Lieta T‑321/05
AstraZeneca AB un AstraZeneca plc
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Zāļu kuņģa čūlas ārstēšanai tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 82. panta pārkāpums – Tirgus noteikšana – Būtisks konkurences spiediens – Papildu aizsardzības sertifikāta izsniegšanas zālēm procedūru un zāļu laišanas tirdzniecībā procedūru ļaunprātīga izmantošana – Maldinoši paziņojumi – Tirdzniecības atļauju atsaukšana – Šķēršļi ģenērisko zāļu laišanai tirdzniecībā un paralēlajam importam – Naudas sodi
Sprieduma kopsavilkums
1. Tiesvedība – Lūgums par konfidencialitātes ievērošanu – Kritēriji
2. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Funkcija
(EKL 82. pants; Komisijas Paziņojuma 97/C 372/03 2. un 7. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kam vajadzīgs sarežģīts ekonomisks vai tehnisks novērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas
(EKL 81. un 82. pants)
4. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Farmaceitiskie produkti
(EKL 82. pants)
5. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Farmaceitiskie produkti
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Sniedzamie pierādījumi
(EKL 81. un 82. pants)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(EKL 81., 82. un 253. pants)
8. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Preču aizstājamība no pieprasījuma viedokļa – Jauna produkta ieviešana tirgū
(EKL 82. pants; Komisijas Paziņojuma 97/C 372/03 15.–19. punkts)
9. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Konkurences spiediena, kas tiek īstenots uz produktu, noteikšana
(EKL 82. pants; Komisijas Paziņojuma 97/C 372/03 3. punkts)
10. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Raksturojums, izmantojot ļoti lielu tirgus daļu – Farmācijas uzņēmums
(EKL 82. pants)
11. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Esamība – Pazīmes – Piemērojamo cenu līmenis – Farmācijas uzņēmums – Sociālā nodrošinājuma garantētās zāļu cenu segšanas ietekme
(EKL 82. pants)
12. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Cēloņsakarības starp dominējošo stāvokli un tā ļaunprātīgu izmantošanu nepieciešamība – Neesamība
(EKL 82. pants)
13. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Esamība – Pazīmes – Intelektuālā īpašuma tiesību esamība un izmantošana
(EKL 82. pants)
14. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Esamība – Pazīmes – Farmācijas uzņēmums – Pirmais ienācējs tirgū – Uzņēmuma finanšu vara
(EKL 82. pants)
15. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji
(EKL 82. pants)
16. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji
(EKL 82. pants)
17. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Ļaunprātīgas rīcības īstenošanas sākums – Farmācijas uzņēmums – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm
(EKL 82. pants)
18. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji
(EKL 82. pants)
19. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Rīcības, kas notiek dominējošā stāvokļa neesamības situācijā, pret konkurenci vērstās sekas – Atbilstības neesamība
(EKL 82. pants)
20. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Pierādījumi – Pierādīšanas pienākums – Nevainīguma prezumpcija
(LES 6. panta 2. punkts; EKL 82. pants)
21. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Farmācijas uzņēmums – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības
(EKL 82. pants)
22. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm – Ziņas, kas ļauj piešķirt ekskluzīvas tiesības – Ļaunprātīgs raksturs – Farmācijas uzņēmums
(EKL 82. pants)
23. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atļauju farmaceitisko produktu laišanai tirgū atsaukšana – Atsaukšana, kas neļauj ģenērisko zāļu ražotājiem izmantot saīsinātās procedūras priekšrocības
(EKL 82. pants; Padomes Direktīvas 65/65 4. panta trešās daļas 8. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) daļa)
24. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Normatīvajā regulējumā paredzēto procedūru izmantošana tādējādi, lai kavētu konkurentu ienākšanu tirgū – Ļaunprātīgs raksturs – Vērtējuma kritēriji
(EKL 82. pants)
25. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Ļaunprātīgas rīcības atbilstība citām tiesību normām – Atbilstības neesamība
(EKL 82. pants)
26. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atļauju farmaceitisko produktu laišanai tirgū atsaukšana – Atsaukšana, kas neļauj ģenērisko zāļu ražotājiem izmantot saīsinātās procedūras priekšrocības – Judikatūras attiecībā uz būtiskajām iekārtām nepiemērojamība
(EKL 82. pants)
27. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Objektīvs pamatojums – Pierādīšanas pienākums
(EKL 82. pants)
28. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Farmācijas uzņēmums – Vienīgi uz sniegumu balstītas konkurences īstenošana – Apjoms
29. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Vainojamība – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība
(EKL 82. pants)
30. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)
31. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Vienots un turpināts pārkāpums – Kvalifikācija – Kritēriji
(EKL 82. pants)
32. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Farmācijas uzņēmums – Maldinošu ziņu sniegšana kompetentām iestādēm, kuras ļauj saņemt ekskluzīvas tiesības – Atļauju farmaceitisko produktu laišanai tirgū atsaukšana
(EKL 82. pants)
33. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma priekšmets un sekas
(EKL 81. un 82. pants)
1. Prasības atcelt tiesību aktu, kas vērsta pret Komisijas lēmumu konkurences jomā, ietvaros Vispārējā tiesa var apmierināt prasītāja lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kura nav ietverta apstrīdētā lēmuma nekonfidenciālajā versijā, kas ir publicēta Komisijas interneta vietnes Konkurences ģenerāldirektorāta sadaļā un kas tādējādi ir publiski pieejama. Taču lūgums par konfidencialitātes ievērošanu ir jānoraida attiecībā uz informāciju, kas ir ietverta apstrīdētā lēmuma nekonfidenciālajā versijā. Šī informācija katrā ziņā ir zaudējusi savu eventuāli konfidenciālo raksturu, jo tā ir publiski pieejama.
(sal. ar 25. punktu)
2. EKL 82. panta piemērošanas ietvaros konkrētā tirgus noteikšana ir līdzeklis, lai noteiktu robežas, kādās ir jānoskaidro jautājums, vai attiecīgais uzņēmums novērtējamā veidā ir rīkojies neatkarīgi no saviem konkurentiem, saviem klientiem un patērētājiem.
Lai pārbaudītu uzņēmuma iespējami dominējošo stāvokli, konkurences iespējas ir jānovērtē, gan ņemot vērā tirgu, kurā tiek pārdotas visas preces, kas atkarībā no to īpašībām ir īpaši piemērotas, lai apmierinātu pastāvīgas vajadzības, un tikai nelielā mērā ir savstarpēji aizstājamas ar citām precēm, gan arī ņemot vērā konkurences apstākļus un pieprasījuma un piedāvājuma struktūru. Konkrēto produktu tirgus tādējādi aptver visas preces vai pakalpojumus, ko patērētāji uzskata par aizstājamiem to īpašību, cenu un paredzamā lietojuma dēļ.
