TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2017. gada 14. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija – Regula (ES) Nr. 1308/2013 – 78. pants un VII pielikuma III daļa – Lēmums 2010/791/ES – Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi – “Piens” un “piena produkti” – Nosaukumi, kas tiek izmantoti tikai augu valsts produktu noieta veicināšanai un tirdzniecībai
Lieta C‑422/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Landgericht Trier (Trīres apgabaltiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 28. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 1. augustā, tiesvedībā
Verband Sozialer Wettbewerb eV
pret
TofuTown.com GmbH.
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], tiesneši A. Ross [A. Rosas] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas] (referents),
ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– TofuTown.com GmbH vārdā – M. Beuger, Rechtsanwalt,
– Vācijas valdības vārdā – K. Stranz un T. Henze, pārstāvji,
– Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos un O. Tsirkinidou, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. X. P. Lewis un D. Triantafyllou, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.), 78. panta 2. punkta un VII pielikuma III daļas 1. un 2. punkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Verband Sozialer Wettbewerb eV (turpmāk tekstā – “VSW”) un TofuTown.com GmbH (turpmāk tekstā – “TofuTown”) par VSW prasību par atturēšanos no rīcības.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 1308/2013
3 Regulas Nr. 1308/2013 preambulas 64. un 76. apsvērumā ir noteikts:
“(64) Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus un šādu produktu kvalitāti. Tāpēc šādu standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs.
[..]
(76) Attiecībā uz dažām nozarēm un produktiem definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi ir svarīgi elementi, lai noteiktu konkurences apstākļus. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šajās nozarēs un/vai šiem produktiem piemērojamas definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus, kuri Savienībā būtu jāizmanto vienīgi to produktu tirdzniecībā, kas atbilst attiecīgajām prasībām.”
4 Minētās regulas II daļā – par iekšējo tirgu – ir ietverta II sadaļa, kas attiecas uz noteikumiem par tirdzniecību un ražotāju organizācijām. Šīs sadaļas I nodaļas 1. iedaļas 2. apakšiedaļas nosaukums ir “Nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti”, un tajā ir ietverts šīs regulas 74.–83. pants.
5 Regulas Nr. 1308/2013 78. pantā “Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem” ir paredzēts:
“1. Attiecīgā gadījumā papildus piemērojamiem tirdzniecības standartiem VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:
[..]
c) piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
[..].
2. VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā.
3. Komisija ir pilnvarota [..] pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem, atkāpēm vai izņēmumiem [VII] pielikumā noteiktajās definīcijās un tirdzniecības nosaukumos. Minētie deleģētie akti stingri attiecas tikai uz pierādītām vajadzībām, kas izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produktu inovācijas.
[..]
5. Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un piena produktu tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus [..], lai precizētu piena produktus, attiecībā uz kuriem jānorāda, no kādām dzīvnieku sugām piens ir iegūts, ja tas nav govs piens, un lai paredzētu nepieciešamos noteikumus.”
6 Regulas Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļas 5. apakšiedaļas nosaukums ir “Kopīgi noteikumi”. Šīs regulas 91. pantā, kas ietverts minētajā 5. apakšiedaļā, ir precizēts:
“Komisija var pieņemt īstenošanas aktus:
a) sagatavojot VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā minēto piena un piena produktu [..] sarakstu, pamatojoties uz orientējošiem produktu sarakstiem, kurus dalībvalstis nosūta Komisijai un kuros iekļauti produkti, ko dalībvalstis savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem minētaj[am] noteikum[am];
[..].”
7 Minētās regulas VII pielikuma nosaukums ir “78. pantā minēto produktu definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi”. Šī pielikuma ievaddaļā ir precizēts, ka šajā pielikumā vārdi “tirdzniecības nosaukums”, konkrēti, ir “pārtikas nosaukums [Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra] Regulas (ES) Nr. 1169/2011 [par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.)] 17. panta nozīmē”.
8 Šī VII pielikuma III daļas nosaukums ir “Piens un piena produkti”. Tajā ir noteikts:
“1. Termins “piens” apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrētu, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot.
