Lieta T‑151/07

Kone Oyj u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Liftu un eskalatoru ierīkošanas un apkopes tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Manipulācijas ar konkursiem – Tirgu sadale – Cenu noteikšana

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Juridiskā būtība

(Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

2.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Vairākiem uzņēmumiem noteikto summu saskaņotība

(EKL 81. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Pienākums ņemt vērā konkrēto ietekmi uz tirgu – Neesamība – Kritērija par pārkāpuma raksturu noteicošā loma

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

4.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Paziņojuma par sadarbību piemērošana – Komisijas rīcības brīvība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas paziņojums attiecībā uz naudas soda neuzlikšanu vai tā apmēra samazināšanu par apsūdzēto uzņēmumu sadarbību – Obligāts raksturs attiecībā uz Komisiju

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Nosacījumi – Situāciju salīdzināmība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

8.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Piemērojamība – Atteikums darīt zināmu dokumentu – Sekas – Nepieciešamība attiecīgā uzņēmuma pierādīšanas pienākuma līmenī nošķirt apsūdzošus un attaisnojošus dokumentus

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Uzņēmuma nostāja administratīvajā procesā

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punkts un 20. panta 3. punkts)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Paziņojuma par sadarbību piemērošana – Samazinājums par neapstrīdēšanu ārpus minētā paziņojuma

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04 un Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

11.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Naudas soda samazināšana par faktu neapstrīdēšanu – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļas 2. punkts)

12.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Uzņēmuma nostāja administratīvajā procesā – Uzņēmumiem, kas nav skaidri atzinuši Komisijas faktiskos apgalvojumus, piešķirto naudas soda samazinājumu prettiesiskums

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)

1.      Lai gan Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nevar kvalificēt kā tiesību normas, kas administrācijai jebkurā gadījumā ir jāievēro, tajās tomēr ir paredzēta uzvedības norma, kurā norādīta prakse, kas jāievēro un no kuras katrā atsevišķā gadījumā administrācija nevar atkāpties, nenorādīdama iemeslus, kuri būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Pieņemot šādas uzvedības normas un ar to publikāciju paziņojot, ka turpmāk tā šīs normas piemēros gadījumos, uz kuriem tās attiecas, Komisija pati ierobežo savas rīcības brīvības īstenošanu un nedrīkst atteikties no šīm normām, jo citādi tā attiecīgā gadījumā varētu tikt sodīta par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes princips vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips pārkāpumu. Turklāt minētajās pamatnostādnēs vispārīgi un abstrakti ir noteikta metodika, kuru Komisija atzinusi sev par saistošu attiecībā uz naudas sodu apmēra noteikšanu, un tādējādi šīs pamatnostādnes nodrošina uzņēmumu tiesisko noteiktību.

(sal. ar 34.–36. punktu)

2.      Pat ja pieņemtu, ka Komisijai, kad tā vienā un tajā pašā lēmumā konstatē vairākus sevišķi smagus pārkāpumus, ir jāievēro zināma proporcionāla attiecība starp vispārējām naudas sodu sākumsummām un dažādu skarto tirgu lielumu, nekas nenorāda uz to, ka šāda summa, kas noteikta par aizliegto vienošanos vienā dalībvalstī, būtu nesamērīga salīdzinājumā ar vispārējām sākumsummām, kas noteiktas par aizliegtajām vienošanām citās dalībvalstīs, ja Komisija sākumsummas nosaka saprātīgi un saskaņoti, tomēr neizmantodama precīzu matemātisku formulu, kas tai katrā ziņā arī nav jādara.

(sal. ar 54. un 55. punktu)

3.      Savienības konkurences tiesību pārkāpumu smagums jānoskaidro, pamatojoties uz ļoti daudziem apstākļiem, tostarp, piemēram, konkrētajiem lietas apstākļiem, tās kontekstu un naudas sodu preventīvo iedarbību, kaut arī nav izstrādāts saistošs vai izsmeļošs to kritēriju saraksts, kuri būtu obligāti jāņem vērā. Šajā ziņā konkrētā tirgus lielums principā nav obligāts elements, bet ir tikai būtisks elements citu elementu vidū pārkāpuma smaguma noteikšanai, un turklāt Komisijai nav pienākuma norobežot konkrēto tirgu vai izvērtēt tā lielumu, ja attiecīgajam pārkāpumam ir pret konkurenci vērsts mērķis.

Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav paredzēts, ka naudas sodu apmērs tiktu aprēķināts atkarībā no kopējā apgrozījuma vai apgrozījuma, ko uzņēmumi guvuši konkrētajā tirgū. Tomēr minētās pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanā arī neliedz ņemt vērā šādu apgrozījumu, lai tiktu ievēroti vispārējie Savienības tiesību principi un ja to prasa lietas apstākļi.

Šajā kontekstā, ja Komisija nav noteikusi par pārkāpumu, kas attiecas uz kādu dalībvalsti, naudas soda vispārējo sākumsummu, pamatojoties uz konkrētā tirgus lielumu, bet ir pamatojusi savu lēmumu ar šā pārkāpuma raksturu un ģeogrāfisko apjomu, apsvērums, ka vispārējai naudas soda sākumsummai, kas noteikta par aizliegto vienošanos šajā dalībvalstī, esot jāatspoguļo konkrētā tirgus, iespējams, ierobežotais lielums, ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu un ar Komisijas lēmumu nav pārkāpts samērīguma princips.

Tas pats attiecas uz pārkāpuma konkrētās ietekmes uz tirgu neņemšanu vērā. Saskaņā ar minēto pamatnostādņu 1.A punkta pirmo daļu Komisijai, novērtējot pārkāpuma smagumu, pārbaude par pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu ir jāveic tikai tad, ja izrādās, ka šo ietekmi ir iespējams noteikt. Lai novērtētu šo ietekmi, Komisijai par atskaites punktu jāpieņem konkurence, kāda parastos apstākļos būtu pastāvējusi, ja pārkāpums nebūtu bijis izdarīts. Tomēr, ja Komisija uzskata, ka bija neiespējami noteikt pārkāpuma precīzu ietekmi uz tirgu, un attiecīgie uzņēmumi nav pierādījuši pretējo, tā var pamatot savu lēmumu ar pārkāpuma smagumu un tā ģeogrāfisko apjomu.

Pret konkurenci vērstas prakses iedarbība nav noteicošais kritērijs, novērtējot pārkāpuma smagumu. Apstākļiem, kas attiecas uz nodomu, var būt lielāka nozīme nekā apstākļiem, kuri attiecas uz minēto iedarbību, it īpaši, ja jautājums ir par ļoti smagiem pārkāpumiem, piemēram, tirgu sadali. Tādējādi, lai pārkāpumus tostarp varētu atzīt par “sevišķi smagiem”, galvenā nozīme ir pārkāpuma raksturam. No minētajās pamatnostādnēs iekļautā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, kuru mērķis tostarp ir tirgu sadale, var, pamatojoties uz to atbilstošo raksturu vien, tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” pārkāpumi; šādai rīcībai nav jābūt saistītai ar īpašu ietekmi vai ģeogrāfisko apjomu. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka, lai gan smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un sekas attiecībā uz plašiem kopējā tirgus apgabaliem, bet sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā, savukārt, nav minēta neviena prasība nedz attiecībā uz konkrēto ietekmi uz tirgu, nedz seku radīšanu īpašā ģeogrāfiskā apgabalā.

Šajos apstākļos jau pašā Komisijas lēmumā konstatēto Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu rakstura dēļ tie ietilpst vissmagākajos EKL 81. panta pārkāpumos, jo to priekšmets ir slepena kolūzija starp konkurentiem, lai savstarpēji sadalītu tirgus vai iesaldētu tirgus daļas, savstarpēji sadalot jaunu liftu un/vai eskalatoru pārdošanas un ierīkošanas projektus, un lai nekonkurētu attiecībā uz liftu un eskalatoru apkopi un modernizāciju. Papildus būtiskiem konkurences izkropļojumiem, ko rada šādas aizliegtas vienošanās, tās izraisa šo tirgu nodalīšanu tiktāl, ciktāl tās uzliek dalībniekiem pienākumu ievērot dažādu tirgu sadalījumu, kuri bieži vien ir nodalīti atbilstoši valstu robežām, tādējādi radot šķēršļus Līguma galvenajam mērķim – Kopienas tirgus integrācijai. Tādējādi šāda veida pārkāpumi, it īpaši, ja jautājums ir par horizontālām aizliegtajām vienošanām, ir kvalificēti kā īpaši smagi vai acīmredzami pārkāpumi.

