TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2010. gada 22. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Orhūsas konvencija – Direktīva 2003/4/EK – Vides informācijas pieejamība sabiedrībai – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Regula (EK) Nr. 2216/2004 – Standartizēta un droša reģistru sistēma – Piekļuve informācijai par darījumiem ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām – Atteikums izpaust informāciju – Centrālais administrators – Valstu reģistru administratori – Reģistros iekļautās informācijas konfidenciālais raksturs – Atkāpes
Lieta C‑524/09
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Tribunal administratif de Paris (Francija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 6. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 12. novembrī, tiesvedībā
Ville de Lyon
pret
Caisse des dépôts et consignations.
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], K. Toadere [C. Toader] (referente) un A. Prehala [A. Prechal],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 7. oktobra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Ville de Lyon [Lionas pilsētas] vārdā – K. Enkels [C. Enckell], avocat,
– Caisse des dépôts et consignations [Depozītu un konsignāciju biroja] vārdā – T. Garanšē [T. Garancher] un L. Deruī [L. Deruy], avocats,
– Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un S. Meness [S. Menez], pārstāvji,
– Austrijas valdības vārdā – E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – O. Beinē [O. Beynet] un E. Vaits [E. White], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2010. gada 14. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā saistībā ar sistēmu, kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un ar ko groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), redakcijā, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Direktīvas 2004/101/EK (OV L 338, 18. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), interpretēt noteikumus, kas reglamentē piekļuvi valsts reģistra administratora rīcībā esošajai informācijai par darījumiem ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, kuri ir paredzēti Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 386, 1. lpp.), skatot to kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 26. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Lionas pilsētu un Caisse des dépôts et consignations [Noguldījumu kasi] (turpmāk tekstā – “CDC”) par šīs iestādes atteikumu izpaust šai pašvaldībai informāciju par noteiktu operatoru 2005. gadā pārdoto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu apjomu.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
3 Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas tiek saukta par “Orhūsas konvenciju”, ir parakstīta 1998. gada 25. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).
4 Šīs konvencijas 4. panta 4. punktā ir noteikts:
“Lūgumu sniegt vides informāciju var noraidīt, ja tās izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt:
[..]
d) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda noslēpuma aizsardzība paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses. Šādos gadījumos ir jāizpauž informācija par emisijām, kurām ir būtiska nozīme saistībā ar vides aizsardzību;
[..]
f) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un ja šādas informācijas konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos;
[..]
Iepriekšminētos atteikuma iemeslus interpretē sašaurināti, ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar lūgtās informācijas izpaušanu, kā arī to, vai lūgtā informācija attiecas uz emisijām vidē.”
Savienības tiesiskais regulējums
Direktīva 2003/4
5 Direktīvas 2003/4 2. panta, kura virsraksts ir “Definīcijas”, 1. punkta a)–c) apakšpunktā ir noteikts:
“Šajā direktīvā:
1) “Vides informācija” ir jebkura informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formā par:
a) vides elementu, piemēram, gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes, ainavu un dabas teritoriju [..] stāvokli [..];
b) tādiem faktoriem kā [..] emisija, izplūde un cita veida novadīšana vidē, kas ietekmē vai var ietekmēt a) apakšpunktā minētos vides elementus;
c) tādiem pasākumiem (arī administratīviem pasākumiem) kā politika, tiesību akti, plāni, programmas, nolīgumi vides jomā un darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt a) un b) apakšpunktā minētos vides elementus un faktorus, kā arī pasākumi vai darbības, kuri paredzēti šo elementu aizsardzībai.”
6 Atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 1. punktam “dalībvalstis nodrošina, lai publiskajām institūcijām, neprasot pamatojumu, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem būtu pienākums sniegt to rīcībā esošo vai tām pieejamo vides informāciju ikvienam informācijas pieprasītājam, kas iesniedzis pieprasījumu”. Turklāt 3. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, “ja pieprasījums ir formulēts pārāk vispārīgi, publiskā institūcija, tiklīdz iespējams un ne vēlāk kā 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā, lūdz informācijas pieprasītāju precizēt pieprasījumu un palīdz viņam to izdarīt, piemēram, sniedzot informāciju par to, kā izmantot 5. punkta c) apakšpunktā minētos publiskos reģistrus. [..]”.
7 Šīs pašas direktīvas 4. panta, kura virsraksts ir “Izņēmumi”, 2. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis var paredzēt, ka vides informācijas pieprasījumu noraida, ja informācijas izpaušana var kaitēt:
[..]
d) komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitātei, ja šādu konfidencialitāti paredz valsts vai Kopienu tiesību akti, lai aizsargātu likumīgas saimnieciskas intereses, tostarp sabiedrības intereses, nodrošinot statistikas datu konfidencialitāti un nodokļu slepenību;
[..]
