Lieta T‑348/07

Stichting Al‑Aqsa

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā veikti pret noteiktām personām un organizācijām – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP un Regula (EK) Nr. 2580/2001 – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasījumu pielāgošana – Pārbaude tiesā – Savienības pasākuma par naudas līdzekļu iesaldēšanu īstenošanas nosacījumi

Sprieduma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesību akts, ar kuru tiesvedības laikā atceļ un aizstāj apstrīdēto tiesību aktu – Lūgums par prasījumu atcelt tiesību aktu

(EKL 230. panta piektā daļa)

2.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Personas jēdziens Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 2. punkts)

3.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 preambulas 1. apsvērums un 1. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkts)

4.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punkts; Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkts)

1.      EKL 230. panta piektajā daļā paredzētais divu mēnešu termiņš principā ir piemērojams gan tad, ja prasība atcelt tiesību aktu ir celta ar prasības pieteikumu, gan tad, ja tā ir celta iztiesājamas lietas ietvaros ar lūgumu grozīt prasījumus atcelt agrāku tiesību aktu, kurš ir atcelts un aizstāts ar attiecīgo aktu. Tiesību normas, kas reglamentē prasību iesniegšanas termiņus, ir saistītas ar sabiedrisko kārtību, un tiesai tās ir jāpiemēro tā, lai nodrošinātu tiesisko drošību un indivīdu vienlīdzību likuma priekšā, izvairoties no jebkādas diskriminācijas vai patvaļības tiesas spriešanā.

Tomēr, atkāpjoties no šī principa, šis termiņš iztiesājamas lietas ietvaros nav piemērojams, ja, pirmkārt, attiecīgajam aktam un aktam, ar kuru to atceļ un aizstāj, attiecībā uz attiecīgo personu ir tas pats priekšmets, tie būtībā balstīti uz to pašu pamatojumu un to saturs ir būtībā identisks, tiem tādējādi atšķiroties vienīgi ar to attiecīgo ratione temporis piemērošanas jomu, un, otrkārt, lūgums grozīt prasījumus nav pamatots ne ar vienu jaunu pamatu, faktu vai pierādījumu, bet vienīgi ar attiecīgā akta, ar kuru atceļ un aizstāj šo agrāko aktu, pieņemšanu.

Šādos apstākļos, tā kā strīda priekšmets un ietvari, kādi tie ir noteikti sākotnējā prasībā, netiek grozīti citādi kā vien attiecībā uz to laika dimensiju, tiesisko drošību nekādā veidā neietekmē apstāklis, ka lūgums grozīt prasījumus ir iesniegts pēc EKL 230. panta piektajā daļā paredzētā divu mēnešu termiņa. Šādos apstākļos būtu pretrunā pareizai tiesvedībai un procesuālās ekonomijas principam prasītājam noteikt pienākumu, piedraudot ar nepieņemamību, iesniegt lūgumu grozīt savus prasījumus minētajā divu mēnešu termiņā.

(sal. ar 32.–35. un 44. punktu)

2.      Savā parastajā juridiskajā nozīmē, kas ir jāizmanto, ja vien nav skaidras likumdevēja norādes par pretējo, jēdziens “persona” apzīmē parādību, kurai ir juridiska personība, un tādējādi gan fizisku personu, gan juridisku personu.

Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētās personas tādējādi var apzīmēt gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, savukārt Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētās grupas un organizācijas var apzīmēt jebkāda cita veida sabiedriskās organizācijas, kurām, lai gan tām trūkst juridiskās personības, ir vairāk vai mazāk strukturēta forma.

Šo interpretāciju apstiprina Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 5. punkts, saskaņā ar kuru Padome cenšas nodrošināt, lai pielikumā uzskaitītie fizisko vai juridisko personu vārdi, grupu vai organizāciju nosaukumi būtu papildināti ar pietiekami sīkām ziņām, kas ļautu efektīvi identificēt šādus cilvēkus, juridiskās personas, organizācijas vai struktūras.

