Language of document : ECLI:EU:C:2012:718

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2012. gada 15. novembrī (*)

Apelācija – Kopējā ārpolitikā un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā – Naudas līdzekļu iesaldēšana – LESD 296. pants – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības efektīvi vērsties tiesā – Tiesības uz īpašumu

Lieta C‑417/11 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2011. gada 5. augustā iesniedza

Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M. Bishop un B. Driessen, kā arī E. Dumitriu‑Segnana, pārstāvji,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,

ko atbalsta

Francijas Republika, ko pārstāv G. de Bergues un É. Ranaivoson, pārstāvji,

persona, kas iestājusies apelācijā,

pārējiem lietas dalībniekiem esot šādiem:

Nadiany Bamba, ar dzīvesvietu Abidžanā [Abidjan] (Kotdivuāra), ko sākotnēji pārstāvēja P. Haïk, pēc tam P. Maisonneuve, advokāti,

prasītāja pirmajā instancē,

Eiropas Komisija, ko pārstāv E. Cujo un M. Konstantinidis, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Malenovskis [J. Malenovský],

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretārs V. Turē [V. Tourrès], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 20. septembra tiesas sēdi,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Padome lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑86/11 Bamba/Padome (Krājums, II‑2749. lpp., turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā atcēla Padomes 2011. gada 14. janvāra Lēmumu 2011/18/KĀDP, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 11, 36. lpp.), kā arī Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 25/2011, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 11, 1. lpp.) (turpmāk tekstā attiecīgi – “strīdīgais lēmums” un “strīdīgā regula” un abi kopā “strīdīgie tiesību akti”, ciktāl šie abi tiesību akti attiecas uz Bamba k‑dzi.

 Atbilstošās tiesību normas un tiesvedības priekšvēsture

2        Bamba k‑dze ir Kotdivuāras Republikas pilsone.

3        2004. gada 15. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1572 (2004), kurā tā it īpaši apgalvoja, ka situācija Kotdivuārā joprojām apdraud mieru un starptautisko drošību reģionā, un nolēma noteikt īpašus ierobežojošus pasākumus pret šo valsti.

4        Ar Rezolūcijas 1572 (2004) 14. pantu tika izveidota komiteja (turpmāk tekstā – “Sankciju komiteja”), kuras uzdevums tostarp ir noteikt personas un vienības, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi saistībā ar ceļošanas ierobežošanu un naudas līdzekļu, finanšu aktīvu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kuri noteikti minētās rezolūcijas 9. un 11. pantā, un atjaunināt šo sarakstu. Sankciju komiteja nekad netika norādījusi, ka šie pasākumi attiektos uz Bamba k‑dzi.

5        2004. gada 13. decembrī, uzskatot, ka ir nepieciešama Eiropas Kopienas rīcība, lai īstenotu Rezolūciju 1572 (2004), Padome pieņēma Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru (OV L 368, 50. lpp.).

6        2005. gada 12. aprīlī, uzskatīdama, ka ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, lai Kopienu līmenī īstenotu Kopējā nostājā 2004/852 aprakstītos pasākumus, Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 95, 1. lpp.).

7        Kopējā nostāja 2004/852 tika atjaunota un vairākkārt grozīta, pirms tā tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 285, 28. lpp.).

8        2010. gada 31. oktobrī un 28. novembrī notika Kotdivuāras Republikas prezidenta vēlēšanas.

9        2010. gada 3. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Kotdivuārā apliecināja prezidenta vēlēšanu otrās kārtas galīgo rezultātu, ko 2010. gada 2. decembrī bija paziņojis Neatkarīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, apstiprinot, ka prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis Alasans Uatara [Alassane Ouattara].

10      2010. gada 13. decembrī Padome uzsvēra 2010. gada 31. oktobrī un 28. novembrī notikušo prezidenta vēlēšanu lielo nozīmi miera un stabilitātes atjaunošanai Kotdivuārā un apstiprināja, ka ir absolūti nepieciešams respektēt Kotdivuāras tautas suverēni pausto gribu. Tāpat arī tā pieņēma zināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Kotdivuārā secinājumus viņa apstiprināšanas pilnvaru ietvaros un apsveica A. Uataru ar viņa ievēlēšanu par Kotdivuāras Republikas prezidentu.

11      2010. gada 17. decembrī Eiropadome aicināja visus Kotdivuāras vadītājus – gan civilos, gan militāros –, kuri vēl nebija atzinuši demokrātiski ievēlētā prezidenta A. Uataras varu, to darīt. Tā apstiprināja, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies noteikt sodus, vērstus pret tiem, kuri turpinātu likt šķēršļus Kotdivuāras tautas suverēni paustās gribas ievērošanai.

12      Lai noteiktu ierobežojošus pasākumus attiecībā uz ceļošanas ierobežošanu konkrētām personām, kuras nav noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja, bet kuras traucē miera procesu un izlīgumu Kotdivuārā, un jo īpaši tām, kuras apdraud vēlēšanu procesa iznākumu, Padome 2010. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2010/801/KĀDP, kurš groza Padomes Lēmumu 2010/656 (OV L 341, 45. lpp.). Šo personu saraksts ir norādīts Lēmuma 2010/656 II pielikumā.

13      2011. gada 14. janvārī Padome pieņēma strīdīgo lēmumu.

14      Minētā lēmuma preambulas 2.–7. apsvērumā ir norādīts:

“(2)      Padome 2010. gada 13. decembrī uzsvēra 2010. gada 31. oktobrī un 28. novembrī notikušo prezidenta vēlēšanu lielo nozīmi miera un stabilitātes atjaunošanai Kotdivuārā un apstiprināja, ka ir absolūti nepieciešams respektēt Kotdivuāras tautas suverēni pausto gribu.