Tomēr terminu “piens” var lietot:
a) attiecībā uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts [..];
b) saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ja pārveidošana nozīmē tikai dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai atdalīšanu.
2. Šajā daļā “piena produkti” ir produkti, kuri iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no piena sastāvdaļām.
Vienīgi piena produktiem drīkst izmantot:
a) šādus nosaukumus visos tirdzniecības posmos:
i) sūkalas,
ii) krējums,
iii) sviests,
iv) paniņas,
[..]
viii) siers,
ix) jogurts,
[..]
b) nosaukumus [..] [Regulas Nr. 1169/2011] 17. panta nozīmē, ko faktiski lieto piena produktu apzīmēšanai.
3. Terminu “piens” un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido piens vai piena produkts.
4. Attiecībā uz pienu norāda dzīvnieku sugas, no kurām piens iegūts, ja tas nav govs piens.
5. Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.
Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.
6. Attiecībā uz produktu, kas nav aprakstīts šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā, nedrīkst lietot tādu marķējumu, tirdzniecības dokumentus, reklāmas materiālus, [..] reklāmas formu vai noformējumu, kurā apgalvots, netieši norādīts vai kurš rosina domāt, ka produkts ir piena produkts.
[..]”
9 Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļā būtībā bez grozījumiem ir pārņemtas normas, kas agrāk bija ietvertas Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV 2007, L 299, 1. lpp.), XII pielikumā, kurā būtībā bez grozījumiem bija pārņemtas Padomes 1987. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 1898/87 par to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā (OV 1987, L 182, 36. lpp.), normas.
Lēmums 2010/791/ES
10 Atbilstoši tā 1. pantam Komisijas 2010. gada 20. decembra Lēmuma 2010/791/ES, kurā uzskaitīti Padomes Regulas Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti (OV 2010, L 336, 55. lpp.), I pielikumā ir uzskaitīti produkti, kuri Savienības teritorijā atbilst norādītajā normā minētajiem produktiem.
11 Šī lēmuma preambulas 3. apsvērumā ir precizēts:
“Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai orientējošs to produktu saraksts, kurus tās savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem [..] [šī] izņēmuma kritērijiem. Minētajā sarakstā jāiekļauj attiecīgo produktu nosaukumi saskaņā ar to tradicionālo izmantojumu dažādās Savienības valodās, lai šos nosaukumus varētu izmantot visās dalībvalstīs [..].”
12 Saskaņā ar Regulas Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta pirmo daļu un 2. punktu Regula Nr. 1234/2007 ar pirmo minēto regulu ir atcelta un atsauces uz Regulu Nr. 1234/2007 ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulu Nr. 1308/2013. Tātad turpmāk Lēmumā 2010/791 ir uzskaitīti pēdējās norādītās regulas VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā minētie produkti.
Regula Nr. 1169/2011
13 Regulas Nr. 1169/2011 17. panta “Pārtikas produkta nosaukums” 1. punktā ir noteikts:
“Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.”
Vācijas tiesības
14 Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Likums par negodīgas konkurences novēršanu), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 3.a pantā ir noteikts:
“Negodīgi rīkojas persona, kas pārkāpj likuma normu, ar kuru ir paredzēts regulēt arī rīcību tirgū tirgus dalībnieku interesēs, ciktāl pārkāpums ir tāds, kas ievērojami kaitē patērētāju un citu tirgus dalībnieku vai konkurentu interesēm.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
15 VSW ir Vācijas apvienība, kuras viens no uzdevumiem ir negodīgas konkurences novēršana. TofuTown ir sabiedrība, kura ražo un pārdod veģetāru/vegānu pārtiku. Tā it īpaši reklamē un pārdod tikai augu valsts produktus ar apzīmējumiem “Soyatoo tofu sviests”, “vegānu siers”, “Veggie-Cheese”, “Cream” un citiem līdzīgiem apzīmējumiem.
16 VSW, uzskatīdama, ka ar veidu, kādā TofuTown reklamē šos tikai augu valsts produktus, tiek pārkāptas konkurences tiesību normas, pret šo sabiedrību Landgericht Trier (Trīres apgabaltiesa, Vācija) iesniedza prasību atturēties no minētās rīcības, norādīdama, ka ir pārkāpts Likuma par negodīgas konkurences novēršanu 3.a pants kopsakarā ar Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 1. un 2. punktu un 78. pantu.
