TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2013. gada 28. februārī (*)
Zvērinātu grāmatvežu apvienība – Tiesiskais regulējums par zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības sistēmu – LESD 101. pants – Uzņēmumu apvienība – Konkurences ierobežojums – Pamatojumi – LESD 106. panta 2. punkts
Lieta C‑1/12
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal da Relação de Lisboa (Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 15. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2012. gada 3. janvārī, tiesvedībā
Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas
pret
Autoridade da Concorrência,
piedaloties
Ministério Público.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši Dž. Arestis [G. Arestis], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] (referents) un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça],
ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],
sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 13. decembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas vārdā – D. Abecassis, L. Vilhena de Freitas un R. Leandro Vasconcelos, advogados,
– Ministério Público vārdā – F. de Jesus Marques de Oliveira, procuradora‑geral adjunta,
– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, pārstāvis, kam palīdz M. Caldeira, advogada,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz F. Varrone, avvocato dello Stato,
– Nīderlandes valdības vārdā – C. Wissels, pārstāve,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – N. Khan, L. Parpala un P. Guerra e Andrade, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 56., 101., 102. un 106. panta interpretāciju.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas (Zvērinātu grāmatvežu apvienība, turpmāk tekstā – “OTOC”) un Autoridade da Concorrência (Konkurences padome, turpmāk tekstā – “AdC”), tostarp par to, vai ar LESD 101. pantu ir saderīgi noteikumi par apmācību kredītpunktu iegūšanu (Regulamento da Formação de Créditos, 2007. gada 12. jūlija Diário da República, 2. sērija, Nr. 133; turpmāk tekstā – “apstrīdētie noteikumi”). Šos noteikumus 2007. gada 18. maijā pieņēmusi Zvērinātu grāmatvežu palāta, kuras pēctece ir OTOC.
Atbilstošās tiesību normas
OTOC statūti
3 Zvērinātu grāmatvežu apvienības statūtu (turpmāk tekstā – “OTOC statūti”), kas ietverti 2009. gada 26. oktobra Dekrētlikuma Nr. 310/2009 I pielikumā, 1. pants ir formulēts šādi:
“[OTOC] ir publiska juridiska persona, kam ir apvienības raksturs un kura ar obligātas reģistrācijas palīdzību pārstāv zvērinātu grāmatvežu profesionālās intereses un pārrauga visus jautājumus, kas ir saistīti ar to pienākumu pildīšanu.”
4 Šo statūtu 3. panta 1. punktā ir paredzēts:
“1. Apvienības funkcijas ir šādas:
a) piešķirt zvērināta grāmatveža profesionālo statusu un izsniegt ar to saistīto profesionālo apliecību;
b) aizstāvēt profesijas cieņu un prestižu, uzraudzīt, lai tiktu ievēroti ētikas un uzvedības principi, kā arī aizstāvēt tās dalībnieku intereses, tiesības un prerogatīvas;
c) veicināt savu dalībnieku izglītošanos un profesionālo apmācību, tostarp organizējot profesionālās apmācības un programmas, kursus un konferences;
[..]
n) īstenot disciplinārpilnvaras attiecībā pret zvērinātiem grāmatvežiem;
o) noteikt profesionālās ētikas un uzvedības principus;
[..]
r) ieviest, organizēt un īstenot zvērinātu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmas;
s) izstrādāt, organizēt un īstenot tās dalībniekiem paredzētās obligātās apmācības sistēmas;
[..].”
5 Saskaņā ar minēto statūtu 6. pantu:
“1. Zvērinātiem grāmatvežiem ir šādas funkcijas:
a) plānot, organizēt un koordinēt to vienību grāmatvedību, kuras veic vai kurām ir jāveic pienācīgi organizēta grāmatvedības uzskaite saskaņā ar oficiāli piemērojamiem grāmatvedības plāniem, vai – attiecīgā gadījumā – grāmatvedības standartizācijas sistēmu, ievērojot tiesību normas, spēkā esošos grāmatvedības principus un kompetento organizāciju vadlīnijas grāmatvedības standartizācijas jomā;
b) uzņemties kontroli pār to, lai iepriekš minētajā punktā minētās vienības ievērotu tehniskās normas grāmatvedības un nodokļu jomā;
c) kopā ar iepriekš a) punktā minēto vienību juridiskajiem pārstāvjiem parakstīt finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas, apliecinot to kvalitāti apvienības definētajos formulējumos un nosacījumos, neskarot kompetenci, kas ar komerclikumiem un nodokļu likumiem ir piešķirta attiecīgajām struktūrām;
d) pamatojoties uz faktiem, kurus ir iesnieguši nodokļu maksātāji, kuru grāmatvedības uzskaiti tie veic, uzņemties kontroli pār deklaratīvajiem aktiem saistībā ar sociālo nodrošināšanu un saistībā ar nodokļu aspektiem, kas saistīti ar algu pārvaldību.
2. Turklāt zvērinātajiem grāmatvežiem ir pienākums:
a) konsultēt grāmatvedības, nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā;
b) kā nodokļu maksātāju, kuru grāmatvedības uzskaiti tie veic, pārstāvjiem iesaistīties nodokļu procedūras administratīvajā stadijā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz to īpašo kompetenci;
c) īstenot jebkuru citu likumā definēto funkciju, kas saistīta ar to funkciju īstenošanu, tostarp eksperta, ko iecēlušas tiesas vai citas publiskas vai privātas vienības, funkcijas.
[..]”
6 Saskaņā ar OTOC statūtu 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu zvērinātie grāmatveži ievēro visus OTOC noteikumus un izpilda visus OTOC lēmumus.
7 Saskaņā ar šo statūtu 59. panta 2. punktu disciplinārpārkāpums tiek izdarīts tad, kad “zvērināts grāmatvedis ar darbību vai bezdarbību, pat aiz nolaidības, pārkāpj kādu no vispārējiem vai speciālajiem [..] statūtos [..] vai citās tiesību normās, vai Apvienības pieņemtajos lēmumos paredzētajiem uzdevumiem”.
8 Saskaņā ar OTOC statūtu 63. un 64. pantu par šādiem pārkāpumiem ir nosakāms kāds no šādiem disciplinārsodiem, proti, brīdinājums, naudas sods, atstādināšana līdz trīs gadiem un izslēgšana.
