Apvienotās lietas C‑411/10 un C‑493/10
N. S.
pret
Secretary of State for the Home Department
un
M. E. u.c.
pret
Refugee Applications Commissioner
un
Minister for Justice, Equality and Law Reform
(Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) un High Court (Īrija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Savienības tiesību īstenošana – Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums – Kopējā Eiropas patvēruma sistēma – Regula (EK) Nr. 343/2003 – “Drošu valstu” jēdziens – Patvēruma meklētāja nosūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti – Pienākums – Apstrīdams pieņēmums, ka šī dalībvalsts ievēro pamattiesības
Sprieduma kopsavilkums
1. Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kritēriji un mehānismi, kā noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu – Dalībvalstu rīcības brīvība
(LES 6. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. pants; Padomes Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkts)
2. Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kritēriji un mehānismi, kā noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu – Patvēruma meklētāja nosūtīšana uz dalībvalsti, kura ir atbildīga par viņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 18. un 47. pants; Padomes Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. punkts)
3. Pamattiesības – Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums – Piemērojamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 4., 18. un 47. pants; Padomes Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. un 2. punkts)
4. Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kritēriji un mehānismi, kā noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu – Patvēruma meklētājiem piešķirtā aizsardzība – Apjoms
(30. protokols, kas pievienots LESD; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pants; Padomes Regula Nr. 343/2003)
1. Padomes Regulas Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 2. punktā dalībvalstīm ir atzīta rīcības brīvība, kas ir daļa no kopējās Savienības patvēruma sistēmas, kura ir paredzēta LESD un kuru ir izstrādājis Savienības likumdevējs. Šī rīcības brīvība dalībvalstīm ir jāizmanto, ievērojot pārējās minētās regulas tiesību normas. Tātad ir jāuzskata, ka dalībvalsts, kas izmanto šo rīcības brīvību, īsteno Savienības tiesības Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.
Tāpēc ar dalībvalsts lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktu, izskatīt vai neizskatīt patvēruma pieteikumu, par kuru atbilstoši regulas III nodaļā noteiktajiem kritērijiem tā nav atbildīga, tiek īstenotas Savienības tiesības LES 6. panta un/vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē.
(sal. ar 65., 66., 68. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Savienības tiesībās tiek liegts piemērot neapstrīdamu pieņēmumu, ka dalībvalsts, kura Regulas Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 1. punktā ir norādīta par atbildīgo, ievēro Eiropas Savienības pamattiesības.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 18. un 47. pants neliek sniegt citādu atbildi nekā iepriekš.
(sal. ar 105. un 115. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)
3. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstīm, ieskaitot valsts tiesas, ir pienākums nenosūtīt patvēruma meklētāju uz atbildīgo dalībvalsti Regulas Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izpratnē gadījumos, kad tās nevar nezināt, ka sistemātiski trūkumi patvēruma piešķiršanas procesā un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļos šajā dalībvalstī rada nopietnus un pierādītus iemeslus uzskatīt, ka patvēruma meklētājam radīsies reāls risks tikt pakļautam necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei šīs tiesību normas izpratnē.
Saglabājot tiesības pašai izskatīt Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktā paredzēto pieteikumu, nespēja nosūtīt patvēruma meklētāju uz citu Savienības dalībvalsti, kad šī valsts ir noteikta par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar šīs regulas III nodaļas kritērijiem, nosaka dalībvalstij, kurai būtu jāveic šī nosūtīšana, pienākumu turpināt minētās nodaļas kritēriju pārbaudi, lai noskaidrotu, vai pārējie kritēriji neļauj noteikt citu dalībvalsti par atbildīgu izskatīt patvēruma pieteikumu.
Tomēr ir svarīgi, lai dalībvalsts, kurā atrodas patvēruma meklētājs, rūpētos par to, lai situācija, kurā tiek pārkāptas šī patvēruma meklētāja pamattiesības, netiktu pasliktināta, veicot nesaprātīgi garu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu. Vajadzības gadījumā tās pienākums ir pašai izskatīt pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 18. un 47. pants neliek sniegt citādu atbildi nekā iepriekš.
(sal. ar 106.–108. un 115. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)
4. No 30. protokola par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijas Republikai un Apvienotajai Karalistei 1. panta izriet, ka ar šo protokolu nav apstrīdēta hartas piemērojamība Apvienotajai Karalistei vai Polijai, kas ir apstiprināts minētā protokola preambulas apsvērumos. Tādējādi saskaņā ar protokola preambulas trešo apsvērumu harta Polijas Republikas un Apvienotās Karalistes tiesās jāpiemēro un jāinterpretē stingri saskaņā ar šī protokola 1. pantā minētajiem paskaidrojumiem. Turklāt saskaņā ar minētā protokola preambulas sesto apsvērumu hartā vēlreiz ir apliecinātas Savienībā atzītās tiesības, brīvības un principi un tie padarīti redzamāki, taču nav radītas jaunas tiesības vai principi.
Šādos apstākļos minētā protokola 1. panta 1. punktā ir izskaidrots hartas 51. pants par tās piemērojamību, un tā mērķis nav atbrīvot Polijas Republiku un Apvienoto Karalisti no pienākuma ievērot hartas noteikumus, ne arī liegt šo dalībvalstu tiesām rūpēties par šo noteikumu ievērošanu.
Līdz ar to minētā protokola ievērošana neietekmē Apvienotajai Karalistei piemērojamo pienākumu apjomu tādas personas aizsardzības jautājumos, kurai ir piemērojama Regula Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.
(sal. ar 119., 120. un 122. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)