Language of document : ECLI:EU:C:2012:770

Lieta C‑457/10 P

AstraZeneca AB

un

AstraZeneca plc

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Zāļu kuņģa čūlas ārstēšanai tirgus – Procedūru saistībā ar papildu aizsardzības sertifikātu izsniegšanu zālēm un zāļu tirdzniecības atļaujām ļaunprātīga izmantošana – Maldinoši paziņojumi – Tirdzniecības atļauju atsaukšana – Šķēršļi ģenērisko zāļu laišanai tirgū un paralēlajam importam

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums

1.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Preču aizstājamība no pieprasījuma viedokļa – Jauna produkta ieviešana tirgū –Jaunā produkta pārdošanas pieauguma pakāpeniskais raksturs, kas noteikti nenozīmē, ka ar esošo produktu tiek īstenots būtisks konkurences spiediens

(EKL 82. pants)

2.        Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

3.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Farmācijas uzņēmums

(EKL 82. pants)

4.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtēšanas kritēriji

(EKL 82. pants)

5.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Farmācijas uzņēmums – Tikai uz sniegumu balstīta konkurēšana – Piemērojamība

(EKL 82. pants)

6.        Apelācija – Pamati – Vispārējās tiesas veiktās Savienības tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana, atkārtojot tajā jau izvirzītus pamatus un argumentus – Pieņemamība

(LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

7.        Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atļauju farmaceitisko produktu laišanai tirgū atsaukšana – Atsaukšana, kas neļauj ģenērisko zāļu ražotājiem izmantot saīsinātās procedūras priekšrocības

(EKL 82. pants; Padomes Direktīvas 65/65 4. panta trešās daļas 8. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) daļa)

8.        Apelācija – Tiesas kompetence – Vispārējās tiesas novērtējuma par uzņēmumam uzlikta naudas soda apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ – Izslēgšana

(LESD 101. pants; Tiesas statūtu 58. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)

9.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Farmācijas uzņēmums – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm, kuras ļauj saņemt ekskluzīvas tiesības – Atļauju farmaceitisko produktu laišanai tirgū atsaukšana

(EKL 82. pants)

10.      Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Esamība – Ļoti lielu tirgus daļu turēšana –Netiešs pierādījums, kas parasti ir pietiekams

(EKL 82. pants)

11.      Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Esamība – Netieši pierādījumi – Intelektuālā īpašuma tiesību esamība un izmantošana

(EKL 82. pants)

1.        Pakāpeniskais jaunā produkta pārdošanas pieauguma raksturs, aizstājot esošo produktu, noteikti nenozīmē, ka ar šo esošo produktu tiek īstenots būtisks konkurences spiediens uz jauno produktu. Proti, ir iespējams, ka, pat ja nebūtu agrākā produkta, jaunā produkta pārdošanai kopumā būtu raksturīga tāda pati pakāpeniska attīstība. Līdz ar to nevar prezumēt, ka principā pastāv cēloņsakarība starp jaunā produkta pārdošanas pakāpenisko pieaugumu un konkurences spiedienu, kāds ar esošajiem produktiem tiek īstenots uz šo jauno produktu.

(sal. ar 48. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 51. punktu)

3.        “Ļaunprātīgas izmantošanas” jēdziens ir objektīvs jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā uzņēmuma klātbūtnes dēļ konkurences līmenis jau ir pavājinājies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz uzņēmēju sniegto pakalpojumu pamata, rada šķērsli joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai. No tā izriet, ka EKL 82. pantā dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir aizliegts izstumt konkurentu un tādējādi nostiprināt savu stāvokli ar citiem līdzekļiem, nevis tiem, kuri iekļaujas uz sniegumu balstītā konkurencē.

Farmaceitiskā uzņēmuma pastāvīga un lineāra rīcība, ko raksturo izteikti maldinošu paziņojumu sniegšana patentu birojiem un acīmredzama pārskatāmības neesamība, ar kuru minētais izņēmums apzināti centies likt patentu birojiem un tiesām kļūdīties, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu savu monopolu attiecīgajā tirgū, neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei.

Šajā ziņā tēze, saskaņā ar kuru, tiklīdz dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums uzskata, ka tas, pamatojoties uz juridiski aizstāvamu interpretāciju, var pieprasīt tiesības, šis uzņēmums var izmantot jebkādus līdzekļus, lai tās iegūtu, un pat izmantot izteikti maldinošus paziņojumus, kuru mērķis ir likt publiskajām iestādēm kļūdīties, ir acīmredzami pretēja uz sniegumu balstītas konkurences jēdzienam un īpašajai atbildībai, kas ir šim uzņēmumam – nekaitēt ar savu rīcību efektīvai un neizkropļotai konkurencei Savienībā.

(sal. ar 74., 75., 93. un 98. punktu)

4.        Paziņojumi, ar kuriem prettiesiski tiek izrādīti centieni iegūt ekskluzīvās tiesības, veido dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vienīgi gadījumā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā objektīvo kontekstu, kurā šie paziņojumi ir veikti, tie patiesi var vedināt kompetentās iestādes piešķirt pieprasītās ekskluzīvās tiesības.