(3)      Eiropadome 2010. gada 17. decembrī aicināja visus Kotdivuāras vadītājus – gan civilos, gan militāros –, kuri vēl nav atzinuši demokrātiski ievēlētā prezidenta Alassan Ouattara varu, to darīt.

(4)      Padome 2010. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu [2010/801], lai noteiktu ceļošanas ierobežojumus pret tām personām, kas kavē miera un nacionālā izlīguma procesu, un jo īpaši pret tām, kas apdraud vēlēšanu procesa pienācīgu noslēgumu.

(5)      Padome 2011. gada 11. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/17/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu [2010/656], lai sarakstā ar personām, kam piemēro ceļošanas ierobežojumus, iekļautu papildu personas.

(6)      Ņemot vērā situācijas nopietnību Kotdivuārā, pret minētajām personām būtu jānosaka papildu ierobežojoši pasākumi.

(7)      Turklāt to personu saraksts, uz kurām attiecina Lēmuma [2010/656] II pielikumā izklāstītos ierobežojošos pasākumus, būtu jāgroza un būtu jāatjaunina informācija saistībā ar konkrētām personām sarakstā.”

15      Saskaņā ar strīdīgā lēmuma 1. pantu:

“Lēmumu [2010/656] ar šo groza šādi:

1)      Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

5. pants

1.      Visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kuri tieši vai netieši pieder vai kurus tieši vai netieši kontrolē:

[..]

b)      lēmuma II pielikumā minētās personas vai vienības, kas nav iekļautas I pielikuma sarakstā un kas kavē miera un nacionālā izlīguma procesu, un jo īpaši tās, kas apdraud vēlēšanu procesa pienācīgu noslēgumu, vai kuri ir tādu vienību rīcībā, kas tieši vai netieši pieder minētajām personām vai vienībām vai jebkurām personām, kuras rīkojas to vārdā vai uzdevumā, vai ko tās tieši vai netieši kontrolē,

iesaldē.

2.      Nekādus līdzekļus, finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

[..]”

2)      10. pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

10. pants

[..]

3.      Pasākumus, kas minēti [..] 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, regulāri pārskata vismaz reizi 12 mēnešos. Attiecīgajām personām un vienībām tos pārstāj piemērot, ja Padome saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru konstatē, ka vairs nav izpildīti to piemērošanai vajadzīgie nosacījumi.”

16      Strīdīgā lēmuma 2. pantā ir noteikts:

“Lēmuma [2010/656] [..] II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.”

17      2011. gada 14. janvārī Komisija pieņēma arī strīdīgo regulu.

18      Šīs regulas preambulas 1. un 4. apsvērumā ir noteikts:

“(1)      Lēmumā [2010/656], kas grozīts [ar strīdīgo lēmumu], ir [paredzēts noteikt] ierobežojošus pasākumus pret konkrētām personām, ko nav noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome vai Sankciju komiteja, bet kuras traucē miera procesu un izlīgumu Kotdivuārā, un jo īpaši tām, kas apdraud vēlēšanu procesa iznākumu, kā arī pret juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir minēto personu īpašumā vai kuras minētās personas kontrolē, vai arī pret personām, vienībām vai struktūrām, kas rīkojas šo personu vārdā vai uzdevumā.

[..]

(4)      Padomei būtu jāīsteno pilnvaras grozīt Regulas (EK) Nr. 560/2005 I un IA pielikuma sarakstus, ņemot vērā konkrētu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, ko rada situācija Kotdivuārā, un lai nodrošinātu atbilstību procesam, ar ko groza un pārskata Lēmuma 2010/656/KĀDP I un II pielikumu.”

19      Saskaņā ar strīdīgās regulas 1. pantu:

“Regulu (EK) Nr. 560/2005 groza šādi:

1)      Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

2. pants

1.      Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kuri ir to fizisku vai juridisku personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas I pielikumā vai IA pielikumā.

2.      Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā vai IA pielikumā uzskaitītajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām vai šo personu interesēs.

[..]

5.      Regulas IA pielikumā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras, kas minētas grozītā Lēmuma [2010/656] 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

[..]”

[..]

7)      Iekļauj šādu pantu:

11.a pants

[..]

2.      Ja Padome izlemj uz fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru attiecināt 2. panta 1. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza IA pielikumu.

3.      Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai 1. un 2. punktā minētajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus komentārus.

4.      Ja ir iesniegti komentāri vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

[..]

6.      IA pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata.”

[..]

10)      Regulas I pielikuma teksts tiek iekļauts Regulā [Nr. 560/2005] kā IA pielikums.”

20      Ar strīdīgajiem tiesību aktiem Padome pirmo reizi iekļāva Bamba k‑dzi to personu sarakstā, uz kurām attiecas naudas līdzekļu iesaldēšanas ierobežojošie pasākumi. Lēmuma 2010/656, kas grozīts ar strīdīgo lēmumu, II pielikuma A tabulas 6. punktā un Regulas Nr. 560/2005, kas grozīta ar strīdīgo regulu, IA pielikumā 6. punktā Bamba k‑dzes vārds tika iekļauts ar šādu pamatojumu: “Grupas Cyclone direktore, laikraksta “Le temps” redaktore; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām”.