(sal. ar 32., 46., 47., 56., 61., 62., 64. un 67.–69. punktu)

4.      Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos ir instruments, kura mērķis, ievērojot tiesību normas ar augstāku spēku, ir precizēt kritērijus, kurus Komisija paredz piemērot, īstenojot savu rīcības brīvību par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumiem uzlikto naudas sodu apmēra noteikšanā. Tādējādi Komisija pati ir ierobežojusi šo rīcības brīvību, bet šis fakts nav pretrunā tam, ka Komisijai ir saglabājusies būtiska rīcības brīvība.

Tādējādi Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot, vai pierādījumi, ko sniedzis uzņēmums, kurš paudis vēlmi, lai tam tiktu piemērots Paziņojums par sadarbību, rada būtisku pievienoto vērtību minētā paziņojuma 21. punkta izpratnē.

Tāpat Komisijai pēc tam, kad tā konstatējusi, ka pierādījumiem ir būtiska pievienotā vērtība Paziņojuma par sadarbību 21. punkta izpratnē, ir rīcības brīvība, nosakot precīzu naudas soda samazinājuma līmeni, kāds piešķirams attiecīgajam uzņēmumam. Paziņojuma par sadarbību 23. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā ir paredzētas kategorijas saistībā ar naudas soda samazinājumu dažādajām norādīto uzņēmumu kategorijām. Ņemot vērā šo rīcības brīvību, Savienības tiesa var veikt pārbaudi tikai attiecībā uz acīmredzamu šīs rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

Lai saņemtu atbrīvojumu atbilstoši Paziņojuma par sadarbību 8. punkta b) apakšpunktam, uzņēmums ir jābūt pirmajam, kurš iesniedz pierādījumus, kas pēc Komisijas ieskatiem var dot tai iespēju konstatēt EKL 81. panta pārkāpumu.

Turklāt tieši uzņēmuma sadarbības kvalitāte nosaka, vai tam var tikt piemērots atbrīvojums no naudas sodiem atbilstoši šai tiesību normai. Proti, nepietiek ar to, ka šāds uzņēmums ir sniedzis informāciju un elementus, kas ļauj efektīvi izskatīt lietu par pārkāpumu. Lai gan ir taisnība, ka nav nepieciešams, lai iesniegtie pierādījumi būtu pietiekami, lai pierādītu pārkāpumu pilnībā vai visos sīkumos, tiem tomēr jābūt tāda rakstura, pietiekami precīziem un ar pietiekamu pierādījuma spēku, lai ļautu Komisijai konstatēt EKL 81. panta pārkāpumu.

Šajā ziņā ar paziņojumiem, ko attiecīgā uzņēmuma vadītāji ir rakstījuši pēc atmiņas un kuros, iespējams, ir neprecizitātes, un vienpusējiem paziņojumiem nevar pietikt, lai konstatētu pārkāpumu, ja šie paziņojumi netiek atbalstīti ar precīziem un saskanīgiem dokumentāriem pierādījumiem. Proti, Komisijai savā lēmumā būtu jāsniedz precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka pārkāpums ir izdarīts.

Tādēļ Komisija acīmredzami nepārsniedz savu rīcības brīvību, atsakoties atbrīvot no naudas soda uzņēmumu, kas ir sniedzis pierādījumus ar ierobežotu pierādījuma spēku, kuri nav sagatavoti pārkāpuma laikā un daļa no kuriem nav datēti. Apstāklim, ka šis uzņēmums ir ieguvis šādu atbrīvojumu attiecībā uz šī paša veida pārkāpumu, kas izdarīts citās dalībvalstīs, šajā sakarā nav nozīmes, jo katrā no šiem gadījumiem sniegtās informācijas raksturs un precizitāte bija atšķirīga.

