Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. janvārī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Bosphorus Queen Shipping Ltd Corp./Rajavartiolaitos

(lieta C-15/17)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bosphorus Queen Shipping Ltd Corp.

Atbildētāja: Rajavartiolaitos

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai formulējums “piekraste vai ar to saistītas intereses” Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā vai attiecīgi formulējums “piekraste vai saistīts interešu objekts” Direktīvas 2005/35/EK 1 7. panta 2. punktā ir jāinterpretē, ņemot vērā 1969. gada Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā II panta 4. punktā definēto “piekrasti vai saistītās intereses”?

2)    Saskaņā ar pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētās 1969. gada konvencijas II panta 4. punkta c) apakšpunktā sniegto definīciju “saistītās intereses” tostarp nozīmē iesaistītā rajona piekrastes iedzīvotāju veselību un labklājību, tai skaitā jūras dzīvo resursu un dzīvās dabas saglabāšanu. Vai šis noteikums attiecas arī uz dzīvo resursu un dzīvās dabas saglabāšanu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, vai arī šī konvencijas norma attiecas tikai uz piekrastes rajona interešu saglabāšanu?

3)    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, kā ir jāsaprot formulējums “piekraste vai ar to saistītas intereses” Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā vai attiecīgi formulējums “piekraste vai saistīts interešu objekts” Direktīvas 2005/35/EK 7. panta 2. punktā?

4)    Ko nozīmē formulējums “teritoriālo ūdeņu vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas resursi” Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punkta un Direktīvas 2005/35/EK 7. panta 2. punkta izpratnē? Vai ar dzīvajiem resursiem ir jāsaprot tikai nozvejojamās sugas, vai arī te ietilpst arī sugas, kuras asociējas ar nozvejojamām vai no tām atkarīgām sugām Jūras tiesību konvencijas 61. panta 4. punkta izpratnē, piemēram, augu un dzīvnieku sugas, kas ir nozvejojamo sugu barība?

5)    Kā ir jānosaka Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā un Direktīvas 2005/35/EK 7. panta 2. punktā minētie “smaga kaitējuma draudi”? Vai šie draudi ir jānosaka, ņemot vērā abstrakta vai konkrēta apdraudējuma jēdzienu vai citādi?

6)    Vai, novērtējot Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā un Direktīvas 2005/35/EK 7. panta 2. punktā paredzētos piekrastes valsts kompetences nosacījumus, ir jāpieņem, ka izraisītais smagais kaitējums vai tā draudi ir smagākas sekas nekā izraisītā būtiska jūras vides piesārņošana vai tās draudi [Jūras tiesību konvencijas] 220. panta 5. punkta izpratnē? Kā ir definējama būtiska jūras vides piesārņošana un kā tā ir jāņem vērā, novērtējot izraisīto smagu kaitējumu vai tā draudus?

7)    Kādi apstākļi ir jāņem vērā, novērtējot izraisītā kaitējuma vai tā draudu smagumu? Vai novērtējot ir jāņem vērā, piemēram, negatīvās ietekmes, kas izpaužas kā kaitējums, ilgums un ģeogrāfiskā izplatība? Ja atbilde ir apstiprinoša, kā ir jānovērtē kaitējuma ilgums un apjoms?

8)    Direktīva 2005/35/EK ir minimālo prasību direktīva un neliedz dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām (2. pants [1. panta 2. punkts]). Vai iespēja piemērot stingrākus noteikumus attiecas uz direktīvas 7. panta 2. punktu, kur ir noteikta piekrastes valsts kompetence saukt pie atbildības caurbraucošu kuģi?

9)    Vai, interpretējot Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punktā un Direktīvas [2005/35/EK] 7. panta 2. punktā paredzētos piekrastes valsts kompetences nosacījumus, var būt nozīme īpašajiem ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, kā arī Baltijas jūras reģiona jutīgumam?

10)    Vai ar “skaidriem objektīviem pierādījumiem” Jūras tiesību konvencijas 220. panta 6. punkta un Direktīvas 2005/35/EK 7. panta 2. punkta izpratnē līdztekus pierādījumiem, ka kuģis ir izdarījis pārkāpumus, uz ko attiecas minētās normas, ir jāsaprot arī noplūdes seku pierādījumi? Kādi pierādījumi ir jāpieprasa tam, ka ir izraisīti smaga kaitējuma draudi piekrastei vai ar to saistītām interesēm, vai teritoriālo ūdeņu vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas resursiem, piemēram, putnu populācijām un zivju krājumiem, kā arī reģiona jūras videi? Vai skaidru objektīvu pierādījumu prasība nozīmē, ka, piemēram, noplūdušās naftas negatīvās ietekmes uz jūras vidi novērtējumam vienmēr ir jāpamatojas uz konkrētām pārbaudēm un pētījumiem par notikušās naftas noplūdes ietekmi?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (OV 2005, L 255, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/123/EK (OV 2009, L 280, 52. lpp.).