21      2011. gada 18. janvārī Padome publicēja paziņojumu to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kuri paredzēti Lēmumā 2010/656 un Regulā Nr. 560/2005 (OV 2011, C 14, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “2011. gada 18. janvārī publicētais paziņojums”). Šajā paziņojumā Padome atgādināja, ka tā ir nolēmusi, ka personas un vienības, kuras norādītas Lēmuma 2010/656, kurš grozīts ar strīdīgo lēmumu, II pielikumā un Regulas Nr. 560/2005, kura grozīta ar strīdīgo regulu, IA pielikumā, būtu jāietver tādu personu un vienību sarakstos, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti šajos tiesību aktos. Tā turklāt vērš šo personu un vienību uzmanību uz to, ka pastāv iespēja kompetentām attiecīgo dalībvalstu iestādēm iesniegt pieteikumu, lai saņemtu atļauju iesaldētos līdzekļus izmantot galveno vajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem. Turklāt Padome precizē, ka attiecīgās personas un vienības var tai iesniegt lūgumu – pievienojot apliecinošus dokumentus – pārskatīt lēmumu, ar kuru tās iekļautas minētajos sarakstos. Visbeidzot Padome atgādina par iespēju apstrīdēt tās lēmumu “Eiropas Savienības Vispārējā tiesā atbilstoši [LESD] 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā paredzētajiem nosacījumiem”.

 Tiesvedība pirmajā instance un pārsūdzētais spriedums

22      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 14. februārī, Bamba k‑dze cēla prasību atcelt strīdīgos tiesību aktus, ciktāl tie attiecas uz viņu.

23      Eiropas Komisijai tika atļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.

24      Savas prasības atbalstam Bamba k‑dze izvirzīja divus pamatus.

25      Pirmais no šiem pamatiem, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu, sastāv no trīs daļām. Otrā šī pamata daļa attiecas uz to, ka strīdīgajos tiesību aktos nav paredzēta detalizēta pamatojuma sniegšana par Bamba k‑dzes iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

26      Pārsūdzētā sprieduma 38.–57. punktā tiesa izvērtēja šo otro daļu. Pēc tam, kad tā minētā sprieduma 41. un 42. punktā konstatēja, ka gan Lēmumā 2010/656, gan Regulā Nr. 560/2005 ir paredzēts, ka personām, vienībām un struktūrām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, ir jāsniedz pamatojums to iekļaušanai minētā lēmuma II pielikumā un minētās regulas IA pielikumā ietvertajos sarakstos, Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai šajā gadījumā Bamba k‑dzei tika sniegts minētais pamatojums, lai viņa varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību un tiesības efektīvi vērsties tiesā.

27      Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktā atgādināja attiecīgo judikatūru saistībā ar pienākuma norādīt pamatojuma saturu Padomes tiesību aktā, ar kuru tiek noteikti tādi ierobežojošie pasākumi kā šajā gadījumā. Pēc tam Vispārējā tiesa minētā sprieduma 49.–51. punktā nosprieda, ka gan strīdīgā lēmuma preambulas 6. un 7. apsvērumā, gan strīdīgās regulas preambulas 4. apsvērumā izklāstītie iemesli, kuri norādīja uz situācijas nopietnību Kotdivuārā un konkrētu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, ko tā rada, kā arī iemesli, kas saistībā ar Bamba k‑dzi atspoguļoti Lēmuma 2010/656 II pielikuma A tabulas 6. punktā un Regulas Nr. 560/2005 IA pielikuma A tabulas 6. punktā, kā arī minēti šī sprieduma 20. punktā, ir “neskaidri un vispārēji apsvērumi”, nevis “īpaš[i] un konkrēt[i] iemesl[i], kuru dēļ, īstenojot savu rīcības brīvību, [Padome uzskatīja], ka Bamba k‑dzei būtu jāpiemēro attiecīgie ierobežojošie pasākumi”.

28      Vispārējā Tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. punktā it īpaši atzina:

“[..] norāde, ka prasītāja ir grupas Cyclone direktore, laikraksta “Le temps” redaktore, nav tāds apstāklis, kas attiecībā uz viņu pietiekami un īpaši varētu pamatot apstrīdētos aktus. Šī norāde būtībā neļauj saprast, kādā veidā [Bamba k‑dze] ir likusi šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām. Nav minēts neviens konkrēts fakts, kas tiktu pārmests [Bamba k‑dzei] un kas varētu pamatot minētos pasākumus.”

29      Tiesa pārsūdzētā sprieduma 53. punktā piebilda, ka neviens fakts neļauj uzskatīt, ka šī gadījuma apstākļos tādu iebildumu detalizēta publicēšana, kas vērsti pret Bamba k‑dzi, būtu saistīta ar vispārējo interešu apsvērumiem, kas ietekmē Savienības un tās dalībvalstu drošību vai tās starptautisko attiecību uzturēšanu, vai arī apdraudētu Bamba k‑dzes likumīgās intereses, jo tas varētu būtiski kaitēt viņas reputācijai. Padome turklāt nevienu tādu nemin.

30      Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54. punktā norādīja, ka Bamba k‑dzei pēc strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas vai tiesvedības laikā Vispārējā tiesā netika sniegts nekāds papildu pamatojums. Rakstveida procesa laikā Padome tikai atgādināja, ka Bamba k‑dze tika iekļauta to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, jo viņa bija “atbildīga par dezinformācijas kampaņu un naida kurināšanu, un mudinājumiem pielietot vardarbību Kotdivuārā”, piebilstot, ka viņa bija Lorāna Gbagbo [Laurent Gbagbo] “viena no svarīgākajām līdzstrādniecēm” un viņa “otrā sieva”. Tomēr tiesas sēdes laikā Padome Vispārējai tiesai norādīja, ka, ne pamatojoties uz šo pēdējo statusu, Bamba k‑dze tika iekļauta minētajos sarakstos.