Tāpat Komisija acīmredzami nepārsniedz rīcības brīvību, kas tai ir saistībā ar uzņēmuma sadarbības izvērtēšanu uzliktā naudas soda apmēra samazināšanas mērķiem, uzskatot, ka elementi, kuri nav no pārkāpuma laika, ar kuriem tiek noliegts aizliegtas vienošanās pret konkurenci vērsts mērķis un kuri ir pārprotami, nav pietiekami precīzi, lai tiem varētu tikt atzīta būtiska pievienotā vērtība minētā paziņojuma par sadarbību 21. punkta izpratnē. Tad, ja uzņēmums, kurš saistībā ar savu pieteikumu par iecietības režīma piemērošanu nenodod Komisijai aktuālus pierādījumus, informē to par atsevišķiem elementiem, kas tai iepriekš nav bijuši zināmi, šos elementus var uzskatīt par tādiem, kuri būtiski palielina Komisijas spēju pierādīt aizliegtu vienošanos, tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums parāda sakarību starp šo informāciju un minētās aizliegtās vienošanās esamību, jo uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem faktiski ir jāpalielina Komisijas spēja pierādīt pārkāpumu. Tādējādi jebkuram Komisijas piemērotā naudas soda apmēra samazinājumam ir jāatspoguļo uzņēmuma faktiskais ieguldījums attiecībā uz pārkāpuma pierādījumu konstatēšanu, ko veic Komisija.

(sal. ar 80., 81., 83., 84., 91., 94., 97.–99., 100., 102., 103., 108., 111.–113., 117.–119., 122.–124., 162., 165., 169., 174.–176. un 179. punktu)

5.      Attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem tiek uzdots veikt pārbaudes, Komisijai ir skaidri jānorāda prezumpcijas, ko tā paredzējusi pārbaudīt. Tomēr nav nepieciešams, lai lēmumā par pārbaudi būtu precīzi noteikts konkrētais tirgus, būtu minēta iespējamo pārkāpumu precīza juridiskā kvalifikācija un būtu norādīts laikposms, kurā šie pārkāpumi izdarīti.

(sal. ar 116. punktu)

6.      Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos rada tiesisku paļāvību, uz kuru pamatojas uzņēmumi, kas vēlas Komisiju informēt par aizliegtas vienošanās esamību. Ņemot vērā tiesisko paļāvību, kādu uzņēmumi, kuri vēlas sadarboties ar Komisiju, var gūt, pamatodamies uz šo paziņojumu, Komisijai, izvērtējot uzņēmuma sadarbību, lai noteiktu tam piemērojamā naudas soda apmēru, tādējādi bija jārīkojas saskaņā ar paziņojumu. Šajā ziņā saimnieciskās darbības subjekts principā nevar vienīgi ar Komisijas klusēšanu pamatot tiesisku paļāvību uz to, ka tam tiks piešķirts atbrīvojums no naudas sodiem.

(sal. ar 127., 130. un 186. punktu)

7.      Komisija, izvērtējot aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbību, nedrīkst neievērot vienlīdzīgas attieksmes principu. Šis princips nav pārkāpts, jo divas situācijas nav salīdzināmas, gadījumā, ja Komisija, no vienas puses, piešķir atbrīvojumu no naudas soda uzņēmumam, kura sniegtā informācija ir ļāvusi veikt pirmās pārbaudes, un, otrkārt, atsaka šādu atbrīvojumu citam uzņēmumam, kas sniedzis informāciju pēc tam, kad Komisijai jau bija veikusi šīs pirmās pārbaudes.

(sal. ar 135., 137., 138. un 140. punktu)

8.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana visās procedūrās, kuru rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, it īpaši naudas sodi vai kavējuma nauda, ir Savienības tiesību pamatprincips, kas ir jāievēro arī administratīva rakstura procesā.

