Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. aprīlī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – X, Y/Staatsscretaris van Veiligheid en Justitie

(lieta C-180/17)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: X, Y

Atbildētājs: Staatsscretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.), 13. pants, skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. un 18. pantu, 19. panta 2. punktu un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem apelācijai, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos tiesvedībās par lēmumu, kurā ir ietverts atgriešanas lēmums Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 4. punkta izpratnē, ir jābūt automātiski apturošai iedarbībai, ja trešās valsts valstspiederīgais apgalvo, ka atgriešanas lēmuma izpilde nozīmē nopietnu risku pārkāpt neizraidīšanas principu? Citiem vārdiem sakot, vai šādā gadījumā attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā izraidīšana ir jāatliek uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu vai, ja apelācijas sūdzība jau ir iesniegta, līdz lēmuma pieņemšanai par šo apelāciju, par ko trešās valsts valstspiederīgajam nav jāiesniedz atsevišķs pieteikums?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta versija) (OV 2013, L 180, 60. lpp.) 46. pants, skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. un 18. pantu, 19. panta 2. punktu un 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem apelācijas sūdzībai, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos tiesvedībās par starptautiskās aizsardzības pieteikuma noraidīšanu, jābūt automātiski apturošai iedarbībai? Citiem vārdiem sakot, vai šādā gadījumā attiecīgā pieteikuma iesniedzēja izraidīšana ir jāatliek uz apelācijas iesniegšanas termiņu vai, ja apelācija jau ir iesniegta, līdz lēmuma pieņemšanai par šo apelāciju, pieteikuma iesniedzējam neiesniedzot par to atsevišķu pieteikumu?

Vai, lai pastāvētu automātiski apturoša iedarbība iepriekš minētajā nozīmē, ir būtiski arī tas, vai starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas bija pamats prasības tiesvedībai un tai sekojošajai apelācijas tiesvedībai, ir noraidīts tāda iemesla dēļ, kas paredzēts Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 6. punktā? Vai arī prasība attiecas uz visām lēmumu patvēruma lietā kategorijām, kas minētas attiecīgajā direktīvā?

____________