TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2014. gada 19. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Gaisa kvalitāte – Direktīva 2008/50/EK – Slāpekļa dioksīda robežlielumi – Pienākums lūgt noteiktā termiņa pagarinājumu, iesniedzot gaisa kvalitātes plānu – Sankcijas
Lieta C‑404/13
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 16. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 19. jūlijā, tiesvedībā
The Queen, pēc lūguma, ko iesniegusi
ClientEarth
pret
The Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] (referents), A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça],
ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],
sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 10. jūlija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– ClientEarth vārdā – P. Kirch, advokāts, D. Rose, QC, kā arī E. Dixon un B. Jaffey, barristers;
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – M. Holt un J. Beeko, pārstāvji, kuriem palīdz K. Smith, QC;
– Eiropas Komisijas vārdā – K. Mifsud-Bonnici un S. Petrova, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 4. un 19. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 1. lpp.) 13., 22., 23. un 30. pantu.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp ClientEarth – vides aizsardzības nevalstisko organizāciju – un Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs [vides, pārtikas un lauku lietu ministru] par nevalstiskās organizācijas lūgumu pārskatīt gaisa kvalitātes plānus, kurus ir izstrādājusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karaliste atbilstoši Direktīvai 2008/50 attiecībā uz noteiktām zonām un aglomerācijām.
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva 2008/50
3 Direktīvas 2008/50 preambulas 16. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:
“Attiecībā uz zonām un aglomerācijām, kurās ir sevišķi sarežģīti apstākļi, jābūt iespējai atlikt termiņu, kurā jānodrošina atbilstība gaisa kvalitātes robežlielumiem, ja – neatkarīgi no attiecīgo piesārņojuma mazināšanas pasākumu īstenošanas – konkrētās zonās vai aglomerācijās pastāv nopietnas problēmas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Atliekot termiņu konkrētā zonā vai aglomerācijā, būtu reizē jāizstrādā vispārējs plāns, kas jānovērtē Komisijai un ar ko paredzēts nodrošināt atbilstību pagarinātajā termiņā. Vajadzīgo Kopienas pasākumu, kas atspoguļo Tematiskajā stratēģijā par gaisa kvalitāti izvirzītos mērķus samazināt emisijas to rašanās vietā, pieejamība būs svarīga, lai efektīvi samazinātu emisijas termiņos, kas noteikti šajā direktīvā robežlielumu atbilstības sasniegšanai, un tie jāņem vērā, novērtējot pieprasījumus pagarināt termiņus, kuros jānodrošina atbilstība.”
4 Direktīvas 2008/50 1. pantā “Priekšmets” ir paredzēts:
“Ar šo direktīvu ir paredzēti pasākumi, lai:
1) noteiktu un izvirzītu mērķus gaisa kvalitātei, novēršot, nepieļaujot vai mazinot kaitīgu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi kopumā;
[..].”
5 Direktīvas 2008/50 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:
“Šajā direktīvā:
[..]
5) “robežlielums” ir zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu šā piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību un/vai uz vidi kopumā un kas jāsasniedz noteiktā termiņā, un ko pēc tam nedrīkst pārsniegt;
[..]
7) “pielaides robeža” ir procentos izteikts robežlieluma pārsniegums, kas pieļaujams saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem;
8) “gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni” ir plāni, kuros paredzēti pasākumi, lai sasniegtu robežlielumu vai mērķlielumu;
[..].”
6 Direktīvas 2008/50 13. pantā “Cilvēku veselības aizsardzības robežlielumi un trauksmes līmeņi” ir noteikts:
“1. Dalībvalstis nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM10, svina un oglekļa oksīda koncentrācija gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus.
Robežlielumus, kas XI pielikumā noteikti attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un benzolu, nedrīkst pārsniegt no minētajā pielikumā norādītās dienas.
Atbilstību šīm prasībām novērtē saskaņā ar III pielikumu.
Pielaides robežu, kas noteikta XI pielikumā, piemēro saskaņā ar 22. panta 3. punktu un 23. panta 1. punktu.