Konkurences lietās piekļuves lietas materiāliem mērķis tostarp ir ļaut paziņojuma par iebildumiem adresātiem iepazīties ar pierādījumiem, kas atrodas Komisijas lietas materiālos, lai tie, pamatojoties uz šiem faktiem, varētu atbilstoši izteikt savu viedokli par secinājumiem, pie kuriem Komisija ir nonākusi savā paziņojumā par iebildumiem. Tādējādi piekļuve lietas materiāliem ietilpst procesuālajās garantijās, kuru mērķis ir aizsargāt tiesības uz aizstāvību, un it īpaši nodrošināt tiesību tikt uzklausītam efektīvu īstenošanu.

Tādējādi Komisijai ir pienākums piešķirt uzņēmumiem, kas iesaistīti EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas procedūrā, piekļuvi visiem gan apsūdzošajiem, gan attaisnojošajiem dokumentiem, ko tā savākusi izmeklēšanas laikā, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus, iestādes iekšējos dokumentus un citu konfidenciālu informāciju.

Turklāt tas vien, ka nav paziņots apsūdzošs dokuments, veido tiesību uz aizstāvību pārkāpumu tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums var pierādīt, ka Komisija ir balstījusies uz šo dokumentu, lai pamatotu savu iebildumu attiecībā uz pārkāpuma esamību, un šis iebildums varēja tikt pierādīts, vienīgi atsaucoties uz minēto dokumentu.

Savukārt attiecībā uz attaisnojoša dokumenta nepaziņošanu – attiecīgajam uzņēmumam ir tikai jāpierāda, ka tā neizpaušana varēja uzņēmumam nelabvēlīgi ietekmēt procesa norisi un Komisijas lēmuma saturu. Tādējādi pietiek, ja uzņēmums pierāda, ka tas minētos attaisnojošos dokumentus varēja izmantot savai aizstāvībai tādā ziņā, ka, ja tas to būtu varējis izmantot administratīvā procesa laikā, uzņēmums būtu varējis atsaukties uz pierādījumiem, kuri neatbilst Komisijas šajā posmā izdarītajiem secinājumiem, un tādēļ kaut kādā veidā būtu varējis ietekmēt tās lēmumā ietvertos vērtējumus vismaz attiecībā uz tam inkriminētās darbības smagumu un ilgumu un tādējādi naudas soda apmēru.

(sal. ar 143.–147. un 151. punktu)

9.      Nosakot par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu uzlikto naudas sodu apmēru, naudas soda samazināšana par sadarbību administratīvā procesa laikā ir pamatota tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma rīcība ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu un attiecīgā gadījumā – tā izbeigšanu. Turklāt var tikt uzskatīts, ka uzņēmums, kurš skaidri paziņo, ka neapstrīd faktiskos apgalvojumus, ar kuriem Komisija pamato savus iebildumus, ir atvieglojis Komisijas uzdevumu konstatēt Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumus un sodīt par tiem.

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punktu un 20. panta 3. punktu uzņēmumiem ir pienākums atbildēt uz informācijas pieprasījumiem un pakļauties pārbaudēm. Ja sadarbība izmeklēšanā izpaužas kā darbības, kas nepārsniedz šajās tiesību normās noteiktos uzņēmumu pienākumus, tad tā nav pamats naudas soda apmēra samazinājumam.

Turklāt nevar uzskatīt, ka uzņēmuma, iespējams, padevīga nostāja attiecībā uz pieteikumiem par konfidencialitātes ievērošanu saistībā ar informāciju, ko tas paziņo Komisijai, atvieglotu Komisijas uzdevumu. Šajā ziņā saprātīgi pieteikumi par konfidencialitāti nerada šķēršļus izmeklēšanai, un katrā ziņā konfidencialitātes ievērošana attiecībā uz datiem, kas, pēc tā uzskatiem, nedrīkstēja tikt izpausti trešajām personām, ir jālūdz attiecīgajam uzņēmumam.

No tā izriet, ka sadarbība, kas nepārsniedz šādas robežas, nevar radīt tiesisku paļāvību attiecībā uz naudas soda apmēra samazinājumu.