(sal. ar 30. un 31. punktu)
3. Lai gan Kopienu tiesa vispārējā veidā īsteno vispusīgu kontroli pār to, vai ir izpildīti nosacījumi konkurences tiesību normu piemērošanai, tomēr tās īstenotajai kontrolei attiecībā uz Komisijas veiktu sarežģītu ekonomisko vērtējumu ir jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir ievērotas procesuālo un materiālo tiesību normas, kā arī faktu saturiskā pareizība, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana.
Tā kā Komisijas lēmums ir sarežģītu tehnisku vērtējumu rezultāts, tad šie vērtējumi principā ir pakļauti ierobežotai tiesas kontrolei, kas nozīmē, ka Kopienu tiesa nevar aizstāt Komisijas veikto faktu vērtējumu ar savu vērtējumu.
Tomēr, lai arī Kopienu tiesa atzīst Komisijai piešķirto rīcības brīvību ekonomikas vai tehniskā jomā, tas tomēr nenozīmē, ka Kopienu tiesai ir jāatturas no Komisijas veiktās šāda rakstura informācijas interpretācijas kontroles. Ievērojot lietas dalībnieku izvirzītos argumentus, Kopienu tiesai ir jāpārbauda ne vien iesniegto pierādījumu materiālā precizitāte, ticamība un konsekvence, bet arī jākontrolē, vai šie pierādījumi veido visu nozīmīgo informāciju, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un tas, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
(sal. ar 32. un 33. punktu)
4. Procedūras, kas uzsākta saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu farmācijas nozarē, ietvaros Komisija konkrētā tirgus noteikšanas nolūkā var pamatot savu vērtējumu tostarp ar attiecīgā farmaceitiskā produkta lielāku efektivitāti, tā un citu farmaceitisko produktu atšķirīgo ārstniecisko lietojumu, asimetriskās aizstāšanas tendenci, kas raksturo šī produkta pārdošanas apjoma pieaugumu un citu produktu pārdošanas apjoma attiecīgu samazināšanos vai stagnāciju, un cenu rādītājiem, kas izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma konteksta.
Saistībā ar ārstniecisko lietojumu konkrētā tirgus noteikšanas nolūkā ir jāņem vērā zāļu iedarbības veidu atšķirības gadījumā, kad tās ir pamats atšķirīgam ārstnieciskajam lietojumam, un tās ir jāignorē gadījumā, kad konkrētajām zālēm ir līdzīgs ārstnieciskais lietojums.
Attiecībā uz cenu rādītājiem specifiskās iezīmes, kas raksturo konkurences mehānismus farmācijas nozarē, nepadara ar cenu saistītos faktorus par nenozīmīgiem konkurences spiediena novērtēšanā, tomēr šie faktori ir jānovērtē to īpašajā kontekstā. Farmācijas nozarē konkurences attiecības atbilst mehānismiem, kas atšķiras no tiem, kuri regulē parasti tirgū notiekošo konkurences mijiedarbību, kas nav tik sīki reglamentēta. Šajā ziņā Komisija nevar apgalvot, ka principā uzņēmuma spēja uzturēt savas cenas virs kompensācijas līmeņa, kur pieprasījumam ir tendence kļūt elastīgākam, ir būtiska konkurences spiediena neesamības pierādījums, nepārbaudot apmēru, kādā citu potenciāli aizstājamo produktu cena tiek kompensēta valsts veselības apdrošināšanas sistēmā. Turklāt apstāklis, ka zāles izrakstošo ārstu izvēli galvenokārt nosaka produktu ārstnieciskais lietojums, nepadara ar cenu pamatotos rādītājus par pilnībā nenozīmīgiem, jo šie rādītāji var arī liecināt par konkurences spiedienu, kas tiek īstenots uz konkrētajiem produktiem.
Iepriekš minētie elementi veido atbilstošu un pietiekamu datu kopumu, lai pamatotu secinājumu, ka citi farmaceitiskie produkti aplūkotajā laika posmā neīsteno būtisku konkurences spiedienu uz attiecīgo produktu. Šādos apstākļos Komisija nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka konkrēto produktu tirgu veido vienīgi attiecīgais farmaceitiskais produkts.
(sal. ar 61., 153., 182., 183., 203. un 219.–222. punktu)
5. Procedūras, kas uzsākta saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu farmācijas nozarē, ietvaros Komisija konkrētā tirgus noteikšanas nolūkā pamatoti var uzskatīt, ka divu farmaceitisko produktu, kas paredzēti vienu un to pašu slimību ārstēšanai, atšķirīgais ārstnieciskais lietojums ir elements, kas pamato secinājumu, ka konkrēto tirgu veido tikai viens no šiem produktiem.
Apstāklim, ka abi farmaceitiskie produkti tika izrakstīti vienu un to pašu slimību ārstēšanai vai abi ietilpa pirmā līmeņa ārstēšanā, ir ierobežota nozīme, jo tas neļauj noteikt, vai, ņemot vērā šo abu produktu atšķirīgo ārstniecisko lietojumu – viens tika izrakstīts smagu slimību formu ārstēšanā un otrs mazāk smagu tādu pašu slimību formu ārstēšanā –, viens īsteno attiecībā uz otru būtisku konkurences spiedienu.
(sal. ar 69. un 71.–73. punktu)
6. Procedūras, kas uzsākta saistībā ar konkurences tiesību normu pārkāpumu, ietvaros Komisijai savs vērtējums ir jāpamato ar konkrētā gadījumā visu vērā ņemamo attiecīgo datu kopumu. Tas it īpaši nozīmē, ka Komisijai ir īpaši uzmanīgi jāpārbauda argumenti un pierādījumi, ko tai iesniedz administratīvajā procesā iesaistītie uzņēmumi. Tomēr no tā nevar secināt, ka Komisijai ir jāpamatojas vienīgi uz pierādījumiem, kurus tā ir ieguvusi pašas veiktās izmeklēšanas laikā. Komisija var pamatoties uz administratīvā procesa dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, ja šie pierādījumi ir ticami un attiecināmi, ievērojot savu pienākumu attiecīgā gadījumā tos papildināt ar citiem pierādījumiem, ja administratīvā procesa dalībnieku sniegtā informācija izrādās nepietiekama vai nepareiza.
