Prasība, kas celta 2017. gada 3. jūlijā – Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(lieta C-399/17)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Němečková, E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, nenodrošinot, lai TPS-NOLO (Geobal) materiāls, kas nosūtīts no Čehijas Republikas uz Katovici (Polija), tiktu nogādāts atpakaļ uz Čehijas Republiku, Čehijas Republika neesot izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem ¹ 24. panta 2. punktā un 28. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.     TPS-NOLO (Geobal) materiāls, kurš tika sūtīts no Čehijas Republikas uz Poliju un kuru veido bīstamie atkritumi no atkritumu izgāztuves laguny OSTRAMO (OSTRAMO lagūna), tika novietots citā vietā Čehijas Republikā un ir klasificēts kā darvas atkritumi no organisku materiālu rafinēšanas, destilēšanas vai to pirolītiskās apstrādes, kurus Polijas varas iestādes uzskata par tādiem atkritumiem, uz ko attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (“Regula par atkritumu sūtījumiem”) IV pielikumu.

2.    Ņemot vērā to, ka Čehijas Republika apstrīd, ka attiecīgā viela tiek klasificēta kā atkritumi, pamatojoties uz attiecīgā materiāla reģistrāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK ² (“REACH”), ir radusies konfliktsituācija, kas atrisināta, pamatojoties uz Regulas par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punktu, nosakot, ka attiecīgais materiāls būtu uzskatāms par atkritumiem.

3.    Materiāla reģistrācija atbilstoši REACH noteikumiem nenodrošina to, ka attiecīgās vielas izmantošana neizraisīs vispārēji negatīvo ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību, vai arī to, ka viela automātiski pārstās būt par atkritumu. Ja nepastāv attiecīgā lēmuma valsts līmenī, gadījumos kad attiecīgā viela nokļūst valstī, kurā tā vairs netiek uzskatīta par atkritumiem, attiecīgās vielas reģistrācija atbilstoši REACH varētu netikt uzskatīta par spēkā esošu, pamatojoties uz REACH 2. panta 2. punktu.

4.    Tā kā attiecīgā viela tika sūtīta pāri robežai bez paziņošanas, attiecīgo pārvadāšanu būtu jāuzskata par “nelikumīgu pārsūtīšanu” atbilstoši Regulas par atkritumu sūtījumiem 2. panta 35. punkta a) apakšpunktam. Šajā gadījumā kompetentai nosūtīšanas iestādei, ievērojot noteikto procedūru, būtu jāiegūst informācija, lai nodrošinātu to, ka attiecīgie atkritumi nogādāti atpakaļ atbilstoši attiecīgās regulas 24. panta 2. punktam, ko Čehijas Republika nepamatoti atsakās veikt. Šīs pienākums neesot pretrunā REACH 128. pantam, kas paredz brīvu vielu, maisījumu vai izstrādājumu apriti REACH 3. panta izpratnē, jo atkritumi ir tieši izslēgti no attiecīgās Regulas piemērošanas jomas (skat. REACH 2. panta 2. punktu).

____________

¹ OV 2006 L 190, 1. lpp.

² OV 2006 L 396, 1. lpp.