Language of document :

Prasība, kas celta 2016. gada 26. jūnijā – Parīzes pilsētas pašvaldība/Komisija

(lieta T-339/16)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Parīzes pilsētas pašvaldība (Parīze, Francija) (pārstāvis – J. Assous, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulu (ES) Nr. 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”);

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt simbolisku vienu euro kā atlīdzību par kaitējumu, kas Parīzes pilsētas pašvaldībai nodarīts, pieņemot šo regulu;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV 2016, L 109, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), spēkā neesamība kompetences trūkuma dēļ, jo Eiropas Komisija esot neatbilstoši izmantojusi regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai neesot kompetences rationae materiae un, pieņemot apstrīdēto regulu, tā esot pārkāpusi būtisku procedūras noteikumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvota apstrīdētās regulas spēkā neesamība, jo esot pārkāptas primārās tiesību normas, sekundārie tiesību akti vides jomā, kā arī Eiropas Savienības atvasinātās tiesību normas, jo neesot ievēroti vispārējie Eiropas vides tiesību principi, kā arī juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi.

Attiecībā uz prasību daļā par zaudējumu atlīdzību prasītāja apgalvo, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi esot izpildīti, jo, pirmkārt, apstrīdētā regula esot prettiesiska gan formas, gan satura ziņā otrkārt, ar apstrīdēto regulu prasītajai esot nodarīts reāls un konkrēts kaitējums, un, treškārt, starp Komisijas rīcību un apgalvoto kaitējumu nenoliedzami pastāvot tieša cēloņsakarība.

____________