(sal. ar 78. un 79. punktu)
7. Procedūras, kas uzsākta saistībā ar konkurences tiesību normu pārkāpumu, ietvaros Komisijai ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tā neizmanto noteiktus pētījumā ietvertus datus, vienīgi tad, ja administratīvā procesa dalībnieki šā procesa laikā ir izvirzījuši tieši ar šiem datiem pamatotus argumentus un ja šie dati ir attiecināmi. No Komisijas nekādā ziņā nevar prasīt, lai tā sistemātiski izklāstītu iemeslus, kāpēc tā neizmanto vai izlaiž noteiktus kāda pētījuma datus, jo ir pietiekami, ka tā pamato savu lēmumu, minot faktiskos un tiesiskos apstākļus, no kuriem ir atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumus, kas to ir pamudinājuši pieņemt lēmumu. Šis apsvērums vēl jo vairāk nozīmē, ka no Komisijas nevar prasīt, lai tā izvērtētu visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, kurus ieinteresētā persona ir norādījusi administratīvajā procesā.
(sal. ar 81. punktu)
8. Saskaņā ar Komisijas Paziņojuma par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās 15.–19. punktu Komisija vērtē pieprasījuma aizstājamību, izmantojot teorētisku pieeju, kas ietver pieņēmumu par produkta, kura konkrētais tirgus tiek definēts, cenas nelielu, bet pastāvīgu pieaugumu no 5 līdz 10 % robežās, kā arī vērtējumu, vai hipotētiskais konkrētā produkta monopolists varētu šo hipotētisko pieaugumu piemērot rentablā veidā. Saskaņā ar šo ekonomisko testu, ja aizstāšana būtu pietiekama, lai cenu paaugstinājums kļūtu neizdevīgs pārdošanas apjomu samazināšanās dēļ, aizstājošie produkti ir uzskatāmi par tādiem, kas īsteno būtisku konkurences spiedienu uz attiecīgo produktu. Attiecībā uz specifisko jauna produkta ieviešanas gadījumu nereti kāda produkta, kas kaut vai daļēji aizstāj jau tirgū esošu produktu, pārdošanas attīstībai ir nepieciešams noteikts laiks un līdz ar to šī pārdošana pieaug pakāpeniski.
Piemērojot šo teorētisko ietvaru, lai noteiktu, vai tirgū esošais produkts īsteno nozīmīgu konkurences spiedienu uz jaunu produktu, ir jāatbild uz jautājumu, vai, ņemot vērā jaunā produkta pārdošanas apjoma pakāpenisku pieaugumu laika gaitā, neliela jaunā produkta cenas paaugstināšana izraisītu tirgū jau esošā produkta pieprasījuma izmaiņas tādējādi, ka šī cenas paaugstināšana nebūtu rentabla, ņemot vērā ienākumus, kas būtu tikuši gūti, ja nebūtu notikusi iepriekš minētā cenas paaugstināšana. Jaunā produkta pakāpeniskais pārdošanas apjoma pieaugums noteikti nepazustu gadījumā, kad šī cenu paaugstināšana būtu rentabla un kad līdz ar to varētu secināt, ka tirgū esošais produkts neīsteno nozīmīgu konkurences spiedienu uz jauno produktu.
Līdz ar to Komisija var uzskatīt, ka principā jauna produkta, kas aizstāj tirgū jau esošu produktu, pārdošanas apjoma pakāpenisks pieaugums pats par sevi nav pietiekams iemesls secināt, ka šis tirgū jau esošais produkts īsteno nozīmīgu konkurences spiedienu attiecībā uz jauno produktu.
(sal. ar 87.–90. punktu)
9. Procedūras saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ietvaros konkrētā tirgus noteikšana notiek, identificējot būtisko konkurences spiedienu uz aplūkojamo produktu konkrētajā laika posmā, un līdz ar to tās ietvaros netiek noskaidrots konkurences spiediens, ko šis produkts varēja īstenot attiecībā uz citiem produktiem. Konkrētā tirgus jēdziens atšķiras no citiem tirgus jēdzieniem, kas bieži lietoti citos kontekstos, kā, piemēram, iekšējā teritorija, kurā uzņēmumi pārdod savas preces, vai, plašāk, industrija vai nozare, kurai uzņēmumi ir piederīgi. Tādēļ fakts, ka viens produkts ir galvenais cita produkta konkurences objekts, neļauj secināt, ka šis pirmais minētais produkts īsteno būtisku konkurences spiedienu uz otru produktu.
Fakts, ka konkurences spiediena neesamības vai to nenozīmīgā rakstura iemesls ir tiesiskais regulējums, kurā ir noteikti nosacījumi un veids, kādā notiek konkurences mijiedarbība starp produktiem, neietekmē nozīmi, kas saistībā ar tirgus noteikšanu ir jāpiešķir konstatējumam, ka konkurences spiediena nav vai ka tie ir nenozīmīgi. Kad ir noskaidrots, ka kādu produktu grupa nav būtiski pakļauta citu produktu konkurences spiedienam tādējādi, ka šo grupu var uzskatīt par tādu, kas veido konkrēto produktu tirgu, to faktoru, kas pasargā šo grupu no jebkāda būtiska konkurences spiediena, veidam vai raksturam ir vienīgi ierobežota nozīme tāpēc, ka šādu konkurences spiedienu neesamības konstatējums ļauj secināt, ka uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī šādi definētā tirgū, varētu ietekmēt patērētāju intereses šajā tirgū, ar ļaunprātīgu rīcību radot šķērsli efektīvas konkurences uzturēšanai.
(sal. ar 97., 174. un 175. punktu)
10. Uzņēmuma stāvokli farmaceitisko produktu tirgū var noteikt, ņemot vērā visus tādus faktorus kā intelektuālā īpašuma tiesību un citu normatīvajā regulējumā paredzēto tiesību nozīme, priekšrocības saistībā ar tā pirmā ienācēja [tirgū] stāvoklis, cenas kā konkurences parametra nozīme, monopsono pircēju un reglamentēto cenu sistēmu esamības nozīme un izpētes un attīstības investīciju, veicināšanas pasākumu un finanšu resursu nozīme. Tomēr Komisija nedrīkst ignorēt nozīmi, kas jāpiešķir vispārēji ļoti nozīmīgajām šī uzņēmuma tirgus daļām visā konkrētajā laika posmā visās konkrētajās valstīs.
Tāpat apstāklis, ka inovācija ir būtisks konkurences parametrs farmācijas nozarē, nemazina nozīmi, kas ir jāatzīst šī uzņēmuma ļoti lielajām tirgus daļām, novērtējot tās to kontekstā.