31      Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 55. punktā arī uzsvēra, ka faktam, ka Bamba k‑dze pēc strīdīgo aktu vai 2011. gada 18. janvāra paziņojuma publicēšanas nelūdza Padomi viņai paziņot īpašos un konkrētos iemeslus iekļaušanai attiecīgajā sarakstā, nav nozīmes šajā gadījumā, jo Padomei ir pienākums norādīt pamatojumu un tai ir jāpilda šis pienākums vai nu brīdī, kad ir nolemts veikt šādu iekļaušanu, vai vismaz pēc iespējas ātrāk pēc šīs iekļaušanas.

32      Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 56. punktā secināja, ka strīdīgo tiesību aktu pamatojums neļāva Bamba k‑dzei Vispārējā tiesā apstrīdēt to spēkā esamību un šai tiesai veikt šo tiesību aktu likumības kontroli.

33      Neredzot nepieciešamību izvērtēt pirmā pamata pārējās daļas, ne arī otro pamatu, Vispārējā tiesa atcēla minētos tiesību aktus, ciktāl tie attiecās uz Bamba k‑dzi.

 Lietas dalībnieku prasījumi apelācijas tiesvedībā

34      Padome lūdz Tiesu:

–        atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–        pieņemt galīgo nolēmumu par jautājumiem, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un noraidīt prasības pieteikumu kā nepamatotu;

–        piespriest Bamba k‑dzei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Padomei radušies pirmās instances tiesvedībā un saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

35      Bamba k‑dze lūdz Tiesu:

–        atzīt apelācijas sūdzību par nepieņemamu;

–        noraidīt apelācijas sūdzību un

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, piemērojot Tiesas Reglamenta 69. un nākamos pantus.

36      Francijas Republika, kurai ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 9. janvāra rīkojumu tika atļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam, lūdz Tiesu pieņemt Padomes apelācijas sūdzību.

 Par apelācijas sūdzību

37      Apelācijas sūdzība koncentrējas uz diviem pamatiem. Padome izvirza galvenokārt pamatu, kas attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi nospriežot, ka strīdīgajos tiesību aktos ietvertais pamatojums neatbilst LESD 296. panta prasībām. Pakārtoti tā izvirza pamatu, kas izriet no kļūdas tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, jo, novērtējot pienākuma norādīt pamatojumu izpildi šajā gadījumā, Padome neesot ievērojusi Bamba k‑dzei labi zināmo strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas kontekstu.

 Par pieņemamību

38      Bamba k‑dze apgalvo, ka abi apelācijas sūdzības pamati ir nepieņemami, jo tie ir balstīti uz jauniem faktiskiem argumentiem. Viņa apgalvo, ka, balstoties uz šiem abiem pamatiem, kuri attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, Padome faktiski šo apelācijas sūdzību ir “izmantojusi”, lai iesniegtu Tiesai faktus, kas balstīti uz rakstiem presē, kuri vispirms netika iesniegti ne Bamba k‑dzei, ne arī Vispārējā tiesā un saistībā ar kuriem līdz ar to Vispārējā tiesā nekad nav notikušas uz sacīkstes principu balstītas debates.

39      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. pantu apelācijas sūdzības Tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem.

40      Tiesai apelācijas ietvaros ir kompetence tikai izvērtēt juridisko risinājumu, kas tika sniegts par pirmās instances tiesnešu klātbūtnē apspriestajiem pamatiem. Tādējādi Tiesa šādas procedūras ietvaros ir kompetenta tikai izvērtēt, vai apelācijas sūdzībā izklāstītā argumentācija atklāj kļūdu tiesību piemērošanā pārsūdzētajā spriedumā (šajā ziņā skat. 2000. gada 4. jūlija spriedumu lietā C‑352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I‑5291. lpp., 35. punkts; 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā C‑76/01 P Eurocoton u.c./Padome, Recueil, I‑10091. lpp., 47. punkts, kā arī 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 49. punkts).

41      Jautājums par pienākuma norādīt pamatojumu apjomu tiesību aktā, ko pieņēmusi Savienības iestāde, ir tiesību jautājums, kas ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā (šajā ziņā skat. 1997. gada 20. novembra spriedumu lietā C‑188/96 P Komisija/V, Recueil, I‑6561. lpp., 24. punkts, kā arī 2005. gada 28. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 453. lpp.).

42      Šajā gadījumā no apelācijas sūdzības nepārprotami izriet, ka ar šiem abiem pamatiem Padome būtībā norāda uz kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi saskaņā ar LESD 296. pantu, nospriežot, ka strīdīgajos tiesību aktos norādītais pamatojums Bamba k‑dzes iekļaušanai Lēmuma 2010/656 II pielikuma un Regulas Nr. 560/2005 IA pielikuma sarakstos nav pietiekams.

43      No iepriekš minētā izriet, ka visi apelācijas sūdzības pamati ir pieņemami.

 Par lietas būtību

 Lietas dalībnieku argumenti

44      Ar pirmo pamatu, ko Padome, kuru atbalsta Francijas Republika, izvirzījusi galvenokārt, tā – pretēji tam, ko Vispārējā Tiesa nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, – apgalvo, ka strīdīgajos tiesību aktos norādītais pamatojums ir pietiekams.

45      Pirmkārt, tā apgalvo, ka strīdīgā lēmuma preambulas 2., 4., 6. un 7. apsvērumā, kā arī strīdīgās regulas preambulas 4. apsvērumā ir norādīts īpaši nopietnās situācijas Kotdivuārā detalizēts apraksts, kas pamatoja pasākumus, kuri veikti pret šo tiesību aktu pielikumos norādītajos sarakstos minētajām personām.