[..]”
7 Direktīvas 2008/50 22. pantā “Izpildes termiņu atlikšana un atbrīvojums no konkrētu robežlielumu piemērošanas pienākuma” ir noteikts:
“1. Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību slāpekļa dioksīda vai benzola robežlielumiem nevar sasniegt XI pielikumā paredzētajā termiņā, dalībvalstis šai konkrētajai zonai vai aglomerācijai var atlikt minēto termiņu par ne vairāk kā pieciem gadiem ar nosacījumu, ka saskaņā ar 23. pantu gaisa kvalitātes plānu izstrādā zonām un aglomerācijām, uz kurām attiektos atlikšana; šādu gaisa kvalitātes plānu papildina ar XV pielikuma B iedaļā minēto informāciju, kas saistīta ar attiecīgām piesārņojošām vielām, un tajā uzskatāmi parāda, kā līdz jaunā termiņa beigām nodrošinās atbilstību robežlielumiem.
[..]
3. Ja kāda dalībvalsts piemēro 1. vai 2. punktu, tā nodrošina, ka robežlieluma pārsniegums nevienai piesārņojošai vielai nav lielāks par maksimālo pielaides robežu, kas katrai attiecīgai piesārņojošai vielai ir dota XI pielikumā.
4. Dalībvalstis dara [Eiropas] Komisijai zināmus gadījumus, kad tās uzskata, ka jāpiemēro 1. vai 2. punkts, kā arī dara zināmu 1. punktā minēto gaisa kvalitātes plānu, tostarp visu attiecīgo informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu to, vai attiecīgie nosacījumi ir ievēroti. Komisija novērtējumā ņem vērā dalībvalsts veikto pasākumu aplēsto ietekmi uz apkārtējā gaisa kvalitāti dalībvalstīs patlaban un nākotnē, kā arī Kopienas pašreizējo pasākumu un plānoto Kopienas pasākumu, kurus Komisija ierosinās, aplēsto ietekmi uz gaisa kvalitāti.
Ja deviņos mēnešos no minētā paziņojuma saņemšanas dienas Komisija nav cēlusi iebildumus, uzskata, ka attiecīgie nosacījumi 1. vai 2. punkta piemērošanai ir ievēroti.
Ja ir iebildumi, Komisija var prasīt, lai dalībvalstis precizē esošos vai izstrādā jaunus gaisa kvalitātes plānus.”
8 Direktīvas 2008/50 23. pantā “Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni” ir noteikts:
“1. Ja konkrētās zonās vai aglomerācijās piesārņojošo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz kādu robežlielumu vai mērķlielumu, kā arī attiecīgu pielaides robežu, dalībvalstis minētajām zonām vai aglomerācijām nodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi, lai panāktu atbilstību attiecīgajam robežlielumam vai mērķlielumam, kā paredzēts XI un XIV pielikumā.
Robežlielumiem, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānos paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. Gaisa kvalitātes plānos papildus var iekļaut īpašus pasākumus, lai aizsargātu paaugstināta riska iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus.
Šajos gaisa kvalitātes plānos iekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju un var iekļaut 24. pantā minētos pasākumus. Šos plānus tūlīt dara zināmus Komisijai, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums.
Ja ir jāizstrādā vai jāīsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni par vairākām piesārņojošām vielām, dalībvalstis vajadzības gadījumā sagatavo un īsteno integrētus gaisa kvalitātes plānus, kas aptver visas attiecīgās piesārņojošās vielas.
2. Lai sasniegtu attiecīgos vides aizsardzības mērķus, dalībvalstis pēc iespējas nodrošina saderību ar pārējiem plāniem, kas ir paredzēti saskaņā ar Direktīvu 2001/80/EK, Direktīvu 2001/81/EK vai Direktīvu 2002/49/EK.”
9 Direktīvas 2008/50 30. pantā “Sankcijas” ir noteikts:
“Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas valsts noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.”
