Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. jūnijā iesniedza Bundespatentgericht (Vācija) – S/EA u.c.
(lieta C-367/17)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundespatentgericht
Pamatlietas puses
Prasītājs: S
Atbildētāji: EA, EB, EC
Prejudiciālie jautājumi
Vai par pieteikumu grozīt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikāciju, paredzot, ka produktu (konkrēti – Schwarzwälder Schinken) drīkst sagriezt šķēlēs un iepakot tikai ražošanas apgabalā, kurš kompetentajai valsts iestādei (konkrēti – Deutsches Patent- und Markenamt [Vācijas Patentu un preču zīmju birojam]) iesniegts 2007. gada 15. februārī, ir jālemj, pamatojoties uz pieteikuma iesniegšanas brīdī piemērojamo Regulu Nr. 510/2006 1 vai lēmuma pieņemšanas brīdī piemērojamo Regulu Nr. 1151/2012 2 ?
Ja lēmums jāpieņem, pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo Regulu Nr. 1151/2012:
2.1 a) Vai no produkta kvalitātes nodrošināšanas viedokļa apstāklis, ka produkta nepareiza transportēšana turpmākas apstrādes nolūkā (sagriešanai šķēlēs un iepakošanai) uz citiem apgabaliem var nelabvēlīgi ietekmēt tā autentisko garšu, autentisko kvalitāti un uzglabāšanas laiku, ir pietiekams ar konkrēto produktu saistīts pamatojums Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē tam, lai sagriešana šķēlēs un iepakošana varētu notikt tikai ražošanas apgabalā?
b) Vai no produkta kvalitātes nodrošināšanas viedokļa specifikācijā paredzētās prasības sagriešanai šķēlēs un iepakošanai, kuras nav stingrākas par spēkā esošajiem pārtikas produktu higiēnas kritērijiem, ir pietiekams ar konkrēto produktu saistīts pamatojums Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē tam, lai sagriešana šķēlēs un iepakošana varētu notikt tikai ražošanas apgabalā?
2.2 a) Vai attiecībā uz aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijā paredzētu noteikumu, atbilstoši kuram sagriešana šķēlēs un iepakošana var notikt tikai ražošanas apgabalā, ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē principā var saskatīt arī tajā apstāklī, ka šādā gadījumā varbūtējā (ražotāju) kontrole ražošanas apgabalā (Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts, to lasot kopā ar 36. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 37. pantu) nodrošina biežākas pārbaudes un labākas garantijas nekā (pārkāpumu) kontrole Regulas Nr. 1151/2012 36. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē, to lasot kopā ar 38. pantu?
b) Ja atbilde uz 2.2. jautājuma a) daļu ir noliedzoša:
Vai ir pamatots cits vērtējums, ja tas ir produkts, pēc kura ir liels pieprasījums arī ārpus attiecīgā reģiona robežām un kurš ievērojamā apjomā tiek sagriezts šķēlēs un iepakots ārpus ražošanas apgabala, pat ja līdz šim nav konstatēti konkrēti aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpumu gadījumi Regulas Nr. 1151/2012 13. panta izpratnē?
2.3 Vai attiecībā uz aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijā paredzētu noteikumu, atbilstoši kuram sagriešana šķēlēs un iepakošana var notikt tikai ražošanas apgabalā, ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē principā var saskatīt arī tajā apstāklī, ka pretējā gadījumā nav garantēta tālāk apstrādātā produkta izsekojamība?
Vai šajā kontekstā ir nozīme faktam, ka:
a) jābūt garantētai pārtikas produktu, īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas, izsekojamībai, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 3 , 18. panta 1. punktā, to lasot kopā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 4 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai;
b) jābūt nodrošinātai produkta izsekojamībai, produkta pārstrādātājiem piedaloties juridiski nesaistošās, tomēr faktiski obligātās privātās drošības shēmās?
2.4. Ja uz [2.]1 līdz [2.]3 jautājumu ir jāatbild apstiprinoši:
Vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijā – kā mazāk ierobežojošu pasākumu salīdzinājumā ar sagriešanas šķēlēs un iepakošanas obligātu pārvirzi uz ražošanas apgabalu – var paredzēt vai ir jāparedz, ka produkta pārstrādātājiem, kuri atrodas ārpus ražošanas apgabala, šajā ziņā ir jāpakļaujas specifikācijā norādīto iestāžu un struktūru kontrolei, kuras ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu (Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts)?
Ja nolēmums jāpieņem, pamatojoties uz Regulu Nr. 510/2006 (skat. pirmo jautājumu), iesniedzējtiesa lūdz atbildēt uz otro jautājumu un tā daļām, pamatojoties uz Regulu Nr. 510/2006, it īpaši attiecīgās regulas 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu, to lasot kopā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 5 , 8. pantu un preambulas 8. apsvērumu.
____________
1 Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.).
3 OV L 31, 1. lpp.
4 OV L 242, 2. lpp.
5 OV L 369, 1. lpp.