Apvienotās lietas C‑22/13, no C‑61/13 līdz C‑63/13 un C‑418/13

Raffaella Mascolo u.c.

pret

Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca

un

Comune di Napoli

(Tribunale di Napoli un Corte costituzionale lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi – Izglītība – Publiskais sektors – Vakanto un pieejamo amata vietu aizstāšana, līdz tiek pabeigtas konkursu procedūras – 5. klauzulas 1. punkts – Pasākumi, lai novērstu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Jēdziens “objektīvi iemesli”, kas attaisno šādu līgumu slēgšanu – Sankcijas – Pārkvalifikācijas aizliegums darba attiecībās uz nenoteiktu laiku – Tiesību uz zaudējumu atlīdzību neesamība

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 26. novembra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Valsts tiesas kompetencē esošs jautājumu nepieciešamības izvērtējums – Vispārīgi vai hipotētiski jautājumi – Nepieņemamība

(LESD 267. pants)

2.        Sociālā politika – “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērošanas joma – Darbinieki, kas pieņemti darbā par skolotājiem vai administratīviem darbiniekiem, lai valsts skolās veiktu aizvietošanu uz gadu – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzula, 3. klauzulas 1. punkts un 5. klauzula)

3.        Sociālā politika – “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, līdz tiek pabeigtas konkursa procedūras štata mācībspēku pieņemšanai darbā valsts skolās, ir atļauts atjaunot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizpildītu vakantās un pieejamās amata vietas – Precīza termiņa neesamība šo konkursa procedūru pabeigšanai – Iespējas minētajam personālam saņemt zaudējumu, kas, iespējams, radušies, veicot šādu atjaunošanu, atlīdzību neesamība – Nepieļaujamība – Dalībvalstu pienākums paredzēt pasākumus, lai sodītu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47.–50. punktu)

2.        No paša Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 2. klauzulas 1. punkta formulējuma izriet, ka tā piemērošanas joma ir uztverama plašā nozīmē, jo tas vispārīgā veidā attiecas uz “noteikta laika darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar spēkā esošiem likumiem [tiesību aktiem], kolektīvajiem līgumiem [koplīgumiem] vai praksi katrā dalībvalstī”. Turklāt pamatnolīguma 3. klauzulas 1. punktā aprakstītā jēdziena “noteikta laika darba ņēmējs” definīcija pamatnolīguma izpratnē aptver visus darbiniekus, nenošķirot viņus atkarībā no tā, vai darba devējs, ar kuru viņi ir saistīti, ir publisko vai privāto tiesību subjekts, un kāda ir viņu līguma kvalifikācija valsts tiesībās.

Tādējādi pamatnolīgumu piemēro visiem darbiniekiem, kuri sniedz pakalpojumus par atlīdzību atbilstoši uz noteiktu laiku nodibinātām darba attiecībām, kas tos saista ar darba devēju, ciktāl tos saista darba līgums valsts tiesību izpratnē, ievērojot tikai pamatnolīguma 2. klauzulas 2. punktā piešķirto dalībvalstu rīcības brīvību tā piemērošanā attiecībā uz noteiktām darba līgumu vai attiecību kategorijām, kā arī neattiecināšanu uz pagaidu darbiniekiem atbilstoši pamatnolīguma preambulas ceturtajai daļai.

No tā izriet, ka no pamatnolīguma piemērošanas jomas nav izslēgta neviena īpaša nozare un attiecīgi tas ir piemērojams personālam, kas ir pieņemts darbā izglītības nozarē. Šo secinājumu apstiprina pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktā minētais, no kā izriet, ka atbilstoši pamatnolīguma preambulas trešajai daļai, kā arī vispārīgo apsvērumu 8. un 10. punktam minētā pamatnolīguma ieviešanas kontekstā dalībvalstīm ir iespēja – ciktāl tas ir objektīvi attaisnojams – ņemt vērā attiecīgo darbības sektoru un/vai darbinieku kategoriju īpašās vajadzības.

No tā izriet, ka darbiniekiem, kas pieņemti darbā par skolotājiem vai administratīviem darbiniekiem, lai valsts skolās veiktu aizvietošanu uz gadu, atbilstoši darba līgumiem valsts tiesību izpratnē, par kuriem netiek apstrīdēts, ka tie nav daļa no darba tiesiskajām attiecībām, kas varētu tikt izslēgtas no pamatnolīguma piemērošanas jomas, ir piemērojami šī pamatnolīguma noteikumi, īpaši tā 5. klauzula.

(sal. ar 67.–71. punktu)

3.        Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, līdz tiek pabeigtas konkursa procedūras štata mācībspēku pieņemšanai darbā valsts skolās, ir ļauts atjaunot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizpildītu vakantās un pieejamās skolotāju, kā arī administratīvā, tehniskā un atbalsta personāla amata vietas, nenorādot precīzu termiņu konkursu pabeigšanai un izslēdzot jebkādu iespēju šiem skolotājiem un minētajam personālam saņemt zaudējumu, kas, iespējams, radušies, veicot šādu atjaunošanu, atlīdzību. Faktiski šķiet, ka šāds tiesiskais regulējums, kas gan ir jāpārbauda iesniedzējtiesām, pirmkārt, neļauj atvasināt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, lai pārbaudītu, vai tiešām šādu līgumu atjaunošana atbilst patiesai vajadzībai un ir piemērota un vajadzīga attiecīgā mērķa sasniegšanai, un, otrkārt, neparedz nekādus pasākumus, kas novērstu un sodītu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir pieļauta uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu atjaunošana, pirmkārt, valsts skolu personāla aizvietošanai, kamēr tiek pabeigtas konkursu procedūras štata mācībspēku pieņemšanai, kā arī, otrkārt, minēto skolu personāla aizstāšanai, kuri īslaicīgi nav spējīgi pildīt savus darba pienākumus, pati par sevi nav pretrunā pamatnolīgumam. Faktiski darbinieka pagaidu aizvietošana, lai būtībā apmierinātu darba devēja pagaidu vajadzību personāla jomā, principā var būt “objektīvs iemesls” šī pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Šajā ziņā vispirms administrācijā, kurā ir liels darbinieku skaits, piemēram, izglītības nozarē, ir nenovēršami, ka īslaicīga aizvietošana ir bieži vajadzīga, it īpaši darbinieku, kuri izmanto vai nu slimības, grūtniecības un dzemdību, bērna kopšanas, vai arī citu atvaļinājumu, nepieejamības dēļ.

