Prasība, kas celta 2017. gada 21. augustā – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
(lieta C-503/17)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Tomat un J. Tomkin)
Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Prasītājas prasījumi:
atzīt, ka, atļaujot privātu izpriecu kuģu degvielas uzpildei izmantot marķētu degvielu, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Direktīvā 95/60/EK 1 paredzētos pienākumus;
piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka atļaut pārdot marķētu degvielu privāta izpriecu kuģa dzinējam ir fundamentāli nesaderīgi ar Direktīvu 95/60/EK (“Fiskālās marķēšanas direktīva”). Pienākums marķēt degvielu, kurai ir piemērojama pazemināta akcīzes nodokļa likme, ir paredzēts īpaši ar nodomu nodrošināt šīs degvielas vieglu nošķiršanu no degvielas, attiecībā uz kuru nodoklis ir samaksāts pilnā apmērā. Tomēr valsts pasākums ir izraisījis to, ka gadījumā, kad degviela atrodas privāta izpriecu kuģa degvielas tvertnē, kas ir tikusi uzpildīta Apvienotajā Karalistē, nav iespējams, atsaucoties uz marķējumu, noteikt, vai izmantotajai degvielai ir tikusi piemērota akcīzes nodokļa pilnā vai samazinātā likme.
____________
1 Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīva 95/60/EK par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (OV 1995, L 291, 46. lpp.).