Lieta C‑190/12

Emerging Markets Series of DFA Investment Trust Company

pret

Dyrektor Izby Skarbowej w Bydgoszczy

(Wojewódzki Sąd Administracyjny w Bydgoszczy lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – LESD 63. un 65. pants – Juridisko personu ienākuma nodoklis – Atšķirīga attieksme pret ieguldījumu fondiem rezidentiem un nerezidentiem izmaksātajām dividendēm – Atbrīvojuma no nodokļiem izslēgšana – Nepamatots ierobežojums

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedums

1.        Tiesvedība – Mutvārdu process – Atsākšana – Pienākums atkārtoti sākt mutvārdu procesu, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus par jaunu faktu – Neesamība – Pamatojums – Lēmuma pieņemšanai pietiekama apmēra informācijas esamība

(Tiesas Reglamenta 83. pants)

2.        Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Kapitāla brīva aprite – Piemērošanas joma – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Dividenžu aplikšana ar nodokli – Valsts izcelsmes dividenžu, ko izmaksā ieguldījumu fondiem rezidentiem, atbrīvojums no nodokļa – Atbrīvojums, ko piemēro neatkarīgo no dalības, no kuras izriet saņemtās dividendes, veida – Tiesību akti, kuru mērķis nav trešo valstu saimnieciskās darbības subjektiem noteikt piekļuves valsts tirgum nosacījumus – Tiesību normu, ar kurām regulē brīvību veikt uzņēmējdarbību nepiemērojamība – Tiesību normu, ar kurām regulē kapitāla brīvu apriti, piemērojamība

(LESD 63. pants)

3.        Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Ieguldījumu fondiem izmaksāto dividenžu aplikšana ar nodokli – Valsts izcelsmes dividenžu, ko izmaksā fondiem rezidentiem, atbrīvojums no nodokļa – Valsts izcelsmes dividenžu, ko izmaksā fondiem, kas ir trešo valstu rezidenti, aplikšana ar nodokli – Nepieļaujamība – Pamatojums – Neesamība

(LESD 63. un 65. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 20. un 21. punktu)

2.        LESD 63. pants attiecībā uz kapitāla brīvu apriti ir piemērojams tādā situācijā, kurā saskaņā ar valsts nodokļu tiesību aktiem atbrīvojums no nodokļiem netiek piemērots dividendēm, kuras šajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības izmaksā trešajā valstī reģistrētam ieguldījumu fondam, turpretī minētajā dalībvalstī reģistrētam ieguldījumu fondam ir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Kontekstā, kas attiecas uz trešo valstu dividendēm piemērojamo nodokļu režīmu, ir pietiekami izvērtēt valsts tiesību aktu mērķi, lai noteiktu, vai uz trešo valstu izcelsmes dividendēm piemērojamo nodokļu režīmu attiecas LESD noteikumi par kapitāla brīvu apriti. Tā tas ir tādu nodokļu tiesību aktu gadījumā, kuros nav paredzēta nošķiršana atkarībā no dalības, no kuras izriet trešajā valsti reģistrētu ieguldījumu fondu saņemtās dividendes, veida.

Tomēr LESD 63. panta 1. punkta interpretācijai, runājot par attiecībām ar trešajām valstīm, nevajadzētu ļauj saimnieciskās darbības subjektiem, kas neietilpst brīvības veikt uzņēmējdarbības piemērošanas jomā, izmantot šo brīvību savā labā. Taču nepastāv risks, ka saimnieciskās darbības subjekts, kurš neietilpst brīvības veikt uzņēmējdarbību teritoriālajā piemērošanas jomā, varētu no tās gūt labumu, jo nodokļu tiesību akti attiecas uz šīm dividendēm piemērojamo nodokļu režīmu un to mērķis nav trešo valstu saimnieciskās darbības subjektiem noteikt nosacījumus piekļuvei valsts tirgum.

(sal. ar 29., 31., 33., 35. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.        LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti, saskaņā ar kuriem atbrīvojumu no nodokļiem nevar piemērot dividendēm, kuras šajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrības izmaksā ieguldījumu fondam, kas atrodas trešajā valstī, ja starp šo dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti pastāv savstarpējas administratīvās palīdzības līgumisks pienākums, kas valsts nodokļu iestādēm ļauj pārbaudīt ieguldījumu fonda iespējami iesniegto informāciju. Iesniedzējtiesai pamatlietā ir jāizvērtē, vai šīs sadarbības ietvaros paredzētais informācijas apmaiņas mehānisms faktiski ļauj dalībvalsts nodokļu iestādēm vajadzības gadījumā pārbaudīt trešajā valstī reģistrēto ieguldījumu fondu iesniegto informāciju par to dibināšanas un darbības īstenošanas nosacījumiem, lai noteiktu, vai tie darbojas saskaņā ar Savienības tiesiskajam regulējumam līdzīgu tiesisko regulējumu.

Šāds atšķirīgs dividendēm piemērojamais nodokļu režīms starp ieguldījumu fondiem rezidentiem un ieguldījumu fondiem nerezidentiem var atturēt, pirmkārt, trešajā valstī reģistrētus ieguldījumu fondus no līdzdalības iegūšanas minētajā dalībvalstī reģistrētās sabiedrībās un, otrkārt, ieguldītājiem, kas ir šīs dalībvalsts rezidenti, – iegūt kapitāldaļas ieguldījumu fondos, kas ir nerezidenti. No tā izriet, ka šādi valsts tiesību akti rada kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas principā ir pretrunā LESD 63. pantam.

Ņemot vērā dalībvalsts nodokļu tiesību aktus, kuros kā galvenais nošķiršanas kritērijs ir noteikta ieguldījumu fondu juridiskā adrese, no kā ir atkarīgs, vai tiek vai netiek piemērots nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā par dividendēm, kuras tiem izmaksājušas sabiedrības rezidentes, ieguldījumu fondi nerezidenti atrodas objektīvi salīdzināmās situācijās ar tiem, kuru juridiskā adrese ir šīs dalībvalsts teritorijā.

Turklāt, ja dalībvalsts ir izvēlējusies neuzlikt nodokli ieguldījumu fondiem rezidentiem, kuri ir valsts izcelsmes dividenžu saņēmēji, tā nevar atsaukties uz vajadzību saglabāt sabalansētu nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm, lai attaisnotu nodokļa uzlikšanu šādas peļņas saņēmējiem – ieguldījumu fondiem nerezidentiem.

Līdz ar to tiesību aktus, kuros nav paredzēta tieša saikne starp tādu valsts izcelsmes dividenžu atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, kuras ir saņēmis ieguldījumu fonds rezidents, un šo dividenžu – kā minēto ieguldījumu fondu kapitāldaļu turētāju ienākumu – aplikšanu ar nodokli, nevar pamatot ar nepieciešamību saglabāt nodokļu režīma saskaņotību.

Visbeidzot, risks, ka kāda dalībvalsts varētu atteikties no nodokļu ieņēmumiem par labu trešajai valstij, nav uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu, uz kuru varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kas principā ir pretējs kādai no pamatbrīvībām.

(sal. ar 42., 43., 69., 95., 99., 102. un 105. punktu un rezolutīvas daļas 2. punktu)