Language of document :

Prasība, kas celta 2018. gada 16. martā – Ilmārs Rimšēvičs/Latvijas Republika

(Lieta C-202/18)

Tiesvedības valoda – latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ilmārs Rimšēvičs (pārstāvji: S. Vārpiņš, advokāts, I. Pazare, advokāte, M. Kvēps, advokāts)

Atbildētāja: Latvijas Republika

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka prasītājs ar Latvijas Republikas vārdā pieņemto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski;

atzīt, ka prasītājam ar Latvijas Republikas vārdā pieņemto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu piemērotais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, ar kuru prasītājam ir aizliegts īstenot Latvijas Bankas prezidenta funkcijas un tiesības, – ir piemērots prettiesiski;

atzīt, ka prasītājam no Latvijas Republikas vārdā pieņemtā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

Pamati un galvenie argumenti

1.    Prasītājs apstrīd Latvijas valsts izmeklēšanas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kas ietilpst izpildvaras struktūrā, – 2018. gada 19. februārī pieņemto nelikumīgo lēmumu, ar kuru prasītājs esot atcelts no Latvijas Bankas prezidenta amata uz nenoteiktu laiku. Lēmums par atcelšanu no amata tika pieņemts Latvijas valsts vārdā. Līdz ar atcelšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata prasītājs ex officio zaudēja arī Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu.

2.    Atceļot prasītāju no amata, esot izdarīti vismaz tālāk izklāstītie tiesību pārkāpumi.

3.    Pirmkārt, atceļot prasītāju no Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatiem, esot pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokola (“Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem”) 14.2. pants, jo prasītāja atcelšanas no amata brīdī nebija iestājies neviens no minētajā pantā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz nacionālās centrālās bankas vadītāja atcelšanu no amata (vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu).

4.    Otrkārt, atceļot prasītāju no Latvijas Bankas prezidenta amata, tika pārkāpts arī likuma “Par Latvijas Banku”, proti, tiesību akta, kas pieņemts Līguma par Eiropas Savienības darbību īstenošanai, 22. pants. Attiecīgā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija iestājies neviens no šajā pantā paredzētajiem Latvijas Bankas prezidenta atcelšanas no amata nosacījumiem (pirmkārt, personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata, otrkārt, ECB sistēmas un ECB statūtu 14.2. pantā paredzētais nosacījums par smaga pārkāpuma izdarīšanu, bet šajā gadījumā parlaments var lemt par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, vai, treškārt, citi minētajā 14.2. pantā paredzētie nosacījumi). Turklāt, lai gan saskaņā ar minēto likumu Latvijas Bankas prezidentu no amata atcelt ir tiesīgs tikai Latvijas Republikas parlaments, prasītāju no amata ir atcēlis nevis parlaments, bet Latvijas Republikas izpildvaras struktūrā ietilpstošas iestādes izmeklētājs.

5.    Treškārt, atceļot prasītāju no Latvijas Bankas prezidenta amata, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir piemērojis nepareizu Eiropas Savienības tiesību interpretāciju, norādot, ka prasītājs Eiropas Centrālās Bankas Padomē darbojas nevis neatkarīgi un Eiropas Centrālās bankas interesēs, bet gan īsteno Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras un rīkojas Latvijas Bankas interesēs. Taču Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā ir noteikts, ka Eiropas Centrālā banka ir Eiropas Savienības iestāde.

Eiropas Savienības iestādes amatpersona, veicot savus amata pienākumus, var īstenot tikai Eiropas Savienības tiesību aktos ietvertās pilnvaras un var rīkoties tikai šīs Eiropas Savienības iestādes interesēs. Nacionālie tiesību akti nevar noteikt Eiropas Savienības iestādes amatpersonas darbību, un tāpēc persona, pildot Eiropas Savienības iestādes amatpersonas funkcijas, nevar īstenot nacionālajos tiesību aktos piešķirtās pilnvaras.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 130. pants, kas garantē Eiropas Centrālās bankas neatkarību, izslēdz to, ka Latvijas Bankas prezidents, veicot Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas, varētu rīkoties kā Latvijas Bankas pārstāvis un darboties tās vai Latvijas Republikas (šaurajās) interesēs.

____________