Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 9. aprīlī Itālijas Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-91/16 Itālija/Komisija

(Lieta C-247/18 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāvis, un P. Gentili, avvocato dello Stato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Itālijas Republika lūdz Tiesu atbilstoši Tiesas statūtu 56. un 58. pantam atcelt 2018. gada 25. janvāra spriedumu, kuru Eiropas Savienības Vispārējā tiesa pasludinājusi lietā T-91/16, kurš paziņots 2018. gada 29. janvārī un kura priekšmets ir Komisijas Lēmuma C(2015) 9413 (2015. gada 17. decembris), kas paziņots 2015. gada 18. decembrī un kurš attiecas uz Eiropas Sociāla Fonda atbalsta samazinājumu Sicīlijas operatīvajai programmai, kas ietilpst Kopienas atbalsta sistēmā Kopienas struktūrpalīdzības sniegšanai Itālijas reģionos, uz kuriem attiecas mērķis Nr. 1 (POR Sicilia 2000-2006), atcelšana; un atcelt pēdējo minēto lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republika Tiesā ir pārsūdzējusi 2018. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-91/16, ar ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidīja Itālijas prasību pret Komisijas 2015. gada 17. decembra Lēmumu C(2015) 9413, kas paziņots 2015. gada 18. decembrī, par Eiropas Sociālā fonda sniegtā atbalsta samazināšanu Sicīlijas operatīvajai programmai, kas ietilpst Kopienas atbalsta sistēmā Kopienas struktūrpalīdzības sniegšanai Itālijas reģionos, uz kuriem attiecas mērķis Nr. 1 (POR Sicilia 2000–2006)

Pirmais pamats. Regulas Nr. 1260/99 1 39. panta, Regulas Nr. 438/[2001] 2 4., 6. un 10. panta, LESD 317. panta un pierādīšanas pienākuma principa pārkāpums.

Vispārējā tiesa nav norādījusi, ka no pašiem tās konstatētajiem faktiem izriet, ka 2008. gadā Komisijas atkārtoti uzsāktā pārbaude attiecās uz tiem pašiem izdevumiem, kas jau ar pozitīvu iznākumu bija pārbaudīti 2005. un 2006. gadā, un nebija atklājušies nekādi jauni fakti.

Otrais pamats. Regulas Nr. 1260/99 39. panta, Regulas Nr. 1083/2006 3 100. panta, Regulas Nr. 1303/2013 4 145. panta un labas pārvaldības, sacīkstes un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums.

Vispārējā tiesa, nenorādot iemeslu, par pamatotu uzskatīja korekcijas procedūras kopējo ilgumu, kas bija lielāks par septiņiem gadiem un kurā Komisija būtībā rīkojās tādā veidā, lai sešu mēnešu obligātais termiņš, sākot no uzklausīšanas, kas ir paredzēts, lai pieņemtu galīgo lēmumu, sāktos brīdī, kuru tā pati ir diskrecionāri noteikusi, tādējādi zūdot termiņa obligātajam raksturam.

Trešais pamats. Regulas Nr. 1260/99 39. panta 2. un 3. punkta un Regulas Nr. 438/2001 10. panta pārkāpums. Faktu sagrozīšana.

Vispārējā tiesa konstatēja, ka šajā lietā atklātais kļūdas līmenis būtiski atšķiras laikā attiecībā uz laikposmiem pirms un pēc 2006. gada 31. decembra; kā arī saistībā ar izdevumiem, kuri attiecas uz “saskanīgiem” projektiem vai citiem projektiem. Tomēr tā nelikumīgi par pareizu uzskatīja korekciju, kas pamatota ar vienota kļūdas līmeņa 32,65 % apmērā ekstrapolāciju, kas bez atšķirībām bija attiecināts uz visiem programmas darbības gadiem un visiem projektu veidiem. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pārkāpusi korekciju samērīguma un paraugu reprezentatīvā rakstura principus.

____________

1      Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.).

2      Komisijas Regula (EK) Nr. 438/2001 (2001. gada 2. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (OV L 63, 21. lpp.).

3     Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

4     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 320. lpp.).