46      Otrkārt, Padome norāda, ka, pretēji tam, kas ir apgalvots pārsūdzētā sprieduma 51. punktā, strīdīgo tiesību aktu pielikumos minētās norādes attiecībā uz Bamba k‑dzi nav neskaidras un vispārējas, bet tās atspoguļo īpašus un konkrētus iemeslus Bamba k‑dzes iekļaušanai to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi. Tā uzsver, ka Bamba k‑dzei šādi pasākumi faktiski ir piemērojami tādēļ, ka viņa ir preses grupas Cyclone, kas ir laikraksta Le temps izdevēja, direktore un šis laikraksts ir iesaistīts naida kurināšanā un mudinājumos pielietot vardarbību, kā arī dezinformācijas kampaņā saistībā ar prezidenta vēlēšanām 2010. gada beigās. Tā piebilst, ka laikraksta Le temps loma notikumos pēc vēlēšanām Kotdivuārā bija vispārzināma gan šajā valstī, gan ārvalstīs.

47      Norādot, ka Padome viņai nekad nebija paziņojusi citus strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas pamatojuma aspektus kā tos, kas bija minēti šajos tiesību aktos un ietverti preses rakstā, kas bija iesniegts, lai pamatotu Vispārējā tiesā iesniegto iebildumu rakstu, Bamba k‑dze apgalvo, ka atsaukšanās uz apstākli, ka viņa bija Cyclone preses grupas direktore, un politisko kontekstu Kotdivuārā šo tiesību aktu pieņemšanas brīdī, izriet no neskaidriem, neprecīziem un kategoriskiem apsvērumiem, kas nav pietiekams pamatojums, lai ļautu Bamba k‑dzei saprast iemeslus viņas iekļaušanai to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, un konstatēt to pamatotību, kā arī lai ļautu Vispārējai tiesai veikt likumības kontroli. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pamatoti secinājusi, ka pamatojums ir nepietiekams.

48      Bamba k‑dze piebilst, ka iemeslu iekļaušanai to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, pietiekamību var novērtēt, ņemot vērā vienīgi tos faktus, uz kuriem attiecīgā iestāde ir atsaukusies šo pasākumu pieņemšanas brīdī. Citāds risinājums, kurš pieļautu ex post pamatojumu, kas nozīmē vai nu tādu iemeslu izvirzīšanu, kas strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas dienā nepastāvēja, vai arī tādu jau esošu elementu izvirzīšanu, kas tika iesniegti tikai pēc šīs dienas, būtu jānoraida, ņemot vērā pamatprasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

 Tiesas vērtējums

49      Saskaņā ar judikatūru pienākuma norādīt nelabvēlīga akta pamatojumu, kas ir saistīts ar principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu, mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai akts ir labi pamatots vai arī tajā acīmredzami ir pieļautas kļūdas, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt kontroli pār šā akta likumību (skat. 2003. gada 2. oktobra spriedumu lietā C‑199/99 P Corus UK/Komisija, Recueil, I‑11177. lpp., 145. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 462. punkts, kā arī 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑521/09 P Elf Aquitaine/Komisija, Krājums, I‑8947. lpp., 148. punkts).

50      LESD 296. pantā paredzētajā pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jābūt norādītai aktu sagatavojušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajai personai uzzināt veikto pasākumu pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt kontroli (skat. it īpaši 2012. gada 15. novembra spriedumu apvienotajās lietās C‑539/10 P un C‑550/10 P Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, 138. punkts un tajā minētā judikatūra).

51      Kā Vispārējā tiesa to norādījusi pārsūdzētā sprieduma 40. punktā, ciktāl attiecīgajai personai nav tiesību tikt uzklausītai pirms sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanas, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo būtiskāka, jo tā ir vienīgā garantija – vismaz pēc šā lēmuma pieņemšanas –, kas ļauj ieinteresētajai personai lietderīgi izmantot tās rīcībā esošos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu minētā lēmuma likumību.

52      Tādējādi, kā to pamatoti norādījusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. punktā, tāda Padomes akta pamatojumā, ar ko nosaka naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, ir jānorāda īpašie un konkrētie iemesli, kuru dēļ Padome, īstenojot savu rīcības brīvību, uzskata, ka ieinteresētajai personai ir jāpiemēro šāds pasākums.

53      Tomēr LESD 296. pantā paredzētajam pamatojumam jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un kontekstam, kādā tas ticis pieņemts. Pamatojuma prasība ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un intereses saņemt paskaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu (skat. it īpaši 1998. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Elf Aquitaine/Komisija, 150. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, 139. un 140. punkts).

54      Nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts kontekstā, kas attiecīgajai personai ir zināms, un tai ļauj saprast pret to veiktā pasākuma apjomu (2003. gada 30. septembra spriedums lietā C‑301/96 Vācija/Komisija, Recueil, I‑9919. lpp., 89. punkts, kā arī 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑42/01 Portugāle/Komisija, Krājums, I‑6079. lpp., 69. un 70. punkts).

55      Šajā gadījumā ir jānorāda, pirmkārt, ka strīdīgā lēmuma preambulas 2.–6. apsvērumā, kā arī strīdīgās regulas preambulas 1.–4. apsvērumā Padome ir aprakstījusi vispārējo kontekstu, kas tai lika paplašināt pret Kotdivuāru noteikto ierobežojošo pasākumu piemērojamību personām. No tā izriet, ka šis vispārējais konteksts, kas Bamba k‑dzei noteikti bija zināms, it īpaši saistībā ar viņas profesionālo un personīgo stāvokli, izrietēja no situācijas nopietnības minētajā zemē un konkrēta apdraudējuma starptautiskajam mieram un drošībai, šķēršļiem miera un izlīguma procesam valstī un it īpaši šķēršļiem attiecībā uz Kotdivuāras tautas 2010. gada 31. oktobra un 28. novembra vēlēšanās suverēni pausto gribu ievēlēt par prezidentu A. Uataru.