Panta 1. un 2. punktā minētā atteikuma iemeslus nedrīkst tulkot paplašināti, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības ieguvumu informācijas izpaušanas gadījumā. Katrā konkrētā gadījumā sabiedrības ieguvumu informācijas izpaušanas gadījumā pretstata ieguvumam atteikuma gadījumā. Piemērojot 2. punkta a), d), f), g) un h) apakšpunktu, dalībvalstis nedrīkst paredzēt pieprasījuma atteikumu, ja pieprasītā informācija skar piesārņojuma emisiju vidē.
[..]”
Direktīva 2003/87
8 Atbilstoši Direktīvas 2003/87 1. pantam ar šo direktīvu ir paredzēts izveidot sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Savienībā, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, it īpaši oglekļa dioksīda emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.
9 Līdz ar to šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to pienākumu samazināt emisijas izpildi, kas Eiropas Savienībai pastāv atbilstoši ANO vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotajam Kioto protokolam. Šis protokols Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts ar Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu 2002/358/EK (OV L 130, 1. lpp.).
10 Direktīvas 2003/87 11. pantā ir paredzēts, ka pirmais kvotu sadales un piešķiršanas periods sākas 2005. gada 1. janvārī un turpinās līdz 2007. gada 31. decembrim, un pēc tam ir paredzēti piecu gadu periodi, pirmais no kuriem sākas 2008. gada 1. janvārī.
11 Nosacījumi un procedūra, saskaņā ar kuru kompetentās valsts iestādes, pamatojoties uz valsts sadales plānu, piešķir kvotas iekārtu operatoriem šajos sadales periodos, ir precizēti Direktīvas 2003/87 9.–11. pantā. Turklāt atbilstoši šīs direktīvas 12. panta 3. punktam un 14. panta 3. punktam dalībvalstis nodrošina, pirmkārt, ka vēlākais, līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodod kvotu skaitu, kurš līdzvērtīgs attiecīgās iekārtas kopējam emisijas apjomam iepriekšējā kalendārajā gadā, kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un ka šīs kvotas pēc tam tiek anulētas, un, otrkārt, ka visi iekārtas operatori pēc attiecīgā gada beigām ziņo kompetentajai iestādei par emisiju no iekārtas visa kalendārā gada laikā.
12 Saskaņā ar šīs pašas direktīvas preambulas 13. apsvērumu, “lai nodrošinātu pārredzamību, informācijai par kvotu sadali un emisijas monitoringa rezultātiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai, izņemot ierobežojumus, kas noteikti ar [..] Direktīvu 2003/4 [..]”.
13 Direktīvas 2003/87 17. pantā, kura virsraksts ir “Piekļuve informācijai”, ir noteikts:
“Lēmumus attiecībā uz kvotu sadali, informāciju par projekta aktivitātēm, kurās piedalās dalībvalsts vai kurās tā atļauj piedalīties privātām vai valsts institūcijām, kā arī ziņojumus par emisiju, ko pieprasa sakarā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un kas glabājas kompetentajā iestādē, dara pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.”
14 Direktīvas 2003/87 19. panta 2. punktā ir paredzēts, pirmkārt, ka kvotas var būt jebkurai personai un, otrkārt, ka reģistram ir jābūt pieejamam sabiedrībai, un tajā jābūt atsevišķai uzskaitei par kvotām, kas ir katrai personai, kurai kvotas piešķirtas vai pārskaitītas.
15 Saskaņā ar šīs direktīvas 19. panta 3. punktu, “lai īstenotu šo direktīvu, Komisija pieņem regulu saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru par standartizētas[u] un drošas[u] reģistru sistēmu standartizētas elektroniskas datu bāzes formā, kurā ietverti vispārīgi dati, kas ļauj apzināt kvotu piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu, nodrošināt sabiedrības piekļuvi un attiecīgu konfidencialitāti, un garantēt to, ka nenotiek kvotu pārdalīšana pretrunā saistībām, kas izriet no Kioto protokola. [..]”.
16 Šīs direktīvas 20. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Komisija nozīmē centrālo administratoru, kurš uztur neatkarīgu darījumu žurnālu, kurā uzskaitīta kvotu piešķiršana, pārskaitīšana un anulēšana.
2. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu reģistros, izmantojot neatkarīgo darījumu žurnālu, lai novērstu pārkāpumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu, pārskaitīšanu un anulēšanu.”
Regula Nr. 2216/2004
17 Regulas Nr. 2216/2004 8. pantā, kura virsraksts ir “Reģistru administratori”, ir noteikts:
“1. Katrai dalībvalstij un Komisijai ir jāieceļ reģistra administrators, kas vadītu un uzturētu tās reģistru saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
[..]
