pierīce Sky+, kas aprīkotas ar cietā diska atmiņas vienībām, ietilpst apakšpozīcijā 8528 71 13, neņemot vērā KN skaidrojumus.

 Par trešo jautājumu lietā C‑288/09 un otro jautājumu lietā C‑289/09

85      Ņemot vērā atbildi uz pirmajiem jautājumiem abās lietās, uz trešo jautājumu lietā C‑288/09 un otro jautājumu lietā C‑289/09 nav jāatbild.

 Par otro jautājumu lietā C‑288/09

86      Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādēm ir jāizsniedz SIT, kas atbilst KN skaidrojumiem, vismaz tiktāl, ciktāl šie skaidrojumi nav atzīti par nesaderīgiem ar KN, vai – tieši otrādi – tādējādi, ka šīs iestādes nevar rīkoties atbilstoši šiem skaidrojumiem, ja tās uzskata, ka tie nav saderīgi ar KN.

87      Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) daļas pirmajā ievilkumā ir noteikts, ka SIT vairs nav spēkā, ja tā vairs nav saderīga ar KN interpretāciju grozījumu KN skaidrojumos dēļ.

88      Šī tiesību norma reglamentē nevis tieši muitas iestāžu pienākumus SIT izsniegšanas jomā, bet šo dokumentu spēka zaudēšanu.

89      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pat ja formāli iesniedzējtiesa savu jautājumu ir ierobežojusi ar Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) daļas pirmā ievilkuma interpretāciju, attiecībā uz muitas iestāžu rīcību KN skaidrojumu grozījumu gadījumā šis apstāklis nav šķērslis, lai Tiesa sniegtu visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izskatot tai iesniegto lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem ir atsaukusies (it īpaši skat. 2007. gada 25. janvāra spriedumu lietā C‑321/03 Dyson, Krājums, I‑687. lpp., 24. punkts; 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C‑392/05 Alevizos, Krājums, I‑3505. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2010. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑229/08 Wolf, Krājums, I‑1. lpp., 32. punkts). Šajā ziņā Tiesai no visas valsts tiesas iesniegtās informācijas, tostarp no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pamatojuma, ir jāizdala tie Savienības tiesību elementi, kuriem, ņemot vērā strīda priekšmetu, ir nepieciešama interpretācija (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wolf, 32. punkts).

90      Jautājums tātad ir jāsaprot tādējādi, ka iesniedzējtiesa jautā, vai no tā, ka SIT zaudē spēku pēc KN skaidrojumu grozījumiem, muitas iestādēm rodas pienākums izsniegt tiem atbilstošu SIT.

91      Īstenošanas regulas 12. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā ir precizēts, ka, ja KN skaidrojumi tiek grozīti, muitas iestādēm ir jāveic visi pasākumi, lai turpmāk ar šo grozījumu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiktu izsniegti minētajiem skaidrojumiem atbilstoši SIT.

92      Tomēr, kā tika atgādināts šā sprieduma 63. punktā, KN skaidrojumi, lai arī tie ir būtiski līdzekļi KN vienveidīgas interpretācijas nodrošināšanai no dalībvalstu muitas iestāžu puses, nav juridiski saistoši (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Develop Dr. Eisbein, 21. punkts, un 1998. gada 3. decembra spriedumu lietā C‑259/97 Clees, Recueil, I‑8127. lpp., 12. punkts).

93      No šim apsvērumiem izriet, ka muitas iestādēm, saņemot SIT pieteikumu, ir jāizpilda KN skaidrojumu prasības, lai nodrošinātu muitas tiesību vienveidīgu piemērošanu Savienībā. Ja minētās iestādes un uzņēmēji nevar vienoties par minēto skaidrojumu atbilstību KN un par preču klasifikāciju, šiem uzņēmējiem ir jāceļ prasība kompetentajā tiesā.

94      Tiesai, kurai iesniegta pārsūdzība preces tarifu klasifikācijas jomā, piemērojot Muitas kodeksa 243. pantu, tā ir jāklasificē saskaņā ar KN noteikumiem un saskaņā ar LESD 267. pantā paredzētajiem nosacījumiem jāvēršas Tiesā ar prejudiciālu jautājumu.