56      Otrkārt, attiecībā uz iemesliem, kādēļ Padome uzskatīja, ka attiecībā uz Bamba k‑dzi būtu jāattiecina šādi ierobežojoši pasākumi, pamatojumā, kas izklāstīts šī sprieduma 20. punktā un kas redzams Lēmuma 2010/656, kas grozīts ar strīdīgo lēmumu, II pielikuma A tabulas 6. punktā un Regulas Nr. 560/2005, kas grozīta ar strīdīgo regulu, IA pielikuma 6. punktā, ir norādīti īpaši un konkrēti fakti attiecībā uz ieņemamo amatu, izdevniecības grupu, laikrakstu un iecerēto pasākumu un preses kampaņu veidu, no kā Padome secināja, ka ieinteresētā persona piedalījās šķēršļu likšanā miera un izlīguma procesam Kotdivuārā.

57      Pretēji tam, ko nosprieda Vispārējā tiesa, šī pamatojuma formulējums ļauj secināt, ka Padome īpašo un konkrēto iemeslu, kas tai lika pieņemt ierobežojošos pasākumus pret Bamba k‑dzi, pamato ar viņas kā laikraksta Le temps izdevniecības grupas direktores iespējamo atbildību – par publisku naida kurināšanu un mudināšanu uz vardarbību, kā arī par dezinformācijas kampaņām saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām, kuras vadīja šis žurnāls.

58      Kā apgalvo Padome, Bamba k‑dze nevarēja nesaprast, ka, atsaucoties uz viņas direktores amatu Le temps izdevniecības grupā strīdīgajos tiesību aktos, šī iestāde vēlējās uzsvērt ietekmi un atbildību, kas, šķiet, izriet no šāda amata, ņemot vērā šī laikraksta redakcionālo nostāju un preses kampaņu saturu, kuras šis laikraksts, iespējams, vadīja Kotdivuāras pēcvēlēšanu krīzes laikā.

59      Ar šīm norādēm tātad Bamba k‑dzei tika dota iespēja lietderīgi apstrīdēt strīdīgo aktu pamatotību. Ņemot vērā šīs norādes, Bamba k‑dze vajadzības gadījumā varēja apstrīdēt strīdīgajos tiesību aktos minēto faktu patiesumu, it īpaši noliedzot, ka viņa Le temps laikraksta izdevniecības grupā ieņēma direktores amatu vai šādu kampaņu esamību, vai arī noliedzot viņas atbildību saistībā ar šīm kampaņām, vai arī apstrīdot visu vai dažu šo faktu nozīmi vai arī to atzīšanu par tādiem, kas traucē miera procesu un izlīgumu Kotdivuārā, ar ko var pamatot ierobežojošu pasākumu piemērošanu Bamba k‑dzei.

60      Turklāt ir arī jānorāda, ka jautājums par pamatojumu, kas ir būtiska formāla prasība, atšķiras no jautājuma par apgalvotās rīcības pierādījumu, kas attiecas uz attiecīgā akta tiesiskumu pēc būtības un ir saistīts ar to faktu patiesuma novērtēšanu, kas minēti šajā aktā, kā arī ar šo faktu atzīšanu par elementiem, kas pamato ierobežojošu pasākumu piemērošanu attiecīgajai personai (šajā ziņā skat. 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑66/02 Itālija/Komisija, Krājums, I‑10901. lpp., 26. punkts, un 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā C‑548/09 P Bank Melli Iran/Padome, Krājums, I‑11381. lpp., 88. punkts).

61      Tādējādi pienākuma norādīt pamatojumu izpildes pārbaudi, kuras mērķis ir pārliecināties, vai norādes, ko Padome sniegusi strīdīgajos tiesību aktos bija pietiekamas, lai ļautu iepazīties ar faktiem, kas tai lika noteikt ierobežojušus pasākumus pret Bamba k‑dzi, ir jānošķir no pamatojuma pamatotības pārbaudes, kas vajadzības gadījumā nozīmētu pārliecināties, vai Padomes izvirzītie fakti ir pierādīti un vai tie pamato šo pasākumu noteikšanu.

62      Attiecībā uz Bamba k‑dzes argumentu, saskaņā ar kuru attiecībā uz viņu veiktos ierobežojošos pasākumus nevar pamatot a posteriori, pietiek norādīt, ka dokumentu, kurus Padome pievienojusi savas apelācijas sūdzības pielikumā, mērķis nav ex post pamatot strīdīgos tiesību aktus, bet gan parādīt, ka, ņemot vērā kontekstu, kādā šie tiesību akti tika pieņemti, to pamatojums bija pietiekams.

63      No minētajiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 54. un 56. punktā nospriežot, ka strīdīgo tiesību aktu pamatojums nebija pietiekams, lai Bamba k‑dzei ļautu apstrīdēt to spēkā esamību un minētajai tiesai veikt to likumības kontroli.

64      Līdz ar to pamats, kuru Padome izvirzījusi kā galveno, ir pamatots un, tā kā nav nepieciešams izvērtēt Padomes pakārtoti izvirzīto pamatu, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.

 Par prasību Vispārējā tiesā

65      Atbilstoši Tiesas Statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam pārsūdzētā sprieduma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja strīds ir Tiesā izskatāmā stāvoklī.

66      Šajā gadījumā Tiesa uzskata, ka Bamba k‑dzes celtā prasība pirmajā instancē atcelt strīdīgos aktus ir Tiesā izskatāmā stāvoklī un līdz ar to Tiesai ir jātaisa galīgais spriedums šajā lietā.