10 Direktīvas 2008/50 XI pielikuma “Robežlielumi cilvēku veselības aizsardzībai” B punktā 2010. gada 1. janvāris ir noteikts kā datums, sākot no kura nedrīkst tikt pārsniegti slāpekļa dioksīda robežlielumi.
11 Direktīvas 2008/50 XV pielikuma “Informācija, kas iekļaujama vietējos, reģionālos vai valstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos gaisa kvalitātes uzlabošanai” A punktā ir precizēta atbilstoši šīs direktīvas 23. pantam paziņojamā informācija un tā B punktā ir precizēta informācija, kas jāpaziņo saskaņā ar tās 22. panta 1. punktu.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
12 Slāpekļa dioksīds ir gāze, kura veidojas degšanas procesā augstā temperatūrā. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka ceļu satiksme un māju apkure ir galvenie slāpekļa dioksīda emisiju avoti vairumā Apvienotās Karalistes apdzīvoto vietu.
13 Lai novērtētu un pārvaldītu gaisa kvalitāti atbilstoši Direktīvā 2008/50 paredzētajiem nosacījumiem, Apvienotā Karaliste tika sadalīta 43 zonās un aglomerācijās šīs direktīvas izpratnē.
14 2010. gadā 40 no šīm zonām un aglomerācijām bija pārkāpts viens vai vairāki no šajā direktīvā noteiktajiem slāpekļa dioksīda robežlielumiem.
15 Saskaņā ar gaisa kvalitātes plānu projektiem, kas attiecībā uz 17 šīm zonām un aglomerācijām, tostarp “Greater London” [Londonas aglomerācija], sabiedriskajai apspriešanai tika publicēti 2011. gada 9. jūnijā, bija norādīts, ka atbilstība robežlielumiem jāsasniedz pēc 2015. gada.
16 Galīgie plāni, tostarp pieteikumi termiņu pagarinājumam atbilstoši Direktīvas 2008/50 22. pantam attiecībā uz 24 no 40 zonām vai aglomerācijām, tika iesniegti Komisijā 2011. gada 22. septembrī. Šajos plānos bija precizēti nosacījumi, ar kādiem bija paredzēts sasniegt atbilstību robežlielumiem vēlākais līdz 2015. gada 1. janvārim.
17 Ar 2012. gada 25. jūnija lēmumu Komisija apstiprināja 9 pieteikumus termiņu pagarinājumam bez iebildēm, attiecībā uz 3 pieteikumiem tā deva piekrišanu termiņu pagarinājumam ar zināmiem nosacījumiem, bet par 12 zonām izvirzīja iebildes.
18 Attiecībā uz 16 zonām vai aglomerācijām, kuru gaisa kvalitātes plānos atbilstību robežlielumiem bija paredzēts sasniegt laika posmā no 2015. līdz 2025. gadam, Apvienotā Karaliste neiesniedza pieteikumus par termiņa pagarinājumu atbilstoši Direktīvas 2008/50 22. pantam, un Komisija par tiem nav izteikusi savus apsvērumus.
19 ClientEarth lūdza High Court of Justice (England & Wales), Queen’s bench Division (Administrative Court) [Anglijas un Velsas Administratīvā tiesa] izdot izpildrīkojumu, ar kuru būtu noteikts, ka Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs ir jāpārskata gaisa kvalitātes plānu sagatavošanas projekts, lai nodrošinātu, ka tajos visos ir iekļautas ziņas par to, kā saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. pantu pēc iespējas drīz un vēlākais līdz 2015. gada 1. janvārim tiks sasniegti slāpekļa dioksīda robežlielumi.
20 Minētā tiesa noraidīja šo prasību, uzskatot, ka, pat ja Secretary of State nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši Direktīvas 2008/50 13. pantam, tomēr dalībvalstij nav pienākuma lūgt šajā direktīvā noteiktā termiņa pagarinājumu atbilstoši tās 22. pantam, lai ievērotu robežlielumus. Tā piebilda, ka katrā ziņā šāds izpildrīkojums var radīt nopietnas politiskas un ekonomiskas grūtības un to pieņemt nozīmētu veikt politisku izvēli, kas neietilpst tās kompetencē.