Noteikumi par kvalitātes kontroli
9 2004. gada 30. martā Zvērinātu grāmatvežu apvienība pieņēma noteikumus par kvalitātes kontroli (Regulamento do Controlo de Qualidade, 2004. gada 27. jūlija Diário da República, 2. sērija, Nr. 175). Šo noteikumu 4. pantā ir paredzēts:
“1. Horizontālās pārbaudes izvērtēšana notiek, pārbaudot šādus faktorus:
[..]
e) vai pēdējo divu gadu laikā ir iegūti vidēji [OTOC] vai [tās] apstiprinātas organizācijas piešķirti 35 apmācību kredītpunkti gadā;
[..].”
Apstrīdētie noteikumi
10 Apstrīdēto noteikumu 3. pantā ir paredzēts:
“[OTOC] sniegto apmācību veidi
1. [OTOC] sniedz šādus apmācību veidus:
a) institucionālo apmācību;
b) profesionālo apmācību.
2. Institucionālā apmācība ietver [OTOC] tās dalībniekiem paredzētus pasākumus, kuru maksimālais ilgums ir sešpadsmit stundas un kuru mērķis ir tostarp informēt profesionāļus par likumdošanas iniciatīvām un grozījumiem, kā arī par ētikas un uzvedības jautājumiem.
3. Profesionālā apmācība ietver apmācību un zināšanu padziļināšanas sesijas par profesijai raksturīgām tēmām; šo sesiju ilgums ir vismaz sešpadsmit stundas.”
11 Saskaņā ar minēto noteikumu 5. panta 1. punktu OTOC var īstenot jebkura veida attiecīgajai profesijai noderīgu apmācību. Saskaņā ar šīs tiesību normas 2. punktu institucionālo apmācību var īstenot vienīgi OTOC.
12 No šo pašu noteikumu 6. un 7. panta izriet, ka augstākās izglītības iestādes un pilnvarotās organizācijas saskaņā ar likumu var īstenot apmācību, bet OTOC reģistrētas organizācijas var sniegt zvērinātu grāmatvežu profesionālās apmācības kursus.
13 Nosacījumi, kuriem apmācības organizācijām ir jāatbilst, lai OTOC tām ļautu sniegt kursus, saistībā ar kuriem ir tiesības uz apmācību kredītpunktiem, saskaņā ar apstrīdēto noteikumu 8. panta 1. punktu ir šādi:
“(a) pierādīta spēja sniegt apmācību;
(b) kvalitatīvas apmācības sniegšanai nepieciešamo līdzekļu (finanšu, materiālu un cilvēkresursu) esamība;
(c) pierādīts attiecīgo organizāciju vadības struktūru un par apmācību organizēšanu atbildīgo personu kompetentums;
(d) universitāšu profesoru un/vai personu ar atzītu kompetentumu profesionālajā jomā, un/vai profesionāļu ar atzītu kompetentumu ar profesiju saistītās jomās iesaiste.”
14 Saskaņā ar šo noteikumu 9. pantu lēmumu akceptēt vai noraidīt apmācību organizācijas reģistrāciju apmācības, kura dod tiesības uz apmācību kredītpunktiem, darbību īstenošanai pieņem OTOC vadība trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.
15 Iestāžu, kas nav OTOC, sniegto apmācību, kuras dod tiesības uz apmācību kredītpunktiem, atzīšanas procedūra ir noteikta minēto noteikumu 10.–12. pantā. Lēmumu atzīt vai neatzīt apmācības pieņem OTOC.
16 Saskaņā ar šo pašu noteikumu 15. panta 1. punktu par zvērinātu grāmatvežu piedalīšanos institucionālajā vai profesionālajā apmācībā tiktāl, ciktāl šo apmācību sniedz OTOC vai ciktāl šo apmācību OTOC ir atzinusi, tiem tiek piešķirti 1,5 kredītpunkti par apmācību stundu. Saskaņā ar 15. panta 2. punktu katram zvērinātam grāmatvedim gadā ir jāsaņem 12 kredītpunkti saistībā ar institucionālo apmācību.
17 Apstrīdēto noteikumu 16. pantā ir paredzēts, ka apmācību organizācijām, uz kurām attiecas šo noteikumu 8. pants, ir jāmaksā OTOC nodeva, gan iesniedzot pieteikumu par apmācību organizācijas reģistrēšanu, gan iesniedzot pieteikumu par katras šīs organizācijas īstenot paredzētās apmācību programmas atzīšanu. Saskaņā ar minēto noteikumu 17. pantu šīs nodevas summa atbilst kopējām izmaksām, kas rodas OTOC šo procedūru ietvaros; tomēr apstrīdētajos noteikumos tā nav norādīta.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
18 2006. un 2009. gadā AdC saņēma divas sūdzības par OTOC ieviesto zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības sistēmu.
19 Šajā laikā vairākas apmācības organizācijas lūdza reģistrāciju OTOC, lai tās varētu sniegt profesionālās apmācības programmas zvērinātiem grāmatvežiem, par šo reģistrāciju samaksājot nodevu EUR 200 apmērā. Šīs organizācijas minētajā laikā lūdza atzīt arī apmācību programmas, kuras tās bija paredzējušas organizēt, par katru paredzēto programmu samaksājot nodevu EUR 100 apmērā.
20 Lai gan OTOC lielāko daļu no šiem pieteikumiem apmierināja, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka noteiktos gadījumos OTOC ir atteikusies atzīt apmācību programmas.
21 Turklāt divas apmācību iestādes ir tieši atteikušās reģistrēties OTOC, jo apstrīdētie noteikumi nepamatoti ierobežojot to brīvību sniegt zvērinātiem grāmatvežiem paredzētas apmācību programmas.
22 No Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem arī izriet, ka dažos gadījumos OTOC, lai gan ir pagājuši vairāk nekā pieci mēneši pēc pieteikuma par atzīšanu pieņemšanas, nav pieņēmusi lēmumu vai nav atbildējusi uz šādu pieteikumu ilgāk par gadu.
23 Ar 2010. gada 7. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) AdC, definējusi attiecīgo tirgu kā zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgu visā valsts teritorijā, konstatēja, ka, pieņemot apstrīdētos noteikumus, OTOC ir pārkāpusi LESD 101. un 102. pantu, un uzlika tai naudas sodu.
