Lieta C‑573/12

Ålands vindkraft AB

pret

Energimyndigheten

(förvaltningsrätten i Linköping lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsta shēma, kurā paredzēts piešķirt tirgojamus zaļos sertifikātus par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem – Elektroenerģijas piegādātāju un atsevišķu lietotāju pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu kvotu zaļo sertifikātu – Atteikums piešķirt zaļos sertifikātus ražošanas iekārtām, kuras atrodas ārpus attiecīgās dalībvalsts – Direktīva 2009/28/EK– 2. panta otrās daļas k) punkts un 3. panta 3. punkts – Preču brīva aprite – LESD 34. pants

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 1. jūlija spriedums

1.        Tiesvedība – Mutvārdu process – Atkārtota sākšana – Nosacījumi

Tiesas Reglamenta 83. pants)

2.        Vide – No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšana – Direktīva 2009/28 – Noteikumi par valsts līmeņa atbalsta shēmām – Atbalsta shēma – Jēdziens – Valsts atbalsta shēma, kurā paredzēts piešķirt tirgojamus zaļos sertifikātus par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem – Shēma, ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu kvotu zaļo sertifikātu – Ietveršana – Atteikums piešķirt zaļos sertifikātus ražošanas iekārtām, kuras atrodas ārpus attiecīgās dalībvalsts – Pieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28 2. panta otrās daļas k) punkts un 3. panta 3. punkts)

3.        Preču brīva aprite – Kvantitatīvie ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Valsts atbalsta shēma, kurā paredzēts piešķirt tirgojamus zaļos sertifikātus par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem – Shēma, ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu kvotu zaļo sertifikātu, pretējā gadīju7māparedzot administratīvo sodu – Atteikums piešķirt zaļos sertifikātus ražošanas iekārtām, kuras atrodas ārpus attiecīgās dalībvalsts – Pieļaujamība – Pamatojums – Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas elektroenerģijas ražošanai sekmēšana

(LESD 34. pants)

4.        Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā noteiktība – Valsts tiesiskais regulējums par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – Atbalsta pasākumi, kuri attiecas vienīgi uz elektroenerģijas ražošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā – Teritoriālā piemērojamība, kas skaidri neizriet no šī tiesiskā regulējuma – Tiesiskās noteiktības principa ievērošana – Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35. punktu)

2.        Direktīvas 2009/28 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77 un 2003/30, 2. panta otrās daļas k) punkts un 3. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstij tiek ļauts izveidot tādu atbalsta shēmu, kurā paredzēta tirgojamu sertifikātu piešķiršana elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotājiem vienīgi par šīs valsts teritorijā no šiem resursiem saražoto elektroenerģiju un ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem ir uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu skaitu šādu sertifikātu, kas atbilst daļai no to kopējā elektroenerģijas piegāžu vai patēriņa apjoma.

No vienas puses, šādai atbalsta shēmai ir nepieciešamās iezīmes, lai tā varētu tikt atzīta par “atbalsta shēmu” Direktīvas 2009/28 2. panta otrās daļas k) punkta un 3. panta 3. punkta izpratnē. No otras puses, Savienības likumdevējs nav vēlējies dalībvalstīm, kuras izvēlējušās tādu atbalsta shēmu, kurā tiek izmantoti zaļie sertifikāti, uzlikt pienākumu attiecināt to arī uz citas dalībvalsts teritorijā saražoto zaļo elektroenerģiju.

(sal. ar 48., 53. un 54. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta tirgojamu sertifikātu piešķiršana elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotājiem vienīgi par attiecīgās dalībvalsts teritorijā no šiem resursiem saražoto elektroenerģiju un ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem ir uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu skaitu šādu sertifikātu, kas atbilst daļai no to kopējā elektroenerģijas piegāžu vai patēriņa apjoma, un pretējā gadījumā tiem jāmaksā īpaša nodeva.

Taisnība, šāds tiesiskais regulējums var būt šķērslis elektroenerģijas, it īpaši zaļās elektroenerģijas, importam no citām dalībvalstīm un tādējādi tas ir pasākums ar importa kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kas principā nav saderīgs ar Savienības tiesībās noteiktajiem pienākumiem, kas izriet no LESD 34. panta.

Tomēr mērķis sekmēt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, kāds ir tiesiskajam regulējumam pamatlietā, principā var pamatot iespējamos preču brīvas aprites šķēršļus.

Pirmkārt, pašreizējā Savienības tiesību attīstības stadijā šādā tiesiskajā regulējumā noteikts teritoriāls ierobežojums pats par sevi var tikt uzskatīts par nepieciešamu likumīga mērķa sasniegšanai. Lai gan ir taisnība, ka mērķis aizsargāt vidi, kas ir zaļās elektroenerģijas ražošanas un patēriņa pieauguma pamatā, a priori šķiet tāds, ko Savienībā var mēģināt sasniegt neatkarīgi no tā, vai šo pieaugumu izraisa iekārtas, kas atrodas vienas vai otras dalībvalsts teritorijā, it īpaši tāpēc, ka Savienības tiesībās nav veikta zaļās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmu saskaņošana, principā dalībvalstīm ir atļauts attiecināt šādas shēmas uz vienīgi to teritorijā notiekošo zaļās elektroenerģijas ražošanu.

Turklāt pašreizējā Savienības tiesību attīstības stadijā dalībvalsts var likumīgi uzskatīt, ka šāds teritoriālais ierobežojums nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi panākt zaļās elektroenerģijas ražošanas un netieši – patēriņa pieaugumu Savienībā.

Otrkārt, ņemot vērā citas šī valsts tiesiskā regulējuma iezīmes, tās aplūkojot kopā ar teritoriālo ierobežojumu, šis tiesiskais regulējums, aplūkots kopumā, atbilst no samērīguma principa izrietošajām prasībām.

(sal. ar 75., 82., 92.–94., 104., 105. un 119. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.        Valsts tiesai, ņemot vērā visus atbilstošos faktorus, starp kuriem var būt tostarp Savienības tiesību normatīvais konteksts, kurā iekļaujas valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts atbalsts elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražošanai vienīgi par attiecīgās dalībvalsts teritorijā saražoto zaļo elektroenerģiju, jāpārbauda, vai, to aplūkojot no tā teritoriālas piemērojamības viedokļa, šis tiesiskais regulējums atbilst no tiesiskās noteiktības principa izrietošajām prasībām.

(sal. ar 132. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)