Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 19. februārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Cataluña – Sala Social (Spānija) – Jessica Porras Guisado/Bankia SA, un citi

(lieta C-103/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Cataluña – Sala Social

Pamatlietas puses

Prasītāja: Jessica Porras Guisado

Atbildētāji: Bankia SA, Sección Sindical de Bankia de CCOO, Sección Sindical de Bankia de UGT, Sección Sindical de Bankia de ACCAM, Sección Sindical de Bankia de SATE, Sección Sindical de Bankia de CSICA, Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 92/85 ¹ 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “ārkārtēji gadījumi, kas nav saistīti ar viņu stāvokli un kuros ir atļauta atlaišana saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi”, kas ir izņēmums no strādājošo grūtnieču, pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu vai tādu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišanas aizlieguma, nav pielīdzināmi 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK ² 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai atlaišanai “viena vai vairāku ar konkrēto darba ņēmēju nesaistītu iemeslu dēļ”, bet ir ierobežotāks gadījums?

Vai kolektīvās atlaišanas gadījumā, lai izvērtētu ārkārtēju gadījumu esamību, kas pamato strādājošo grūtnieču, pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu vai tādu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišanu no darba saskaņā ar Direktīvas 92/85 10. panta 1. punktu, ir jāizvirza prasība, ka attiecīgā darba ņēmēja nevar tikt pārcelta citā amatā, vai arī pietiek ar to, ka tiek norādīti ekonomiskie, tehniskie vai produktivitātes iemesli, kas skar viņas amata vietu?

Vai ar 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK 10. panta 1. punktu, ar ko ir aizliegta strādājošo grūtnieču, pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu vai tādu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišana no darba, ir saderīgi tādi tiesību akti kā Spānijā paredzētie, ar kuriem minētais aizliegums ir transponēts, nosakot garantiju, saskaņā ar kuru, ja netiek norādīti iemesli viņu atlaišanas pamatojumam, viņu atlaišana tiek atzīta par spēkā neesošu (kompensējošā aizsardzība), nenosakot atlaišanas aizliegumu (preventīvā aizsardzība)?

Vai ar 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK 10. panta 1. punktu ir saderīgi tādi tiesību akti kā Spānijā paredzētie, kuros kolektīvās atlaišanas gadījumā strādājošām grūtniecēm, pēcdzemdību periodā strādājošām sievietēm vai tādām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, nav noteikta prioritāte palikšanai uzņēmumā?

Vai ar Direktīvas 92/85/EEK 10. panta 2. punktu ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kurā, lai kurā lēmums par kolektīvo atlaišanu tiktu attiecināts uz grūtnieci, par pietiekamu tiek uzskatīta tāda vēstule par atlaišanu kā šajā gadījumā aplūkotā, kurā neatsaucas uz ārkārtēju gadījumu, bet tikai uz iemesliem, kas pamato kolektīvo atlaišanu?

____________

¹ Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (OV 1992, L 348, 1.lpp.).

² Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV 1998, L 225, 1. lpp.).