24 OTOC lūdza Tribunal do comércio de Lisboa [Lisabonas komerctiesa] atcelt šo lēmumu.
25 Šī tiesa vispirms nosprieda, ka, pirmkārt, nosakot, ka visiem zvērinātiem grāmatvežiem ir pienākums saņemt vidēji 35 mācību kredītpunktus gadā divu pēdējo gadu laikā OTOC sniegtu apmācību vai tās atzītu apmācību ietvaros, no kuriem 12 kredītpunktiem ir jābūt iegūtiem apmācībā, kuru sniedz vienīgi OTOC pati, un, otrkārt, nolemjot, kurām apmācību organizācijām ir atļauts sniegt apmācības un apmācību programmas, kas ļauj saņemt apmācību kredītpunktus, OTOC ir izraisījusi konkurences kropļojumu zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgū. Minētā tiesa arī uzskatīja, ka apstrīdētie noteikumi var traucēt tirdzniecību dalībvalstu starpā.
26 Pēc tam Tribunal do comércio de Lisboa noraidīja argumentu, saskaņā ar kuru no minētajiem noteikumiem izrietošie konkurences ierobežojumi ir nepieciešami, lai garantētu pienācīgu zvērinātu grāmatvežu profesijas darbību.
27 Visbeidzot, šī tiesa uzskatīja, ka OTOC nav ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli attiecīgajā tirgū. Tādēļ tā atcēla apstrīdēto lēmumu šajā aspektā.
28 OTOC iesniedzējtiesā lūdza atcelt Tribunal do comércio de Lisboa nolēmumu, apgalvojot, ka tai ir uzticēts sabiedriskā pakalpojuma uzdevums, kas tieši izriet no likuma un ietver tās dalībnieku apmācības veicināšanu un nodrošināšanu. Tādēļ tās darbība neietilpstot saimnieciskās darbības jomā, un līdz ar to tā neietilpstot LESD 101. panta piemērošanas jomā. Katrā ziņā, kā izrietot no 97. un nākamajiem punktiem 2002. gada 19. februāra spriedumā lietā C‑309/99 Wouters u.c. (Recueil, I‑1577. lpp.), šis pants neesot piemērojams šajā lietā, jo OTOC rīcības iespējamās ierobežojošās sekas esot pamatotas ar nepieciešamību garantēt pienācīgu zvērināta grāmatveža profesijas darbību. Turklāt apstrīdētie noteikumi palīdzot uzlabot tehniskās vai saimnieciskās attīstības piedāvājumu izplatīšanu vai veicināšanu, reizē ļaujot patērētājiem izmantot pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem LESD 101. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt obligātās zvērinātiem grāmatvežiem paredzētās apmācības sistēmas ieviešana esot pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi LESD 106. panta 2. punkta nozīmē.
29 Šādos apstākļos Tribunal da Relação de Lisboa [Lisabonas apelācijas tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai tāda organizācija kā [OTOC] kopumā ir uzskatāma par uzņēmumu apvienību Kopienu konkurences tiesību normu piemērošanas nolūkā (apmācību tirgus)? Vai šādā gadījumā LESD 101. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka Kopienu konkurences tiesību normas attiecas arī uz tādu organizāciju kā OTOC, kas, lai pilsoņiem tiktu nodrošināts uzticams un kvalitatīvs pakalpojums, saskaņā ar likumā noteiktām prasībām pieņem vispārsaistošus noteikumus par zvērinātu grāmatvežu obligātajām apmācībām?
2) Ja tādai organizācijai kā OTOC ar likumu ir uzdots īstenot tās biedru obligātās apmācības sistēmu, vai [..] LESD 101. pants var tikt interpretēts tādējādi, ka tas ļauj apstrīdēt OTOC un ar noteikumiem izveidoto likumā pieprasīto apmācību sistēmu, ar kuru vienīgi tiek īstenota minētā likuma prasība? Vai, gluži otrādi, šis jautājums neietilpst LESD 101. panta piemērošanas jomā un jāizvērtē, ņemot vērā [..] LESD 56. un nākamos pantus?
3) Ņemot vērā, ka [iepriekš minētais] spriedums lietā Wouters [u.c.], kā arī spriedumi līdzīgās lietās attiecās uz tiesisko regulējumu, kas ietekmēja attiecīgās profesionālās apvienības locekļu saimniecisko darbību, vai [..] LESD 101. un 102. pants pieļauj tādu tiesisko regulējumu par zvērinātu grāmatvežu apmācību, kas tieši neietekmē viņu saimniecisko darbību?
4) Vai, ņemot vērā Savienības konkurences tiesību normas (apmācību tirgū), profesionāla apvienība praktizēšanai šajā profesijā var pieprasīt noteiktas apmācības, kuras īsteno tikai tā pati?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo līdz trešo jautājumu
Ievada apsvērumi
30 No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka AdC apstrīdētajā lēmumā ir konstatējusi, ka, pieņemot apstrīdētos noteikumus, OTOC ir pārkāpusi gan LESD 101. pantu, gan LESD 102. pantu. Tomēr pēc tam Tribunal do comércio de Lisboa šo lēmumu atcēla, jo ar šo lēmumu AdC bija konstatējusi LESD 102. panta pārkāpumu. Iesniedzējtiesā OTOC lūdz atcelt šīs tiesas nolēmumu vienīgi tiktāl, ciktāl ar to ir apstiprināta konstatācija par LESD 101. panta pārkāpumu.
31 Līdz ar to ir acīmredzams, ka pamatlietā interpretācijai, kas lūgta saistībā ar LESD 56. un nākamajiem pantiem, kā arī LESD 102. pantu, nav nekādas saiknes ar šo strīdu, jo tai nav nekādas nozīmes šī strīda risināšanā. Pirmkārt, apstrīdēto noteikumu saderīgums ar LESD 56. un nākamajiem pantiem nav apstrīdētā lēmuma priekšmets, un, otrkārt, tas, ka Tribunal do comércio de Lisboa to daļēji ir atcēlusi, jo ar to ir konstatēts LESD 102. panta pārkāpums, nav apstrīdēts iesniedzējtiesā.
32 Līdz ar to ir jāuzskata, ka pirmais un trešais prejudiciālais jautājums attiecas vienīgi uz LESD 101. panta 1. punkta interpretāciju.
Par uzdotajiem jautājumiem
33 Ar savu pirmo līdz trešo jautājumu, kurus ir lietderīgi apskatīt kopā šī sprieduma 32. punktā precizētajos ietvaros, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādi noteikumi, par kādiem ir runa pamata tiesvedībā un kurus ir pieņēmusi tāda profesionāla apvienība kā OTOC, ir jāuzskata par uzņēmumu apvienības lēmumu LESD 101. panta 1. punkta nozīmē. Tā tostarp vēlas uzzināt, vai apstāklim, ka, pirmkārt, OTOC saskaņā ar likumu ir jāpieņem vispārpiemērojami saistoši noteikumi, ar kuriem, lai garantētu pilsoņiem uzticamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, tiek ieviesta obligātas apmācības sistēma tās dalībniekiem, un, otrkārt, tam, ka šiem noteikumiem nav tiešas ietekmes uz zvērinātu grāmatvežu saimniecisko darbību, ir ietekme uz LESD 101. panta piemērošanu.
