ĢENERĀLADVOKĀTES JULIĀNAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT] VIEDOKLIS,
sniegts 2012. gada 2. oktobrī (1)
Lieta C‑286/12
Eiropas Komisija
pret
Ungāriju
Valsts pienākumu neizpilde – Sociālā politika – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Atšķirīga attieksme vecuma dēļ – Tiesnešu, prokuroru un notāru piespiedu pensionēšana pēc 62 gadu vecuma sasniegšanas – Pensionēšanās vecuma samazināšana un vēlāka paaugstināšana – Pasākuma attaisnojums un saprātīgums
I – Ievads
1. Ar kādiem nosacījumiem Savienības tiesības pieļauj noteikt maksimālo vecumu publiskās varas funkciju īstenošanai tiesību aizsardzībā? Ar šo jautājumu Tiesa saskaras ne jau pirmo reizi kopš Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (2), ieviešanas.
2. Spriedumā apvienotajās lietās Fuchs (3) vēl bija runa par to, vai vispār var pastāvēt obligāts maksimālais vecums, bet šī tiesvedība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi attiecas uz maksimālā vecuma pazemināšanu tiesnešiem, prokuroriem un notāriem no 70 uz 62 gadiem. Līdz ar to Ungārija ir pielīdzinājusi pensionēšanās vecumu tiesu iestādēs vispārējam pensionēšanās vecumam. Pusgadu pēc šī jaunā regulējuma stāšanās spēkā visas personas, kas ieņēma amatu un jau bija pārsniegušas jauno maksimālo vecumu, proti, astoņi gadagājumi, tika pensionētas. Turpmākajos gados tagad arī tiesu iestādēm piemērojamais vispārējais pensionēšanās vecums tiks katru gadu paaugstināts par sešiem mēnešiem, kamēr tiks sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums 65 gadi.
3. Būtībā ir jānoskaidro, vai šis tiesiskais regulējums ir pamatots.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Direktīva 2000/78
4. Direktīvas 2000/78 preambulas 8., 9., 11. un 25. apsvērums ir izteikti šādi:
“(8) Nodarbinātības pamatnostādnes 2000. gadam, par kurām Helsinkos 1999. gada 10. un 11. decembrī vienojās Eiropas Padome, uzsver vajadzību veicināt apstākļus sociāli integrēta darba tirgus nodrošināšanai, formulējot saskaņotu to politiku kopumu, kuru mērķis ir cīnīties ar diskrimināciju pret grupām, piemēram, pret invalīdiem. Tajās uzsvērta arī vajadzība pievērst īpašu uzmanību gados vecāku darba ņēmēju atbalstīšanai, lai palielinātu viņu kā darbaspēka īpatsvaru.
(9) Nodarbinātība un profesija ir galvenie elementi, kas garantē vienlīdzīgas iespējas visiem un būtiski veicina pilsoņu līdzdalību ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē un viņu potenciāla izmantošanu.
[..]
(11) Diskriminācija [..] vecuma [..] dēļ var apdraudēt EK līguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši augsta līmeņa nodarbinātības un sociālās aizsardzības sasniegšanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti, un personu brīvu pārvietošanos.
[..]
(25) Vecuma diskriminācijas aizliegums ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu nodarbinātības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus un veicinātu darbaspēka dažādību. Tomēr zināmos apstākļos atšķirīgu attieksmi saistībā ar vecumu var attaisnot, tādēļ ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas var mainīties atkarībā no situācijas dalībvalstīs. Tādēļ ir svarīgi nošķirt atšķirīgo attieksmi, kas ir attaisnota, konkrēti, ar likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un diskrimināciju, kura jāaizliedz.”
5. Direktīvas 2000/78 mērķis atbilstoši tās 1. pantam “attiecībā uz nodarbinātību un profesiju ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ”.
6. Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punktā ir un 2. punkta a) apakšpunktā ir ietverts diskriminācijas aizliegums:
“1. Šajā direktīvā “vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.
2. Šā panta 1. punktā:
a) uzskata, ka tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura 1. punktā minēta iemesla dēļ.”
7. Direktīvas 2000/78 3. panta (“Piemērošanas joma”) 1. punktā ir noteikts:
“Nepārsniedzot Kopienas kompetenci, šo direktīvu piemēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:
[..]
c) nodarbinātību [nodarbinātības] un darba nosacījumiem, to skaitā atlaišanu un atalgojumu;
[..].”
8. Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktā ir ietverti iespējamie atšķirīgas attieksmes vecuma dēļ attaisnojumi:
“1. Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgu nodarbinātības politiku, darba tirgu un profesionālās izglītības mērķiem, un ja šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.