17 TofuTown savukārt apgalvo, ka ar tās reklāmu attiecībā uz augu valsts produktiem ar minētajiem apzīmējumiem netiek aizskartas šīs Savienības tiesību normas, jo, pirmkārt, veids, kādā patērētājs saprot šos apzīmējumus, pēdējos gados ir būtiski mainījies un, otrkārt, tādus apzīmējumus kā “sviests” vai “cream” tā neizmanto izolēti, bet gan vienmēr kopā ar jēdzieniem, kuros ir ietverta norāde uz attiecīgo produktu augu valsts izcelsmi, piemēram, “tofu sviests” vai “rice spray cream”.
18 Iesniedzējtiesa atsaucas uz 1999. gada 16. decembra spriedumu UDL (C‑101/98, EU:C:1999:615), kurā Tiesa būtībā ir atzinusi, ka Regula Nr. 1898/87 liedz izmantot apzīmējumu “siers” attiecībā uz piena produktu, kurā piena tauku saturs ir aizstāts ar augu valsts izcelsmes tauku saturu, pat ja šis apzīmējums ir papildināts ar aprakstošām norādēm. Tomēr, lai atrisinātu tajā izskatāmo lietu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot arī to, kā interpretēt Regulas Nr. 1308/2013 78. pantu kopsakarā ar tās VII pielikuma III daļas 1. un 2. punktu.
19 Šajos apstākļos Landgericht Trier (Trīres apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 1308/2013 78. panta 2. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem VII pielikuma izpratnē nav jāatbilst šā pielikuma attiecīgajām prasībām, ja attiecīgās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus papildina skaidrojošas vai aprakstošas piezīmes (kā, piemēram, “tofu sviests” tikai augu valsts produktam)?
2) Vai Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka termins “piens” apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrētu, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot, vai arī termins “piens” – šajā gadījumā, pievienojot paskaidrojošus jēdzienus, kā, piemēram, “sojas piens” – var tikt izmantots arī augu valsts (vegānu) produktu tirdzniecībā?
3) Vai Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma, uz kuru ir atsauce tās 78. pantā, III daļas 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šā 2. punkta a) apakšpunktā atsevišķi uzskaitītie nosaukumi, piemēram, it īpaši “sūkalas”, “krējums” [vācu valodā “Rahm”], “sviests”, “paniņas”, “siers”, “jogurts” vai jēdziens “[saldais] krējums” [vācu valodā “Sahne”] utt., ir izmantojami vienīgi piena produktiem, vai arī augu valsts (vegānu) produkti, kuru ražošanā nav ticis izmantots (dzīvnieku) piens, var būt Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 2. punkta piemērošanas jomā?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
20 Ar saviem trim jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1308/2013 78. panta 2. punkts un VII pielikuma III daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka nosaukums “piens” un nosaukumi, kas šajā regulā ir paredzēti vienīgi piena produktiem, tiktu izmantoti, tirdzniecībā vai reklāmas nolūkos par tādiem saucot tikai augu valsts produktu, pat ja šie apzīmējumi ir papildināti ar paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kurās minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme.
21 Atbilstoši minētās regulas 78. panta 2. punktam tās pašas regulas VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumi vai tirdzniecības nosaukumi Savienībā var tikt lietoti tikai tāda produkta tirdzniecībai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā.
22 Šī VII pielikuma III daļa attiecas uz pienu un piena produktiem. Attiecībā uz pienu šīs III daļas 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka termins “piens” “apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrētu, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot”. Tomēr šī punkta otrās daļas a) punktā ir precizēts, ka termins “piens” var tikt lietots “attiecībā uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts”, bet b) punktā – ka šis termins var tikt lietots “saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ja pārveidošana nozīmē tikai dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai atdalīšanu”.