(sal. ar 244., 245. un 254. punktu)
11. Farmaceitisko produktu tirgiem raksturīgās veselības aizsardzības sistēmas tiecas nostiprināt farmācijas sabiedrību tirgus varu, jo zāļu izmaksas pilnīgi vai lielā mērā sedz sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas pieprasījumu lielā mērā padara neelastīgu. Tāds it īpaši ir gadījums, kad farmācijas uzņēmumam, kurš pirmais piedāvā jaunu produktu ar pievienotu ārstniecisko vērtību salīdzinājumā ar tirgū jau esošajiem produktiem, ir iespējams panākt augstāku kompensācijas līmeni nekā tas, kas vēlāk tiks piešķirts “sekotājproduktiem”. Tiem uzņēmumiem, kuri bauda pirmā ienācēja tirgū stāvokļa priekšrocības, sociālā nodrošinājuma sistēmu garantētās kompensācijas, pirmkārt, tiek noteiktas relatīvi augstā līmenī salīdzinājumā ar “sekotājproduktiem” un, otrkārt, ļauj farmācijas uzņēmumam, kas tās saņem, noteikt savu cenu augstākā līmenī, nebaidoties, ka pacienti un ārsti pievērsīsies citiem lētākiem produktiem.
Ir maznozīmīgi, ka farmācijas uzņēmuma spēju saglabāt īpaši lielas tirgus daļas, vienlaikus uzturot ievērojami augstākas cenas, padara iespējamu vai veicina sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo šis apstāklis neietekmē konstatējumu, saskaņā ar kuru tieši minētais uzņēmums var saglabāt augstākus ienākumus nekā tā konkurenti, nepastāvot iespējai, ka dažādie farmaceitisko produktu tirgu dalībnieki, proti, pacienti, zāles izrakstošie ārsti, valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas un to konkurenti, varētu apstrīdēt šo privileģēto pozīciju periodos, kurus Komisija norādījusi dominējošā stāvokļa noteikšanas nolūkā.
Tiktāl, ciktāl cenas ietekmē valsts iestāžu lēmumi par kompensācijas līmeņiem vai maksimālajām cenām, šīs cenas nav tirgus normālas darbības rezultāts. Tādējādi nevar pamatoti apgalvot, ka šādā kontekstā fiksētas cenas līmenis ir konkurētspējīgs, jo tas ir ticis noteikts, nepastāvot konkurences mehānismiem, kas ļautu nodrošināt šādu konkurētspējas līmeni.
(sal. ar 262., 263. un 265. punktu)
12. Tirgus varas konstatēšana, tas ir, uzņēmuma spēja novērtējamā veidā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un, visbeidzot, patērētājiem tādā nozīmē, ka tas tostarp var uzturēt cenas augstākā līmenī, vienlaikus saglabājot tirgus daļas, kas ir daudz lielākas nekā tā konkurentu tirgus daļas, nav pakļauta uzņēmuma spējai izmantot šo varu tirgū tādā veidā, lai radītu šķērsli efektīvas konkurences saglabāšanai. Attiecībā uz rīcību, kas paredz izslēgt vai samazināt konkurenci, rīcībai, lai to kvalificētu kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, noteikti nav jāizriet no uzņēmuma ekonomiskās varas vai jābūt iespējamai tās dēļ, jo nav nepieciešams nekāds cēloņsakars starp dominējošo stāvokli un tā ļaunprātīgu izmantošanu.
(sal. ar 267. punktu)
13. Intelektuālā īpašuma tiesības nevar uzskatīt par tādām, kam nav nozīmes dominējošā stāvokļa noteikšanā. Kaut arī intelektuālā īpašuma tiesību piederība vien nav jāuzskata par šādu stāvokli veidojošo elementu, tā tomēr noteiktos apstākļos var radīt dominējošu stāvokli, it īpaši dodot uzņēmumam iespēju likt šķēršļus efektīvas konkurences pastāvēšanai tirgū. Tādējādi intelektuālā īpašuma tiesību esamība un izmantošana var būt atbilstoša dominējošā stāvokļa pazīme.
Nevar pieņemt argumentu, saskaņā ar kuru intelektuālā īpašuma tiesību un to izmantošanas, pat ja tā nav ļaunprātīga, ņemšana vērā, lai konstatētu dominējošā stāvokļa esamību, samazinātu jebkādu iniciatīvu radīt inovatīvus produktus. Inovāciju katrā ziņā kompensē ekskluzivitāte, ko tās autoram nodrošina intelektuālā īpašuma tiesības.
Turklāt dominējošais stāvoklis pats par sevi nav aizliegts, aizliegta ir vienīgi tā ļaunprātīga izmantošana. Šajā ziņā gadījumā, ja intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks tiktu uzskatīts par tādu, kas bauda dominējošu stāvokli, konkrēto tiesību neļaunprātīgu izmantošanu nevarētu uzskatīt par nepietiekamu kompensāciju inovāciju stimulēšanas kontekstā.
Spēcīgai aizsardzībai ar intelektuālā īpašuma tiesībām, lai tā būtu atbilstošs faktors, noteikti nav jābūt tādai, kas izslēdz jebkādu konkurenci tirgū.
(sal. ar 270., 273. un 274. punktu)
14. Komisija var pamatot savu vērtējumu par farmācijas uzņēmuma dominējošo stāvokli ar faktoru kopumu, pirmšķirīgais no kuriem ir tā krietni lielākās tirgus daļas salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Tālāk, ņemot vērā, pirmkārt, farmaceitisko produktu tirgu specifiskās iezīmes, ko raksturo zāles izrakstošo ārstu “inertums”, un, otrkārt, pieaugošās grūtības, ar ko sastopas farmācijas uzņēmumi, lai ienāktu tirgū, jo konkurentu un tirgū jau esošo produktu daudzums ir ievērojams, Komisija var uzskatīt, ka pirmā ienācēja tirgū stāvoklis ir būtiska konkurences priekšrocība. Apstāklis, ka ģenēriskie produkti tieši var apdraudēt farmācijas uzņēmuma dominējošo stāvokli, neatspēko faktu, ka tā pirmā ienācēja stāvoklis tam sniedz būtiskas konkurences priekšrocības.
Turklāt, lai gan konstatējums par farmācijas uzņēmuma finanšu resursu pārsvaru salīdzinājumā ar tā konkurenta finanšu resursiem, kā konstatējums par pētniecībai un attīstībai, kā arī tirdzniecības jaudai veltīto finanšu un cilvēku resursu pārsvaru paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu secinājumu, saskaņā ar kuru šis uzņēmums konkrētajā laika posmā ir dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, tomēr šie konstatējumi ir nozīmīgu pazīmju virkne, kas ļauj uzskatīt, ka minētā uzņēmuma rīcībā ir lielāki resursi nekā tā konkurentiem, kas ļāva tam stiprināt savu stāvokli tirgū attiecībā pret šiem konkurentiem.