Šāda dažāda attieksme cita starpā var ietvert:
a) to, ka nosaka īpašus nosacījumus darba un profesionālās izglītības iespējām, nodarbinātības un profesijas nosacījumus, tostarp atlaišanas un atalgošanas nosacījumus jauniešiem, vecākiem strādniekiem un personām, kuru apgādībā ir citas personas, lai veicinātu viņu profesionālo integrāciju vai nodrošinātu aizsardzību;
b) to, ka nosaka minimālos nosacījumus attiecībā uz vecumu, profesionālo pieredzi vai darba stāžu, lai iegūtu darbu vai konkrētas ar to saistītas priekšrocības;
c) to, ka nosaka maksimālo vecumu pieņemšanai darbā, pamatojoties uz izglītības prasībām attiecīgajam amatam vai uz vajadzību pēc saprātīga darba laikposma pirms pensijas.”
B – Ungārijas tiesības
9. Līdz 2012. gada 1. janvārim 1997. gada Likuma Nr. LXVIII 57. panta 2. punktā tiesnešiem bija atļauts palikt amatā līdz 70 gadu vecumam.
10. 2011. gada Likuma Nr. CLXII 90. panta ha) punktā, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, tagad ir paredzēts, ka tiesneši tiek pensionēti pēc piemērojamā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
11. Līdz 2010. gada 1. janvārim pensionēšanās vecums Ungārijā bija 62 gadi. Atbilstoši 1997. gada Likuma Nr. LXXXI 18. panta 1. punktam redakcijā, kas bija spēkā kopš 2010. gada 1. janvāra, pensionēšanās vecums 62 gadi tagad ir tikai personām, kuras ir dzimušas pirms 1952. gada. Katram jaunākam gadagājumam pensionēšanās vecums pieaug ikreiz par pusgadu, līdz kamēr tas attiecībā uz 1957. gadagājumu sasniegs 65 gadu vecumu.
12. Atbilstoši 2011. gada Likuma Nr. CLXII 230. pantam tiesneši, kas sasniedza 62 gadu vecumu pirms 2012. gada 1. janvāra, tika pensionēti 2012. gada 30. jūnijā un tiesneši, kas sasniedz šo vecumu 2012. gada laikā, tiks pensionēti 2012. gada 31. decembrī.
13. Tādi paši noteikumi attiecas uz prokuroriem. Jaunais maksimālais vecums attiecas uz notāriem no 2013. gada 31. decembra.
III – Pirmstiesas procedūra un prasījumi
14. 2012. gada 17. janvārī Komisija aicināja Ungāriju atbilstoši LESD 258. pantam izteikties par pārmetumu, ka, nosakot jaunu maksimālo vecumu tiesnešiem, prokuroriem un notāriem, tā ir pārkāpusi Direktīvas 2000/78 1. un 2. pantu un 6. panta 1. punktu. Lai gan 2012. gada 17. februāra atbildē Ungārija ir apstrīdējusi pārkāpuma esamību, Komisija savā 2012. gada 7. marta argumentētajā atzinumā palika pie sava viedokļa. Tajā tā noteica Ungārijai viena mēneša termiņu, lai izbeigtu pārmesto pārkāpumu. Tomēr Ungārija savā 2012. gada 30. marta atbildē palika pie saviem uzskatiem.
15. Komisija 2012. gada 7. jūnijā cēla izskatāmo prasību, un tās prasījumi Tiesai ir šādi:
– atzīt, ka, pieņemot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā noteikts, ka 62 gadu vecumā obligāti izbeidzas tiesnešu, prokuroru un notāru amata pilnvaras, tādējādi paredzot atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ, kas nav attaisnota ar leģitīmu mērķi un katrā ziņā nav ne piemērota, ne vajadzīga izvirzītā mērķa sasniegšanai, Ungārija nav izpildījusi tai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktos pienākumus;
– piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16. Ungārija prasa:
– noraidīt Komisijas prasību un
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17. Atbilstoši Ungārijas sniegtajām ziņām, pamatojoties uz jauno maksimālo vecumu, 2012. gada 30. jūnijā beidzās amata pilnvaras 194 no 2996 Ungārijas tiesnešiem. Attiecībā uz vēl 37 tiesnešiem jau ir ticis publicēts Ungārijas prezidenta lēmums izbeigt viņu amata pilnvaras 2012. gada 31. decembrī. Tas pats attiecas uz 79 vai attiecīgi 20 no 1784 prokuroriem. 61 no 315 notāriem amata pilnvaras tiks izbeigtas 2013. gada 31. decembrī.
18. Pēc Komisijas pieteikuma Tiesas priekšsēdētājs ar 2012. gada 13. jūlija lēmumu nolēma izskatīt prasības pieteikumu paātrinātā procesā atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 23.a pantam un Reglamenta 62.a pantam. Lietas dalībnieki paskaidrojumus ir snieguši rakstveidā un – 2012. gada 1. oktobra tiesas sēdē – arī mutvārdos.
19. 2012. gada 16. jūlijā Ungārijas Konstitucionālā tiesa atzina tiesnešu pensionēšanās vecuma grozīšanu par pretēju konstitūcijai (4). Tās lēmums ir spēkā ar atpakaļejošu spēku no 2012. gada 1. janvāra, tomēr tas automātiski neizraisa to, ka tiesneši, kuru amata pilnvaras ir izbeigtas, tiek atjaunoti amatā. Lai to panāktu, tiem ir jāvēršas kompetentajās Ungārijas tiesās.
