Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-321/05 AstraZeneca AB, AstraZeneca plc/Eiropas Komisija 2010. gada 16. septembrī iesniedza AstraZeneca AB, AstraZeneca plc

(lieta C-457/10 P)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: AstraZeneca AB, AstraZeneca plc (pārstāvji - M. Brealey QC, M. Hoskins QC, D. Jowell, Barristers, un F. Murphy, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Farmaceitisko nozaru un asociāciju federācija (EFPIA) un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

-    atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-321/05;

-    atcelt 2005. gada 15. jūnija Komisijas lēmumu (2005) 1757 galīgā redakcija (lieta COMP A.37.507/F3 - AstraZeneca);

-    pakārtoti, saskaņā ar Tiesas rīcības brīvību samazināt naudas sodu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējām uzlikts apstrīdētā Komisijas lēmuma 2. pantā;

-    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz vairākām spriedumā pieļautām kļūdām tiesību piemērošanā. Ar atsevišķiem virsrakstiem ir rezumētas šādas kļūdas:

Attiecīgā produkta tirgus definīcija. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot Komisijas secinājumus lēmumā par attiecīgā produkta tirgu, saskaņā ar kuriem laika posmā no 1993. gada līdz 2000. gadam protonu sūkņa inhibitoriem (PSI) bija pašiem savs tirgus. Apelācijas sūdzībai ir divi pamati.

Apelācijas sūdzības pirmajam pamatam ir divas galvenās daļas. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, neveicot pierādījumu pagaidu analīzi, tādējādi konstatējot attiecīgā produkta tirgu 1993. gadā, pamatojoties uz konkurences stāvokli starp PSI un H2 receptoru blokatoriem 2000. gadā. Otrkārt, Vispārējā tiesa, pamatojies uz to, ka ārstu, kas paraksta medikamentus, praksēm, kurām ir raksturīgs "inertums", nebija nozīmes tirgus definīcijas noteikšanā, kļūdījās, ignorējot faktu, ka PSI lietošanas pieaugums bija pakāpenisks.

Apelācijas sūdzības otrais pamats ir tas, ka jautājums par ārstēšanās ar H2 receptoru blokatoriem vispārējām izmaksām, ja tās salīdzina ar PSI izmaksām, ir būtisks attiecībā uz jebkuru atsaukšanos uz cenu atšķirībām, nosakot konkrētā tirgus definīciju, un Vispārējā tiesa kļūdījās, neņemot vērā ārstēšanās vispārējās izmaksas.

Pirmā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem. Apelācijas sūdzības pamati par pirmo ļaunprātīgo izmantošanu tiek iedalīti divās galvenās daļās. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot, kas ietilpst konkurencē pēc nopelniem. Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, vērtējot, vai apelācijas sūdzības iesniedzēju paziņojumi patentu valdēs bija objektīvi maldinoši, lai kā neatbilstošu noraidītu apelācijas sūdzības iesniedzēju izpratnes par to likumīgajām tiesībām uz papildu aizsardzības sertifikātiem saprātīgumu un bona fides. Pārskatāmības trūkums ir nepietiekams, lai konstatētu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, drīzāk šeit būtu jābūt prasībai par tīšu krāpšanu vai maldināšanu. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot, kas ir uz konkurences ierobežošanu vērsta rīcība. Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka tikai pieteikums vien par intelektuālā īpašuma tiesību pieprasīšanu, kas varētu stāties spēkā kādus 5-6 gadus vēlāk, bija rīcība, ko varētu uzskatīt par tādu, kas ir vērsta uz konkurences ierobežošanu, neatkarīgi no tā, vai tiesības visbeidzot ir piešķirtas un/vai izmantotas. Iemesls tam ir tāds, ka rīcība ir pārāk nošķirta vai attālināta no tirgus, kas esot ietekmēts.

Otrā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana: laišanas tirgū atļaujas atsaukšana. Apelācijas sūdzības pamati par otro ļaunprātīgo izmantošanu tiek iedalīti divās galvenās daļās. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot, kas ietilpst konkurencē pēc nopelniem. Vispārējā tiesa ir kļūdaini nolēmusi, ka neierobežotu tiesību īstenošana saskaņā ar Kopienu tiesībām ir konkurences pēc nopelniem pārkāpums.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot, kas ir uz konkurences ierobežošanu vērsta rīcība. Vispārējā tiesa esot kļūdaini konstatējusi, ka likumīgu tiesību saskaņā ar Kopienu tiesībām vienkārša īstenošana ir vērsta uz konkurences ierobežošanu. Pakārtoti, ja Tiesa uzskata, ka tiesību, kas ir piešķirtas Kopienu tiesībās, īstenošana būtībā var radīt ļaunprātīgu izmantošanu, tad, lai konstatētu ļaunprātīgu izmantošanu, ir jābūt kaut kam vairāk nekā tikai tendencei izkropļot konkurenci. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa pierādīt, ka par pamatotām uzskatāmu tiesību īstenošana var novērst jebkādu efektīvu konkurenci. Tas varētu atbilst nosacījumiem gadījumos, kas skar obligāto licencēšanu, ar ko faktiski ir saistīta otrā ļaunprātīgā izmantošana.

Naudas sodi. Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 17  15. panta 2. punktu, neiebilstot pret Komisijas naudas soda aprēķinu un pienācīgi neņemot vērā apgalvoto ļaunprātīgo rīcību novitāti, jebkādu būtiskas ietekmes uz konkurenci neesamību un citus atbildību mīkstinošus apstākļus.

____________