(sal. ar 204. un 222. punktu)

10.    Tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību ir ikvienai privātpersonai, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības administrācija, dodot precīzus solījumus, tai ir radījusi pamatotas cerības. Turpretī, persona nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ja nepastāv precīzi solījumi, ko tai sniegusi administrācija. Par šādiem solījumiem uzskata precīzas, beznosacījuma un saskanīgas ziņas, ko snieguši pilnvaroti un uzticami avoti.

Saistībā ar par Savienības tiesību normu pārkāpumu uzliktā naudas soda apmēra noteikšanu paziņojumā par iebildumiem ietvertais apgalvojums, ka Komisija paredz piešķirt naudas soda samazinājumu ārpus Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos, nevar tikt uzskatīts par precīzu solījumu attiecībā uz samazinājuma, kas attiecīgā gadījumā tiktu piešķirts iesaistītajiem uzņēmumiem, mērogu vai likmi. Līdz ar to šāds apgalvojums šajā ziņā nekādā ziņā nevarēja radīt nekādu tiesisko paļāvību.

Agrāka Komisijas lēmumpieņemšanas prakse nevar radīt attiecīgajiem uzņēmumiem tiesisko paļāvību attiecībā uz naudas soda samazināšanas līmeni.

Katrā ziņā saimnieciskās darbības subjekti nevar tiesiski paļauties, ka saglabāsies esošā situācija, ko iestādes var mainīt saistībā ar savu rīcības brīvību. Tātad, lai efektīvi piemērotu Savienības konkurences tiesību normas, Komisijai ir jābūt iespējai jebkurā brīdī pielāgot naudas sodu līmeni šīs politikas vajadzībām.

(sal. ar 206.–208., 210. un 212. punktu)

11.    Lai tiktu piemērots naudas soda apmēra samazinājums par faktu neapstrīdēšanu atbilstoši Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos D sadaļas 2. punktam, uzņēmumam skaidri jāinformē Komisija, ka tas negrasās pēc būtības apstrīdēt faktus pēc tam, kad ir iepazinies ar paziņojumu par iebildumiem. Šajā ziņā vispārīgais paziņojums, ka attiecīgais uzņēmums neapstrīd, ka kolūzija – ciktāl tā ir atbalstīta ar faktiem, kas ietverti Komisijas lietas materiālos – attiecas uz vienotu un turpinātu pārkāpumu, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas atvieglotu Komisijas uzdevumu konstatēt Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumus un sodīt par tiem. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja neapstrīdēšana bija tīri formāla un pārprotama un ja tai nav bijis nekādas pozitīvas ietekmes uz faktu pierādīšanu, kad attiecīgais uzņēmums vienīgi apraksta savu dalību pārkāpumā vai nu tīri hipotētiski, vai arī līdz minimumam samazinot pārkāpjošo pasākumu pret konkurenci vērsto iedarbību.

(sal. ar 227., 230. un 231. punktu)

12.    Par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktā naudas soda apmēra noteikšanā Komisija, izvērtējot aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbību, nedrīkst neievērot vienlīdzīgas attieksmes principu. Tomēr vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai ir jābūt saskaņotai ar tiesiskuma principa ievērošanu, saskaņā ar kuru neviens savā labā nevar atsaukties uz pārkāpumu, kurš ir izdarīts cita labā.

Šajā ziņā var tikt uzskatīts, ka uzņēmums, kurš skaidri paziņo, ka neapstrīd faktiskos apgalvojumus, ar kuriem Komisija pamato savus iebildumus, ir atvieglojis Komisijas uzdevumu konstatēt Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumus un sodīt par tiem. Savos lēmumos, ar ko konstatēts šo tiesību normu pārkāpums, Komisija ir tiesīga uzskatīt, ka šī rīcība atbilst faktisko apgalvojumu atzīšanai un tādējādi ir pierādījums attiecīgo apgalvojumu pamatotībai. Tāpēc šī rīcība var attaisnot naudas soda apmēra samazinājumu.

Citādi ir gadījumā, ja uzņēmums savā atbildē apstrīd šo apgalvojumu būtību. Proti, ar šādu attieksmi administratīvajā procesā uzņēmums neatvieglo Komisijas uzdevumu.

(sal. ar 234. un 235. punktu)