21 Apelācijas sūdzība par iepriekš minēto nolēmumu tika noraidīta ar Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) [Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta)] 2012. gada 30. maija nolēmumu, tomēr tajā ClientEarth tika atļauts iesniegt pārsūdzību Supreme Court of the United Kingdom [Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa].
22 Šī pēdējā tiesa konstatēja, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi savu pienākumu ievērot Direktīvas 2008/50 13. pantā noteiktos slāpekļa dioksīda robežlielumus attiecībā uz 16 pamatlietā norādītajām zonām un aglomerācijām. Tā turklāt konstatēja, ka šajā lietā ir radušies jautājumi par Direktīvas 2008/50 interpretāciju, kuri iepriekš nav aplūkoti Tiesas judikatūrā.
23 Šādos apstākļos Supreme Court of the United Kingdom nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1) Ja atbilstoši Direktīvai [2008/50] konkrētā zonā vai aglomerācijā nav tikusi panākta atbilstība slāpekļa dioksīda robežlielumiem līdz 2010. gada 1. janvārim – termiņam, kas noteikts [šīs] direktīvas XI pielikumā, vai dalībvalstij saskaņā ar direktīvu un/vai LES 4. pantu ir pienākums lūgt atlikt termiņu atbilstoši Direktīvas [2008/50] 22. pantam?
2) Apstiprinošas atbildes gadījumā, kādos apstākļos (ja tādi pastāv) dalībvalsts var tikt atbrīvota no šī pienākuma?
3) Kādā apmērā (ja vispār) dalībvalsts, kura nav izpildījusi [Direktīvas 2008/50] 13. pantu, pienākumus iespaido [tās] 23. pants [un it īpaši tā 2. punkts]?
4) Gadījumā, ja netiek izpildīts [šīs direktīvas 13. vai 22. pants], kādi pasākumi (ja vispār) valsts tiesai ir jānosaka atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām, lai izpildītu Direktīvas [2008/50] 30. pantu un/vai LES 4. vai 19. pantu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo un otro jautājumu
24 Ar savu pirmo un otro jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/50 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja noteiktā zonā vai aglomerācijā dalībvalstī pēc 2010. gada 1. janvāra – datuma, kas norādīts šajā pielikumā, – nevar tikt sasniegti šīs direktīvas XI pielikumā slāpekļa dioksīdam noteiktie robežlielumi, šai valstij, lai varētu pagarināt šo termiņu ilgākais par pieciem gadiem, ir pienākums iesniegt attiecīgu lūgumu atbilstoši Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktam un vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts tomēr noteiktos apstākļos var tikt atbrīvota no šī pienākuma.
25 Pienākums ievērot Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktos slāpekļa dioksīda robežlielumus no šajā pielikumā norādītā datuma, proti, 2010. gada 1. janvāra, izriet no šīs direktīvas 13. panta 1. punkta otrās daļas.
26 Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktā tomēr ir paredzēta iespēja pagarināt sākotnēji noteikto termiņu, ja robežlielumi nevar tikt ievēroti tajā noteiktajā termiņā, ar nosacījumu, ka dalībvalsts izveido plānu attiecībā uz gaisa kvalitāti tajā zonā vai aglomerācijā, kurai tiktu piemērots termiņa pagarinājums, un tajā ir ievērotas zināmas prasības. It īpaši šim plānam ir jābūt izstrādātam saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. pantu. Šāds plāns turklāt ir jāpapildina ar XV pielikuma B iedaļā minēto informāciju par attiecīgajām piesārņojošām vielām, un tajā uzskatāmi ir jāparāda, kā līdz jaunā termiņa beigām tiks nodrošināta atbilstība robežlielumiem. Informācija par šīm zonām un aglomerācijām un plāni ir jāiesniedz Komisijā apstiprināšanai saskaņā ar 22. panta 4. punktu.