3. Dalībvalstīm un Komisijai ir jāpatur maksimālā atbildība un ietekme pār savu reģistru vadību un uzturēšanu.
4. Komisija koordinē šīs regulas prasību ieviešanu caur katras dalībvalsts administratoru un centrālo administratoru.”
18 Regulas Nr. 2216/2004 III nodaļas ar virsrakstu “Reģistru saturs” 1. iedaļā, kuras virsraksts ir “Ziņošana un konfidencialitāte”, iekļautajā 9. pantā ar virsrakstu “Ziņošana” ir noteikts:
“1. Katra reģistra administrators informāciju, kas uzskaitīta XVI pielikumā, dara zināmu tik bieži un tiem saņēmējiem, kā noteikts XVI pielikumā, skaidrā, sakārtotā veidā ar reģistra mājas lapas starpniecību. Reģistra administrators neizpauž reģistrā esošo papildu informāciju.
2. Centrālais administrators informāciju, kas uzskaitīta XVI pielikumā, dara zināmu tik bieži un tiem saņēmējiem, kā noteikts XVI pielikumā, skaidrā, sakārtotā veidā ar Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla mājas lapas starpniecību. Centrālais administrators neizpauž Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā esošo papildu informāciju.
3. Katra mājas lapa atļauj ziņojumu saņēmējiem, minētiem XVI pielikumā, pieprasīt ziņojumus, izmantojot meklēšanas iespējas.
4. Katra reģistra administrators ir atbildīgs par informācijas, kas nākusi no viņa reģistra un ir pieejama caur Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla mājas lapu, precizitāti.
5. Ne Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāls, ne reģistri nedrīkst pieprasīt konta turētājiem iesniegt informāciju par atļauju [kvotu] cenām vai Kioto vienībām.”
19 Šīs III nodaļas tajā pašā 1. iedaļā ietvertā Regulas Nr. 2216/2004 10. panta ar virsrakstu “Konfidencialitāte”, redakcijā, kas ir piemērojama pamata lietas faktiskajiem apstākļiem, 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Visa informācija par kontu stāvokļiem un visi ieraksti par veiktajām darbībām, kā arī Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla izmantošana citiem mērķiem nekā to paredz šī regula, Direktīva 2003/87/EK vai valsts likumi, tiek uzskatīta par konfidenciāliem.
2. Reģistra informāciju nedrīkst lietot bez attiecīgā konta turētāja piekrišanas, izņemot tā izmantošanu un uzturēšanu reģistrā saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.”
20 Regulas Nr. 2216/2004 XV pielikuma 5. un 6. punkta, kuru virsraksts ir “Sakaru kanāls starp Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālu un sabiedrību, un katru reģistru un sabiedrību”, redakcija ir šāda:
“5. Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla un reģistra tīmekļa vietnes sabiedriskās zonas nepieprasa to lietotāju atpazīšanu.
6. Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla un reģistra tīmekļa vietnes sabiedriskās zonas nepieļauj to lietotāju tiešu pieeju Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla vai reģistru datubāzēm. Saskaņā ar XVI pielikumu publiski pieejamie dati ir pieejami atsevišķā datubāzē.”
21 Regulas Nr. 2216/2004 XVI pielikumā, kura virsraksts ir “Katra reģistra administratora un centrālā administratora ziņošanas prasības”, ir ietverta sadaļa, kas attiecas uz “Publiski pieejamo Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla informāciju” un ir formulēta šādi:
“11. Neatkarīgi no reģistra sistēmas saskaņā ar norādīto laiku centrālais administrators uzrāda un atjauno sava Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā 12. punktā minēto informāciju.
12. Šādu informāciju par katru būtisko, reģistru sistēmā X gadā pabeigto darījumu uzrāda, sākot ar X+5 gada 15. janvāri:
[..]
c) pārneses konta turētāja vārds: konta turētājs (persona, operators, Komisija, dalībvalsts);
d) ieguvēja konta turētāja vārds: konta turētājs (persona, operators, Komisija, dalībvalsts);
e) darījumā iesaistīto atļauju [kvotu] vai Kioto vienību identifikācijas kodi, kas ietver VI pielikumā minētos elementus;
[..]
g) saturs [datums] un laiks, kad darījums ir pabeigts [..].
[..]”
22 Šajā pielikumā ir ietverta arī sadaļa ar virsrakstu “Katra reģistra informācija, kas pieejama kontu turētājiem”, kurā ir noteikts:
“13. Neatkarīgi no sava reģistra saskaņā ar norādīto laiku katra reģistra administrators uzrāda un atjauno sava reģistra tīmekļa vietnes drošajā zonā 14. punktā minēto informāciju.
14. Pēc attiecīgā konta turētāja pieprasījuma tikai konta turētājam uzrāda pēc vienības identifikācijas koda, kas satur šādus VI pielikumā minētos katra konta elementus:
a) pašreizējās atļaujas [kvotas] un Kioto vienības;
b) attiecīgā konta turētāja ierosināto darījumu saraksts, katram ierosinātajam darījumam 12. punkta a) līdz f) apakšpunktos minētos elementus, darījuma ierosināšanas datumu un laiku (pēc Griničas vidējā laika), ierosinātā darījuma pašreizējo stāvokli un jebkuru atsūtīto atbildes kodu, kas ir saskaņā ar IX pielikumu veikto pārbaužu sekas;
c) pabeigto darījumu rezultātā iegūto Kioto vienību vai atļauju [kvotu] saraksts, katram darījumam sīkāk aprakstot 12. punktā a) līdz g) apakšpunktos dotos elementus;
d) Kioto vienību vai atļauju [kvotu] saraksts, kas pārnesti no šī konta kā pabeigts darījums, katram darījumam sīkāk uzrādot 12. punkta a) līdz g) apakšpunktos dotos elementus.”