(sal. ar 278., 280., 285. un 286. punktu)
15. Maldinošas informācijas sniegšana kompetentām iestādēm, kas var likt tām kļūdīties un līdz ar to padarīt iespējamu ekskluzīvu tiesību piešķiršanu, uz kurām uzņēmumam nav tiesību vai uz kurām tam ir tiesības uz īsāku laika posmu, ir uz sniegumu balstītai konkurencei pretēja prakse, kas var sevišķi ierobežot konkurenci. Tāda rīcība neatbilst dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašajai atbildībai ar konkurencei, kas balstīta uz sniegumu, pretēju rīcību neapdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū.
No ļaunprātīgas izmantošanas objektīvā rakstura izriet, ka kompetentām iestādēm iesniegto paziņojumu maldinošais raksturs ir jānovērtē, pamatojoties uz objektīvu apstākļu kopumu, un ka rīcības tīšā rakstura un ļaunticības esamība no uzņēmuma puses nav priekšnosacījums dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas identificēšanai. Kompetentajām iestādēm iesniegto paziņojumu, kas veikti, lai nepamatoti iegūtu ekskluzīvas tiesības, maldinošā rakstura novērtējums ir jāveic in concreto un tas var atšķirties atkarībā no katras lietas apstākļiem. Īpaši ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā kontekstu, kurā konkrētā prakse ir tikusi īstenota, tā varēja vedināt kompetentās iestādes nepamatoti radīt tiesiskā regulējuma šķēršļus konkurencei, piemēram, prettiesiski piešķirot ekskluzīvas tiesības dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam. Šajā ziņā kompetento iestāžu ierobežotā rīcības brīvība vai tām noteiktā pienākuma pārbaudīt iesniegtās informācijas pareizību vai ticamību neesamība var būt nozīmīgi fakti, kas ir jāņem vērā, lai noskaidrotu, vai konkrētā prakse var radīt tiesiskā regulējuma šķēršļus konkurencei.
Turklāt tiktāl, ciktāl uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, tā pieļautas kļūdas dēļ saziņā ar kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas prettiesiskas ekskluzīvas tiesības, tam noteiktā sevišķā atbildība ar pasākumiem, kas neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei, neapdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū tam uzliek vismaz pienākumu par to informēt kompetentās iestādes, lai tās varētu izlabot šīs prettiesiskās sekas.
Lai gan dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas identificēšanai nav nepieciešams pierādīt rīcības, kas var maldināt kompetentās iestādes, tīšo raksturu, tas tāpēc nav mazāk nozīmīgs apstāklis, kuru Komisija attiecīgā gadījumā var ņemt vērā. Apstāklis, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas jēdzienam ir objektīvs saturs un tas neietver nodomu kaitēt, neļauj secināt, ka nodomam pievērsties ar konkurenci, kas balstīta uz sniegumu, nesavienojamai praksei katrā ziņā nav nozīmes, jo to vienmēr var ņemt vērā, pamatojot secinājumu, ka attiecīgais uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, pat ja šāds secinājums pirmām kārtām būtu jābalsta uz objektīvu konstatējumu, ka ir notikusi ļaunprātīga izmantošana.
Visbeidzot, tas apstāklis vien, ka atsevišķas kompetentās iestādes nebija ļāvušas sevi maldināt un bija atklājušas nepareizības ekskluzīvo tiesību pieteikumos ietvertajā informācijā vai ka konkurenti pēc ekskluzīvo tiesību prettiesiskās piešķiršanas bija panākuši to atcelšanu, nav pietiekams iemesls uzskatīt, ka maldinošie paziņojumi katrā ziņā nevarēja pie tā novest. Tā kā ir konstatēts, ka rīcība objektīvi var ierobežot konkurenci, tās prettiesiskais raksturs nevar būt atkarīgs no trešo personu neparedzamās reakcijas.
Līdz ar to Komisija pamatoti piemēro EKL 82. pantu, uzskatot, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība, iesniedzot patentu birojiem objektīvi maldinošus paziņojumus, kas ļauj šiem birojiem piešķirt minētajam uzņēmumam papildu aizsardzības sertifikātus, uz kuriem tam nebija tiesību vai uz kuriem tam bija tiesības uz īsāku laika posmu, un tādējādi ierobežojot vai izslēdzot konkurenci, ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
(sal. ar 355.–361. punktu)
16. Kad kompetentā iestāde ir piešķīrusi intelektuālā īpašuma tiesības, tās parasti tiek uzskatītas par spēkā esošām un to piederība uzņēmumam tiek uzskatīta par tiesisku. Parastās sekas, ko rada ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību piederība uzņēmumam, ir atturēt konkurentus no iekļūšanas tirgū, un tiem saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir pienākums ievērot šīs ekskluzīvās tiesības. Tādējādi nav pieņemams arguments, saskaņā ar kuru dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas esamības atzīšanai ir nepieciešams, lai ar maldinošo paziņojumu palīdzību iegūtās ekskluzīvās tiesības tiktu izmantotas.
Turklāt ekskluzīvu tiesību prettiesiska iegūšana var tikt uzskatīta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vienīgi gadījumā, kad tās ietekmē tiek izslēgta jebkāda konkurence. Apstāklis, ka konkrētā rīcība attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu, neattaisno šādu nosacījumu.
Tāpat arī, tiklīdz rīcība ietilpst konkurences normu piemērošanas jomā, tās ir piemērojamas neatkarīgi no jautājuma, vai šī rīcība arī var būt citu valsts vai citas izcelsmes tiesību normu priekšmets, kam ir atšķirīgi mērķi. Tāpat īpašu tiesību aizsardzības līdzekļu esamība patentu sistēmā nevar mainīt konkurences tiesībās noteikto aizliegumu piemērošanu, un it īpaši pieprasīt pierādīt pret konkurenci vērstās sekas, kuras tā ir radījusi.
(sal. ar 362., 364. un 366. punktu)
17. Patentu pilnvarotajiem nosūtītās instrukcijas papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumu iesniegšanai nevar uzskatīt par ekvivalentām pašiem papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumiem patentu birojos. Tādējādi Komisija pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījums, kuru pieļāvis farmaceitisko produktu tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, ir sācies, nosūtot instrukcijas patentu pilnvarotajiem nolūkā iesniegt papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumus patentu birojos. Paziņojumu iespējami maldinošā rakstura vienīgās sagaidāmās sekas, proti, papildu aizsardzības sertifikāta izsniegšana, var rasties vienīgi no brīža, kad patentu birojos ir iesniegti papildu aizsardzības sertifikāta pieteikumi, nevis kad patentu pilnvarotie, kuriem šajā gadījumā ir vienīgi starpnieku loma, saņem instrukcijas attiecībā uz šiem pieteikumiem.
