Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 287. jūlijā iesniedza High Court (Īrija) – Brian Holohan, Richard Guilfoyle, Noric Guilfoyle, Liam Donegan/An Bord Pleanála
(lieta C-461/17)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
High Court
Pamatlietas puses
Prasītāji: Brian Holohan, Richard Guilfoyle, Noric Guilfoyle, Liam Donegan
Atbildētāja: An Bord Pleanála
Prejudiciālie jautājumi
a) Vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 1 ir jāinterpretē tādējādi, ka Paziņojumā par ietekmi uz Natura teritoriju ir jāprecizē pilnīgi visas dzīvotnes un sugas, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta?
b) Vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka Paziņojumā par ietekmi uz Natura teritoriju ir jāprecizē un jāizvērtē iespējamā ietekme uz visām sugām (nevis tikai aizsargājamām sugām), kuras veido un ir daļa no aizsargātās dzīvotnes?
c) Vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka Paziņojumā par ietekmi uz Natura teritoriju ir tieši jāvērtē plānotā attīstības projekta ietekme uz aizsargājamajām sugām un dzīvotnēm, kuras atrodas gan ĪADT, kā arī sugām un dzīvotnēm, kuras atrodas ārpus tās teritorijas?
d) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra grozītā Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 2 ir jāinterpretē tādējādi, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ir tieši jāizvērtē, vai plānotais attīstības projekts nozīmīgi ietekmēs tajā identificētās sugas?
e) Vai iespēja, ko attīstītājs ir izvēlējies un analizējis ietekmes uz vidi novērtējumā, un/vai ko aizstāvēja atsevišķas ieinteresētas personas, un/vai ko izvērtēja kompetentā iestāde, ir “galvenā alternatīva” Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra grozītās Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 5. panta 3. punkta d) apakšpunkta izpratnē, pat ja attīstītājs to ir noraidījis agrīnā stadijā?
f) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra grozītā Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ir jāinterpretē tādējādi, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ir jāietver pietiekama informācija par visu alternatīvu ietekmi uz vidi, lai varētu salīdzināt dažādo alternatīvu vēlamību ietekmes uz vidi ziņā, un/vai ietekmes uz vidi novērtējumā ir tieši jānorāda, kādā veidā alternatīvu ietekme uz vidi tika ņemta vērā?
g) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra grozītās Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzētā prasība, ka attīstītājam savas iespējas izvēle ir jāpamato, “ņemot vērā projekta ietekmi uz vidi”, ir attiecināma tikai uz izvēlēto iespēju vai arī uz izpētītājām galvenajām alternatīvām, paredzot, ka, analizējot šīs iespējas, ir jāvērtē to ietekme uz vidi?
h) vai ar Padomes 1992. gada 21. maija grozītās Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību mērķu īstenošanu ir saderīgs apstāklis, ka tādas būvniecības stadijas nianses (kā būvlaukuma atrašanās vieta un tā pievedceļi) var tikt izlemtas pēc attīstības atļaujas saņemšanas, un, ja tas tā ir, vai attiecībā uz jebkuru izsniegto attīstības atļauju kompetentā iestāde var atļaut šādus jautājumus attīstītājam noteikt vienpusēji, par to tai paziņojot, nevis saņemot tās apstiprinājumu?
i) vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, lai kliedētu bažas par zinātniskā atzinuma nozīmi un iedarbību, ir pienākums pietiekami detalizēti un skaidri norādīt, ciktāl tai iesniegtajā atzinumā ir atbalstīta vajadzība iesniegt papildu informāciju pirms izsniegt attīstības atļauja?
j) vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, noraidot tās inspektora secinājumu par to, ka pirms izsniegt attīstības atļauju ir jābūt iesniegtai papildu informācijai vai zinātniskam pētījumam, ir jāpamato vai precīzi jānorāda šādas noraidīšanas iemesli?
k) Vai Padomes 1992. gada 21. maija grozītā Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajai iestādei, attiecīgi izvērtējot [ietekmi uz vidi], ir detalizēti un skaidri jāpamato katrs tās lēmuma elements?
____________
1 OV L 206, 7. lpp.
2 OV L 26, 1. lpp.