IV – Tiesiskais vērtējums
A – Par prasības pieņemamību
20. Ungārija uzskata, ka ar Ungārijas Konstitucionālās tiesas lēmumu ir atrisināts strīds par tiesību normām, kas ir atceltas ar atpakaļejošu spēku no 2012. gada 1. janvāra. Šis iebildums attiecas uz tiesnešu pensionēšanās vecumu.
21. Pirmajā brīdī šķiet, ka apstrīdētās tiesību normas brīdī, kas jāņem vērā, tas ir, beidzoties argumentētā atzinuma termiņam (5) 2012. gada 7. aprīlī, nepastāvēja, jo tās ir atceltas, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas spriedumu ar atpakaļejošu spēku. Tādējādi prasības priekšmets attiecībā uz tiesnešiem būtu vēlāk nokārtots.
22. Faktiski tiesību normu, kas attiecas uz tiesnešiem, atcelšana ar atpakaļejošu spēku nav pilnīga. Tas, ka tās brīdī, kas jāņem vērā, pastāvēja, ir redzams drīzāk no tā, ka, pamatojoties uz tām, 2012. gada 30. jūnijā tika pensionēti 194 tiesneši un 79 prokurori. Un arī Konstitucionālās tiesas spriedumam šajā ziņā nav tiešas iedarbības, jo ar to šie tiesneši netika atkal iecelti savos agrākajos amatos.
23. Līdz ar to Savienības tiesībām apgalvoti pretējais stāvoklis nav pilnībā likvidēts (6).
24. Tādējādi minētais spriedums nav atrisinājis strīdu attiecībā uz attiecīgajiem tiesnešiem.
B – Prasības pieteikuma materiālā pārbaude
25. Atbilstoši Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punktam, lasītam kopā ar 1. pantu, nedrīkst pastāvēt ne tieša, ne netieša diskriminācija vecuma dēļ. Tomēr atšķirīga attieksme var tikt attaisnota atbilstoši 6. pantam.
26. Direktīva 2000/78 ir piemērojama tiesnešiem, prokuroriem un notāriem, jo tā atbilstoši 3. panta 1. punktam attiecas uz visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs. Atšķirībā no militārā dienesta attiecībā uz tiesu iestādēm nepastāv izņēmums.
1. Atšķirīgas attieksmes esamība
27. Dienesta attiecību beigšanās, sasniedzot noteiktu vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vienmēr ir atšķirīga attieksme vecuma dēļ Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
28. Šāda tiesību norma patiesībā ietekmē darba un nodarbinātības nosacījumus Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, liedzot attiecīgajiem tiesnešiem, prokuroriem un notāriem turpināt strādāt pēc 62 gadu vecuma sasniegšanas. Turklāt ar šo tiesību normu ir ieviesta uz vecumu balstīta atšķirīga attieksme šīs direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, jo ar to ir paredzēts pret šīm personām izturēties sliktāk nekā pret tām, kas nav sasniegušas šādu vecumu (7).
29. Ja maksimālais vecums pats par sevi jau rada atšķirīgu attieksmi, tad tas vēl jo vairāk attiecas uz maksimālā vecuma samazināšanu.
2. Par atšķirīgas attieksmes attaisnojumu
30. Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka atšķirīga attieksme, kuras pamatā ir vecums, neveido diskrimināciju, ja attiecīgās valsts tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar likumīgu mērķi, tostarp likumīgiem nodarbinātības politikas, darba tirgus un profesionālās izglītības mērķiem. Turklāt līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai ir jābūt atbilstīgiem un vajadzīgiem.
31. Šo attaisnojumu Tiesa pārbauda divos posmos: vispirms tā izpēta pasākuma mērķus un pēc tam, aplūkojot tiesisko regulējumu kontekstā, kā arī priekšrocības un trūkumus, – vai tas ir samērīgs un vajadzīgs (8). Man tomēr šķiet, ka pareizāk, novērtējot saprātīgumu un vajadzību, ir ievērot samērīguma principa pārbaudes shēmu (9).
32. Saskaņā ar to [šo principu] pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstoši un vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais. Tā radītajiem traucējumiem jābūt samērīgiem ar sasniedzamajiem mērķiem (10).
33. Šajā ziņā ir jāievēro, ka dalībvalstīm valsts mērogā ir plaša rīcības brīvība, ne tikai izvēloties, kuru no sociālās un nodarbinātības politikas jomā noteiktajiem mērķiem censties sasniegt, bet arī nosakot pasākumus, ar kuriem šo mērķi var sasniegt (11). Šī rīcības brīvība pastāv ikvienā samērīguma pārbaudes posmā. Atbilstoši tam Tiesa neaizstāj dalībvalstu vērtējumu, bet tikai pārbauda, vai tas nešķiet nesaprātīgs (12).