23 Tādējādi no šī 1. punkta formulējuma skaidri izriet, ka termins “piens” principā likumīgi nevar tikt lietots, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu, jo piens šīs tiesību normas nozīmē – kā izriet arī no Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 4. punkta, kurā ir paredzēts, ka attiecībā uz pienu ir norādāmas dzīvnieku sugas, no kurām piens iegūts, ja tas nav govs piens, kā arī no šīs regulas 78. panta 5. punkta, ar kuru Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu piena produktus, attiecībā uz kuriem ir jānorāda, no kādām dzīvnieku sugām piens ir iegūts, ja tas nav govs piens, – ir dzīvnieku izcelsmes produkts.
24 Turklāt no šī formulējuma izriet, ka paskaidrojošas vai aprakstošas norādes, kurās ir minēta pamatlietā aplūkotā attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, piemēram, “sojas” vai “tofu”, neatspoguļo vārdus, kas var tikt izmantoti kopā ar terminu “piens” atbilstoši minētā 1. punkta otrās daļas b) punktam, jo piena sastāva pārveidošana, kas var būt apzīmēta ar papildu vārdiem, atbilstoši šai tiesību normai nozīmē tikai dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai atdalīšanu, kas neietver piena pilnīgu aizstāšanu ar tikai augu valsts produktu.
25 Attiecībā uz piena produktiem Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka “piena produkti” ir “produkti, kuri iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no piena sastāvdaļām”. Turklāt šī punkta otrajā daļā ir precizēts, ka “vienīgi piena produktiem” drīkst izmantot, pirmkārt, tos nosaukumus visos tirdzniecības posmos, kas ir uzskaitīti minētās tiesību normas a) punktā – minētajā uzskaitījumā ir ietverti nosaukumi “sūkalas”, “krējums”, “sviests”, “paniņas”, “siers” un “jogurts” – un, otrkārt, konkrēti, nosaukumus Regulas Nr. 1169/2011 17. panta izpratnē “faktiski lieto piena produktu apzīmēšanai”.
26 Tādējādi no šī 2. punkta formulējuma izriet, ka “piena produkta”, kurš iegūts vienīgi no piena, sastāvā ir jābūt piena sastāvdaļām. Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka piena produkts, kurā kāda no piena sastāvdaļām ir kaut daļēji aizstāta, nevar tikt apzīmēts ar kādu no Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 2. punkta otrās daļas a) punktā minētajiem nosaukumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 20.–22. punkts). Tāpat principā a fortiori ir attiecībā uz tikai augu valsts produktu, jo šādā produktā saskaņā ar definīciju nav nevienas piena sastāvdaļas.
27 Tādējādi minētās regulas VII pielikuma III daļas 2. punkta otrās daļas a) punktā uzskaitītie nosaukumi, piemēram, “sūkalas”, “krējums”, “sviests”, “siers” un “jogurts”, ko minējusi iesniedzējtiesa, principā likumīgi nevar tikt lietoti, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu.
28 Tāds pats aizliegums atbilstoši tās pašas regulas VII pielikuma III daļas 2. punkta otrās daļas b) punktam ir spēkā attiecībā uz nosaukumiem Regulas Nr. 1169/2011 17. panta izpratnē, kuri faktiski tiek lietoti piena produktu apzīmēšanai. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo 17. panta 1. punktu pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums vai, ja tāda nav, atbilst tā pieņemtajam nosaukumam, vai, ja nav arī tāda nosaukuma vai tas netiek lietots, – aprakstošs nosaukums.
29 Lai arī termins “Sahne” [“saldais krējums”] vācu valodā – ko iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nošķīrusi no termina “Rahm” [“krējums”], kurš minēts Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 2. punkta otrās daļas a) punkta ii) apakšpunktā –, tāpat kā termins “chantilly” [“saldais krējums”] franču valodā neietilpst piena produktu nosaukumos, kuri uzskaitīti Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 2. punkta otrās daļas a) punktā, šis termins tik un tā apzīmē krējumu, kas var tikt saputots jeb sakults.
30 Tātad jautājums ir par nosaukumu Regulas Nr. 1169/2011 17. panta izpratnē, kas faktiski tiek lietots piena produkta apzīmēšanai. Tādējādi minētais termins principā likumīgi arī nevar tikt lietots, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu.