Maldinošie paziņojumi, kuri uzņēmumam prettiesiski ļauj iegūt ekskluzīvās tiesības, patiesībā nozīmē prasību pierādīt aktuālu un konkrētu pret konkurenci vērstu seku esamību. Lai gan dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma praksi nevar kvalificēt kā ļaunprātīgu, ja tirgū nav nekādu pret konkurenci vērstu seku, tomēr šīm sekām nav noteikti jābūt konkrētām un ir pietiekami pierādīt, ka pastāv iespējamas pret konkurenci vērstas sekas.

(sal. ar 106. un 112. punktu)

5.        Pat dominējošā stāvoklī esoša farmaceitiskā uzņēmuma stratēģijas, kuras mērķis ir minimizēt sava pārdošanas apjoma kritumu un ar kuru ir iespējams pretoties ģenērisko produktu konkurencei, izstrādāšana ir tiesiska un atspoguļo normālu konkurences norisi, ar nosacījumu, ka plānotā rīcība neatšķiras no darbībām, kas ietilpst uz sniegumu balstītā konkurencē, no kuras labumu gūst patērētāji.

Proti, uzņēmumam, kas ir dominējošā stāvoklī, ir īpaša atbildība attiecībā uz šo stāvokli un tādēļ tas nevar izmantot tiesisko regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku konkurentu ienākšanu tirgū, ja tas nav pamatots ar uzņēmuma, kas praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci, leģitīmo interešu aizsardzību vai ja tam nav objektīva attaisnojuma.

Uz sniegumu balstītai konkurencei neatbilst objektīvi nepamatota un pēc Savienības tiesībās atzīto ekskluzīvo tiesību izmantot farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu rezultātus beigām notikusi atļaujas ģenērisko produktu tirdzniecības uzsākšanai un paralēlam importam atsaukšana.

(sal. ar 129., 130. un 134. punktu)

6.        Tad, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd, kā Vispārējā tiesa ir interpretējusi vai piemērojusi Savienības tiesības, pirmajā instancē izvērtētos tiesību jautājumus var no jauna izskatīt apelācijas tiesvedībā. Proti, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu savu apelācijas sūdzību balstīt uz argumentiem, kurus tas jau ir izmantojis Vispārējā tiesā, apelācijas sūdzība zaudētu daļu no savas jēgas.

(sal. ar 147. punktu)

7.        Apstāklis, ka normatīvajā regulējumā ir piedāvātas alternatīvas iespējas farmaceitisko produktu tirdzniecības atļaujas iegūšanai, kas ir dārgākas un ilgākas, nemazina dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības ļaunprātīgo raksturu, jo, objektīvi izvērtējot, šīs rīcības vienīgais mērķis ir padarīt nepieejamu likumdevēja Direktīvas 65/65 par zālēm 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) daļā paredzēto saīsināto procedūru un līdz ar to neielaist ģenērisko zāļu ražotājus tirgū, cik vien ilgi iespējams, un palielināt to izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārvarētu šķēršļus tirdzniecības uzsākšanai, tādējādi aizkavējot būtisko konkurences spiedienu, kāds tiek īstenots ar šiem produktiem.

(sal. ar 154. punktu)

8.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 162. punktu)

9.        Acīmredzami smags pārkāpums ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko veido uzņēmuma tīša maldinošu paziņojumu sniegšana nolūkā iegūt ekskluzīvas tiesības, uz kurām tam nav tiesību vai uz kurām tam ir tiesības uz īsāku laika posmu, ar mērķi neielaist konkurentus tirgū, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, farmaceitiskajam uzņēmumam atsaucot zāļu, kuras tas ražo, tirdzniecības atļaujas ar mērķi radīt šķēršļus ģenērisko produktu tirdzniecības uzsākšanai un paralēlajam importam.

Ņemot vērā, ka šāda prakse ir acīmredzami vērsta pret uz sniegumu balstītu konkurenci, šādas ļaunprātīgas izmantošanas inovatīvais raksturs nevar likt apšaubīt nedz tās kā smaga pārkāpuma kvalifikāciju, nedz arī būt atbildību mīkstinošs apstāklis, ar kuru būtu pamatots naudas soda samazinājums.

(sal. ar 164. un 166. punktu)

10.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 176. punktu)

11.      Lai gan intelektuālā īpašuma tiesību piederība vien nav jāuzskata par dominējošu stāvokli veidojošu elementu, tā tomēr noteiktos apstākļos var radīt šādu stāvokli, it īpaši dodot uzņēmumam iespēju likt šķēršļus efektīvas konkurences pastāvēšanai tirgū. Tomēr intelektuālā īpašuma tiesību ņemšana vērā, lai konstatētu dominējošā stāvokļa esamību, nekādi nenozīmē, ka sabiedrībām, kuras pirmās ienāk tirgū ar inovatīviem produktiem, ir jāatturas no pilnīga intelektuālā īpašuma tiesību portfeļa iegūšanas vai arī no šo tiesību īstenošanas. Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka šāds stāvoklis nav aizliegts, bet ir aizliegta vienīgi tā ļaunprātīga izmantošana, un ka tā konstatēšana pati par sevi nenozīmē pārmetumu attiecīgajam uzņēmumam.

(sal. ar 186. un 188. punktu)