Valsts tiesības
23 1978. gada 17. jūlija Likuma Nr. 78‑753 par dažādiem pasākumiem pārvaldes un sabiedrības attiecību uzlabošanai, kā arī dažādiem noteikumiem administratīvajā, sociālajā un nodokļu jomā (1978. gada 18. jūlija JORF, 2851. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamata lietas faktiskajiem apstākļiem, 1. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:
“Ikvienas personas tiesības uz informāciju ir precizētas un garantētas šīs sadaļas I, III un IV nodaļā ietvertajās tiesību normās saistībā ar brīvību piekļūt administratīviem dokumentiem.
Administratīvie dokumenti šīs sadaļas I, III un IV nodaļas izpratnē neatkarīgi no tajos ietvertās informācijas nostiprināšanas, glabāšanas un nosūtīšanas veida ir dokumenti, ko ir izstrādājusi valsts, pašvaldības, kā arī citi publisko tiesību subjekti vai privāto tiesību subjekti, kuri sniedz publiskos pakalpojumus, vai kas ir iepriekš minēto subjektu rīcībā [..].”
24 No šī likuma 6 II. panta izriet, ka “administratīvi dokumenti [..], kuru izsniegšana var aizskart rūpniecisko vai komerciālo noslēpumu, tiek izsniegti vienīgi ieinteresētajai personai”.
25 Vides informācijas pieejamība ir reglamentēta speciālajos Francijas Vides kodeksa noteikumos. Tādējādi šī kodeksa L. 124‑1. pantā ir noteikts:
“Ikvienas personas tiesības piekļūt vides informācijai, kas ir L. 124‑3. pantā minēto publisko institūciju vai to vārdā darbojošos subjektu rīcībā, kā arī to saņemtajai vai sagatavotajai vides informācijai ir īstenojamas saskaņā ar Likuma Nr. 78‑753 [..] I sadaļas tiesību normās paredzētajiem nosacījumiem.”
26 Šī paša kodeksa L. 124‑2. panta redakcija ir šāda:
“Vides informācija šīs nodaļas izpratnē ir jebkura pieejamā informācija neatkarīgi no tās datu nesēja, kura attiecas uz:
1) vides elementu, it īpaši, gaisa, atmosfēras, ūdens, zemes, teritoriju, ainavu, dabas objektu, piekrastes zonu, jūras vai bioloģiskās daudzveidības stāvokli, kā arī šo elementu savstarpējo saistību;
2) lēmumiem, darbībām un faktoriem, it īpaši vielām, enerģiju, troksni, starojumiem, atkritumiem, emisijām, izmešiem un citām izplūdēm, kas var ietekmēt 1. punktā minēto elementu stāvokli;
[..]
5) publisko institūciju vai to vārdā sagatavotiem ziņojumiem par normatīvo aktu vides jomā piemērošanu.”
27 Šī kodeksa L. 229‑16. panta pirmajā daļā ir paredzēta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts reģistra izveidošana un uzturēšana, lai nodrošinātu kvotu piešķiršanas, turēšanas, pārskaitīšanas un anulēšanas uzskaiti (turpmāk tekstā – “valsts reģistrs”). No šī panta trešās daļas izriet, ka šis reģistrs ir pieejams sabiedrībai saskaņā ar [šim nolūkam pieņemtā] dekrētā paredzētajiem nosacījumiem.
28 Šajā ziņā ir ticis pieņemts 2004. gada 23. decembra Dekrēts Nr. 2004‑1412 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts reģistru, kas ir paredzēts Vides kodeksa L. 229‑16. pantā (2004. gada 28. decembra JORF, 22123. lpp.). Šajā dekrētā ir noteikts, ka par šī valsts reģistra izveidošanu un uzturēšanu ir atbildīgs CDC. Šī dekrēta 2. pantā turklāt ir paredzēts:
“I. – [CDC] uzdevumi saskaņā ar šo dekrētu ir šādi:
[..]
6) nodot sabiedrības rīcībā specializētā tīmekļa mājas lapā un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti regulā, kura minēta [Direktīvas 2003/87] 19. panta 3. punktā, informāciju, kura reģistra turētājiem ir jāpublisko;
[..]
II. – [CDC] īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru tas saņem savu uzdevumu pildīšanas gaitā, un novērstu jebkādu šīs informācijas izmantošanu, pat tā iekšienē, darbībām, kas nav saistītas ar tā uzdevumiem.
[..]”
Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi
29 Ar 2006. gada 7. februāra vēstuli Lionas pilsēta vērsās CDC ar lūgumu sniegt informāciju, pirmkārt, par Francijas teritorijā izvietoto 209 pilsētas siltumapgādes iekārtu apsaimniekotāju, kuriem ir piešķirtas siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotas (turpmāk tekstā – “emisijas kvotas”), 2005. gada laikā pārdoto emisijas kvotu skaitu un, otrkārt, par attiecīgo darījumu datumu, kā arī par šo kvotu saņēmējiem (turpmāk tekstā visa šī informācija kopā – “darījumu dati”). Lionas pilsēta apgalvo, ka šie dati tai ir nepieciešami salīdzināšanas nolūkos, lai varētu pārskatīt vienošanos par Lionas aglomerācijā izvietoto La Duchère siltumapgādes iekārtu iznomāšanu.
30 Ar 2006. gada 6. marta lēmumu CDC atteicās izpaust šos datus, pamatojoties uz Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu, kā arī uz tās XVI pielikuma 11. un 12. punktu. Lionas pilsēta vērsās Commission d’accès aux documents administratifs (CADA) [Piekļuves administratīviem dokumentiem komisijā], kas atzina tiesības saņemt ar iepriekš minētajiem darījumu datiem saistītos dokumentus.
31 Tomēr 2006. gada 10. novembra lēmumā CDC apstiprināja savu atteikumu izpaust informāciju. CDC, kas ir valsts reģistra administrators, uzskatīja, ka par pieprasītajiem darījumu datiem ir atbildīgs centrālais administrators, kurš, ievietojot tos tīmekļa vietnē, drīkst tos izpaust tikai pēc piecu gadu termiņa pēc darījumu pabeigšanas beigām. Turklāt Direktīvas 2003/4 noteikumi neesot piemērojami šo darījumu datu izpaušanai saistībā ar emisijas kvotu sistēmu, attiecībā uz kuru Savienības likumdevējs ir paredzējis speciālas tiesību normas, kuras ir ietvertas Direktīvā 2003/87 un Regulā Nr. 2216/2004.
32 Ar 2007. gada 10. janvāri datētu prasības pieteikumu Lionas pilsēta cēla prasību iesniedzējtiesā, lūdzot, pirmkārt, atcelt 2006. gada 6. marta un 10. novembra lēmumus par atteikumu, kā arī, otrkārt, uzlikt CDC pienākumu izsniegt tai ar pieprasītajiem darījumu datiem saistītos dokumentus.
33 Šajos apstākļos Tribunal administratif de Paris [Parīzes administratīvā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas (EK) Nr. 2216/2004 XVI pielikuma 12. punktā paredzētās informācijas izpaušana vai izpaušanas atteikums ir vienīgi centrālā administratora vai arī valsts reģistra administratora kompetencē?
2) Vai, ja attiecīgā kompetence ir valsts reģistra administratoram, šī informācija ir jāuzskata par “informāciju par emisijām vidē” Direktīvas 2003/4/EK 4. panta izpratnē, kuras izpaušanu nevar atteikt, pamatojoties uz “komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu”, vai arī uz šo šīs informācijas izpaušanu attiecas īpaši konfidencialitātes noteikumi?
3) Vai, ja ir piemērojami īpaši konfidencialitātes noteikumi, šo informāciju var izpaust tikai pēc piecu gadu termiņa beigām, vai arī šis termiņš attiecas tikai uz kvotu sadales piecu gadu laikposmu atbilstoši Direktīvai 2003/87/EK?
4) Vai, ja ir piemērojams šis piecu gadu termiņš, atbilstoši Regulas Nr. 2216/2004 10. pantam var atkāpties no šī termiņa un vai saskaņā ar šo tiesību normu atkāpšanos no šī termiņa var noraidīt attiecībā pret pašvaldību, kura vēlas saņemt šo informāciju, lai noslēgtu vienošanos par pilsētas siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma deleģēšanu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par otro jautājumu
34 Otrajā jautājumā, kurš ir jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tādu darījumu datu kā pamata lietā Lionas pilsētas pieprasītie dati izpaušanu reglamentē kāda no Direktīvas 2003/4 4. pantā paredzētajām atkāpēm vai arī Direktīvas 2003/87 un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās Regulas Nr. 2216/2004 noteikumi.
35 Vispirms ir jāteic, ka, pievienojoties Orhūsas konvencijai, Eiropas Savienība ir apņēmusies Savienības tiesību piemērojamības ietvaros nodrošināt piekļuvi publisko institūciju rīcībā esošajai informācijai vides jomā.
36 Pieņemot Direktīvu 2003/4, Savienības likumdevējs ir vēlējies ieviest Orhūsas konvenciju, paredzot vispārīgu sistēmu ar mērķi nodrošināt, lai ikvienai Savienības dalībvalsts fiziskai vai juridiskai personai būtu tiesības piekļūt publisko institūciju rīcībā esošajai vai tām pieejamajai vides informācijai, nepamatojot tās nepieciešamību.