31 Saistībā ar iespējamo atbilstību, lai izvērtētu, vai nosaukuma “piens” vai nosaukumu, kurus saskaņā ar Regulu Nr. 1308/2013 drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, lietošana ir likumīga, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu, pievienotu paskaidrojošas vai aprakstošas norādes, kurās minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, piemēram, “sojas” vai “tofu”, ko pieminējusi iesniedzējtiesa, ir jānorāda, ka šīs regulas VII pielikuma III daļas 3. punktā ir paredzēts, ka “terminu “piens” un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido piens vai piena produkts”.
32 Šiem nosacījumiem tomēr neatbilst tikai augu valsts produkti, jo šādu produktu sastāvā nav nedz piena, nedz piena produktu. Tātad minētais 3. punkts nevar būt par pamatu tam, lai, apzīmējot tikai augu valsts produktu, likumīgi lietotu nosaukumu “piens” vai nosaukumus, kurus drīkst izmantot vienīgi piena produktiem kopā ar vienu vai vairākām paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kuras liecina par attiecīgā produkta augu valsts izcelsmi.
33 Turklāt, ja saskaņā ar Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 5. punkta pirmo daļu šīs III daļas 1., 2. un 3. punktā minētie nosaukumi nevar tikt lietoti produktiem, kas nav norādīti minētajos punktos, tad šī 5. punkta otrajā daļā tomēr ir paredzēts, ka šo pirmo daļu “nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību”.
34 Pēdējā norādītajā normā minēto produktu saraksts saskaņā ar Regulas Nr. 1234/2007 121. panta b) punkta i) apakšpunktu, kas būtībā ir kļuvis par Regulas Nr. 1308/2013 91. panta pirmās daļas a) punktu, ir pieņemts Lēmuma 2010/791 I pielikumā. Tātad tikai uz šajā pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā otrajā daļā paredzētais izņēmums.
35 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka minētajā sarakstā nav ietverta norāde uz soju vai tofu.
36 Turklāt, lai arī šajā sarakstā franču valodā ir minēts produkts ar nosaukumu “crème de riz” [“rīsu krēms”], angļu valodā šajā sarakstā nav minēts produkts ar nosaukumu “rice spray cream”, uz kuru iesniedzējtiesa ir norādījusi kā uz vienu no pamatlietā aplūkotajiem produktiem, tāpat nav minēts arī produkts ar nosaukumu “rice cream”. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka no Lēmuma 2010/791 preambulas 3. apsvēruma būtībā izriet, ka sarakstā, kurš ar šo lēmumu izveidots, ir iekļauti produkti, ko dalībvalstis ir identificējušas kā produktus, kuri to attiecīgajās teritorijās atbilst kritērijiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā, un ka attiecīgo produktu nosaukumi ir uzskaitīti atbilstoši to tradicionālajam lietojumam dažādās Savienības valodās. Tātad tas, ka nosaukums “crème de riz” franču valodā ir ticis atzīts par nosaukumu, kas atbilst minētajiem kritērijiem, nenozīmē, ka tiem atbilstu arī nosaukums “rice cream”.
37 Turklāt ir jānorāda, ka, ja no minētā saraksta izriet, ka vārda “cream” lietošana produkta nosaukumā kopā ar papildu vārdu ir atļauta ar atsevišķiem nosacījumiem, it īpaši, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus vai zupas, tad šķiet, ka pamatlietā aplūkotais nosaukums “rice spray cream” neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem. Tāpat, ja vārda “creamed” lietošana ar augu valsts produkta nosaukumu ir atļauta, tā ir atļauta tikai tad, ja “vārds “creamed” norāda uz šā produkta raksturīgo konsistenci”.
38 Tādējādi šķiet, ka neviens no produktiem, ko iesniedzējtiesa minējusi kā piemērus, nav iekļauts minētajā sarakstā un ka tādējādi ne uz vienu no nosaukumiem, kurus šī tiesa ir norādījusi, neattiecas izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā; tomēr iesniedzējtiesai tas ir jāpārbauda attiecībā uz katru no pamatlietā aplūkotajiem produktiem.