27 Attiecībā uz jautājumu par to, vai, lai Direktīvas 2008/50 XI pielikumā norādīto termiņu varētu pagarināt ilgākais par pieciem gadiem, attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums iesniegt attiecīgu lūgumu un izstrādāt plānu šajā ziņā, ja ir izpildīti šīs direktīvas 22. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, ir jākonstatē, ka, lai arī no šīs normas teksta neizriet skaidras norādes šajā ziņā, no šīs normas konteksta, kā arī no Savienības likumdevēja noteiktā mērķa izriet, ka minētais 22. panta 1. punkts ir interpretējams šādi.
28 Direktīvas 2008/50 22. panta 4. punktā attiecīgajai dalībvalstij ir noteikts pienākums darīt zināmas Komisijai zonas un aglomerācijas, kurās dalībvalsts ieskatā ir piemērojams šī panta 1. punkts, un iesniegt iepriekš minētajā tiesību normā noteikto gaisa kvalitātes plānu.
29 Šāda interpretācija ir piemērotākā, lai tiktu ievērots Savienības likumdevēja nospraustais mērķis nodrošināt apkārtējā gaisa kvalitāti, jo ar to attiecīgajai dalībvalstij ir uzlikts pienākums iepriekš paredzēt robežlielumu neievērošanu noteiktajā termiņā un izstrādāt gaisa kvalitātes plānu, kurā ir paredzēti detalizēti pasākumi, lai novērstu šo piesārņojumu papildu termiņā.
30 Tomēr ir jāuzsver, ka, lai gan attiecībā uz sēra dioksīdu, PM10, svinu un oglekļa oksīdu Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka dalībvalstis “nodrošina”, ka netiek pārsniegti robežlielumi, tad šīs normas otrajā daļā ir norādīts, ka attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un benzolu robežlielumus “nedrīkst pārsniegt” pēc noteiktā termiņa, kas tātad ir pienākums sasniegt rezultātu.
31 Līdz ar to dalībvalstīm ir jānosaka visi vajadzīgie pasākumi, lai to ievērotu, un nevar tikt uzskatīts, ka termiņa pagarinājuma iespēja, kas ir dota Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktā, [šī pienākuma] izpildi tām ļauj grozīt pēc savas patikas.
32 Kā norādīts šīs direktīvas preambulas 16. apsvērumā, ar šo normu sākotnēji šajā direktīvā noteikto termiņu ir atļauts pagarināt vienīgi tad, ja – neatkarīgi no attiecīgo piesārņojuma mazināšanas pasākumu īstenošanas – konkrētās zonās vai aglomerācijās pastāv “nopietnas problēmas” saistībā ar atbilstības nodrošināšanu.
33 Šādos apstākļos Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tās XI pielikumā norādīto slāpekļa dioksīda robežlielumu sasniegšanas termiņu varētu pagarināt ilgākais par pieciem gadiem, dalībvalstij šajā normā ir noteikts pienākums iesniegt lūgumu, tiklīdz, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, objektīvi var tikt secināts, ka neatkarīgi no tā, ka šī dalībvalsts ir veikusi visus atbilstošos pasākumus piesārņojuma mazināšanai, šie robežlielumi noteiktajā termiņā konkrētā zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt sasniegti.
34 Attiecībā uz jautājumu par to, vai noteiktos apstākļos tomēr būtu attaisnojams, ka šāds pienākums nav ticis izpildīts, pietiek konstatēt, ka Direktīvā 2008/50 nav paredzēts neviens izņēmums no tās 22. panta 1. punktā paredzētā pienākuma.
35 Līdz ar to uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tās XI pielikumā norādīto slāpekļa dioksīda robežlielumu sasniegšanas termiņu varētu pagarināt ilgākais par pieciem gadiem, dalībvalstij šajā normā ir noteikts pienākums iesniegt lūgumu, tiklīdz, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, objektīvi var tikt secināts, ka neatkarīgi no tā, ka šī dalībvalsts ir veikusi visus atbilstošos pasākumus piesārņojuma mazināšanai, šie robežlielumi noteiktajā termiņā konkrētā zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt sasniegti. Direktīvā 2008/50 nav paredzēts neviens izņēmums no tās 22. panta 1. punktā paredzētā pienākuma.