34. Šajā tiesvedībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi Komisijai ir jāpierāda iespējamā pienākumu neizpilde. Tai ir jāiesniedz Tiesai pierādījumi, kas nepieciešami, lai Tiesa varētu pārbaudīt, vai ir notikusi valsts pienākumu neizpilde, turklāt Komisija nevar pamatoties ne uz kādiem pieņēmumiem (13).
35. Ja dalībvalsts grib izmantot izņēmumu no vispārīga principa, tad tai ir pienākums pierādīt šī izņēmuma nosacījumu esamību (14). Piemērojot Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktu, nedrīkst izvirzīt pārmērīgas prasības šim pierādījumam, ievērojot dalībvalsts plašo rīcības brīvību.
36. Turpinājumā es, izmantojot šos kritērijus, pārbaudīšu, vai Ungārijas minētie pieci mērķi ir leģitīmi, kā arī – vai pasākumi ir atbilstoši un vajadzīgi to sasniegšanai. Tas, vai pasākumu radītie nelabvēlīgie apstākļi ar samērīgi ar palikušo mērķu priekšrocībām, vajadzības gadījumā ir jānoskaidro pēc tam. Vispirms tomēr ir jāaplūko Komisijas apgalvojums, ka jaunā maksimālā vecuma mērķi nav pietiekami skaidri.
a) Par mērķu skaidrību
37. Tiesa ir atkārtoti nospriedusi, ka no Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta nevar secināt, ka tas, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā nav precizēts tā mērķis, automātiski izslēdz, ka tas varētu būt pamatots atbilstoši šim noteikumam. Ja nav precizēts mērķis, svarīgi ir tomēr, ka citi attiecīgā pasākuma elementi, ņemot vērā tā vispārējo kontekstu, ļauj noteikt pasākuma mērķi, lai varētu veikt tiesas kontroli pār tā tiesiskumu, kā arī šī mērķa īstenošanai izmantoto līdzekļu atbilstību un vajadzību (15).
38. Tomēr šiem pierādījumiem nevar tikt noteiktas pārmērīgi stingras prasības. Tādējādi Tiesa var uzskatīt par pietiekamu arī dalībvalsts apgalvojumu tiesas sēdē, lai precizētu maksimālā vecuma mērķus (16). Līdz ar to man šķiet prātīgi pieņemt Ungārijas apgalvojumus, ka turpinājumā aprakstītie mērķi pietiekami skaidri izriet no likumdošanas procesa, lai gan tas nav tuvāk pierādīts. Turklāt iespējamie mērķi ir saskatāmi arī daļēji neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši pieminēti.
b) Par pensiju sistēmas nodrošināšanu
39. Kā apgalvo Ungārija, jaunajam maksimālajam vecumam ir jānodrošina pensiju sistēmas funkcionēšana.
40. Šis mērķis neietilpst mērķos, kas Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktā ir minēti kā piemēri. Tomēr uzskaitījums nav izsmeļošs (17). Tas aptver sociālās politikas mērķus, tostarp mērķus, kas saistīti ar nodarbinātību, darba tirgu vai profesionālās izglītības politiku (18). Arī pensiju sistēmas finansiālais līdzsvars ir šāds sociālpolitisks mērķis (19).
41. Pazeminot maksimālo vecumu, tomēr tiek paplašināts personu loks, kas saņem pensijas, un samazināts to personu loks, kas piedalās finansēšanā. Līdz ar to sistēma tiek vairāk apgrūtināta. Tādējādi pasākums pat tad, ja tiek atzīta plaša dalībvalstu rīcības brīvība, nav piemērots, lai veicinātu pensiju sistēmas finansiālo līdzsvaru.
42. Līdz ar to šis Ungārijas apgalvojums ir jānoraida.
c) Par vecuma struktūru
43. Pēc Ungārijas apgalvojumiem jaunā maksimālā vecuma mērķis arī ir izveidot sabalansētu vecuma struktūru. Saistība starp maksimālo vecumu un vecuma struktūru ir acīmredzama. Tiesa jau ir konstatējusi, ka mērķis radīt sabalansētu vecuma struktūru starp gados jauniem un gados vecākiem ierēdņiem var būt likumīgs nodarbinātības un darba tirgus politikas mērķis (20).
44. Tomēr ir maz ticams, ka jaunā maksimālā vecuma pēkšņā ieviešana var palīdzēt ieviest sabalansētu vecuma struktūru tiesu iestādēs. Proti, tā liek astoņus gadagājumus aizstāt ar šobrīd darba tirgū pieejamiem juristiem. Līdz ar to šobrīd nodarbinātajiem gadagājumiem nākotnē tiesu iestādēs būs nesamērīgi liela nozīme salīdzinājumā ar citiem gadagājumiem. Un kad tie savukārt aizies pensijā, tie radīs nesamērīgi lielu vajadzību pēc jauniem darbiniekiem.
45. Tas, vai šis efekts radīsies, ir atkarīgs no pastāvošās vecuma struktūras un iecelšanas amatā politikas Ungārijā. Tomēr Ungārija nav izteikusies par šiem jautājumiem.
