Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 12. maijā iesniedza Kúria (Ungārija) – Weltimmo s.r.o/Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság

(lieta C-230/14)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Weltimmo s.r.o

Atbildētājs: Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK 1 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk tekstā – “Datu aizsardzības direktīva”) 28. panta 1. punktu var interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts tiesību normas ir piemērojamas tās teritorijā gadījumā, ja personas datu apstrādātājam ir nekustamā īpašuma sludinājumu mājas lapa, kas ir izveidota tikai citā dalībvalstī, kā arī viņš reklamē nekustamo īpašumu, kas atrodas šīs pirmās dalībvalsts teritorijā, un ja nekustamā īpašuma īpašnieki savus personas datus ir nodevuši datu uzglabāšanas un apstrādes iekārtai (serverim), kas pieder mājas lapas izveidotājam otrajā dalībvalstī?

Vai Datu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopā ar tās preambulas 18.–20. apsvērumu un 1. panta 2. punktu un 28. panta 1. punktu, var interpretēt tādējādi, ka Magyar Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság (turpmāk tekstā – “datu aizsardzības iestāde”) nevar piemērot Ungārijas datu aizsardzības tiesības kā valsts tiesības nekustamā īpašuma sludinājumu mājas lapas, kas izveidota tikai citā dalībvalstī, izveidotājam, pat ja tajā tiek reklamēts arī nekustamais īpašums Ungārijā, kura īpašnieki datus par šādu īpašumu, visticamāk, nosūta no Ungārijas teritorijas uz datu uzglabāšanas un apstrādes iekārtu (serveri), kas pieder mājas lapas izveidotājam?

Vai, veicot interpretāciju, ir nozīme tam, ka personas datu apstrādātāja, kurš ir izveidojis mājas lapu, pakalpojumus ir paredzēts sniegt citā dalībvalstī?

Vai, veicot interpretāciju, ir nozīme tam, ka dati par īpašumu citā dalībvalstī un īpašnieku personas dati faktiski tiek augšupielādēti no citas dalībvalsts?

Vai, veicot interpretāciju, ir nozīme tam, ka ar šo īpašumu saistītie personas dati ir citas valsts pilsoņu personas dati?

Vai, veicot interpretāciju, ir nozīme tam, ka Slovākijā reģistrēta uzņēmuma īpašnieku pastāvīgā dzīvesvieta ir Ungārijā?

Ja, atbildot uz iepriekš minētajiem jautājumiem, izriet, ka Ungārijas datu aizsardzības iestāde var rīkoties, bet tai ir jāpiemēro reģistrācijas dalībvalsts tiesības, nevis valsts tiesības, vai Datu aizsardzības direktīvas 28. panta 6. punktu var interpretēt tādējādi, ka Ungārijas datu aizsardzības iestāde Datu aizsardzības direktīvas 28. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras var īstenot tikai, ievērojot reģistrācijas dalībvalsts tiesību normas un līdz ar to nevar noteikt naudas sodu?

Vai Datu aizsardzības direktīvas [ungāru valodas redakcijā] 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 6) punktā izmantotais jēdziens “adatfeldolgozás” [tehniskas datu apstrādes darbības] ir identisks jēdzienam “adatkezelés” [personas datu apstrāde plašā nozīmē], izmantojot šīs direktīvas terminoloģiju?

____________

1      OV L 281, 31. lpp.