Paziņojums OV

 

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar 2004. gada 13. oktobra High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue

(lieta C-446/04)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2004. gada 13. oktobra High Court of Justice (Anglija un Velsa), Chancery Division rīkojumu lietā Test Claimants in the FII Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue, un ko Tiesas kanceleja saņēmusi 2004. gada 22. oktobrī.

High Court of Justice, Chancery Division lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

Vai tas ir pret EKL 43. vai 56. pantu, ja dalībvalsts patur spēkā un piemēro pasākumus, kas no uzņēmuma ienākuma nodokļa atbrīvo dividendes, kuras saņem sabiedrība, kura ir šīs dalībvalsts rezidente ("rezidente sabiedrība"), no citām rezidentēm sabiedrībām, un kas uzņēmuma ienākuma nodokli uzliek dividendēm, kuras saņem rezidente sabiedrība no sabiedrībām, kuras ir citu dalībvalstu rezidentes ("nerezidente sabiedrība") (pēc tam, kad piešķirts atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas par jebkuru nodokļa ieturējumu, kas maksājams par dividendēm, un noteiktos apstākļos par pakārtoto nodokli, ko nerezidentes sabiedrības samaksājušas par savu peļņu savā rezidences valstī)?

Ja dalībvalstī ir sistēma, kas noteiktos gadījumos uzliek uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumus (turpmāk - "NAM") (advance corporation tax - "ACT") rezidentes sabiedrības dividenžu maksājumiem saviem akcionāriem un piešķir nodokļu kredītu attiecībā uz šīm dividendēm akcionāriem, kas ir šīs valsts rezidenti, vai tas ir pret EKL 43. vai 56 . pantu vai Padomes Direktīvas 90/435/EEK¹ 4. panta 1. punktu vai 6. pantu, ja dalībvalsts saglabā un piemēro pasākumus, kas atļauj rezidentei sabiedrībai maksāt dividendes saviem akcionāriem bez pienākuma maksāt NAM par saņemtajām dividendēm no sabiedrībām, kuras ir šīs dalībvalsts rezidentes (vai nu tieši, vai netieši ar citu sabiedrību starpniecību, kuras ir šīs dalībvalsts rezidentes) un neatļauj rezidentei sabiedrībai maksāt dividendes saviem akcionāriem bez pienākuma maksāt NAM par saņemtajām dividendēm no nerezidentēm sabiedrībām?

Vai tas ir pret EK tiesībām, kas minētas iepriekš 2. jautājumā, ja dalībvalsts patur spēkā un piemēro pasākumus, kas nosaka, ka NAM parādu ieskaita dividenžu maksātājas sabiedrības, kā arī citu grupas sabiedrību, kas ir šīs dalībvalsts rezidenti, uzņēmuma ienākuma nodokļa parādā attiecībā uz to peļņu:

bet kas neparedz nekāda veida NAM parāda ieskaitu vai ekvivalentu atvieglojumu (kā piemēram, NAM atmaksu) attiecībā uz gūto peļņu šajā valstī vai citā dalībvalstī, ko guvušas grupas sabiedrības, kas nav rezidenti šajā dalībvalstī; un/vai

kas paredz, ka jebkāds atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas, ko saņem rezidente sabiedrība šajā dalībvalstī, samazina uzņēmuma ienākuma nodokļa parādu, pret kuru var izmantot NAM parāda ieskaitu?

Ja dalībvalstī ir pasākumi, kas noteiktos gadījumos paredz rezidentēm sabiedrībām, ja tās izvēlas, atgūt NAM, kas samaksāts par maksājumiem akcionāriem, ciktāl šos maksājumus saņem rezidentes sabiedrības no nerezidentēm sabiedrībām (šim nolūkam tostarp no sabiedrībām, kas ir trešo valstu rezidenti), - vai tas ir pret EKL 43. vai 56. pantu vai Padomes Direktīvas 90/435/EEK 4. panta 1. punktu vai 6. pantu, ja šie pasākumi:

uzliek pienākumu rezidentēm sabiedrībām maksāt NAM un vēlāk pieprasīt tā atmaksu; un

neparedz tiesības rezidentu sabiedrību akcionāriem saņemt nodokļa kredītu, ko tie būtu saņēmuši par dividendēm no rezidentes sabiedrības, kura pati nav saņēmusi dividendes no nerezidentēm sabiedrībām?

Ja pirms 1993. gada 31. decembra dalībvalsts pieņēma pasākumus, kas izklāstīti 1. un 2. jautājumā, bet pēc šī datuma pieņēma turpmākus pasākumus, kas izklāstīti 4. jautājumā, un ja pēdējie rada ierobežojumus, ko aizliedz EK Līguma 56. pants, - vai šis ierobežojums uzskatāms par jaunu ierobežojumu, kas nepastāvēja 1993. gada 31. decembrī?