46. Bet pat tad, ja dalībvalstu plašās rīcības brīvības dēļ, piemērojot Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punktu, tiktu atzīts, ka jaunā maksimālā vecuma ieviešana veicina sabalansētu vecuma struktūru, šajā konkrētajā formā tā nebūtu vajadzīga. Sabalansēta vecuma struktūra drīzāk var tikt labāk sasniegta, ja jaunais maksimālais vecums tiek pakāpeniski ieviests vairāku gadu laikā. Proti, tad nav vajadzīgs uzreiz aizstāt astoņus gadagājumus.
47. Tādējādi sabalansētas vecuma struktūras mērķis nevar attaisnot aplūkoto tiesisko regulējumu.
d) Tiesu varas efektivitāte
48. Turpinājumā Ungārija apgalvo, ka jaunajam maksimālajam vecumam ir jārada lielāka tiesu varas ierēdņu efektivitāte.
49. Šis mērķis šķietami balstās uz apsvērumu, ka no jauna amatā iecelti jaunie juristi var labāk pildīt savus pienākumus nekā pensionētie vecākie juristi. Šajā ziņā Tiesa jau ir principiāli nolēmusi attiecībā uz prokuroriem, ka darbojošās tiesu iestāžu pārvaldības nodrošināšana var būt maksimālā vecuma leģitīms mērķis (21).
50. Ungārija piekrita, ka maksimālais vecums 62 gadi vairāk samazina snieguma samazināšanās vecuma dēļ risku nekā maksimālais vecums 70 gadi. Šajā ziņā tas principā ir piemērots, lai veicinātu tiesu varas kvalitāti.
51. Vienlaikus Ungārija norāda, ka jaunākiem juristiem, pamatojoties uz to neseno izglītību, ir aktuālas juridiskās zināšanas, piemēram, Eiropas Savienības tiesību jomā, kas Ungārijā ir sāktas mācīt tikai nesen. Nav apstrīdams, ka juristu pensionēšana un viņu aizstāšana ar jaunākiem juristiem var būt veids, kā tiesu iestādēs ieviest šādas aktuālas tiesību zināšanas.
52. Katrā ziņā ir lielā mērā apšaubāmi, ka no jauna amatā iecelti juristi tiesneša, prokurora un notāra amatus var pildīt labāk nekā aizejošie juristi. Proti, salīdzinājumā ar citām profesiju grupām juristi var strādāt efektīvi līdz relatīvi lielam vecumam. It īpaši iegūtajai pieredzei un lielākai dabiskai autoritātei, kas bieži iestājas ar vecumu, šajā profesijā ir liela praktiska nozīme.
53. Ir jābaidās arī, ka, lai nosegtu ārkārtējo pieņemšanas darbā vajadzību, daļēji ir jārēķinās ar amatā ieceļamo juristu būtiski zemāku kvalifikācijas līmeni. Ja, piemēram, visu 2012. gada pensionēšanos dēļ ir jāieceļ amatā jauni tiesneši un prokurori, būtu jāapstiprina 273 labākie pretendenti. Savukārt, aizstājot tikai vienu gadagājumu, amatā būtu jāieceļ tikai apmēram viena astotā daļa no šī skaita, tas ir, 35 labākie pretendenti.
54. It īpaši attiecībā uz aplūkojamo tiesnešu grupu turklāt ir jāņem vērā, ka viņu pēkšņā pensionēšana var radīt šaubas par Tiesu neatkarību un līdz ar to kvalitāti (22). Atbilstoši ECPAK 6. panta 1. punktam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktam Tiesām ir jābūt neatkarīgām un objektīvām, kā arī tiesību aktos noteiktām. Arī Tiesa it īpaši saistībā ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu ir izcēlusi tiesu neatkarības vajadzību (23).
55. Šis tiesu neatkarības jēdziens atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ietver divus aspektus: vienu ārēju un vienu iekšēju. Šajā gadījumā nozīme ir ārējam neatkarības aspektam, kas paredz, ka iestāde, kam ir jāpieņem lēmums, ir aizsargāta no ārējas iejaukšanās vai spiediena, kas varētu apdraudēt tās locekļu pieņemtā nolēmuma neatkarību, izskatot tiem uzticētos strīdus (24).
56. Tādējādi izpildvara tiesnešus nevar atbrīvot no amata to amata pilnvaru laikā (25). Bet šeit nav runa par izpildvaras pasākumiem attiecībā uz atsevišķiem tiesnešiem vai procesiem. Tomēr ir runa par nopietnu iejaukšanos tiesu varā, proti, liela tiesnešu skaita likvidēšanu, kas atbilstoši līdz šim spēkā esošajam regulējumam būtu palikuši amatā vēl astoņus gadus. Šī iejaukšanās ir nozīmīga ne tikai tad, ja tā ir notikusi ar nolūku ietekmēt tiesu varu. Drīzāk ir jānovērš ikviena ietekmes atblāzma (26).