Tam, ka Kopējai nostājai 2001/931 pievienotajā sarakstā, tāpat kā Regulai Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, pievienotajā sarakstā fiziskās personas ir minētas vienīgi iedaļā “Personas”, savukārt vairākas juridiskās personas ir minētas iedaļā “Grupas un organizācijas”, šajā ziņā nav nozīmes. Šie saraksti, kas ir izveidoti vienīgi tādēļ, lai attiecībā uz tajos uzskaitītajiem individuālajiem gadījumiem īstenotu Kopējo nostāju 2001/931 un Regulu Nr. 2580/2001, neietekmē minētajos tiesību aktos ietverto personu, grupu un organizāciju definīciju. Tas pats attiecas uz iespējamām kļūdām attiecībā uz personu un grupu un organizāciju klasifikāciju, kas tajos varētu būt pieļautas.

(sal. ar 57.–59. un 61. punktu)

3.      Lai interpretētu Kopienu tiesību normas piemērojamību, vienlaikus ir jāņem vērā tās teksts, konteksts un mērķi. Ņemot vērā gan Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (skat. it īpaši šīs kopējās nostājas preambulas 1. apsvērumu) un Regulas Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, atbilstošo tekstu, kontekstu un mērķus, gan valsts iestāžu būtisko lomu līdzekļu iesaldēšanas procesos, kas paredzēti minētās regulas 2. panta 3. punktā, lēmums par izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas uzsākšanu ir jāpieņem tāda valsts procesa ietvaros, kas paredzēts tieši un galvenokārt preventīvu vai represīvu pasākumu noteikšanai attiecībā uz ieinteresēto personu terorisma apkarošanas ietvaros, un tādēļ, ka tā tajos ir bijusi iesaistīta, lai Padome uz šo lēmumu varētu likumīgi atsaukties.

Tā tas ir attiecība uz spriedumu par pagaidu noregulējumu, kas, ņemot vērā tā piemērošanas jomu un kontekstu un to skatot kopā ar valsts tiesisko regulējumu, ir kompetentas valsts iestādes lēmums Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkta un Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkta izpratnē. Šāds spriedums kopā ar minēto tiesisko regulējumu var tikt uzskatīts par tādu, kas atbilst Kopējās nostājas 1. panta 4. punkta prasībām, un tādējādi principā var pats par sevi pamatot naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākuma noteikšanu atbilstoši Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktam.

(sal. ar 96., 97., 101. un 105. punktu)

4.      Ja Padome paredz pieņemt vai pēc pārskatīšanas saglabāt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu atbilstoši Regulai Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, pamatojoties uz valsts lēmumu par izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas uzsākšanu saistībā ar terora akta veikšanu, tā nevar neņemt vērā šīs izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas turpmāko attīstību. Tādējādi ir iespējams, ka policijas vai drošības dienesta izmeklēšana var tikt izbeigta bez tiesvedības, ja netiek saņemta atļauja pietiekamu pierādījumu iegūšanai vai ja šo pašu iemeslu dēļ tiesvedība tiek izbeigta, vai arī ka pēc lēmuma par apsūdzības [izvirzīšanu] šī kriminālvajāšana var tikt izbeigta vai var notikt attaisnošana krimināllietā. Nebūtu pieļaujams, ka Padome neņem vērā šādus faktus, kas ir daļa no visiem nozīmīgajiem datiem, kuri jāņem vērā situācijas izvērtēšanai. Ja tiktu nospriests citādi, Padomei un dalībvalstīm tiktu piešķirtas pārmērīgas pilnvaras bezgalīgi iesaldēt personas līdzekļus bez jebkādas pārbaudes tiesā un neatkarīgi no tiesas procesa iespējamā iznākuma.

Šie paši apsvērumi ir jāpiemēro, ja valsts administratīvo pasākumu par līdzekļu iesaldēšanu vai organizācijas kā teroristiskas organizācijas aizliegšanu atceļ tā izdevējs vai arī tas tiek atcelts ar tiesas lēmumu.

Bez laika ierobežojuma atstādama personu Regulas Nr. 2580/2001 pielikumā iekļautajā sarakstā, periodiski pārskatot tā situāciju atbilstoši minētās regulas 2. panta 3. punktam un Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktam, tikai tāpēc vien, ka kompetentā pagaidu noregulējuma tiesneša lēmumu valsts tiesībās nav apstrīdējusi pagaidu noregulējuma apelācijas tiesa vai tiesas instance, kas lietu izskata pēc būtības, lai gan administratīvo lēmumu, kura darbību šim tiesnesim bija ticis lūgts apturēt, tā izdevējs starplaikā ir atcēlis, Padome pārsniedz savas rīcības brīvības ietvarus.

(sal. ar 164., 168., 169. un 180. punktu)