Ja kāds no pasākumiem, kas minēts 1. līdz 5. jautājumā, pārkāpj kādu no šeit minētajām Kopienas tiesību aktu normām, tad gadījumos, kad rezidente sabiedrība vai citas tās pašas grupas sabiedrības izvirza šādus prasījumus par attiecīgajiem pārkāpumiem:

prasījums atmaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, kas nelikumīgi uzlikts gadījumā, uz ko attiecas 1. jautājums;

prasījums atjaunot (vai kompensēt zaudējumus) atbrīvojumu, ko piemēro nelikumīgi uzliktajam uzņēmuma ienākuma nodoklim gadījumā, uz ko attiecas 1. jautājums;

prasījums atmaksāt (vai kompensēt) NAM, ko nevarēja ieskaitīt sabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa parādā vai citādi to atbrīvot un kas nebūtu bijis jāmaksā (vai kas būtu atbrīvots), kā vien tikai pārkāpuma gadījumā;

prasījums par naudas līdzekļu lietošanas zaudējumu par laika posmu no NAM maksājuma dienas līdz ieskaita dienai, kad NAM tika ieskaitīts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumā;

prasījums atmaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, ko samaksāja sabiedrība vai cita grupas sabiedrība, kad kādai no šīm sabiedrībām aprēķināja uzņēmuma ienākuma nodokļa parādu, atsakot citus atvieglojumus, lai pieļautu tās NAM parādu ieskaitīt tās uzņēmuma ienākuma nodokļa parādā (NAM ieskaitam noteikto ierobežojumu rezultātā palika uzņēmuma ienākuma nodokļa parāds);

prasījums par naudas līdzekļu lietošanas zaudējumu, samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli agrāk nekā būtu vajadzējis vai vēlāk zaudēto atvieglojumu dēļ iepriekšējā punktā (v) minētajos apstākļos;

rezidentes sabiedrības prasījums samaksāt (vai kompensēt) NAM atlikumu, ko šī sabiedrība ir nodevusi citai grupas sabiedrībai un kas netika atgūts, kad šī cita sabiedrība tika pārdota, atdalījās vai tika likvidēta;

prasījums par naudas līdzekļu lietošanas zaudējumu laika posmā no NAM samaksas dienas līdz atgūšanas dienai gadījumā, kad NAM tika samaksāts, bet vēlāk atgūts saskaņā ar 4. jautājumā minētajiem noteikumiem;

prasījums par kompensāciju, jo rezidente sabiedrība nolēma pieprasīt NAM atmaksu saskaņā ar pasākumiem, kas minēt 4. jautājumā, un atlīdzināja saviem akcionāriem par tās nespēju saņemt nodokļa kredītu, palielinādama dividenžu summu, kur

katrs no iepriekš minētajiem prasījumiem uzskatāms par:

prasījumu atmaksāt nepamatoti uzliktas summas, kuras radās iepriekš minēto Kopienas tiesību normu pārkāpuma rezultātā vai saistībā ar to; vai

prasījumu par kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, ja izpildīti nosacījumi, kas paredzēti apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame; vai

prasījumu samaksāt summu, kas atbilst labumam, kurš nepamatoti liegts?

Gadījumā, ja atbilde uz jebkuru 6. jautājuma daļu ir tāda, ka prasījums ir par summas samaksu, kas atbilst labumam, kurš nepamatoti liegts, tad:

vai šāds prasījums ir iepriekš minēto Kopienas tiesību aktu normās paredzēto tiesību rezultāts vai saistīts ar tām;

vai jāizpilda atgūšanas nosacījumi, kas paredzēti apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame;

vai jāizpilda kādi citi nosacījumi?

Vai atbildes uz 6. vai 7. jautājumu būtu atšķirīgas, ja, pamatojoties uz valsts tiesībām, 6. jautājumā izvirzītie prasījumi ir celti kā restitūcijas prasījumi vai arī tie ir celti vai jāceļ kā prasījumi par zaudējumu atlīdzību?

Kādus padomus Tiesa uzskata par piemērotiem sniegt šajā lietā par to, kurus apstākļus valsts tiesnesim vajadzētu ņemt vērā, nosakot, vai pastāv pietiekami nopietns pārkāpums apvienoto lietu C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame nozīmē, jo īpaši, ņemot vērā Tiesas judikatūru par attiecīgo Kopienas tiesību aktu normu interpretāciju, vai pārkāpums bija attaisnojams vai arī kādā konkrētā gadījumā ir pietiekama cēloņsakarība, ko varētu uzskatīt par "tiešu cēloņsakarību" šā sprieduma nozīmē?

____________

¹ - Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 20.08.1990., 6. lpp.).