95      Turklāt, kā norādīja Komisija, ja dalībvalsts muitas iestādes saskaras ar gadījumu, kurā skaidrojumu piemērošana, šķiet, rada ar KN nesaderīgu iznākumu, šai dalībvalstij ir iespēja vērsties Muitas kodeksa 247. pantā paredzētajā komitejā saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 8. pantā paredzēto procedūru.

96      Līdz ar to uz otro jautājumu lietā C‑288/09 ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkts un īstenošanas regulas 12. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādēm ir jāizsniedz KN skaidrojumiem atbilstošas SIT. Ja minētās iestādes un uzņēmēji nevar vienoties par minēto skaidrojumu atbilstību KN un par preču klasifikāciju, šiem uzņēmējiem ir jāceļ prasība kompetentajā tiesā saskaņā ar Muitas kodeksa 243. pantu. Tiesa, kurā ir iesniegta šī lieta, spriež par preces klasifikāciju, un saskaņā ar LESD 267. pantā paredzētajiem nosacījumiem tai ir jāvēršas Tiesā ar prejudiciālu jautājumu. Turklāt dalībvalstij, no kuras ir atkarīgas minētās iestādes, ir iespēja vērsties Muitas kodeksa 247. pantā paredzētajā komitejā saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 8. pantā paredzēto procedūru.

 Par trešo jautājumu lietā C‑289/09

97      Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa Tiesai būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Regula Nr. 1549/2006 ir jāuzskata par regulu šīs tiesību normas izpratnē. Šī tiesa, precīzāk, jautā, vai SIT, kas vairs neatbilst KN Regulas Nr. 1549/2006 stāšanās spēkā dēļ, pēc šīs stāšanās spēkā datuma ir zaudējusi spēku vai nē.

98      Saskaņā ar Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu SIT zaudē spēku, ja regulas pieņemšanas dēļ tā vairs neatbilst pastāvošajām tiesību normām.

99      Kā pamatoti norādīja Komisija, Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa attiecas ne tikai uz tādām regulām, kas – kā Regula Nr. 1549/2006 – tiek pieņemtas, piemērojot Regulas Nr. 2658/87 12. panta 1. punktu, bet arī uz jebkuru citu regulu, kas ietekmē vai nosaka preču klasifikāciju KN.

100    Sākot ar 2007. gada 1. janvāri Regulas Nr. 2658/87 I pielikums, kurā atrodas KN, ir aizstāts ar Regulas Nr. 1549/2006 pielikuma tekstu – kā izriet no šīs pēdējās minētās regulas 1. panta.

101    Regulas Nr. 1549/2006 preambulas ceturtajā apsvērumā ir precizēts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 12. pantu pēdējās minētās regulas I pielikums no 2007. gada 1. janvāra ir jāaizstāj ar KN pilno redakciju.

102    KN tekstā, kas iekļauts Regulas Nr. 1549/2006 pielikumā, vairs nav minēta apakšpozīcija 8528 12 91. Līdz ar to SIT, kurā prece ir klasificēta šajā apakšpozīcijā, vairs neatbilst KN un tātad saskaņā ar Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu no 2007. gada 1. janvāra automātiski zaudē spēku.

103    No šīs informācijas izriet, ka uz trešo jautājumu lietā C‑289/09 ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Regula Nr. 1549/2006 ir jāuzskata par regulu šīs tiesību normas izpratnē. SIT, kas vairs neatbilst KN tādēļ, ka spēkā stājusies Regula Nr. 1549/2006, zaudē spēku pēc šīs stāšanās spēkā datuma.

 Par ceturto jautājumu lietā C‑289/09

104    Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Muitas kodeksa 12. panta 6. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka, ja, piemērojot Regulas Nr. 2658/87 12. pantu, tiek pieņemta regula, ar ko groza KN, un ja šajā regulā nav noteikts termiņš, kurā SIT, kas zaudē spēku, turētājs tomēr var turpināt to izmantot, minētais turētājs vairs nevar izmantot šo SIT vai – tieši otrādi – viņš var to izmantot saskaņā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu sešu mēnešu laikā, kas parasti tiek paredzēti tarifu klasifikācijas jomā.

105    Muitas kodeksa 12. panta 6. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka, ja SIT zaudē spēku, piemērojot šā kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu, regulā ir paredzēts, ka šajā tiesību normā var noteikt termiņu, kurā šis SIT turētājs var turpināt to izmantot, ievērojot Muitas kodeksa 12. panta 6. punkta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus.