34 Lai noskaidrotu, vai tādi noteikumi kā apstrīdētie noteikumi ir jāuzskata par uzņēmumu apvienības lēmumu LESD 101. panta 1. punkta nozīmē, vispirms ir jāizvērtē, vai zvērinātie grāmatveži ir uzņēmumi Savienības konkurences tiesību nozīmē.
35 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru konkurences tiesībās uzņēmuma jēdziens ietver jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka saimnieciska darbība ir visu veidu darbība, saskaņā ar kuru attiecīgajā tirgū tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka zvērināti grāmatveži par atlīdzību sniedz grāmatvedības pakalpojumus, kuros saskaņā ar OTOC statūtu 6. panta formulējumu ietilpst vienību grāmatvedības plānošana, organizēšana un koordinēšana, to finanšu pārskatu un nodokļu deklarāciju parakstīšana, konsultāciju sniegšana grāmatvedības, nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā, kā arī nodokļu maksātāju, kuru grāmatvedības uzskaiti tie veic, pārstāvēšana nodokļu procedūras administratīvajā stadijā. Turklāt nav strīda par to, ka zvērinātie grāmatveži kā brīvās profesijas pārstāvji uzņemas finanšu riskus, kas saistīti ar to darbības veikšanu, jo izdevumu un ieņēmumu nesakritības gadījumā, zvērinātam grāmatvedim pašam ir jāsedz konstatētais deficīts.
38 Šādos apstākļos zvērinātie grāmatveži, ņemot vērā veidu, kādā to profesija ir regulēta Portugālē, veic saimniecisku darbību un līdz ar to ir uzņēmumi LESD 101. panta nozīmē, un viņu sniegto pakalpojumu sarežģītais un tehniskais raksturs, kā arī apstāklis, ka tā ir reglamentēta profesija, nemaina šādu atzinumu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 49. punkts).
39 Otrkārt, ir jāizvērtē jautājums, vai tāda profesionālā apvienība kā OTOC, kad tā pieņem tādus noteikumus kā apstrīdētie noteikumi, ir uzskatāma par uzņēmumu apvienību LESD 101. panta 1. punkta nozīmē vai, tieši pretēji, par valsts iestādi.
40 Saskaņā ar Tiesas judikatūru LESD konkurences noteikumi neattiecas uz darbību, kura pēc sava rakstura, normām, kas uz to attiecas, un mērķa nav saistīta ar saimniecisku darbību vai ar darbību, kas ir saistīta ar publiskās varas īstenošanu (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Pirmkārt, regulējums, par kādu ir runa pamata tiesvedībā, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas neattiecas uz saimnieciskās darbības jomu.
42 Šajā ziņā nav strīda par to, ka, pirmkārt, OTOC pati piedāvā zvērinātiem grāmatvežiem paredzētas mācību programmas un, otrkārt, ka citu pakalpojuma sniedzēju, kas vēlas sniegt šādu apmācību, piekļuve ir pakļauta apstrīdētajos noteikumos paredzētajām normām. Līdz ar to šādiem noteikumiem ir tieša ietekme uz komercdarbību zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgū.
43 Turklāt zvērināta grāmatveža pienākums piedalīties apmācībās saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību, kā norāda Polijas valdība un Eiropas Komisija, ir cieši saistīts ar viņa profesionālās darbības veikšanu. Šāda pienākuma neizpilde tādējādi saskaņā ar OTOC statūtu 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 59. panta 2. punktu un 63. un 64. pantu varētu izraisīt tādu disciplināru sankciju kā atstādināšana maksimāli uz trīs gadu laikposmu vai izslēgšana no šīs profesionālās apvienības noteikšanu.
44 Pat pieņemot, ka minētajiem noteikumiem nav tiešas ietekmes uz pašu zvērinātu grāmatvežu saimniecisko darbību, kā to, šķiet, norāda iesniedzējtiesa savā trešajā jautājumā, šis apstāklis pats par sevi nevar izraisīt to, ka uzņēmumu apvienības lēmums tiek izslēgts no LESD 101. panta piemērošanas jomas.
45 Šāds lēmums var būt tāds, kas nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci LESD 101. panta 1. punkta nozīmē ne tikai tirgū, kurā profesionālās apvienības dalībnieki veic savu saimniecisko darbību, bet arī citā tirgū, kurā šī profesionālā apvienība pati veic saimniecisko darbību.
46 Otrkārt, pieņemot tādus noteikumus kā apstrīdētie noteikumi, tāda profesionālā apvienība kā OTOC neīsteno tipiskas valsts varas iestādes pilnvaras, bet gan drīzāk rīkojas kā profesiju regulējoša organizācija, kuras darbībā turklāt ietilpst saimnieciskās darbības veikšana.
47 No vienas puses, nav apstrīdēts, ka OTOC vadības struktūras veido vienīgi tās dalībnieki. Turklāt valsts iestādes nekādi neiesaistās šo struktūru dalībnieku iecelšanā.
48 Šajā sakarā nav svarīgi, ka OTOC ir publisko tiesību subjekts. LESD 101. pants, spriežot pēc tā teksta, ir piemērojams nolīgumiem uzņēmumu starpā un uzņēmumu apvienību lēmumiem. Tiesiskajam regulējumam, kura ietvaros tiek noslēgti šādi nolīgumi un pieņemti šādi lēmumi, kā arī šāda regulējuma juridiskajai kvalifikācijai, ko sniedz dažādas valstu tiesību sistēmas, nav nozīmes attiecībā uz Savienības konkurences tiesību normu, it īpaši LESD 101. panta, piemērojamību (iepriekš minētais spriedums lietā Wouters u.c., 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 No otras puses, regulēšanas pilnvaras, kuras ir OTOC, nav pakļautas nosacījumiem vai kritērijiem, kas tai ir jāievēro, pieņemot tādus aktus kā apstrīdētie noteikumi. Šajā ziņā OTOC statūtu 3. panta 1. punkta c) un s) apakšpunktā tai vienīgi ir piešķirti uzdevumi, proti, “veicināt savu dalībnieku izglītošanos un profesionālo apmācību, tostarp organizējot profesionālās apmācības un programmas, kursus un konferences” un “izstrādāt, organizēt un īstenot saviem dalībniekiem paredzētās obligātās apmācības sistēmas”.