37 Saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas Savienībā ir ieviesta ar Direktīvu 2003/87, ir jānorāda, ka šīs direktīvas 17. pantā it īpaši ir paredzēts, ka lēmumi attiecībā uz kvotu sadali iekārtu operatoriem, kas ir saņēmuši siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas, kā arī ziņojumi par emisiju, ko pieprasa sakarā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujām un kas glabājas kompetentajā iestādē, tiek darīti pieejami sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/4.
38 Kaut arī Savienības likumdevējs Direktīvā 2003/87 tādējādi ir iekļāvis prasības attiecībā uz sabiedrības piekļuvi šāda veida informācijai, ir jāteic, ka tas tomēr nav vēlējies attiecināt Direktīvas 2003/4 prasības uz visa veida informācijas vai datu, kuriem ir saistība ar Direktīvas 2003/87 ieviešanu, izpaušanu.
39 Šajā ziņā ir jāteic, ka uz Lionas pilsētas pieprasītajiem darījumu datiem neattiecas Direktīvas 2003/87 17. pants, kurā ir ietverta atsauce uz Direktīvu 2003/4. Turpretī šie dati ir minēti Direktīvas 2003/87 19. pantā, un šajā gadījumā tie ir ar pārskaitītajām kvotām saistīti dati, kuras dalībvalstīm ir precīzi jāuzskaita to attiecīgajos valsts reģistros. Attiecībā uz šiem reģistriem izvirzītās tehniskās prasības un to uzturēšanu reglamentējošie noteikumi, kā arī noteikumi par šajos reģistros ietvertās informācijas izpaušanu un konfidencialitāti ir paredzēti Regulā Nr. 2216/2004.
40 Tā kā Direktīvas 2003/87 19. pantā nav ietverta iepriekš minētajā 17. pantā norādītajai atsaucei analoģiska atsauce uz Direktīvu 2003/4, ir jāsecina, ka Savienības likumdevējs uz tādu darījumu datu kā pamata lietā izpaušanas pieprasījumu nav vēlējies attiecināt vispārīgos Direktīvas 2003/4 noteikumus, bet, tieši pretēji, saistībā ar šiem datiem ir ieviesis īpašu un vispusīgu sistēmu attiecībā uz šo datu izpaušanu sabiedrībai, kā arī to konfidencialitāti.
41 Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka uz pieprasījumu par tādu darījumu datu kā pamata lietā izpaušanu, kas ir saistīti ar emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāja vārdu, ar šajos darījumos iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī ar šo darījumu noslēgšanas datumu un stundu, ir attiecināmi vienīgi Direktīvā 2003/87, kā arī Regulā Nr. 2216/2004 ietvertie informācijas izpaušanu sabiedrībai un konfidencialitāti reglamentējošie īpašie noteikumi.
Par trešo un ceturto jautājumu
42 Ar trešo un ceturto jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai uz tādu darījumu datu kā pamata lietā izpaušanu attiecas Regulas Nr. 2216/2004 9. un 10. pantā paredzētie īpašie noteikumi par konfidencialitāti. Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai šīs regulas XVI pielikuma 11. un 12. punktā paredzētie darījumu dati par katru pabeigto darījumu ir publiskojami pēc piecu gadu perioda beigām pēc attiecīgā darījuma pabeigšanas vai arī informācija, kas ir saistīta ar visiem kvotu sadales piecu gadu laikposmā saskaņā ar Direktīvu 2003/87 veiktajiem darījumiem, ir publiskojama pēc šo piecu gadu perioda beigām.
43 Gadījumā, ja šī publiskošana būtu jāveic pēc piecu gadu perioda pēc attiecīgā darījuma pabeigšanas beigām, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tāda vienošanās par sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu pārskatīšana kā pamata lietā var tikt uzskatīta par tādu, kuras mērķis ir ieviest Regulas Nr. 2216/2004, Direktīvas 2003/87 vai valsts tiesību aktu prasības šīs regulas 10. panta 1. punkta izpratnē, kā rezultātā vairs varētu nebūt iespējams atsaukties uz konfidencialitāti, lai iebilstu pret pieprasīto darījumu datu izpaušanu.
44 Kā konstatēts šī sprieduma 41. punktā, tādi darījumu dati kā Lionas pilsētas pieprasītie, kas ir saistīti ar emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāja vārdu, darījumā iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī ar šo darījumu datumu un stundu, ietilpst Direktīvas 2003/87 un Regulas Nr. 2216/2004 piemērošanas jomā.
45 Šajā ziņā Direktīvas 2003/87 19. panta 2. punktā ir paredzēts, ka šī informācija tiek iekļauta valsts reģistros, ka šiem reģistriem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai un ka tajos jābūt atsevišķai uzskaitei par kvotām, kas ir katrai personai, kurai kvotas piešķirtas vai pārskaitītas. Tomēr atbilstoši šī panta 3. punktam Komisija ir pieņēmusi Regulu Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu, kas ir nepieciešama šīs direktīvas ieviešanai, kurā šī iestāde tostarp ir paredzējusi noteikumus ar mērķi nodrošināt sabiedrības piekļuvi šajā sistēmā ietvertajiem datiem un šo datu konfidencialitāti, tiktāl tas ir nepieciešams.