106    Ir jānorāda, ka Pace 2005. gada 8. aprīlī izsniegtā SIT nav zaudējusi spēku kāda no Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) daļā paredzētajiem iemesliem dēļ.

107    Regulā Nr. 1549/2006 netika noteikts termiņš, kurā SIT, kas tās spēkā stāšanās dēļ zaudējuši spēku, turētāji būtu varējuši izmantot minētās SIT.

108    Attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, uz kuru varētu atsaukties uzņēmēji un kurš varētu attaisnot, ka attiecībā uz viņiem tiek noteikts termiņš SIT, kas ir zaudējusi spēku, izmantošanai, piemērojot Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2658/87 12. pantā ir noteikts, ka Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido pilnu KN versiju. Šī regula tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais 31. oktobrī un ir piemērojama no nākamā gada 1. janvāra.

109    Iespējamība, ka tiks grozīts KN teksts vai pozīciju un apakšpozīciju saturs, un sekojošais risks, ka SIT zaudēs spēku, rūpīgiem uzņēmējiem ir tātad paredzami un zināmi.

110    Regula Nr. 1549/2006, kas ietilpst Regulas Nr. 2658/87 12. pantā paredzēto regulu kategorijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2006. gada 31. oktobrī un atbilstoši minētā 12. panta noteikumiem stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

111    Līdz ar to uzņēmēji nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai viņiem tiktu piešķirts termiņš, kurā viņi varētu izmantot SIT, kas, piemērojot Muitas kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļu, ir zaudējis spēku, gadījumā, ja šajā tiesību normā paredzētajā regulā šāds termiņš nebūtu paredzēts.

112    Ņemot vērā šos apsvērumus, uz ceturto jautājumu lietā C‑289/09 ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 12. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja, piemērojot Regulas Nr. 2658/87 12. pantu, tiek pieņemta regula, ar kuru groza KN, un ja šajā regulā nav noteikts termiņš, kurā SIT, kas zaudē spēku, turētājs tomēr var turpināt to izmantot, minētais turētājs vairs nevar izmantot šo SIT.

 Par tiesāšanās izdevumiem

113    Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 un Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu Nr. 1214/2007, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas saziņas pierīces kā pierīce Sky+, kas aprīkotas ar cietā diska atmiņas vienībām, modelis DRX 280, ietilpst apakšpozīcijā 8528 71 13, neņemot vērā minētās kombinētās nomenklatūras skaidrojumus;

2)      Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97, 12. panta 5. punkta a) apakšpunkts un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92, kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 12/97, 12. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādēm ir jāizsniedz kombinētās nomenklatūras skaidrojumiem atbilstošas saistošas izziņas par tarifu. Ja minētās iestādes un uzņēmēji nevar vienoties par minēto skaidrojumu atbilstību kombinētajai nomenklatūrai un par preču klasifikāciju, šiem uzņēmējiem ir jāceļ prasība kompetentajā tiesā saskaņā ar Regulas Nr. 2913/92, redakcijā ar grozījumiem, 243. pantu. Tiesa, kurā ir iesniegta šī lieta, spriež par preces klasifikāciju, un saskaņā ar LESD 267. pantā paredzētajiem nosacījumiem tai ir jāvēršas Tiesā ar prejudiciālu jautājumu. Turklāt dalībvalstij, no kuras ir atkarīgas minētās iestādes, ir iespēja vērsties Regulas Nr. 2913/92 247. pantā paredzētajā komitejā saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000, 8. pantā paredzēto procedūru;

3)      Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 82/97, 12. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Regula Nr. 1549/2006 ir jāuzskata par regulu šīs tiesību normas izpratnē. Saistoša izziņa par tarifu, kas vairs neatbilst kombinētajai nomenklatūrai tādēļ, ka spēkā stājusies Regula Nr. 1549/2006, zaudē spēku tarifu jomā pēc šīs stāšanās spēkā datuma;

4)      Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 82/97, 12. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja, piemērojot Regulas Nr. 2658/87, kas grozīta ar Regulu Nr. 254/2000, 12. pantu, tiek pieņemta regula, ar kuru groza kombinēto nomenklatūru, un ja šajā regulā nav noteikts termiņš, kurā saistošas izziņas par tarifu, kas zaudē spēku, turētājs tomēr var turpināt to izmantot, minētais turētājs vairs nevar izmantot šo saistošo izziņu par tarifu.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – angļu.