67      Šajā prasībā Bamba k‑dze izvirzīja divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu. Šis pamats sastāv no trīs daļām, ar kurām attiecīgi ir norādīts uz to, ka netika ievērota procedūra, kas ļautu uzklausīt Bamba k‑dzi, lai viņa pamatoti varētu lūgt svītrošanu no attiecīgajiem sarakstiem, uz to, ka netika sniegts detalizēts pamatojums viņas iekļaušanai šajos sarakstos un ka ieinteresētajai personai netika paziņoti tiesību aizsardzības līdzekļi, ko viņa var izmantot pret šo iekļaušanu, kā arī to izmantošanas termiņi. Ar otro pamatu tiek apgalvots acīmredzams īpašuma tiesību aizskārums.

 Par pirmo pamatu

 Par pirmā pamata pirmo daļu

68      Bamba k‑dze apgalvo, ka strīdīgajā regulā nav paredzēta nekāda procedūra, kas ļautu nodrošināt tiesību uz aizstāvību efektīvu izmantošanu. Šajā regulā faktiski nav paredzētas ne ieinteresētās personas tiesības tikt uzklausītai, ne arī procedūra, kas tai vēlāk ļautu lūgt tās svītrošanu no šīs regulas pielikumā norādītā to personu saraksta, uz kurām attiecas attiecīgie ierobežojošie pasākumi.

69      Pirmkārt, Bamba k‑dze apgalvo, ka strīdīgajā regulā nav precizēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Padomei ir jāpatur vai jāgroza tās lēmums iekļaut personu tādu personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi. Viņa šajā ziņā norāda, ka, pirmkārt, uz Regulas Nr. 560/2005 11.a panta 4. punktā paredzēto pārskatīšanu, kas šajā regulā ir iekļauta ar strīdīgo regulu, neattiecas neviena prasība norādīt pamatojumu un uz to neattiecas nekādi termiņa ierobežojumi tādējādi, ka Padome uz lūgumu svītrot no saraksta var sniegt tikai kodolīgu atbildi vai pat neatbildēt vispār. Otrkārt, viņa norāda, ka Regulas Nr. 560/2005 11.a panta 6. punktā paredzētā regulārā pārskatīšana nav saistīta ar Padomes pienākumu paziņot tās jauno lēmumu ieinteresētajām personām un līdz ar to lūgt tām iesniegt jaunus apsvērumus.

70      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 560/2005 11.a panta 4. punktā, kas šajā regulā ir iekļauts ar strīdīgās regulas 1. panta 7. punktu, ir paredzēts, ka Padome pārskata savu lēmumu piemērot personai attiecīgos strīdīgos pasākumus un informē par to ieinteresēto personu, ja ir iesniegti komentāri vai jauni būtiski pierādījumi. 2011. gada 18. janvārī publicētajā paziņojumā ir arī norādīta iespēja tādām attiecīgajām personām kā Bamba k‑dze iesniegt lūgumu – pievienojot apliecinošus dokumentus – pārskatīt lēmumu, ar kuru tās ir iekļautas attiecīgajā sarakstā.

71      Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 560/2005 11.a panta 6. punktu, kas arī šajā regulā ir iekļauts ar strīdīgās regulas 1. panta 7. punktu, “IA pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata”.

72      Attiecībā uz Bamba k‑dzes argumentiem, kas attiecas uz iespējamiem trūkumiem šajās parastās pārskatīšanas un periodiskās pārskatīšanas procedūrās, ir jānorāda, ka šo prasību Bamba k‑dze cēla pret strīdīgajiem tiesību aktiem, ciktāl viņa šajos aktos pirmo reizi tika iekļauta Lēmuma 2010/656 II pielikumā un Lēmuma 560/2005 IA pielikumā norādītajos to personu sarakstos, uz kurām attiecās naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākums. Kā norādīja Padome, šis gadījums tātad neattiecas ne uz tās atteikumu pārskatīt savu sākotnējo lēmumu piemērot ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Bamba k‑dzi, ne arī uz šīs iestādes lēmumu paturēt ieinteresēto personu minētajos sarakstos pēc veiktās pārskatīšanas. Šiem argumentiem tātad nav nozīmes.

73      Otrkārt, Bamba k‑dze apgalvo, ka strīdīgajā regulā nevienā brīdī – vai tas būtu sākotnējās iekļaušanas vai pārskatīšanas stadijā – nav paredzēts, ka ieinteresētās personas var tikt uzklausītas saistībā ar pret tām veiktajiem pasākumiem.

74      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai sasniegtu strīdīgo aktu mērķi, attiecīgajiem ierobežojošajiem pasākumiem būtībā jāpiemīt pārsteiguma efektam. Šī iemesla dēļ Padomei nebija jāveic Bamba k‑dzes uzklausīšana pirms viņas vārda iekļaušanas attiecīgajos sarakstos (šajā ziņā skat. 2008. gada 3. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑402/05 P un C‑415/05 P Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, Krājums, I‑6351. lpp., 340. un 341. punkts, kā arī 2011. gada 21. decembra spriedumu lietā C‑27/09 P Francija/People’s Mojahedin Organization of Iran, Krājums, I‑13427. lpp., 61. punkts).

75      Turklāt, ciktāl tas attiecas uz pārskatīšanas procedūru, Bamba k‑dzes argumentam attiecībā uz viņas tiesībām tikt uzklausītai nav nozīmes tādu pašu iemeslu dēļ, kādi minēti šī sprieduma 72. punktā.