46 No Regulas Nr. 2216/2004 9. panta izriet, ka valsts reģistru administratori, kā, piemēram, Francijā CDC, kā arī Komisijas nozīmētais centrālais administrators XVI pielikumā uzskaitīto informāciju dara zināmu šajā pielikumā norādītajiem saņēmējiem, un dara to tik bieži kā noteikts šajā pielikumā, skaidrā, sakārtotā veidā ar reģistra mājas lapas vai ar Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla mājas lapas starpniecību.
47 Saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punktu visa informācija, tai skaitā dati par veiktajiem darījumiem, kas atrodas visu reģistru rīcībā un kas tiek izmantota citiem mērķiem nekā to paredz šī regula, Direktīva 2003/87 vai valsts tiesību akti, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Turklāt saskaņā ar šī panta 2. punktu šo informāciju nedrīkst izmantot bez attiecīgā konta turētāja piekrišanas, izņemot tās izmantošanu šo reģistru uzturēšanā.
48 Tāpat ir jānorāda, pirmkārt, ka vienošanās par sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu pārskatīšana, ko veic tāda publiska institūcija kā Lionas pilsēta, principā nav uzskatāma par darbību, ar kuru tiek izpildītas Regulas Nr. 2216/2004, Direktīvas 2003/87 vai valsts tiesību aktu prasības.
49 Otrkārt, ir vispārzināms, ka Lionas pilsēta nav konta turētāja un ka tai līdz ar to nav piekļuves informācijai, kas Regulas Nr. 2216/2004 XVI pielikuma 13. un 14. punktā paredzētajos apstākļos valsts reģistra sabiedrībai slēgtajā zonā var tikt parādīta pēc pilsētas siltumapgādes nozarē darbojošos subjektu, par kuriem ir runa pamata lietā, iespējamā lūguma.
50 No tā izriet, ka tādos apstākļos kā pamata lietā un katrā ziņā, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, kas ir paredzēta Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2. punktā, lai varētu izmantot ar tiem saistīto informāciju citiem, ar reģistru uzturēšanu nesaistītiem mērķiem, tādai informācijai kā pamata lietā pieprasītie darījumu dati ir jāpaliek konfidenciālai, kā rezultātā Lionas pilsētai ir tiesības piekļūt informācijai, kas ir saistīta ar emisijas kvotu darījumiem, tikai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiem, kas ir paredzēti attiecībā uz plašu sabiedrības loku, tas ir, saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 XV pielikuma 5. un 6. punktu brīvi iepazīstoties ar informāciju, kas ir ietverta Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla mājas lapas publiskajā zonā un valstu reģistru mājas lapas publiskajā zonā, kuras ir nodalītas no šī žurnāla un šo reģistru datu bāzes.
51 Attiecībā uz biežumu, kādā reģistru publiskajā zonā tīmeklī tiek iekļauta tāda informācija kā pamata lietā, iesniedzējtiesa jautā, vai šo biežumu ir iespējams pielīdzināt periodiem, uz kuriem attiecas valsts sadales plāni un kas pamata lietā ir laika posms no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim un no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, kas nozīmētu, ka informācija par darījumiem, kas veikti saistībā ar valsts sadales plānā piešķirtajām kvotām, pēc šo periodu izbeigšanās uzreiz ir pieejama sabiedrībai, proti, pirmajā minētajā gadījumā – 2008. gadā, un otrajā – 2013. gadā.
52 Šajā ziņā pietiek norādīt, ka Regulas Nr. 2216/2004 XVI pielikuma 11. un 12. punktā šāda pielīdzināšana nav paredzēta. No šiem punktiem, un it īpaši no 12. punkta c)–e) un g) apakšpunkta, nepārprotami izriet, ka tādus datus kā pamata lietā pieprasītie, kas attiecas uz emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāja vārdu, uz šajos darījumos iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī uz šo darījumu datumu un stundu, Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā centrālais administrators atjauno, sākot ar piektā gada (X+5) 15. janvāri pēc (X) gada pēc attiecīgo darījumu pabeigšanas.
53 Līdz ar to uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka tādi darījumu dati kā dati, kurus pamata lietā ir pieprasījusi vietējās pārvaldes iestāde, kura vēlas pārskatīt vienošanos par sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu, ir uzskatāmi par konfidenciāliem datiem Regulas Nr. 2216/2004 izpratnē un ka saskaņā ar šīs regulas 9. un 10. pantu, lasot tos kopā ar šīs regulas XVI pielikuma 11. un 12. punktu, šie dati, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, plašam sabiedrības lokam ir brīvi pieejami vienīgi Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā, sākot ar piektā gada (X+5) 15. janvāri pēc (X) gada pēc attiecīgo darījumu par emisijas kvotu nodošanu pabeigšanas.
