Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. janvārī iesniedza Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs/DPAS Limited

(lieta C-5/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs

Atbildētāja apelācijas instancē: DPAS Limited

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā Padomes Direktīvas 2006/112/EK 1 (Galvenā PVN direktīva) 135. panta 1. punkta d) apakšpunktu un šīs tiesību normas interpretāciju, ko Tiesa veikusi spriedumos lietās AXA, Bookit II un NEC, Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) lūdz Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:

Vai tāds pakalpojums, kāds šajā lietā ir nodokļu maksātāja sniegtais pakalpojums, kura ietvaros atbilstoši tiešā debeta pilnvarojumam tiek dots rīkojums no pacienta bankas konta, izmantojot tiešā debeta maksājumu, noņemt naudas summu, ko nodokļa maksātājs pēc savas atlīdzības ieturēšanas nodod pacienta zobārstam un apdrošinātājam, ir pārskaitījumu vai maksājumu pakalpojums, kas ir atbrīvots no nodokļa Galvenās PVN direktīvas 135. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?

Konkrēti, vai no spriedumiem lietās Bookit II un NEC izriet secinājums, ka 135. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN nav piemērojams tādam pakalpojumam, kāds šajā lietā ir nodokļu maksātāja sniegtais pakalpojums, kas neietver to, ka pats nodokļu maksātājs debitē vai kreditē savā pārziņā esošus kontus, taču kas notikuša līdzekļu pārskaitījuma gadījumā ir būtisks šim pārskaitījumam? Vai arī no sprieduma lietā AXA izriet pretējs secinājums?

Kādi atbilstošie principi ir jāpiemēro, nosakot to, vai tāds pakalpojums, kāds šajā lietā ir nodokļu maksātāja sniegtais pakalpojums, ietilpst vai neietilpst 135. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā jēdziena “parādu piedziņa” tvērumā? Konkrēti, ja šāds pakalpojums (kā Tiesa spriedumā lietā AXA ir lēmusi attiecībā uz tādu pašu vai ļoti līdzīgu pakalpojumu) būtu uzskatāms par parādu piedziņu, kad tas tiek sniegts personai, kurai ir jāsaņem maksājums (proti, zobārstiem šajā lietā un lietā AXA), vai šis pakalpojums ir uzskatāms par parādu piedziņu arī gadījumā, ja šāds pakalpojums tiek sniegts personai, no kuras ir jāsaņem maksājums (proti, pacientiem šajā lietā)?

____________

1 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).