Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 17. decembra spriedumu lietā T-242/12 SNCF/Komisija 2016. gada 26. februārī iesniedza SNCF Mobilités (SNCF)

(lieta C-127/16 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: SNCF Mobilités (SNCF) (pārstāvji – P. Beurier, O. Billard, G. Fabre, V. Landes, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Francijas Republika, Mory SA, likvidācijas procesā, Mory Team, likvidācijas procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 17. decembrī pasludināto spriedumu lietā T-242/12 Société nationale des chemins de fer français (SNCF)/Komisija;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības atbalstam izvirza vairākus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa, sagrozot Lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta noteikumus par Sernam aktīvu nodošanu vienā partijā, ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

Otrkārt, uzskatot, ka atklātības un pārredzamības prasības, kuras piemērojamas Lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā paredzētajam iepirkumam, obligāti nozīmē, ka izraudzītais kandidāts pats autonomi ir piedalījies procedūrā kopš tās uzsākšanas, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Treškārt, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka Sernam vadības komandas piedāvājums bija daudz nelabvēlīgāks pārdevējam nekā citu kandidātu sākotnējie piedāvājumi, ir sagrozījusi faktus un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Ceturtkārt, uzskatot, ka Komisija nav sajaukusi Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā mērķi un cenu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz pretrunīgu pamatojumu.

Piektkārt, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka parāda, kas atbilda atbalsta summai EUR 41 miljona apmērā, iekļaušana sabiedrības Sernam S.A. tiesā veiktās likvidācijas pasīvos bija pretrunā Lēmuma Sernam 2 4. pantam, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un ir sagrozījusi Lēmuma Sernam 2 rezolutīvo daļu.

Sestkārt, uzskatot, ka privātā ieguldītāja tirgus ekonomikā princips nebija piemērojams Sernam aktīvu nodošanai vienā partijā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir sagrozījusi Lēmuma Sernam 2 rezolutīvo daļu.

____________