Par trešo jautājumu
36 Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai gadījumā, kad izrādās, ka konkrētā dalībvalsts zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt ievēroti Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktie slāpekļa dioksīda robežlielumi pēc šajā pielikumā noteiktā datuma, proti, 2010. gada 1. janvāra, ja dalībvalsts nav lūgusi termiņa pagarinājumu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktu, tikai gaisa kvalitātes plāna izstrāde atbilstoši šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajai daļai vien nav pamats uzskatīt, ka šī dalībvalsts tomēr ir izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti minētās direktīvas 13. pantā.
37 Iesākumā ir jāatgādina, ka Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama tikai tad, ja piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz robežlielumus pēc to sasniegšanai paredzētā termiņa.
38 Turklāt attiecībā uz slāpekļa dioksīdu šīs normas piemērošana nav atkarīga no tā, vai dalībvalsts iepriekš ir mēģinājusi saņemt šī termiņa pagarinājumu atbilstoši Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktam.
39 Līdz ar to Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama arī tādos apstākļos kā pamatlietā, kad šīs direktīvas XI pielikumā noteiktie slāpekļa dioksīda robežlielumi šajā pielikumā noteiktajā datumā, proti, 2010. gada 1. janvārī, dalībvalsts zonās vai aglomerācijās nav sasniegti un ja šī dalībvalsts nav lūgusi noteikt vēlāku datumu atbilstoši minētās direktīvas 22. panta 1. punktam.
40 Turpinot, no Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka tad, ja slāpekļa dioksīda robežlielumi ir pārsniegti pēc to sasniegšanai noteiktā termiņa iestāšanās, attiecīgajai dalībvalstij ir jāizstrādā gaisa kvalitātes plāns, kurā ir ievēroti zināmi nosacījumi.
41 Tādējādi šajā plānā ir jāparedz atbilstoši pasākumi, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks, un tajā papildus var tikt iekļauti īpaši pasākumi, lai aizsargātu paaugstināta riska iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta trešo daļu šajā plānā ir jāiekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minētā informācija, un tajā var tikt iekļauti 24. pantā minētie pasākumi. Šie plāni tūlīt, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums, ir jādara zināmi Komisijai.
42 Tomēr analīze, saskaņā ar kuru tādos apstākļos kā pamatlietā dalībvalsts pilnībā būtu izpildījusi no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otrās daļas izrietošos pienākumus tādēļ vien, ka šāds plāns ir izstrādāts, nevar tikt atzīta par pamatotu.
43 Iesākumā jānorāda, ka tikai Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktā ir tieši paredzēta iespēja dalībvalstij pagarināt šīs direktīvas XI pielikumā noteikto termiņu šajā pielikumā noteikto slāpekļa dioksīda robežlielumu ievērošanai.
44 Turpinot, šāda analīze varētu apdraudēt Direktīvas 2008/50 13. un 22. panta lietderīgo iedarbību, jo tā ļautu dalībvalstij atbrīvoties no pienākuma ievērot 13. pantā noteikto termiņu ar nosacījumiem, kas nav tik strikti kā 22. pantā paredzētie.
45 Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktā ir noteikts, ka gaisa kvalitātes plānā jāietver ne tikai informācija, kura jāpaziņo saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu un kas uzskaitīta tās XV pielikuma A daļā, bet tas jāpapildina arī ar pielikuma B daļā norādīto informāciju par vairāku direktīvu ieviešanu un par visiem gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumiem, kuru īstenošana tikusi apsvērta attiecīgi vietējā, reģionālā vai valsts mērogā un kas piemēroti, lai sasniegtu gaisa kvalitātes mērķus. Šajā plānā turklāt ir uzskatāmi jāparāda, kā līdz jaunā termiņa beigām tiks nodrošināta atbilstība robežlielumiem.
46 Visbeidzot, šo interpretāciju turklāt apstiprina konstatējums, atbilstoši kuram Direktīvas 2008/50 22. un 23. pants principā ir piemērojami atšķirīgās situācijās un to tvērums atšķiras.
