Language of document :

Prasība, kas celta 2016. gada 16. septembrī – Digital Rights Ireland/Komisija

(lieta T-670/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Digital Rights Ireland Ltd (Bennettsbridge, Īrija) (pārstāvis – E. McGarr, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu;

atzīt, ka Komisijas 2016. gada 12. jūlija Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/1250 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl tā uzskata, ka ASV tiek veikta atbilstoša līmeņa personas datu aizsardzība, kas atbilst Direktīvai 95/46/EK 1 ;

atzīt apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu un piespriest atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neatbilst Direktīvas 95/46 25. panta 6. punktam, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 47. panta gaismā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neatbilst Direktīvas 95/46 25. panta 6. punktam, lasot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 47. panta un Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-362/14 Schrems gaismā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma I un III–VII pielikumā ietvertie “privātuma principi” un/vai (ASV) oficiālie “apgalvojumi un saistības” nav uzskatāmi par “starptautiskajām saistībām” Direktīvas 95/46 25. panta 6. punkta izpratnē.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka 2008. gada Grozījumu akts 1978. gada Ārvalstu izlūkošanas novērošanas aktā (turpmāk tekstā – “2008. gada ĀINA grozījumu akts”) ir uzskatāms par tiesisko regulējumu, kas ļauj valsts iestādēm vispārinātā veidā piekļūt elektronisko sakaru saturam un attiecīgi neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka 2008. gada ĀINA grozījumu akts ir uzskatāms par tiesisko regulējumu, kas ļauj valsts iestādēm vispārinātā veidā slepeni piekļūt elektronisko sakaru saturam un attiecīgi neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, pienācīgi netransponējot Direktīvas 95/46 tiesību normas (it īpaši 28. panta 3. punktu), apstrīdētajā lēmumā acīmredzami netiek pienācīgi nodrošināta Eiropas Savienības pilsoņu tiesību aizsardzība saskaņā ar ES tiesībām gadījumā, kad viņu dati tiek nodoti Amerikas Savienotajām Valstīm.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam un 52. panta 1. punktam.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka, ciktāl apstrīdētajā lēmumā tiek atļauta, vai, alternatīvā gadījumā, netiek vai netika nodrošināta aizsardzība pret to, ka ārvalstu tiesībaizsardzības iestādes var vispārēji piekļūt elektroniskajiem sakariem, tas nav spēkā, jo ar to tiek pārkāptas tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību, vārda brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kas ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un vispārējos ES tiesību principos.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka, ciktāl apstrīdētajā lēmumā tiek atļauta, vai, alternatīvā gadījumā, netiek vai netika nodrošināta aizsardzība pret to, ka ārvalstu tiesībaizsardzības iestādes var vispārēji piekļūt elektroniskajiem sakariem, un netiek nodrošināta atbilstoša tiesiskā aizsardzība ES pilsoņiem, kuru personas datiem var tādējādi piekļūt, ar to indivīdiem tiek liegtas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un tiesības uz labu pārvaldību, kas ir pretrunā Pamattiesību hartai un vispārējiem ES tiesību principiem.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka, pilnībā netransponējot Direktīvā 95/46 (īpaši tās 14. un 15. pantā) iekļautās tiesības, apstrīdētajā lēmumā acīmredzami netiek pienācīgi nodrošināta Eiropas Savienības pilsoņu tiesību aizsardzība saskaņā ar ES tiesībām gadījumā, kad viņu dati tiek nodoti Amerikas Savienotajām Valstīm.

____________

1      Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.).