Language of document : ECLI:EU:C:2015:471

Lieta C‑681/13

Diageo Brands BV

pret

Simiramida‑04 EOOD

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Atteikuma pamati – Valsts, kurā atzīšana prasīta, sabiedriskās kārtības pārkāpums – Citas dalībvalsts tiesas nolēmums, kas ir pretrunā Savienības tiesībām preču zīmju jomā – Direktīva 2004/48/EK – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Tiesas izdevumi

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

1.        Tiesvedība – Mutvārdu process – Atkārtota sākšana – Nosacījumi

(LESD 252. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Atteikuma pamati – Valsts, kurā atzīšana prasīta, sabiedriskās kārtības pārkāpums – Nosacījumi – Tiesas, kurā atzīšana prasīta, vērtējums – Ierobežojumi – Pārbaude Tiesā

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. punkts un 36. pants)

3.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Nolēmumu atzīšana un izpilde – Atteikuma pamati – Valsts, kurā atzīšana prasīta, sabiedriskās kārtības pārkāpums – Nosacījumi – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkts)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Piemērošanas joma – Prasība atlīdzināt ar arestu, kas tika uzdots un pēc tam atcelts, nodarītos zaudējumus – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48)

5.        Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Tiesas izdevumi – Jēdziens – Izdevumi, kas radušies tiesvedībā, kura ir saistīta ar citā dalībvalstī pieņemtā nolēmuma atzīšanu – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 14. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 34.–37. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40.–44. punktu)

3.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka kādā dalībvalstī pieņemts nolēmums ir pretrunā Savienības tiesībām, nav pamats šo nolēmumu neatzīt citā dalībvalstī tādēļ, ka ar to esot pārkāpta šīs pēdējās valsts sabiedriskā kārtība, ja norādītā kļūda tiesību piemērošanā nav atzīstama par acīmredzamu tādas tiesību normas pārkāpumu, kura tiek uzskatīta par būtisku Savienības tiesību sistēmā un tātad arī tās dalībvalsts tiesību sistēmā, kurā atzīšana prasīta, vai arī tādu tiesību pārkāpumu, kuras šajās tiesību sistēmās ir atzītas par pamattiesībām. Tas tā nav gadījumā, ja kļūda attiecas uz tādas tiesību normas piemērošanu kā Pirmās direktīvas 89/104 par preču zīmēm, kurā grozījumi izdarīti ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, 5. panta 3. punkts.

Šajā ziņā minētais Direktīvas 89/104 5. panta 3. punkts ir ietverts minimālās saskaņošanas direktīvā, kuras mērķis ir daļēji tuvināt atšķirīgus dalībvalstu tiesību aktus preču zīmju jomā. Nevar tikt secināts, ka kļūda šīs direktīvas īstenošanā būtu nepieļaujamā pretrunā Savienības tiesību sistēmai, jo tādējādi tiktu aizskarts kāds no tās pamatprincipiem.

Turklāt, pārbaudot, vai, iespējams, pastāv acīmredzams valsts, kurā atzīšana prasīta, sabiedriskās kārtības pārkāpums, šīs valsts tiesai ir jāņem vērā, ka, izņemot īpašus apstākļus, kuru dēļ ir pārāk sarežģīti vai neiespējami izmantot izcelsmes dalībvalstī pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, attiecīgajām personām ir jāizmanto visi šajā dalībvalstī pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, lai jau iepriekš novērstu šādu pārkāpumu. Proti, Regulā Nr. 44/2001 paredzētā atzīšanas un izpildes režīma pamatā ir savstarpēja uzticēšanās tiesvedībai Savienībā. Tieši šī dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās to tiesību sistēmām un tiesu iestādēm ļauj uzskatīt, ka gadījumā, ja ir tikušas nepareizi piemērotas valsts tiesības vai Savienības tiesības, katrā dalībvalstī izveidotā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma, kuru papildina LESD 267. pantā paredzētais prejudiciāla nolēmuma tiesvedības mehānisms, sniedz attiecīgajām personām pietiekamas garantijas.

(sal. ar 48.–52., 63., 64. un 68. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

4.        Direktīvas 2004/48 par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu normu mērķis ir regulēt nevis visus ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītos aspektus, bet tikai tos, kas ir saistīti, pirmkārt, ar šo tiesību ievērošanu un, otrkārt, ar to pārkāpumiem, liekot paredzēt efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir novērst, pārtraukt vai atlīdzināt ikvienu esošo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. No Direktīvā 2004/48 paredzētajiem pasākumiem, kārtības un aizsardzības līdzekļiem izriet, ka tiesiskos līdzekļus, kas paredzēti, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, papildina ar tiem cieši saistītās prasības par atlīdzināšanu. Tātad tiesvedība, kuras priekšmets ir to zaudējumu atlīdzināšana, kas nodarīti ar arestu, kuru sākumā dalībvalsts tiesu iestādes uzdevušas, lai novērstu gaidāmo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un pēc tam šīs pašas iestādes atcēlušas tādēļ, ka pārkāpuma esamība nebija pierādīta, loģiski izriet no prasības, ko cēlis intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks nolūkā panākt lēmumu par tūlītēju pasākumu, kas tam ļautu, negaidot nolēmumu par lietas būtību, novērst jebkādu iespējamu tā tiesību pārkāpumu. Šāda prasība par zaudējumu atlīdzību atbilst minētajā direktīvā par labu atbildētājam paredzētajām garantijām, kas atsver pagaidu pasākuma, kas varētu ietekmēt tā intereses, noteikšanu. Līdz ar to šāda tiesvedība ietilpst Direktīvas 2004/48 piemērošanas jomā.

(sal. ar 73.–76. punktu)

5.        Direktīvas 2004/48 par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tiesas izdevumiem, kas radušies lietas dalībniekiem saistībā ar kādā dalībvalstī celtu prasību atlīdzināt zaudējumus, kuri nodarīti ar citā dalībvalstī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma novēršanai uzliktu arestu, ja saistībā ar minēto prasību rodas jautājums par šajā otrajā dalībvalstī pieņemtā nolēmuma, ar kuru konstatēta šī aresta nepamatotība, atzīšanu.

Proti, ņemot vērā, pirmkārt, šīs direktīvas mērķi, t.i., pastiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, novēršot, ka kāda cietusī persona tiktu atturēta ierosināt tiesvedību, lai aizsargātu savas tiesības, un, otrkārt, plašu un vispārīgu minētā 14. panta formulējumu, kurā ir atsauce uz lietā uzvarējušo pusi un zaudējušo pusi, neprecizējot un nenosakot ierobežojumus attiecībā uz tiesvedības, kurā būtu piemērojama tajā ietvertā norma, veidu, šī tiesību norma ir piemērojama tiesas izdevumiem, kas radušies jebkurā tiesvedībā, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(sal. ar 77., 78. un 80. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)