Par pirmo jautājumu
54 Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā ir vēlējusies noskaidrot, vai valsts reģistra administratoram, kura rīcībā nonāk tādi dati kā pamata lietā, kuru izpaušana ir centrālā administratora kompetencē, izskatot attiecīgu lūgumu, ir tiesības atteikties pašam izpaust šo informāciju.
55 Kā norādīts šī sprieduma 52. punktā, ar Regulu Nr. 2216/2004, un it īpaši ar tās XVI pielikuma 11. un 12. Punktu, ieviestās sistēmas ietvaros ir nepārprotami paredzēts, ka dati par emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāja vārdu, šajos darījumos iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī šo darījumu datumu un stundu, sabiedrības rīcībā tiek nodoti, iekļaujot tos Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā, un ka šajā ziņā vienīgi centrālā administratora kompetencē ir izpaust šo informāciju.
56 Šai informācijas iekļaušanai tīmekļa vietnē ir jānotiek, sākot ar piektā gada (X+5) 15. janvāri pēc (X) gada pēc attiecīgo darījumu par emisijas kvotu nodošanu pabeigšanas, un pēc šī datuma uz darījumu datiem vairs nav attiecināms Savienības likumdevēja ieviestais konfidencialitātes režīms.
57 Līdz ar to, ja valsts reģistra administratoram adresētā pieprasījumā ir lūgts izpaust informāciju par šī administratora valsts teritorijā reģistrēto emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāju vārdu, šajos darījumos iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī šo darījumu datumu un stundu, šim administratoram, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, ir pienākums nodrošināt uz šo informāciju attiecināmo konfidencialitāti tik ilgi, kamēr centrālajam administratoram nav likumīgu tiesību izpaust šo informāciju plašam sabiedrības lokam. Šādā gadījumā valsts reģistra administratoram pašam ir pienākums noraidīt tam iesniegto informācijas pieprasījumu.
58 Savukārt, ja centrālais administrators saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 XVI pielikuma 11. un 12. punktu jau ir iekļāvis šo informāciju Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā, tad valsts reģistra administrators ir tiesīgs izpaust pieprasījuma iesniedzējam šo informāciju vai arī informēt to par tīmekļa vietni, kurā šī informācija ir likumīgi pieejama.
59 Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka, kaut arī, piemērojot Regulu Nr. 2216/2004, vienīgi centrālā administratora kompetencē ir izpaust plašam sabiedrības lokam šīs regulas XVI pielikuma 12. punktā minētos datus, tomēr valsts reģistra administratoram, izskatot pieprasījumu par šādu darījumu datu izpaušanu, ir pienākums pašam noraidīt šo pieprasījumu, jo, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, tam ir jānodrošina šo datu konfidencialitāte tik ilgi, kamēr centrālajam administratoram nav likumīgu tiesību izpaust šos datus plašam sabiedrības lokam.
Par tiesāšanās izdevumiem
60 Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) uz pieprasījumu par tādu darījumu datu kā pamata lietā izpaušanu, kas ir saistīti ar emisijas kvotu pārneses konta un ieguvēja konta turētāja vārdu, ar šajos darījumos iesaistītajām kvotām vai Kioto vienībām, kā arī ar šo darījumu noslēgšanas datumu un stundu, ir attiecināmi vienīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un ar ko groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, redakcijā, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Direktīvas 2004/101/EK, kā arī Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK ietvertie informācijas izpaušanu sabiedrībai un konfidencialitāti reglamentējošie īpašie noteikumi;
2) tādi darījumu dati kā dati, kurus pamata lietā ir pieprasījusi vietējās pārvaldes iestāde, kura vēlas pārskatīt vienošanos par sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu, ir uzskatāmi par konfidenciāliem datiem Regulas Nr. 2216/2004 izpratnē, un saskaņā ar šīs regulas 9. un 10. pantu, lasot tos kopā ar šīs regulas XVI pielikuma 11. un 12. punktu, šie dati, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, plašam sabiedrības lokam ir brīvi pieejami vienīgi Kopienas neatkarīgā darījumu žurnāla tīmekļa vietnes publiskajā zonā, sākot ar piektā gada (X+5) 15. janvāri pēc (X) gada pēc attiecīgo darījumu par emisijas kvotu nodošanu pabeigšanas;
3) kaut arī, piemērojot Regulu Nr. 2216/2004, vienīgi centrālā administratora kompetencē ir izpaust plašam sabiedrības lokam šīs regulas XVI pielikuma 12. punktā minētos datus, tomēr valsts reģistra administratoram, izskatot pieprasījumu par šādu darījumu datu izpaušanu, ir pienākums pašam noraidīt šo pieprasījumu, jo, nepastāvot iepriekšējai attiecīgo kontu turētāju piekrišanai, tam ir jānodrošina šo datu konfidencialitāte tik ilgi, kamēr centrālajam administratoram nav likumīgu tiesību izpaust šos datus plašam sabiedrības lokam.
[Paraksti]