(sal. ar 370. un 372. punktu)
18. Lai konstatētu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nekādi nav nepieciešams, lai rīcība tieši ietekmētu konkurenci. Tādā situācijā, kad konkrētās darbības, ja tās ir pierādītas, nevar jebkādā veidā uzskatīt par ietilpstošām normālā produktu konkurencē uzņēmuma darbības ietvaros, ir pietiekami pierādīt, ka, ņemot vērā ekonomisko vai tiesiskā regulējuma kontekstu, kurā šīs darbības iekļaujas, tās var ierobežot konkurenci. Tādējādi konkrētās darbības spēja ierobežot konkurenci var būt netieša, ja vien tiek pietiekami pierādīts, ka tā faktiski var ierobežot konkurenci.
Turklāt rīcībai, ar kuru ir paredzēts izstumt konkurentus, lai ar to varētu sasniegt rezultātu, bieži ir nepieciešama trešo personu piedalīšanās, vai tie būtu kompetentās iestādes vai tirgus dalībnieki, un tādai rīcībai praksē reti kad var būt tieša iedarbība uz konkurentu konkurences stāvokli. Tādējādi konkurentus izstumjošas darbības, ko veido tiesiska rakstura šķēršļu izveidošana ienākšanai tirgū, prettiesiski iegūstot ekskluzīvas tiesības, panākumi noteikti ir atkarīgi no kompetento iestāžu vai pat valstu tiesu reakcijas saistībā ar konkurentu eventuāli uzsāktu tiesvedību nolūkā atcelt šīs tiesības. Tādējādi paziņojumi, ar kuriem prettiesiskā veidā tiek mēģināts iegūt ekskluzīvas tiesības, ir dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rādītāji vienīgi gadījumā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā objektīvo kontekstu, kurā šie paziņojumi ir veikti, tie patiesi var vedināt kompetentās iestādes piešķirt pieprasītās ekskluzīvās tiesības.
Visbeidzot, apstāklis, ka ļaunprātīgās rīcības sekas uz konkurenci būtu bijušas jūtamas vienīgi vairākus gadus vēlāk, nemaina konkrētās rīcības, ja tā tiek pierādīta, ļaunprātīgo raksturu.
(sal. ar 376., 377. un 380. punktu)
19. Apstāklis, ka uzņēmums vairs nav dominējošā stāvoklī brīdī, kad tā ļaunprātīgā rīcība rada tās sekas, nemaina juridisko kvalifikāciju, kas ir jāpiešķir tā darbībām, jo tās tika veiktas laikā, kad tas bija dominējošā stāvoklī un tam bija īpaša atbildība, lai ar savu rīcību neapdraudētu efektīvu un neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū.
(sal. ar 379. punktu)
20. Komisijai ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz EKL 82. panta pārkāpumu veidojošu apstākļu esamību. Līdz ar to tai ir jāsniedz pienācīgi pierādījumi, lai pierādītu pārkāpumu veidojošo faktu esamību.
Šajā ziņā tiesas šaubu gadījumā šīs šaubas ir jāinterpretē par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādēļ tiesa nevar secināt, ka Komisija ir pietiekami no tiesību viedokļa pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja tai šajā jautājumā vēl pastāv šaubas, it īpaši saistībā ar prasību par tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru uzlikts naudas sods.
Šajā pēdējā gadījumā ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcija, kas tostarp izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punkta un ir daļa no pamattiesībām, kuras saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas turklāt ir apstiprināta LES 6. panta 2. punktā, ir atzītas par vispārējiem Kopienas tiesību principiem. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu un par tiem paredzēto sodu raksturu un bardzību, nevainīguma prezumpcija ir piemērojama tostarp attiecībā uz tām uzņēmumiem piemērojamām procedūrām par konkurences normu pārkāpumiem, kuru rezultātā var tikt uzlikti naudas sodi vai periodiski kavējuma naudas maksājumi.
Tādējādi Komisijai ir jāsniedz pietiekami precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai pierādītu pārkāpuma esamību. Tomēr ir jāuzsver, ka katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam par katru pārkāpuma aspektu nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem. Ir pietiekami, ja pierādījumu kopums, uz ko atsaucas iestāde, aplūkots kopumā un kura atsevišķie elementi var savstarpēji pastiprināt viens otru, atbilst šiem kritērijiem.
(sal. ar 474.–477. un 839. punktu)
21. Aizstājot paziņojumos, kas sniegti patentu birojiem nolūkā saņemt papildu aizsardzības sertifikātus, tehnisko atļauju zāļu tirdzniecībai datumus vairākās dalībvalstīs ar datumiem, kas atbilst zāļu cenu publicēšanai šajās valstīs, dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums nevar saprātīgi neņemt vērā, ka, aktīvi neatklājot savu šajā jomā piemērojamo tiesību aktu interpretāciju, kas pamatoja paziņoto datumu izvēli, šie paziņojumi var maldināt patentu birojus. Tādējādi, tā kā Komisijai nav jāpierāda šī uzņēmuma ļaunticība vai apstiprinošs krāpniecisks nodoms, ir pietiekami konstatēt, ka tāda rīcība, kurai raksturīgs acīmredzams pārskatāmības trūkums, ir pretrunā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašajai atbildībai par to, lai ar savu rīcību nekaitētu efektīvai un neizkropļotai konkurencei kopējā tirgū.
(sal. ar 491. un 493. punktu)
22. Farmācijas uzņēmums, kas vairāku gadu laikā īsteno konstantu un lineāru rīcību, kurai raksturīga maldinošu paziņojumu sniegšana vairāku dalībvalstu patentu birojiem nolūkā panākt papildu aizsardzības sertifikātu izsniegšanu, uz kuriem tam vai nu nebija tiesību vai arī bija tiesības uz īsāku laiku, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Šādi maldinoši paziņojumi veido praksi, kas ir balstīta vienīgi uz pasākumiem, kuri neietilpst uz sniegumu balstītas konkurences jomā. Šāda rīcība, iegūstot papildu aizsardzības sertifikātus veidā, kas pārkāpj attiecībā uz tiem izveidoto tiesisko regulējumu, ir vērsta tikai un vienīgi, lai netaisnīgi neļautu iekļūt tirgū ģenērisko produktu ražotājiem.
(sal. ar 598., 608. un 609. punktu)
23. Lai ģenērisko zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikums tiktu izskatīts Direktīvas 65/65 attiecībā uz zālēm 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) daļas paredzētās saīsinātās procedūras ietvaros, šī pieteikuma iesniegšanas dienā konkrētajā dalībvalstī joprojām ir jābūt spēkā atsauces zāļu tirdzniecības atļaujai. Saīsinātā procedūra vairs nav pieejama pēc atsauces zāļu tirdzniecības atļaujas atsaukšanas.
Farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu, kurus uzņēmums veic, lai iegūtu oriģinālo tirdzniecības atļauju, dati ir investīciju, ko tas veic, lai varētu uzsākt medikamenta tirdzniecību, rezultāts. Šādas investīcijas ir raksturīgas uz sniegumu balstītas konkurences praksei, no kuras labumu gūst patērētāji.
Ar Direktīvu 65/65, nosakot ekskluzivitātes periodu šo datu izmantošanai par labu to īpašniekam, ir tikušas atzītas šādu investīciju aizsardzības intereses. Tomēr pēc šī ekskluzivitātes perioda beigām Direktīvas 65/65 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) daļā vairs nav atzītas oriģinālo zāļu īpašnieka ekskluzīvās tiesības izmanot zāļu pieteikumam pievienotajos materiālos ietverto farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu rezultātus, un būtiski līdzīgo zāļu ražotājiem ir atļauts izmanot šo datu esamību, lai panāktu tirdzniecības atļaujas piešķiršanu saīsinātas procedūras ietvaros.
Šādos apstākļos pēc ekskluzivitātes perioda beigām rīcība, ar kuru mēģina nepieļaut ģenērisko produktu ražotājiem īstenot viņu tiesības gūt labumu no farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu, kas veikti saistībā ar oriģinālā produkta laišanu tirdzniecībā, rezultātiem, nav nekādi pamatota ar leģitīmu investīciju aizsardzību uz sniegumu balstītas konkurences ietvaros tāpēc, ka uzņēmumam saskaņā ar Direktīvu 65/65 vairs nav ekskluzīvu tiesību izmantot šo farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu rezultātus.
Uzņēmuma veiktā tirdzniecības atļauju atsaukšana ir vērsta vienīgi, lai liktu šķēršļus tam, ka būtiski līdzīgo zāļu tirdzniecības atļauju pieprasītāji varētu izmantot paredzēto saīsināto procedūru un tādējādi apgrūtinātu vai aizkavētu ģenērisko produktu tirdzniecības uzsākšanu. Tāpat atkarībā no kompetento iestāžu attieksmes pret produkta tirdzniecības atļaujas atsaukšanu ar sabiedrības veselības aizsardzības interesēm nesaistītu iemeslu dēļ tāda atsaukšana var neļaut veikt paralēlo importu.
Apstāklis, ka uzņēmumam bija tiesības lūgt zāļu, kuras tas ražo, tirdzniecības atļauju atsaukšanu, nekādi nevar pasargāt šo rīcību no EKL 82. pantā noteiktā aizlieguma.
Apstāklis, ka normatīvajā regulējumā ir piedāvāta alternatīva iespēja tirdzniecības atļaujas iegūšanai, nemazina dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības ļaunprātīgo raksturu, kuras, objektīvi izvērtētas, vienīgais mērķis ir padarīt nepieejamu likumdevēja Direktīvas 65/65 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) daļā paredzēto saīsināto procedūru un līdz ar to neielaist ģenērisko zāļu ražotājus tirgū, cik vien ilgi iespējams, un palielināt viņu izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārvarētu šķēršļus tirdzniecības uzsākšanai.
Visbeidzot, apstāklis, ka nav precīzi novērtēts konkurentiem radītās aizkavēšanās ilgums iekļūšanai tirgū, neietekmē secinājumu, saskaņā ar kuru konkrētā rīcība var ierobežot konkurenci, jo ir pierādīts, ka šīs [atļauju] atsaukšanas rezultātā tika padarīta nepieejama paredzētā saīsinātā procedūra.
(sal. ar 669., 670., 674.–677., 812., 829. un 831. punktu)
24. Lai gan dominējošā stāvokļa esamība neliedz šādā stāvoklī esošam uzņēmumam tiesības aizsargāt savas komerciālās intereses, ja tās tiek apdraudētas, tas, nepastāvot attaisnojumam saistībā ar uzņēmuma, kas konkurē, balstoties uz sniegumu, leģitīmu interešu aizsardzību vai objektīvam attaisnojumam, nedrīkst izmantot tiesisko regulējumu tādējādi, lai kavētu vai padarītu sarežģītāku konkurentu ienākšanu tirgū.
Attiecībā uz rīcību, ko veido normatīvajā regulējumā paredzēto procedūru izmantošana, kas nav nekādi saistīta ar konkurenci, kas balstīta uz sniegumu, pierādījums par to, ka, ņemot vērā šīs rīcības ekonomisko un normatīvā regulējuma kontekstu, tā var ierobežot konkurenci, ir pietiekams, lai šo rīcību kvalificētu kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
(sal. ar 672., 817., 824. un 845. punktu)
25. Ļaunprātīgas rīcības prettiesiskumam EKL 82. panta ietvaros nav nekādas saistības ar tās atbilstību vai neatbilstību citām tiesību normām. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vairumā gadījumu veido pilnīgi likumīga rīcība citu tiesību nozaru, nevis konkurences tiesību, ietvaros.
(sal. ar 677. punktu)
26. Judikatūra par “būtiskām iekārtām” principā attiecas uz apstākļiem, kuros dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piegādes atteikums, it īpaši izmantojot īpašuma tiesības, var veidot dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā judikatūrā tādējādi galvenokārt ir risinātas situācijas, kurās brīva ekskluzīvu tiesību, kuras piešķir investīciju vai izgudrojuma īstenošana, izmantošana var tikt ierobežota nekropļotas konkurences interesēs kopējā tirgū.
Judikatūra par “būtiskām iekārtām” nav piemērojama attiecībā uz dominējošā stāvoklī esošu farmācijas uzņēmumu, kas atsauc zāļu, kuras tas ražo, tirdzniecības atļaujas, lai padarītu nepiemērojamu Direktīvas 65/65 attiecībā uz zālēm 4. panta trešās daļas 8. punkta a) apakšpunkta iii) daļā paredzēto saīsināto procedūru, tādējādi ierobežojot informācijas, kas izriet no farmakoloģiskajām un toksikoloģiskajām pārbaudēm un klīniskajiem pētījumiem, izmantošanu. Šādu rīcību neveido atteikums sniegt piekļuvi lietas materiālos ietvertajiem farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu rezultātiem, jo uzņēmums, atsaucoties uz savām šķietamajām īpašuma tiesībām, katrā ziņā nevar iebilst pret to, ka kompetentās iestādes pamatojas uz konkrētajiem datiem saīsinātajā procedūrā. Turklāt apstākļa, ka saīsinātā procedūra pēc atsauces zāļu tirdzniecības atļaujas atsaukšanas vairs nav piemērojama, iemesls ir nevis rūpes par to, lai garantētu atsauces zāļu ražotājam to iesniegto datu ekskluzivitāti, bet gan par to, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, kas ir Direktīvas 65/65 pamatmērķis.