76      Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

 Par pirmā pamata otro daļu

77      Bamba k‑dze apgalvo, ka strīdīgajos tiesību aktos nav paredzēts sniegt detalizētu pamatojumu viņas iekļaušanai to personu sarakstos, uz kurām attiecas attiecīgie strīdīgie pasākumi.

78      Tomēr no šī sprieduma 55.–59. punktā minētajiem apsvērumiem izriet, ka strīdīgajos tiesību aktos ir minēts pietiekams pamatojums Bamba k‑dzes iekļaušanai šo aktu pielikumos pievienotajos to personu sarakstos, uz kurām attiecas attiecīgie ierobežojošie pasākumi. Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

 Par pirmā pamata trešo daļu

79      Bamba k‑dze apgalvo, ka strīdīgajos tiesību aktos nav paredzēts paziņot ieinteresētajai personai tiesību aizsardzības līdzekļus un termiņus, kādos tā tos var izmantot attiecībā pret lēmumu iekļaut personu attiecīgajos sarakstos, kā arī nav iekļauta informācija šajā ziņā. Minētajos aktos pienākums interesēties par šiem jautājumiem esot noteikts attiecīgajai personai, kas esot pretrunā Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam.

80      Šajā ziņā ir jānorāda, ka 2011. gada 18. janvārī publicētajā paziņojumā Padome norāda par iespēju apstrīdēt tās lēmumu “Eiropas Savienības Vispārējā tiesā atbilstoši [LESD] 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

81      Šī norāde kopā ar LESD 263. panta sestajā daļā minētajiem precizējumiem ļāva Bamba k‑dzei noteikt, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi bija viņas rīcībā, lai apstrīdētu iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, kā arī dienu, kurā beidzās šo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņš, ko turklāt apstiprina apstāklis, ka viņa savu prasību cēla šajā tiesību normā noteiktajā termiņā.

82      Tātad pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.

83      Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

 Par otro pamatu

84      Bamba k‑dze, apgalvodama, ka neapstrīd strīdīgajos tiesību aktos izvirzīto mērķi, norāda, ka ar šiem aktiem ir pieļauts viņas īpašuma tiesību nesamērīgs aizskārums, ņemot vērā to, ka viņai nebija iespēju aizstāvēt savas intereses kompetentajās iestādēs. Minētajos aktos bija paredzēta pilnīga viņas naudas līdzekļu iesaldēšana, nenosakot faktiskas procesuālās garantijas, kas ļautu apstrīdēt šo pasākumu.

85      Šajā ziņā no otrajā pamatā izdarītās atsauces uz iepriekš minētā sprieduma lietā Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija 368.–371. punktu, kurā Tiesa secināja, ka ir pieļauts ieinteresētās personas īpašuma tiesību nepamatots aizskārums, jo pret to tika pieņemti ierobežojoši pasākumi, nesniedzot tai procesuālas garantijas, kas tai ļautu aizstāvēt savas intereses kompetentajās iestādēs, izriet, ka Bamba k‑dze vēlas secināt, ka tādēļ, ka šajā gadījumā iespējams nebija šādu garantiju, ir noticis viņas īpašuma tiesību aizskārums.

86      Kā izriet no pirmā pamata atšķirīgo daļu izvērtēšanas, Padome, kam nebija pienākuma uzklausīt Bamba k‑dzi pirms strīdīgo tiesību aktu pieņemšanas, minētajos aktos bija sniegusi pietiekamu pamatojumu, lai viņai ļautu Savienības tiesā efektīvi apstrīdēt to ierobežojošo pasākumu pamatotību, kuri attiecās uz Bamba k‑dzi. Tādējādi šī lieta atšķiras no lietas, kurā taisīts iepriekš minētais spriedums lietā Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija.

87      Saistībā ar iespējamām tiesībām piekļūt Padomes lietas materiāliem attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem, kas veikti pret Bamba k‑dzi, šajā gadījumā pietiek norādīt, ka ieinteresētā persona neapgalvo, ka attiecīgajai iestādei būtu lūgusi šādu piekļuvi (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Bank Melli Iran/Padome, 92. punkts).

88      Turklāt ir jānorāda, ka gan Lēmumā 2010/656, gan Regulā Nr. 560/2005 ir paredzēts periodiski pārskatīt to personu sarakstus, uz kurām attiecas attiecīgie ierobežojošie pasākumi. Pēc šīs pārskatīšanas Padome 2012. gada 8. marta Īstenošanas lēmumā 2012/144/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/ (OV L 71, 50. lpp.), un 2012. gada 8. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 193/2012, ar kuru īsteno Regulu Nr. 560/2005 (OV L 71, 5. lpp.), uzskatīja, ka vairs nebija iemeslu atstāt Bamba k‑dzi šajos sarakstos.

89      No tā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

90      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Bamba k‑dzes celtā prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

91      Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Šī paša reglamenta 138. panta 1. punktā, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, ir noteikts, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Minētā reglamenta 140. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

92      Tā kā Padomes apelācijas sūdzība ir apmierināta un Bamba k‑dzes prasība pret apstrīdētajiem tiesību aktiem noraidīta, saskaņā ar Padomes prasījumiem ir jāpiespriež Bamba k‑dzei segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo apelāciju, kā arī tiesvedību pirmajā instancē.

93      Francijas Republika un Komisija kā personas, kas iestājušās lietā, attiecīgi tiesvedībā Vispārējā tiesā un tiesvedībā Tiesā sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1)      atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑86/11 Bamba/Padome;

2)      Bamba k‑dzes prasību pirmajā instancē noraidīt;

3)      Bamba k‑dze sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo apelāciju, kā arī tiesvedību pirmajā instancē;

4)      Francijas Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – franču.