Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-210/08 Verhuizingen Coppens NV/Eiropas Komisija 2011. gada 26. augustā iesniedza Eiropas Komisija

(lieta C-441/11 P)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji - A. Bouquet, S. Noë un F. Ronkes Agerbeek)

Otrs lietas dalībnieks: Verhuizingen Coppens NV

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējas tiesas 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-210/08 Verhuizingen Coppens NV/Komisija;

prasību atcelt tiesību aktu noraidīt vai atcelt tikai Lēmuma C(2008) 926, galīgā red., par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.543 - Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) 1. panta i) punktu, ciktāl ar to atzīts, ka Verhuizingen Coppens NV ir atbildīga par nolīgumiem par komisijas maksām;

naudas soda apmēru noteikt tādā apmērā, kādā Tiesas to uzskatīs par atbilstošu;

Verhuizingen Coppens NV piespriest atlīdzināt tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos un daļu no tiesvedībā Tiesā radītajiem tiesāšanās izdevumiem apmērā, kādā tos Tiesa uzskatīs par atbilstošu.

Pamati un galvenie argumenti

Komisijas skatījumā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības, it īpaši LESD 263. un 264. pantu un samērīguma principu, tādējādi, ka Komisijas lēmumu, ar kuru Coppens ir noteikta atbildība par vienu un turpinātu pārkāpumu, kas atbilstošajā laikposmā izrietējis no nolīguma par komisijas maksām un nolīguma par viltotām tāmēm, tā kopumā atcēla ar pamatojumu, ka neesot pierādīts, ka Coppens bija zinājusi vai tai bija vajadzējis zināt par nolīgumiem par komisijas maksām. Arī noteiktā taisnīguma interesēs Vispārējai tiesai pārsūdzēto lēmumu esot vajadzējis atcelt tikai daļā, kurā noteikta Coppens atbildība par nolīgumiem par komisijas maksām. Tas tādēļ, ka atcelšana pilnā pilnībā nozīmējot, ka, ja Komisija nepieņem jaunu lēmumu par šo sākotnējā pārkāpuma daļu, tad Coppens līdzdalība nolīgumā par viltotām tāmēm paliekot nesodīta. Taču tas varot novest pie nevēlama dubulta administratīva un tiesas procesa un, iespējams, pat būt pretrunā non bis in idem principam.

____________