57. Pat tad, ja, neņemot vērā minēto, dalībvalstu plašās rīcības brīvības dēļ būtu jāatzīst, ka maksimālā vecuma samazināšana līdz 62 gadiem var veicināt tiesu varas lielāku efektivitāti, katrā ziņā tā nav noteikti vajadzīga. Tas galvenokārt izriet no Ungārijas tiesiskā regulējuma pretrunīguma. Tā kā maksimālais vecums tuvākajos gados atkal tiek paaugstināts līdz 65 gadiem, šķiet, ka arī Ungārija uzskata, ka tiesu varas kvalitāte neprasa, lai maksimālais vecums būtu 62 gadi (27).
58. Attiecībā it īpaši uz aktuālu tiesību zināšanu ieviešanu tiesu iestādēs turklāt ir pieejami mazāk kaitējoši līdzekļi. Aktuālas zināšanas par tiesībām juristi iegūst ne tikai mācību iestādes, bet arī strādājot profesijā, piemēram, pašmācībā vai organizētas tālākmācības ceļā.
59. Tādējādi arī mērķis pastiprināt tiesu varas kvalitāti nevar attaisnot Ungārijas tiesisko regulējumu.
e) Par maksimālā vecuma vienādošanu
60. Ungārijas galvenais arguments ir, ka jaunais maksimālais vecums pielīdzina tiesnešus pārējam civildienestam. Komisija gan apstrīd, ka šis mērķis ir pietiekami skaidri saprotams, taču tas ir acīmredzami jau tādēļ, ka maksimālais vecums tik tiešām tiek vienādots.
61. Atzīt, ka darba ņēmēji noteiktā brīdī beidz profesionālo dzīvi un aiziet pensijā, principā atbilst 6. panta 1. pantā ietvertajiem mērķiem.
62. Mērķa vienādot maksimālo vecumu leģitimitāte ir redzama it īpaši no tā, ka valsts tiesiskais regulējums tikai tad ir piemērots, lai nodrošinātu apgalvotā mērķa īstenošanu, ja tas tiešām atbilst vēlmei sasniegt to saskanīgā un sistemātiskā veidā (28). Šaubas par regulējuma saskaņotību izriet it īpaši no izņēmumiem. Tiesa attiecībā uz prokuroru maksimālo vecumu jau ir pārbaudījusi, vai izņēmumi citām ierēdņu grupām rada šaubas par saskaņotību (29). Tālab maksimālo vecumu vienādošana var pastiprināt kopējās sistēmas saskaņotību.
63. Šajā ziņā galu galā ir runa par vispārīgā vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu. Šis princips, kas tagad ir nostiprināts arī Pamattiesību hartas 20. pantā, nosaka, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (30). Ja pieņemam, ka juristu situācija tiesu sistēmā ir salīdzināma ar viņu profesijas biedru situāciju pārējā civildienestā, principā tas ietilpst dalībvalstu rīcības brīvībā. Arī Komisija nav iebildusi pret šo pieņēmumu.
64. Tūlītēja pensionēšanās vecuma vienādošana visā civildienestā ir sasniedzama tikai, nosakot jaunu maksimālo vecumu. Šī mērķa sasniegšanai līdz ar to aplūkotais regulējums būtu piemērots un vajadzīgs.
65. Ievērojot vienlīdzības principu, tomēr šādi definēts mērķis konkrētajā situācijā vairs nav leģitīms. Proti, Ungārijas tiesneši, prokurori un notāri atšķiras no juristiem pārējā civildienestā vienā būtiskā aspektā. Līdz šim viņi varēja pieņemt, ka viņiem ir jāpensionējas tikai 70 gadu vecumā. Ungārija nav pierādījusi, kādēļ, lai gan ir šī tiesiskā paļāvība, pastāv leģitīmas intereses maksimālo vecumu nekavējoties samazināt par astoņiem gadiem, lai radītu saskaņotību.
66. Tas, ka šajā situācijā drīzāk pastāv leģitīmas intereses noteikt pārejas noteikumus, ir redzams arī no tā, ka Ungārija maksimālā vecuma palielināšanu par tikai trim gadiem visam civildienestam veiks vairāku gadu laikā. Šīs atšķirības pārejas noteikumos norāda, ka to personu, kuras skar maksimālā vecuma samazināšana, intereses nav ņemtas vērā tādā pat mērā kā pārējo civildienestā nodarbināto intereses, kuru maksimālais vecums tiek palielināts.
67. Turklāt nesaskaņots ir tas, ka – kā Komisija neapstrīdēti apgalvo (31) – pārējie civildienestā nodarbinātie, sasniedzot maksimālo vecumu, netiek automātiski pensionēti, bet tikai tad, ja viņi ir sasnieguši vajadzīgo izdienas gadu skaitu, lai saņemtu pensiju. Saskaņā ar to ir iespējams, ka tiesneši, prokurori un notāri var tikt pensionēti piespiedu kārtā, lai gan viņiem nav tiesību saņemt pensiju. Līdz ar to jaunais maksimālais vecums tiesu iestādēm vairāk ietekmē ieinteresēto personu tiesības nekā būtu nepieciešams, lai vienādotu maksimālo vecumu visā civildienestā.