39 Turklāt Regulas Nr. 1308/2013 78. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, lai reaģētu uz pierādītām vajadzībām, kas izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produktu inovācijas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem, atkāpēm vai izņēmumiem šīs regulas VII pielikumā noteiktajās definīcijās un tirdzniecības nosaukumos. Tomēr līdz šim Komisija nav pieņēmusi šādu aktu attiecībā uz piena un piena produktu definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem.
40 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka nosaukums “piens” un nosaukumi, ko drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, likumīgi nevar tikt lietoti, lai apzīmētu tikai augu valsts produktu, izņemot, ja šis produkts ir ietverts sarakstā, kas paredzēts Lēmuma 2010/791 I pielikumā, jo tādu aprakstošu vai paskaidrojošu norāžu pievienošana, kurās ir minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, par kādām ir pamatlieta, neietekmē šo aizliegumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 25.–28. punkts).
41 Turklāt, lasot Regulas Nr. 1308/2013 78. panta 2. punktu kopsakarā ar tās VII pielikuma III daļas 6. punkta pirmo daļu, var secināt, ka šis aizliegums attiecas tiklab uz tirdzniecību, kā uz reklāmu.
42 Pretēji TofuTown apgalvojumiem, šī sprieduma 40. un 41. punktā izklāstīto interpretāciju apstiprina minētās regulas mērķi, un ar to netiek pārkāpts nedz samērīguma princips, nedz vienlīdzīgas attieksmes princips.
43 Kā izriet no tās pašas regulas 64. un 76. apsvēruma, aplūkotajās normās izvirzītie mērķi it īpaši ir uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus un šādu produktu kvalitāti ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs, aizsargāt patērētājus un saglabāt konkurences apstākļus. Tā kā šajās normās ir paredzēts, ka tikai produkti, kas atbilst tajās izvirzītajām prasībām, var tikt apzīmēti ar nosaukumu “piens” un nosaukumiem, kurus drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, pat ja šie nosaukumi ir papildināti ar paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kādas aplūkotas pamatlietā, minētās normas sekmē šo mērķu sasniegšanu.
44 Ja šāda ierobežojuma nebūtu, minētie nosaukumi, konkrēti, vairs neļautu skaidri identificēt produktus, kuriem ir sevišķas īpašības, kas saistītas ar dzīvnieku piena dabisko sastāvu; tas būtu pretrunā patērētāju tiesību aizsardzībai, jo tiktu radīta sajaukšanas iespēja. Tas būtu pretrunā arī mērķim uzlabot “piena” un “piena produktu” ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī kvalitāti.
45 Savukārt samērīguma princips prasa, lai Savienības iestāžu akti būtu piemēroti attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzīto leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas nepieciešams šo mērķu īstenošanai, ņemot vērā, ka tad, ja rodas izvēle starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizraugās vismazāk ierobežojošais un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 30. punkts, kā arī 2011. gada 17. marts, AJD Tuna, C‑221/09, EU:C:2011:153, 79. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Savienības likumdevējam kopējās lauksaimniecības politikas jomā ir plaša rīcības brīvība, kas atbilst politiskajai atbildībai, kāda tam uzlikta ar LESD 40.–43. pantu, un tādējādi šajā jomā veiktā pasākuma tiesiskumu var ietekmēt vienīgi šāda pasākuma acīmredzama neatbilstība kompetentās iestādes iecerētajam mērķim (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 31. punkts, un 2013. gada 17. oktobris, Schaible, C‑101/12, EU:C:2013:661, 48. punkts).
47 Šajā gadījumā, kā jau norādīts šī sprieduma 43. punktā, tiesību normu, ko iesniedzējtiesa lūdz interpretēt, mērķis ir uzlabot attiecīgo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus un to kvalitāti, aizsargāt patērētājus, kā arī saglabāt konkurences apstākļus.