50 Tādējādi šīs normas saistībā ar principiem, nosacījumiem un kārtību, kādai ir jāatbilst zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības sistēmai, sniedz OTOC plašu rīcības brīvību.
51 Konkrētāk, OTOC statūtos tai nav piešķirtas ekskluzīvas tiesības nodrošināt zvērinātiem grāmatvežiem paredzētas mācību programmas un nav noteikti mācību organizāciju piekļuves nosacījumi zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgum. Savukārt normas par šiem jautājumiem ir ietvertas apstrīdētajos noteikumos.
52 Turklāt nav strīda par to, ka šos noteikumus OTOC ir pieņēmusi bez valsts iesaistīšanās.
53 Ar iesniedzējtiesas otrajā jautājumā norādīto faktu, ka OTOC ir juridiski saistoši ieviest savu dalībnieku obligātās apmācības sistēmu, nevar tikt atspēkoti iepriekš minētie apsvērumi.
54 Protams, piešķirot normatīvas pilnvaras kādai profesionālai apvienībai, dalībvalstij ir jānosaka vispārējo interešu kritēriji un galvenie principi, kas jāievēro profesijas tiesiskajā regulējumā, kā arī jāsaglabā savas pilnvaras pieņemt galīgo lēmumu. Šādā gadījumā profesionālas apvienības pieņemtās normas saglabā valsts noteikumu raksturu un tām netiek piemēroti Līguma noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 68. punkts).
55 Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 49.–52. punkta, tas tā nav pamata tiesvedībā.
56 Šādos apstākļos normas, kas attiecas uz apmācību kredītpunktu iegūšanu un kuras pieņēmusi profesionāla apvienība, par kuru ir runa pamatlietā, ir attiecināmas vienīgi uz šo pašu apvienību.
57 Attiecībā uz sekām, ko saistībā ar LESD 101. panta piemērošanu var radīt prasītājas pamata tiesvedībā izvirzītais apstāklis, saskaņā ar kuru OTOC nav peļņas gūšanas mērķa, ir jāatzīmē, ka tas nav šķērslis, lai subjekts, kas tirgū veic šādas darbības, tiktu uzskatīts par uzņēmumu, jo šis piedāvājums konkurē ar tādu tirgus dalībnieku piedāvājumiem, kam ir peļņas gūšanas mērķis (šajā ziņā skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑222/04 Cassa di Risparmio di Firenze u.c., Krājums, I‑289. lpp., 122. un 123. punkts, kā arī 2008. gada 1. jūlija spriedumu lietā C‑49/07 MOTOE, Krājums, I‑4863. lpp., 27. punkts).
58 Tieši tā ir pamatlietā. No Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem izriet, ka OTOC piedāvā apmācību programmas, kas paredzētas zvērinātiem grāmatvežiem, konkurējot ar citām apmācību organizācijām, kurām ir peļņas gūšanas mērķis.
59 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz trešo jautājumu ir jāatbild šādi:
– tādi noteikumi kā apstrīdētie noteikumi, kurus pieņēmusi tāda profesionāla apvienība kā OTOC, ir jāuzskata par lēmumu, ko pieņēmusi uzņēmumu apvienība LESD 101. panta 1. punkta nozīmē;
– apstāklis, ka tādai profesionālai apvienībai kā OTOC ir juridiski saistoši ieviest tās dalībniekiem paredzētu obligātās apmācības sistēmu, nevar izraisīt to, ka no LESD 101. panta piemērošanas jomas tiek izslēgtas normas, ko pieņēmusi šī profesionālā apvienība, tiktāl, ciktāl tās ir attiecināmas vienīgi uz šo apvienību;
– apstāklis, ka šīm normām nav tiešas ietekmes uz minētās profesionālās apvienības dalībnieku saimniecisko darbību, neietekmē LESD 101. panta piemērošanu, jo pārkāpums, kurā tiek vainota šī profesionālā apvienība, attiecas uz tirgu, kurā tā pati veic saimniecisku darbību.
Par ceturto jautājumu
60 Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Savienības konkurences tiesību normas nepieļauj, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, profesionālā apvienība nosaka pienākumu saviem dalībniekiem piedalīties apmācībās, kuras sniedz vienīgi šī apvienība.
61 Portugāles valdība norāda, ka LESD 101. panta pārkāpums, kas konstatēts ar apstrīdēto lēmumu un kas ir pamatlietas priekšmets, neizriet no tā, ka OTOC dalībniekiem tiek uzlikts pienākums piedalīties apmācībās, kuras sniedz vienīgi OTOC.
62 Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem, konkrētāk, no apstrīdētā lēmuma un Tribunal do comércio de Lisboa nolēmuma, kā arī no OTOC un Portugāles valdības apstiprinātā tiesas sēdē Tiesā izriet, ka LESD 101. panta pārkāpums, kurā tiek vainota OTOC, ietver apstrīdēto noteikumu pieņemšanu, saskaņā ar kuru zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgus būtībā ir mākslīgi sadalīts, paredzot trešdaļu no šī tirgus pašai OTOC un saistībā ar atlikušo šī tirgus daļu nosakot diskriminējošus noteikumus par sliktu šīs profesionālās apvienības konkurentiem.
63 Saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu ir nesaderīgi un aizliegti visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.
64 Līdz ar to ir jāizvērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti pamatlietā.
65 Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmums, nolīgums vai prakse var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā tikai tad, ja, ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, ar pietiekamu iespējamības pakāpi var tikt paredzēts, ka tie tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli var ietekmēt tirdzniecības plūsmas dalībvalstu starpā tādējādi, ka tas var negatīvi ietekmēt vienotā, starp dalībvalstīm izveidotā tirgus mērķu īstenošanu. Turklāt šāda ietekme nevar būt maznozīmīga (it īpaši skat. 2006. gada 23. novembra spriedumu lietā C‑238/05 Asnef‑Equifax un Administración del Estado, Krājums, I‑11125. lpp., 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 Attiecoties uz visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju, tādi noteikumi kā apstrīdētie noteikumi var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā LESD 101. panta 1. punkta nozīmē (pēc analoģijas skat. 2006. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās C‑94/04 un C‑202/04 Cipolla u.c., Krājums, I‑11421. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
67 Šķiet, ka apstrīdētajos noteikumos noteiktie piekļuves zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgum nosacījumi, ņemot vērā šī sprieduma 73.–92. punktā izvirzītos apsvērumus, ievērojami var ietekmēt uzņēmumu, kuru juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs, kas nav Portugāles Republika, izvēli veikt vai neveikt savu darbību šajā pēdējā minētajā dalībvalstī.