47 Šīs direktīvas 22. panta 1. punkts ir piemērojams, ja atbilstība noteiktu piesārņojošo vielu robežlielumiem, ņemot vērā, kā tas izriet no šīs direktīvas preambulas 16. apsvēruma, īpaši augstu piesārņojuma līmeni, “nevar” tikt sasniegta Direktīvā 2008/50 sākotnēji paredzētajā termiņā. Šajā tiesību normā turklāt šī termiņa pagarinājums ir atļauts tikai tad, ja dalībvalsts spēj uzskatāmi parādīt, ka līdz jaunā termiņa beigām, kas nevar pārsniegt piecus gadus, tā spēs nodrošināt atbilstību robežlielumiem. Visbeidzot, šai normai ir tikai ierobežota piemērojamība laikā.
48 Turpretī Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktam ir vispārējāka piemērošanas joma, kas nav ierobežota laikā, jo tas ir piemērojams jebkuram šajā direktīvā noteikto piesārņojošo vielu robežlielumu pārsniegumam pēc tās piemērošanai noteiktā termiņa iestāšanās neatkarīgi no tā, vai tas noteikts ar Direktīvu 2008/50, vai arī to ir noteikusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu.
49 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka gadījumā, ja izrādās, ka konkrētā dalībvalsts zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt ievēroti Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktie slāpekļa dioksīda robežlielumi pēc šajā pielikumā noteiktā datuma, proti, 2010. gada 1. janvāra, ja dalībvalsts nav lūgusi termiņa pagarinājumu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktu, tikai gaisa kvalitātes plāna izstrāde atbilstoši šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajai daļai vien nav pamats uzskatīt, ka šī dalībvalsts tomēr ir izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti minētās direktīvas 13. pantā.
Par ceturto jautājumu
50 Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LES 4. un 19. pants, kā arī Direktīvas 2008/50 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts nav ievērojusi prasības, kuras izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otrās daļas, vienlaikus nelūdzot piešķirt termiņa pagarinājumu atbilstoši šīs direktīvas 22. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentajai valsts tiesai, kurā tiek izskatīta attiecīgā lieta, attiecībā pret valsts iestādi ir jāvērš visi nepieciešamie pasākumi, piemēram, izpildrīkojums, lai šī iestāde izstrādātu ar šo direktīvu prasīto plānu atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.
51 Iesākumā ir jākonstatē, ka iemesli, kuru dēļ Direktīvas 2008/50 30. panta attiecībā uz sankciju kārtību, kura ir jāievieš dalībvalstīm, interpretācija būtu lietderīga pamatlietas strīdā, no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem pietiekami skaidri neizriet.
52 Attiecībā uz LES 4. pantu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstu tiesām atbilstoši lojālas sadarbības principam, kas ietverts šī panta 3. punktā, ir jānodrošina to tiesību aizsardzība tiesā, kuras tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām (šajā ziņā tostarp skat. spriedumu Unibet, C‑432/05, EU:C:2007:163, 38. punkts). Turklāt saskaņā ar LES 19. panta 1. punktu dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.
53 Gadījumā, ja pēc 2010. gada 1. janvāra tiek pārsniegti slāpekļa dioksīda robežlielumi dalībvalstī, kura nav lūgusi pagarināt šo termiņu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktu, šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā tai ir noteikts skaidrs pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes plānu, kas atbilst zināmām prasībām (skat. pēc analoģijas spriedumu Janecek, C‑237/07, EU:C:2008:447, 35. punkts).