48 Tas, ka iespēja tirdzniecībā vai reklāmas nolūkos izmantot nosaukumu “piens” un nosaukumus, ko drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, ir sniegta vienīgi attiecībā uz produktiem, kas atbilst Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļā izvirzītajām prasībām, konkrēti nodrošina minēto produktu ražotājiem neizkropļotus konkurences apstākļus un šo produktu patērētājiem – to, ka visi produkti, kas apzīmēti ar minētajiem nosaukumiem, atbilst vienādiem kvalitātes standartiem, vienlaikus aizsargājot patērētājus no jebkādas sajaukšanas attiecībā uz produktu, ko tie vēlas iegādāties, sastāvu. Tātad attiecīgās tiesību normas ir piemērotas šo mērķu īstenošanai. Turklāt tās nepārsniedz to, kas ir nepieciešams to sasniegšanai, jo aprakstošu vai paskaidrojošu norāžu pievienošana minētajiem nosaukumiem, lai apzīmētu produktus, kas neatbilst minētajām prasībām, – kā Tiesa jau ir atzinusi – nevar droši novērst patērētājam jebkādu sajaukšanas iespēju. Tādējādi attiecīgajās tiesību normās nav pārkāpts samērīguma princips (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 32.–34. punkts).
49 Savukārt saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu salīdzināmas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, 2005. gada 6. decembris, ABNA u.c., C‑453/03, C‑11/04, C‑12/04 un C‑194/04, EU:C:2005:741, 63. punkts, kā arī šajā nozīmē spriedums, 2016. gada 30. jūnijs, Lidl, C‑134/15, EU:C:2016:498, 46. punkts).
50 Šajā gadījumā fakts, ka uz gaļas vai zivju veģetāru vai vegānu aizstājējproduktu ražotājiem saskaņā ar TofuTown viedokli saistībā ar tirdzniecības nosaukumu lietošanu neattiecas ierobežojumi, kas būtu salīdzināmi ar ierobežojumiem, kādi attiecas uz piena vai piena produktu veģetāru vai vegānu aizstājējproduktu ražotājiem atbilstoši Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma III daļai, nevar tikt uzskatīts par pretēju vienlīdzīgas attieksmes principam.
51 Katrā lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas nozarē, kas izveidota ar minēto regulu, ir savas īpatnības. Tādējādi dažādo tirgus sektoru tiesiskajai regulēšanai izmantoto tehnisko mehānismu salīdzinājums nevar būt derīgs pamats, lai konstatētu, ka ir pamatots iebildums par atšķirīgu attieksmi pret atšķirīgiem produktiem, uz kuriem attiecas atšķirīgi noteikumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1982. gada 28. oktobris, Lion u.c., 292/81 un 293/81, EU:C:1982:375, 24. punkts, kā arī 2016. gada 30. jūnijs, Lidl, C‑134/15, EU:C:2016:498, 49. punkts). Piens un piena produkti ietilpst citā sektorā, nevis sektoros, kuros ietilpst dažāda veida gaļa, ne arī zvejas produktu sektorā, kuri pat ietilpst citā tirgu kopīgajā organizācijā.
52 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1308/2013 78. panta 2. punkts un VII pielikuma III daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka nosaukums “piens” un nosaukumi, ko saskaņā ar šo regulu drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, tiktu lietoti, lai tirdzniecībā vai reklāmas nolūkos apzīmētu tikai augu valsts produktu, pat ja šie nosaukumi ir papildināti ar paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kurās minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, ja vien šis produkts nav minēts Lēmuma 2010/791 I pielikumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 78. panta 2. punkts un VII pielikuma III daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka nosaukums “piens” un nosaukumi, ko saskaņā ar šo regulu drīkst izmantot vienīgi piena produktiem, tiktu lietoti, lai tirdzniecībā vai reklāmas nolūkos apzīmētu tikai augu valsts produktu, pat ja šie nosaukumi ir papildināti ar paskaidrojošām vai aprakstošām norādēm, kurās minēta attiecīgā produkta augu valsts izcelsme, ja vien šis produkts nav minēts I pielikumā Komisijas 2010. gada 20. decembra Lēmumam 2010/791/ES, kurā ir uzskaitīti Padomes Regulas Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti.
[Paraksti]