68 Saistībā ar jautājumu, vai tādu noteikumu kā apstrīdētie noteikumi mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, ir jānorāda – kā tas izriet arī no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu –, ka šie noteikumi ir vērsti uz to, lai, ieviešot obligātās apmācības sistēmu, tiktu garantēta zvērinātu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāte.
69 Tā rezultātā, pat pieņemot, ka līdz ar to šiem noteikumiem nav mērķa nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci, ir jāizvērtē to ietekme uz konkurenci iekšējā tirgū.
70 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, novērtējot uzņēmumu apvienības lēmuma sekas saistībā ar LESD 101. pantu, obligāti ir jāievēro to konkrētie apstākļi, īpaši ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kurā darbojas attiecīgie uzņēmumi, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturs, kā arī faktiskie darbības un attiecīgā tirgus vai tirgu struktūras nosacījumi (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Asnef‑Equifax un Administración del Estado, 49. punkts).
71 Tā kā LESD 101. panta 1. punktā nav noteikts, ka šis vērtējums attiecas tikai uz faktiskajām sekām, šajā sakarā ir jāņem vērā arī attiecīgā lēmuma potenciālā ietekme uz konkurenci iekšējā tirgū (iepriekš minētais spriedums lietā Asnef‑Equifax un Administración del Estado, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).
72 Lai gan iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai apstrīdētie noteikumi ir radījuši vai var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū, Tiesai šajā sakarā ir jāsniedz iesniedzējtiesai norādes par to, kā interpretējamas Savienības tiesības, tādējādi ļaujot pēdējai minētajai pieņemt nolēmumu (šajā ziņā skat. 2011. gada 13. oktobra spriedumu lietā Pierre Fabre Dermo‑Cosmétique, Krājums, I-9419. lpp., 42. punkts).
73 Šajā ziņā iesniedzējtiesai, pirmkārt, ir jāņem vērā zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgus struktūra, kāda tā izriet no minētajiem noteikumiem.
74 Tādējādi ir jānorāda, ka minētajos noteikumos ir paredzētas divu veidu apmācības – vienas tiek sauktas par “institucionālajām”, otras – par “profesionālajām” apmācībām –, kas tiek nošķirtas atkarībā no to priekšmeta, organizācijām, kurām ir atļauts tās nodrošināt, un apmācību programmu, kas var tikt sniegtas, ilguma.
75 Pirmkārt, saistībā ar institucionālo apmācības mērķi, kā tas ir definēts apstrīdēto noteikumu 3. panta 2. punktā, ir jānorāda, ka tas ietver zvērinātu grāmatvežu informēšanu ne tikai par ētikas un uzvedības jautājumiem, bet arī par “likumdošanas iniciatīvām un grozījumiem”. Nav izslēgts, ka attiecīgās likumdošanas izmaiņas ietilpst arī profesionālās apmācības, kurā saskaņā ar minētā 3. panta 3. punktu ietilpst “profesijai raksturīgo tēmu studijas un padziļināšana”, mērķī. Turklāt saskaņā ar minēto noteikumu 15. panta 1. punktu katra apmācību programma, gan institucionālā, gan profesionālā – ar nosacījumu, ka to sniedz OTOC vai to tā ir atzinusi, – dod tiesības uz 1,5 kredītpunktiem par stundu.
76 Šie apstākļi ļauj pierādīt, ka abu veidu apmācības vismaz daļēji var tikt uzskatītas par savstarpēji aizvietojamām; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
77 Ja tas tā būtu, tad apstrīdētajos noteikumos veiktais nošķīrums starp institucionālo apmācību un profesionālo apmācību atkarībā no to priekšmeta nebūtu pamatots. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka konkrētā produkta tirgus, kā izriet no Komisijas Paziņojuma par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (OV 1997, C 372, 5. lpp.) 7. punkta, ietver visus produktus un/vai pakalpojumus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem.
78 Otrkārt, zvērinātu grāmatvežu obligāto apmācību tirgus sadale, kā izriet no apstrīdētajiem noteikumiem, izpaužas tā, ka tiek noteiktas organizācijas, kurām ir atļauts sniegt abu veidu apmācības. Šajā ziņā no šo noteikumu 5. panta 2. punkta izriet, ka institucionālo apmācību var sniegt vienīgi OTOC. Turklāt no vidēji 35 kredītpunktiem gadā, kas zvērinātiem grāmatvežiem saskaņā ar noteikumu par kvalitātes kontroli 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir jāiegūst pēdējo divu gadu laikā, 12 kredītpunkti, kā izriet no apstrīdēto noteikumu 15. panta 2. punkta, obligāti ir jāiegūst institucionālajā apmācībā.
79 No tā izriet, ka ar apstrīdētajiem noteikumiem OTOC tiek paredzēta ievērojama zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgus daļa.
80 Treškārt, šie abi apmācību veidi tiek nošķirti atkarībā no attiecīgā programmu, kuras var tikt sniegtas katra veida ietvaros, ilguma. Tādējādi minēto noteikumu 3. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts, ka institucionālo apmācību maksimālais ilgums ir sešpadsmit stundas, taču profesionālās apmācības ilgumam ir jāpārsniedz sešpadsmit stundas.
81 Šim apstāklim var būt tādas sekas – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, ka apmācību organizācijām, kas nav OTOC un kas vēlas piedāvāt īsas apmācību programmas, ir liegts to darīt.
82 Tādējādi šāds noteikums, ietekmējot normālo pieprasījuma un piedāvājuma attiecību, var izkropļot konkurenci zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgū.
83 Ceturtkārt, lai gan apstrīdētajos noteikumos ir paredzēts, ka zvērinātiem grāmatvežiem ir jāiegūst vismaz 12 institucionālo apmācību kredītpunkti gadā, analoga prasība nav paredzēta saistībā ar profesionālo apmācību. No tā, kā norāda Portugāles valdība, izriet, ka zvērinātie grāmatveži var izvēlēties iegūt pārējos 23 kredītpunktus vai nu profesionālās apmācības ietvaros, vai arī institucionālās apmācības ietvaros. Arī šis apstāklis OTOC sniegtajām apmācību programmām institucionālās apmācības ietvaros, tostarp ņemot vērā to mazāko ilgumu, kā tas ir norādīts šī sprieduma 80. un 81. punktā, var sniegt konkurētspējas priekšrocību; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
84 Turklāt iesniedzējtiesai ir jāpārbauda citām organizācijām, kas nav OTOC, paredzētie piekļuves attiecīgajam tirgum nosacījumi.