68. Tādējādi maksimālā vecuma civildienestā vienādošanas mērķis nevar attaisnot tūlītēju maksimālā vecuma samazināšanu par astoņiem gadiem.
f) Jaunu juristu piekļuve tiesu iestādēm
69. Pēdējais Ungārijas minētais mērķis ir šķēršļu likvidēšana jaunu juristu ienākšanai tiesu iestādēs. Tās ir maksimālā vecuma un it īpaši tā samazināšanas saprotamas sekas. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nodarbinātības sekmēšana neapstrīdami ir likumīgs dalībvalstu sociālās vai nodarbinātības politikas mērķis, īpaši, ja tas gados jauniem cilvēkiem atvieglo pieeju kādai profesijai (32).
70. Jaunais maksimālais vecums ir piemērots, lai veicinātu jaunāku juristu piekļuvi tiesu iestādēm. Katrā ziņā ir jāņem vērā atšķirība starp tā ilglaicīgo un tiešo iedarbību.
71. Ilgtermiņā tas samazina juristu darbības tiesu iestādēs laiku, jo viņi tagad tiek pensionēti astoņus gadus agrāk. Taču nākamajos gados šo iedarbību samazina tas, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek atkal paaugstināts līdz 65 gadiem, līdz ar to galu galā paliek samazinājums tikai par 5 gadiem. Tomēr amati tiesu iestādēs atkal kļūst brīvi agrāk nekā piemērojot iepriekšējo pensionēšanās vecumu.
72. Katrā ziņā pagaidām izšķirošā ir tiešā iedarbība. 2012. gadā, pamatojoties uz astoņu juristu gadagājumu pensionēšanu, ir jāaizpilda ārkārtīgi daudzi amati, kas nāk par labu šobrīd darba tirgū pieejamajiem jaunajiem juristiem. Bet nākamajiem juristu gadagājumiem šie amati vairs nebūs pieejami, jo tos ilglaicīgi bloķēs tagad amatā ieceltie juristi. Līdz ar to šī mērķa ilgtermiņā veicināt jaunu juristu piekļuvi sasniegšana nav gan izslēgta, bet tā tiek būtiski kavēta.
73. Jaunā maksimālā vecuma tūlītēja ieviešana līdz ar to nav vajadzīga, lai ilgtermiņā veicinātu jaunu juristu piekļuvi tiesu iestādēm. Tieši pretēji, potenciāli izkropļojot vecuma struktūru (33), ilgtermiņā tiek ietekmētas jaunu juristu piekļuves iespējas. Taisnīgas izlīdzināšanas starp dažādām juristu paaudzēm mērķis būtu amatus, kas atbrīvojas, samazinot maksimālo vecumu, iespējami vienmērīgi sadalīt nākamo gadagājumu starpā. Šajā nolūkā būtu ieteicams maksimālo vecumu pakāpeniski samazināt līdz 65 gadiem, kas jebkurā gadījumā ir vēlamais galīgais maksimālais vecums.
74. Tomēr, ja mērķis būtu maksimāli veicināt tieši šobrīd darba tirgū pieejamo juristu piekļuvi, tik tiešām nav saskatāms cits tikpat iedarbīgs pasākums, kā maksimālo vecumu nekavējoties samazināt līdz 62 gadiem.
75. Tomēr šādi definēts mērķis tikai tad var tikt atzīts par leģitīmu, ja ir īpaši iemesli atbalstīt tieši šo grupu. Proti, tas ne tikai obligāti nāk par ļaunu pensionētajiem juristiem, bet turklāt arī vidējā un ilgtermiņā bloķē amatus, kas pretējā gadījumā būtu pieejami nākamajām juristu paaudzēm. Ungārija nav pierādījusi šādu īpašu iemeslu esamību.
76. Tādējādi arī mērķis atvieglot jauniem juristiem piekļuvi tiesu iestādēm nevar attaisnot jauna maksimālā vecuma ieviešanu.
g) Par jautājumu par attiecīgo personu pārmērīgu ietekmēšanu
77. Ja pieņemtie pasākumi izrādās atbilstoši un vajadzīgi, lai sasniegtu to leģitīmos mērķus, parasti vēl ir jāpārbauda, vai tie pārmērīgi neietekmē attiecīgās personas (ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) (34). Bet, tā kā jaunā maksimālā vecuma ieviešana nav atbilstoša un vajadzīga nevienam no minētajiem leģitīmajiem mērķiem, šis jautājums pats vairs nav jāpārbauda. Drīzāk prasība ir jāuzskata par nepamatotu, jau pamatojoties uz līdzšinējiem apsvērumiem.
78. Tikai gadījumā, ja Tiesa nepiekrīt manam visu mērķu vērtējumiem, es turpinājumā tomēr aplūkošu ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Saskaņā ar to ir taisnīgi jālīdzsvaro dažādas pretrunīgas intereses (35).