(sal. ar 679., 682. un 683. punktu)
27. Lai gan Komisijai ir jāņem vērā iespējams objektīvs attaisnojums rīcībai, kas var veidot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr konkrētajam uzņēmumam šis objektīvā attaisnojuma iemesls ir jānorāda administratīvajā procesā un ir jāizvirza ar to saistītie argumenti un pierādījumi. Tas tā it īpaši ir gadījumā, kad konkrētais uzņēmums ir vienīgais, kurš zina šo objektīvo attaisnojumu vai dabiski atrodas labākā situācijā nekā Komisija, lai norādītu uz tā esamību un pierādītu tā nozīmīgumu.
Kopienu tiesību akta tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas iestādei varēja būt pieejama lēmuma pieņemšanas brīdī, un Kopienu tiesā neviens nevar atsaukties uz faktiem, kas nav tikuši norādīti administratīvajā procesā.
(sal. ar 686. un 687. punktu)
28. Pat dominējošā stāvoklī esoša farmācijas uzņēmuma veikta stratēģijas izstrāde, kuras mērķis ir minimizēt sava pārdošanas apjoma kritumu un ar kuru ir iespējams pretoties ģenērisko produktu konkurencei, ir tiesiska un atspoguļo normālu konkurences norisi, ar nosacījumu, ka plānotā rīcība nav pretēja uz sniegumu balstītai konkurencei, no kuras labumu gūst patērētāji.
Tomēr tas, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam nav pienākums aizsargāt konkurējošo sabiedrību intereses, nepadara par saderīgām ar EKL 82. pantu darbības, kas īstenotas ar vienīgo mērķi izslēgt konkurentus. Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma griba vien aizstāvēt savas saimnieciskās intereses un aizsargāties pret ģenērisko produktu un paralēlā importa konkurenci neattaisno uz sniegumu balstītai konkurencei pretējas darbības.
(sal. ar 804. un 816. punktu)
29. Kopienas konkurences tiesībās ir atzīts, ka dažādas sabiedrības, kas pieder vienai grupai, veido ekonomisku vienību un tātad uzņēmumu, ja šīs sabiedrības autonomā veidā nenosaka savu rīcību tirgū.
Lai konkrētu rīcību varētu kvalificēt kā pārkāpumu EKL 82. panta nozīmē, nav nepieciešams, lai tā būtu īstenota saskaņā ar grupas vadības institūciju izstrādātu stratēģiju.
Arī rīcība, ko īsteno viena sabiedrība, kas ir daļa no grupu veidojošās ekonomiskās vienības, var pārkāpt EKL 82. pantu.
Turklāt gadījumā, kad meitassabiedrības pilnībā pieder mātessabiedrībai, nav jāpārbauda, vai mātessabiedrība varēja izšķirošā veidā ietekmēt savas meitassabiedrības politiku, jo šī meitassabiedrība noteikti ievēro politiku, kuru izstrādājušas tās pašas pārvaldes institūcijas, kuras nosaka mātessabiedrības politiku.
(sal. ar 818.–820. punktu)
30. Gadījumā, kad prasītājs ar prasības pieteikumā un replikas rakstā norādīto argumentu kopumu lūdz Vispārējo tiesu samazināt naudas soda, kuru Komisija tam piemērojusi par konkurences tiesību normu pārkāpumu, apmēru, tomēr savos prasījumos formāli nelūdzot samazināt šo apmēru, tas, ka šāds prasījums nav formulēts, nav šķērslis, lai Vispārējā tiesa īstenotu savu neierobežoto kompetenci attiecībā uz naudas sodiem. Pat ja nav formālu prasījumu, tā drīkst samazināt pārmērīgu naudas sodu tādēļ, ka šāds iznākums nepārsniegtu prasījuma robežas, bet, gluži pretēji, – tas nozīmētu, ka prasība ir tikusi daļēji apmierināta.
(sal. ar 884. punktu)
31. Vienota un turpināta pārkāpuma jēdziens attiecas uz darbību kopumu, kas ietilpst kopējā plānā to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgus iekšienē. Lai dažādas darbības kvalificētu kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tās savstarpēji papildina viena otru tādējādi, ka katra no tām ir vērsta, lai saskartos ar vienu vai vairākām normālas konkurences darbības sekām, un, savstarpēji mijiedarbojoties, veicina šī vispārējā plāna ietvaros paredzēto mērķu īstenošanu. Šajā ziņā ir jāņem vērā ikviens apstāklis, kas var apstiprināt vai atspēkot minēto saikni, kā, piemēram, piemērošanas laika posms, saturs (tostarp izmantotās metodes) un, korelatīvi, dažādo attiecīgo darbību mērķis.
Ir uzskatāma par vienotu un turpinātu pārkāpumu farmācijas uzņēmuma konstanta darbība laikā, ar kuru tiek īstenota tā centrālo orgānu izstrādātā stratēģija un kurai raksturīga maldinošu paziņojumu sniegšana vairāku valstu patentu birojiem, lai panāktu papildu aizsardzības sertifikātu izdošanu, uz kuriem tam nav tiesību vai uz kuriem tam ir tiesības uz īsāku laika posmu.
(sal. ar 892. un 893. punktu)
32. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko veido uzņēmuma tīša maldinošu paziņojumu sniegšana nolūkā iegūt ekskluzīvas tiesības, uz kurām tam nav tiesību vai uz kurām tam ir tiesības uz īsāku laika posmu, ar mērķi neielaist konkurentus tirgū, ir acīmredzami smags pārkāpums. Šo konstatējumu nevar atspēkot ar apstākli, ka šis pārkāpums ir pavisam jauns, ņemot vērā, ka šādu darbību raksturs ir acīmredzami pretrunā godīgai konkurencei. Turklāt fakts, ka rīcība, kurai raksturīgas tādas pašas iezīmes, vēl nav tikusi izvērtēta agrākos Komisijas lēmumos, neatbrīvo uzņēmumu no atbildības.
Tāpat smags pārkāpums ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kuras ietvaros farmācijas uzņēmums atsauc zāļu, kuras tas ražo, tirdzniecības atļaujas ar mērķi radīt šķēršļus ģenērisko produktu tirdzniecības uzsākšanai vairākās valstīs un paralēlajam importam citās valstīs, tādējādi sadalot kopējo tirgu.
(sal. ar 901. punktu)
33. Naudas soda par Kopienas konkurences tiesību normu pārkāpumu apmēra noteikšanā elementiem saistībā ar rīcības mērķi var būt lielāka nozīme, nosakot naudas soda apmēru, nekā elementiem saistībā ar tās sekām.
(sal. ar 902. un 911. punktu)