85 Šajā ziņā ir jānorāda, ka apmācību organizācijas – izņemot augstākās izglītības iestādes un organizācijas, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības sniegt apmācības, – kas vēlas nodrošināt apmācību programmas, saistībā ar kurām ir tiesības saņemt kredītpunktus, ir jāreģistrējas OTOC. Tās vadības ziņā, kā izriet no apstrīdēto noteikumu 9. panta, ir apmierināt vai noraidīt reģistrācijas pieteikumu.
86 Turklāt, ja šīs organizācijas vēlas, lai par to apmācību programmām, kuras tās paredz sniegt, varētu tikt piešķirti kredītpunkti, tām saskaņā ar minēto noteikumu 12. pantu saistībā ar katru programmu ir jāiesniedz OTOC pieteikums par atzīšanu. Šis pieteikums ir jāiesniedz vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgās programmas uzsākšanas, un tajā ir jābūt norādītai noteiktai informācijai, tādai kā cena un detalizēts attiecīgās apmācību programmas saturs. Iesniedzējam ir jāsamaksā arī nodeva par katru paredzēto apmācību programmu; šo nodevu iekasē OTOC. Atzīšanas vai noraidīšanas lēmumu pieņem šīs profesionālās apvienības vadība.
87 Turklāt nav strīda par to, ka, pirmkārt, arī OTOC, konkurējot ar citām apmācību organizācijām, sniedz profesionālās apmācības programmas un ka, otrkārt, OTOC sniegtā profesionālās izglītības programma nav pakļauta nekādai atzīšanas procedūrai.
88 Tāda neizkropļotas konkurences sistēma, kāda ir paredzēta Līgumā, var tikt garantēta tikai tad, ja ir nodrošināta dažādu tirgus dalībnieku iespēju vienlīdzība (iepriekš minētais spriedums lietā MOTOE, 51. punkts).
89 Šī sprieduma 85.–87. punktā norādīto apstākļu sekas var būt tādas, ka apstrīdētie noteikumi nenodrošina vienlīdzīgas iespējas dažādiem tirgus dalībniekiem.
90 Pirmām kārtām, nosacījumi, kas jāizpilda apmācību organizācijām, lai, pirmkārt, tās reģistrētos OTOC un, otrkārt, panāktu, ka to profesionālo apmācību programmas tiek atzītas, nav visai precīzi formulētas apstrīdēto noteikumu attiecīgi 8. un 12. pantā.
91 Šāds regulējums, ar kuru tādai juridiskai personai kā OTOC tiek piešķirtas pilnvaras vienpusēji lemt par reģistrācijas vai atzīšanas pieteikumiem, kas iesniegti sakarā ar apmācību programmu organizēšanu, neparedzot, ka šīs pilnvaras šajā regulējumā ir ierobežotas un saistībā ar tām ir noteikti pienākumi vai kontrole, var izraisīt to, ka juridiskā persona, kurai ir šīs pilnvaras, var kropļot konkurenci, sniedzot priekšroku apmācību programmām, kuras tā pati organizē (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā MOTOE, 52. punkts).
92 Otrām kārtām, veidā, kādā ar apstrīdētajiem noteikumiem ir organizēta atzīšanas procedūra, var tikt ierobežots citu organizāciju, kas nav OTOC, piedāvātais mācību programmu klāsts. Tas, ka iepriekš ir jāpieprasa katras paredzētās programmas atzīšana un tas jāveic trīs mēnešus pirms attiecīgās programmas uzsākšanas, var nākt par sliktu OTOC konkurentiem, jo šī procedūra liedz uzreiz piedāvāt aktuālas apmācību programmas, kas sniedz tiesības uz minētajiem kredītpunktiem, un ar šo procedūru tiem sistemātiski ir jāatklāj detalizēta informācija par visām paredzētajām programmām.
93 Tomēr ir jānorāda, ka ne visi uzņēmumu apvienības lēmumi, kas ierobežo pušu vai kādas puses rīcības brīvību, vienmēr ir pakļauti LESD 101. panta 1. punktā paredzētajam aizliegumam. Šī noteikuma piemērošanas nolūkā konkrētā gadījumā vispirms ir jāņem vērā kopējais konteksts, kādā ir pieņemts attiecīgais uzņēmumu apvienības lēmums, vai tā radītās sekas un, it īpaši, tā mērķi (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 97. punkts).
94 Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā norādīts šī sprieduma 68. punktā, izriet, ka minētais regulējums ir vērsts uz zvērināto grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitātes garantēšanu.
95 Tā kā ar šo regulējumu tiek ieviesta zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības sistēma, kura var nodrošināt nepieciešamo izglītošanos un profesionālo tālākizglītību un ar kuru tādējādi tiek sniegts ieguldījums pienācīgā uzņēmumu grāmatvedības un nodokļu pārvaldībā, šis regulējums patiešām sekmē šī mērķa sasniegšanu.
96 Tagad ir jāizvērtē, vai ierobežojošās sekas, kas izriet no apstrīdētajiem noteikumiem, pamatoti var tikt uzskatītas par nepieciešamām, lai garantētu zvērināto grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti, un vai šīs sekas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 97., 107. un 109. punkts).
97 Šajā ziņā ir jānorāda, ka konkurenci ierobežojošas sekas, kas varētu izrietēt no minētajiem noteikumiem, būtībā, kā tas izriet no šī sprieduma 73.–92. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, ietvertu konkurences likvidēšanu būtiskā attiecīgā tirgus daļā un diskriminējošu noteikumu citā tirgus daļā noteikšanu.
98 Taču konkurences likvidēšana saistībā ar apmācību programmām, kuru ilgums ir mazāks par sešpadsmit stundām, nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu zvērināto grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
99 Tāpat saistībā ar piekļūšanas zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības tirgum nosacījumiem mērķis nodrošināt to sniegto pakalpojumu kvalitāti varētu tikt sasniegts ar tādas kontroles sistēmas ieviešanu, kura būtu balstīta uz skaidri definētiem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un kontrolējamiem kritērijiem un kura apmācību organizācijām varētu garantēt vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajam tirgum.