79. Lai pakārtoti izdarītu šo vērtējumu, man bija – pretēji manam uzskatam – jāpieņem, ka jaunais maksimālais vecums ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu vienu vai vairākus no iepriekš aplūkotajiem pieciem mērķiem.
80. Pilnvērtīgai izvērtēšanai turklāt ir jāizsver no tā izrietošās iespējamās priekšrocības.
81. Tomēr šāda veida pieņēmumiem nav jēgas. Līdz ar to es savos apsvērumos par ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu aplūkošu vienīgi jaunā maksimālā vecuma nelabvēlīgo ietekmi. Ar šādu pamatojumu var secināt, cik svarīgām jābūt jaunā maksimālā vecuma priekšrocībām, lai to attaisnotu.
82. Attiecīgo juristu tiesības nodarboties ar viņu izvēlēto profesiju ir skartas tieši. Proti, viņi teorētiski var turpināt strādāt kā juristi, piemēram, kā advokāti. Taču viņi zaudē iespēju turpināt strādāt amatā, kurā viņi aktīvi bija nodarbināti līdz maksimālā vecuma sasniegšanai.
83. Ar šo iejaukšanos tiesībās izvēlēties profesiju ir saistītas ekonomiski nelabvēlīgas sekas. Proti, ir jāpieņem, ka attiecīgās personas pilnas algas vietā parasti saņem vairs tikai neliela apmēra pensiju (36).
84. Tiesa gan ir atzinusi, ka pasākums, kas paredz darba ņēmēju, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, obligātu pensionēšanos, atbilst nodarbinātības sekmēšanas mērķim un to var uzskatīt par tādu, kas pārmērīgi neietekmē darbinieku, kuri obligāti aizgājuši pensijā, likumīgās prasības, jo šīm personām ir tiesības saņemt pensiju, kuras apmēru nevar uzskatīt par nesamērīgu (37). Šis samērīgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.
85. Ienākumu zaudējums ir īpaši svarīgs, ja attiecīgās personas ir izdarījušas ekonomiskus lēmumus, paļaujoties uz turpmāku sava amata pildīšanu. Viņi, piemēram, varēja būt paņēmuši kredītu, noslēguši līgumu par privātu papildu vecuma apdrošināšanu vai noraidījuši ienesīgu darba piedāvājumu privātā sfērā. Un nav veikti nekādi pasākumi, lai šādu nelabvēlīgu ietekmi mazinātu. Turklāt ir pat iespējams, ka dažas attiecīgās personas vispār nesaņem pensiju, jo tās nebija pietiekami ilgi nodarbinātas, lai iegūtu tiesības uz pensiju (38).
86. Ungārija gan apgalvo, ka jaunais maksimālais vecums ir bijis paredzams kopš 2011. gada jūnija. Taču pirms tam, izvēloties ekonomiskus risinājumus, attiecīgajām personām nebija jārēķinās ar to, ka tām būs jāpensionējas pirms 70 gadu vecuma.
87. Šī būtiskā ietekme uz attiecīgajām personām tiktu ievērojami samazināta un vienlaikus tiktu novērsta virkne nelabvēlīgu ietekmju uz sasniedzamajiem mērķiem, ja Ungārija jauno maksimālo vecumu būtu tikai ieviesusi citā veidā. Proti, ir vajadzīgs saskaņot tiesnešu, prokuroru un notāru pensionēšanās vecuma samazināšanu ar citu civildienestam piederošu personu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Šajā nolūkā Ungārijai pensionēšanās vecums tiesu iestādēs būtu vienīgi pakāpeniski jāsamazina līdz 65 gadiem, lai šis vecums abām grupām kļūtu piemērojams vienā laikā.
88. Tas, ka Ungārija vispār nav izmantojusi šo iespēju, liek secināt, ka tā nav tiekusies pēc attiecīgo juristu interešu un intereses ieviest jaunu maksimālo vecumu taisnīgas izlīdzināšanas.
89. Turklāt šie apsvērumi parāda, ka jaunā maksimālā vecuma tūlītējas ieviešanas priekšrocībām, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, ir jābūt ļoti nozīmīgām, lai tās varētu atsvērt iepriekš parādītos būtiskos trūkumus. Neatkarīgi no tā, vai Tiesa, pretēji manam viedoklim, pasākumu uzskata par atbilstošu un vajadzīgu, lai sasniegtu vienu vai vairākus no minētajiem mērķiem, šādas būtiskas priekšrocības nav atrodamas.
3. Secinājumi
90. Līdz ar to prasība ir jāapmierina.
V – Par tiesāšanās izdevumiem
91. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā spriedums ir labvēlīgs Komisijai, tiesāšanās izdevumus atlīdzina Ungārija.
VI – Secinājumi
92. Tādēļ ierosinu Tiesai lemt šādi:
1. pieņemot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā noteikts, ka tiesnešu, prokuroru un notāru amata pilnvaras obligāti vairāk neizbeidzas 70 gadu vecumā, bet gan 62 gadu vecumā, Ungārijas Republika nav izpildījusi tai Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktos pienākumus;
2. Ungārijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.