Turklāt izglītība atbilst dalībvalsts garantētajām pamattiesībām, saskaņā ar kurām šai valstij ir noteikts pienākums organizēt skolas apmācības tā, lai tiktu nodrošināta nepārtraukta atbilstība starp skolotāju un skolēnu skaitu. Nevar noliegt, ka šī atbilstība ir atkarīga no daudziem faktoriem, daži no tiem zināmā mērā var būt grūti pārbaudāmi vai paredzami, piemēram, īpaši ārējās un iekšējās migrācijas plūsmas vai skolēnu izvēlētie mācību virzieni.

Visbeidzot, ja dalībvalsts tās pārvaldībā esošās skolās pieejamību pastāvīgām darba vietām nodrošina tikai personālam, kas ir izturējis konkursu, pieņemot darbiniekus pastāvīgā amatā, ņemot vērā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunktu, var arī tikt objektīvi pamatots, ka, gaidot, līdz šie konkursi tiks pabeigti, brīvās amatu vietas tiks aizpildītas, izmantojot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus.

Tomēr, ja valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauts atjaunot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizstātu darbiniekus, kamēr tiek pabeigtas konkursa procedūras, var tikt attaisnots ar objektīvu iemeslu, šī iemesla konkrētai piemērošanai, ņemot vērā attiecīgās darbības īpatnības un tās izpildes apstākļus, ir jāatbilst pamatnolīguma prasībām. Piemērojot minēto tiesisko regulējumu, kompetentajām iestādēm tātad ir jāspēj atvasināt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, lai pārbaudītu, vai tiešām šādu līgumu atjaunošana atbilst patiesai vajadzībai un ir piemērota un vajadzīga attiecīgā mērķa sasniegšanai.

Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta ievērošana tādējādi pieprasa, lai tiktu konkrēti pārbaudīts, ka secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību atjaunošanas mērķis ir risināt pagaidu vajadzības un ka valsts tiesību norma faktiski netiek izmantota, lai apmierinātu pastāvīgu un ilgstošu darba devēja vajadzību pēc personāla. Šim nolūkam katrā atsevišķajā gadījumā ir jāpārbauda visi attiecīgie apstākļi, it īpaši ņemot vērā minēto secīgo līgumu, kas ir noslēgti ar vienu un to pašu personu vai viena un tā paša darba izpildei, skaitu, lai nepieļautu, ka darba devēji ļaunprātīgi izmanto darba līgumus vai darba attiecības uz noteiktu laiku pat tad, ja tie acīmredzami ir noslēgti, lai risinātu vajadzību pēc aizvietojošā personāla.

Tādējādi tikai ar to, ka aplūkotais valsts tiesiskais regulējums var tikt attaisnots ar “objektīvu iemeslu” pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, nepietiek, lai to atzītu par tam atbilstošu, ja šķiet, ka šī tiesiskā regulējuma konkrēta piemērojamība šādos apstākļos rada secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Šajā ziņā termiņš skolotāju apstiprināšanai amatā šajā valsts sistēmā ir gan mainīgs, gan nenoteikts. Pirmkārt, nav noteikts nekāds precīzs termiņš konkursa procedūru organizēšanai. Otrkārt, apstiprināšana amatā, pamatojoties uz skolotāju pakāpšanos piemērotības sarakstā, kas ir atkarīga no uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vispārējā ilguma, kā arī no amata vietām, kas starplaikā ir atbrīvojušās, ir atkarīga no nejaušiem un neparedzamiem apstākļiem. No tā izriet, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, līdz tiek pabeigtas konkursa procedūras, ir ļauts atjaunot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizstātu personālu, lai arī formāli ierobežo uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu, lai veiktu aizstāšanu uz gadu vakantās un brīvās amata vietās tikai īslaicīgi, un aizstāšana izbeidzas tad, kad ir pabeigtas konkursa procedūras, neļauj nodrošināt, ka šī objektīvā iemesla konkrēta piemērošana atbilst pamatnolīguma prasībām.

Turklāt budžetāri apsvērumi paši par sevi neveido sociālās politikas mērķi, un tādējādi tie nevar attaisnot to, ka nepastāv nekādi pasākumi secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai.

Attiecībā uz pasākumiem nolūkā sodīt secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jāpiebilst, ka, pat, ja, protams, dalībvalstij ir tiesības, īstenojot pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktu, ņemt vērā tādas īpašas nozares kā izglītība vajadzības, šīs tiesības nav jāsaprot tādējādi, ka tās dalībvalstij ļauj neievērot pienākumu paredzēt piemērotu pasākumu, lai atbilstoši sankcionētu minēto līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

(sal. ar 91., 92., 94., 96., 99., 101., 102., 104.–108., 110., 114., 118. un 120. punktu un rezolutīvo daļu)