54 Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru privātpersonas pret valsts iestādēm var atsaukties uz direktīvas normām, ja tās ir beznosacījuma un pietiekami skaidras. Kompetentajām valsts iestādēm un tiesām iespēju robežās ir jāinterpretē valsts tiesību normas tādējādi, lai tās atbilstu šīs direktīvas mērķiem. Gadījumā, kad šādu interpretāciju nav iespējams sniegt, tām šīs ar direktīvu nesaderīgās valsts tiesību normas nav jāpiemēro (šajā ziņā skat. spriedumu Janecek, EU:C:2008:447, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
55 Visbeidzot, kā Tiesa to ir daudzkārt atkārtojusi, izslēgt, ka skartās personas principā nevar atsaukties uz Direktīvā 2008/50 paredzētajām saistībām, nebūtu saderīgi ar saistošo raksturu, kāds ar LESD 288. pantu ir piešķirts šai direktīvai. Šis apsvērums it īpaši ir attiecināms uz direktīvām, kuru mērķis ir regulēt, kā arī samazināt gaisa piesārņojumu un ar kurām tādējādi ir iecerēts aizsargāt sabiedrības veselību (šajā ziņā skat. spriedumu Janecek, EU:C:2008:447; 37. punkts).
56 No tā izriet, ka fiziskām vai juridiskām personām, kuras robežlielumu pārsniegšana pēc 2010. gada 1. janvāra skar tieši, ir tiesības no valsts iestādēm, atbilstošā gadījumā vēršoties kompetentajās tiesās, prasīt gaisa kvalitātes plāna izstrādi atbilstoši Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrajai daļai, līdzko dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka tiek ievērotas prasības, kuras izriet no šīs direktīvas 13. panta 1. punkta otrās daļas, vienlaikus neprasot termiņa pagarinājumu atbilstoši 22. pantā paredzētajiem nosacījumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu Janacek, EU:C:2008:447, 39. punkts).
57 Attiecībā uz šī plāna saturu no Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka, ja dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kādus pasākumus noteikt, tiem katrā ziņā ir jābūt tādiem, lai robežlielumu pārsniegšanas laikposms būtu pēc iespējas īsāks.
58 Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka, līdzko dalībvalsts nav ievērojusi prasības, kuras izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otrās daļas, vienlaikus nelūdzot piešķirt termiņa pagarinājumu atbilstoši šīs direktīvas 22. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentajai valsts tiesai, kurā tiek izskatīta attiecīgā lieta, pret valsts iestādi ir jāvērš visi nepieciešamie pasākumi, piemēram, izpildrīkojums, lai šī iestāde izstrādātu ar šo direktīvu prasīto plānu atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
59 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pamatlietas pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tās XI pielikumā norādīto slāpekļa dioksīda robežlielumu sasniegšanas termiņu varētu pagarināt ilgākais par pieciem gadiem, dalībvalstij šajā normā ir noteikts pienākums iesniegt lūgumu, tiklīdz, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, objektīvi var tikt secināts, ka neatkarīgi no tā, ka šī dalībvalsts ir veikusi visus atbilstošos pasākumus piesārņojuma mazināšanai, šie robežlielumi noteiktajā termiņā konkrētā zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt sasniegti. Direktīvā 2008/50 nav paredzēts neviens izņēmums no tās 22. panta 1. punktā paredzētā pienākuma;
2) gadījumā, ja izrādās, ka konkrētā dalībvalsts kādā zonā vai aglomerācijā nevarēs ievērot Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktos slāpekļa dioksīda robežlielumus pēc šajā pielikumā noteiktā datuma, proti, 2010. gada 1. janvāra, ja dalībvalsts nav lūgusi termiņa pagarinājumu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktu, tikai gaisa kvalitātes plāna izstrāde atbilstoši šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajai daļai vien nav pamats uzskatīt, ka šī dalībvalsts tomēr ir izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti minētās direktīvas 13. pantā;
3) līdzko dalībvalsts nav ievērojusi prasības, kuras izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otrās daļas, vienlaikus nelūdzot piešķirt termiņa pagarinājumu atbilstoši šīs direktīvas 22. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentajai valsts tiesai, kurā tiek izskatīta attiecīgā lieta, attiecībā pret valsts iestādi ir jāvērš visi nepieciešamie pasākumi, piemēram, izpildrīkojums, lai šī iestāde izstrādātu ar šo direktīvu prasīto plānu atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.
[Paraksti]