Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2016. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-34/15 Wolf Oil Corp./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2016. gada 4. augustā iesniedza Wolf Oil Corp.
(lieta C-437/16 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Wolf Oil Corp. (pārstāvji – P. Maeyaert, J. Muyldermans, advokāti)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-34/15;
piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, segt savus, kā arī atlīdzināt Wolf Oil tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja (Wolf Oil) lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-34/15 (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Wolf Oil celto prasību par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (turpmāk tekstā – “EUIPO”) Apelācijas piektās padomes 2014. gada 31. oktobra lēmumu lietā R 1596/2013-5. Apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem.
Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu Wolf Oil apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums neesot pietiekami pamatots un tajā esot sagrozīti pierādījumi, jo tas neietver atbildi uz vairākiem argumentiem un pretrunām, uz ko Wolf Oil norādījusi saistībā ar pamatu par to, ka EUIPO esot nepareizi izvērtējis sajaukšanas iespēju Regulas (EK) par Eiropas Savienības preču zīmi 1 (redakcijā, kas nesen grozīta ar Regulu 2015/2424 2 ; turpmāk tekstā – “Regula par Eiropas Savienības preču zīmi”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Ar savu otro apelācijas sūdzības pamatu Wolf apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo esot nepareizi piemēroti principi attiecībā uz sajaukšanas iespēju. Šis pamats ir sadalīts trīs daļās. Ar otrā pamata pirmajām divām daļām tiek apgalvota Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūrā nostiprināta principa, saskaņā ar kuru konceptuālas atšķirības starp divām preču zīmēm zināmā mērā var atsvērt starp tām esošo vizuālo un fonētisko līdzību, nepareiza interpretācija. Ar otrā pamata trešo daļu pārsūdzētais spriedums tiek apstrīdēts, ciktāl sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā nav ņemta vērā preču zīmju faktiskā izmantošana tirgū.
____________1 Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas precu zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regula (ES) 2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 341, 21. lpp.).