100 No tā izriet, ka šādi ierobežojumi pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu zvērināto grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
101 Prasītāja pamata tiesvedībā apgalvo, ka uz apstrīdētajiem noteikumiem katrā ziņā attiecas LESD 101. panta 3. punktā paredzētais izņēmums vai LESD 106. panta 2. punktā noteiktais ierobežojums.
102 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 101. panta 3. punktā paredzētā izņēmuma piemērojamība ir atkarīga no četriem kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, attiecīgajam lēmumam ir jāuzlabo attiecīgās preces ražošana vai izplatīšana vai jāveicina tehniska vai saimnieciska attīstība, otrkārt, lietotājiem ir jāsaņem pienācīga daļa no iegūtajiem labumiem, treškārt, tajā attiecīgajiem uzņēmumiem nedrīkst tikt paredzēti nevajadzīgi ierobežojumi un, ceturtkārt, ar to tiem netiek radīta iespēja likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo preču vai pakalpojumu daļu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Asnef‑Equifax un Administración del Estado, 65. punkts).
103 Tiktāl, ciktāl, pirmkārt, apstrīdētie noteikumi, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 97. punktā, var sniegt OTOC iespēju likvidēt konkurenci būtiskā zvērinātu grāmatvežu apmācības tirgus daļā, kā arī, otrkārt, šī sprieduma 98.–100. punktā izvirzīto iemeslu dēļ ar šo regulējumu noteiktie ierobežojumi nevar tikt uzskatīti par nepieciešamiem; līdz ar to LESD 101. panta 3. punkts nav piemērojams tādā lietā kā pamatlieta.
104 Saistībā ar atsaukšanos uz LESD 106. panta 2. punktu ir jāatgādina, ka šajā tiesību normā ir paredzēts, ka uz uzņēmumiem, kuriem ir uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecas konkurences noteikumi tiktāl, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus de iure vai de facto.
105 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ne no valsts tiesas iesniegtajiem lietas materiāliem, ne no Tiesā iesniegtajiem apsvērumiem neizriet, ka zvērināto grāmatvežu obligātajai apmācībai ir vispārēja tautsaimnieciska nozīme, kurai ir īpašas iezīmes, salīdzinot ar citu saimniecisko darbību vispārējo tautsaimniecisko nozīmi, un ka, pat pieņemot, ka tā ir, līguma noteikumu, konkrētāk, konkurences noteikumu piemērošana, liegtu izpildīt šādu uzdevumu (pēc analoģijas skat. 1991. gada 10. decembra spriedumu lietā C‑179/90 Merci convenzionali porto di Genova, Recueil, I‑5889. lpp., 27. punkts).
106 Katrā ziņā uzņēmumi, uz kuriem attiecas LESD 106. panta 2. punkts, lai attaisnotu pasākumu, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, var atsaukties uz šo Līguma tiesību normu vienīgi tad, ja konkurences ierobežojumi, pat jebkādas konkurences izslēgšana, ir nepieciešami, lai tiktu nodrošināta īpašā, tiem uzdotā uzdevuma izpilde (šajā ziņā skat. 1998. gada 25. jūnija spriedumu lietā C‑203/96 Dusseldorp u.c., Recueil, I‑4075. lpp., 65. punkts; 1993. gada 19. maija spriedumu lietā C‑320/91 Corbeau, Recueil, I‑2533. lpp., 14. punkts, kā arī 1994. gada 27. aprīļa spriedumu lietā C‑393/92 Almelo, Recueil, I‑1477. lpp., 46. punkts).
107 Šī sprieduma 98.–100. punktā norādīto iemeslu dēļ ar apstrīdētajiem noteikumiem noteiktie konkurences ierobežojumi, šķiet, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai tiktu nodrošināta īpašā, OTOC uzticētā uzdevuma izpilde, tādēļ LESD 106. panta 2. punkts nav piemērojams.
108 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka noteikumi, ar kuriem tiek ieviesta zvērinātu grāmatvežu obligātās apmācības sistēma, lai garantētu to sniegto pakalpojumu kvalitāti, kādi ir apstrīdētie noteikumi un kurus ir pieņēmusi tāda profesionāla apvienība kā OTOC, ir ar LESD 101. pantu aizliegts konkurences ierobežojums tiktāl, ciktāl – bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – ar to tiek likvidēta konkurence būtiskā attiecīgā tirgus daļā par labu šai profesionālajai apvienībai un ar to citā tirgus daļā tiek noteikti diskriminējoši nosacījumi par sliktu minētās profesionālās apvienības konkurentiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
109 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) tādi noteikumi kā noteikumi par kredītpunktu iegūšanu (Regulamento da Formação de Créditos), kurus pieņēmusi tāda profesionālā apvienība kā Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas (Zvērinātu grāmatvežu apvienība), ir jāuzskata par lēmumu, ko pieņēmusi uzņēmumu apvienība LESD 101. panta 1. punkta nozīmē.
Apstāklis, ka tādai profesionālai apvienībai kā Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas ir juridiski saistoši ieviest tās dalībniekiem paredzētu obligātās apmācības sistēmu, nevar izraisīt to, ka no LESD 101. panta piemērošanas jomas tiek izslēgtas normas, ko pieņēmusi šī profesionālā apvienība, tiktāl, ciktāl tās ir attiecināmas vienīgi uz šo apvienību.
Apstāklis, ka šīm normām nav tiešas ietekmes uz minētās profesionālās apvienības dalībnieku saimniecisko darbību, neietekmē LESD 101. panta piemērošanu, jo pārkāpums, kurā vainota šī profesionālā apvienība, attiecas uz tirgu, kurā tā pati veic saimniecisku darbību;
2) noteikumi, ar kuriem tiek ieviesta zvērinātu grāmatvežu obligātas apmācības sistēma, lai garantētu to sniegto pakalpojumu kvalitāti, kādi ir noteikumi par kredītpunktu iegūšanu un kurus ir pieņēmusi tāda profesionālā apvienība kā Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas, ir ar LESD 101. pantu aizliegts konkurences ierobežojums tiktāl, ciktāl – bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – ar to tiek likvidēta konkurence būtiskā attiecīgā tirgus daļā par labu šai profesionālajai apvienībai un ar to citā tirgus daļā tiek noteikti diskriminējoši nosacījumi par sliktu minētās profesionālās apvienības konkurentiem.
[Paraksti]