Paziņojums OV
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko KM Europa Metal AG, Tréfimétaux S.A. un Europa Metalli S.p.A. iesniedza 2005. gada 21. janvārī
(lieta T-25/05)
(tiesvedības valoda - angļu)
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 21. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla KM Europa Metal AG, Osnabrika [Osnabrück] (Vācija), Tréfimétaux S.A., Kurbevuā [Courbevoie] (Francija) un Europa Metalli S.p.A., Florence (Itālija), ko pārstāv advokāti R. Elderkin, Barrister, un M. Siragusa, A. Winckler, G. Cesare Rizza, T. Graf un M. Piergiovanni.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
ievērojami samazināt KME uzlikto soda naudu;
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju advokātu atalgojumu un izdevumus;
pieņemt citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par piemērotiem.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji apstrīd soda naudu, kas tiem uzlikta ar Komisijas 2004. gada 3. septembra Lēmumu par EKL 81. panta 1. punkta piemērošanu lietā COMP/E-1/38.069, ar kuru atzīst trīs atsevišķus pārkāpumus vara sanitārtehnikas cauruļu nozarē.
Pirmajā pamatā prasītāji apgalvo, ka Komisija, nosakot viņu soda naudas pamatsummu, neņēma vērā pārkāpuma faktisko ietekmi uz tirgu pretēji samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Karteļa ietekme uz klientiem un gala patērētājiem bija ļoti ierobežota biežo izmaiņu un nepārtrauktās ražotāju konkurences, uzraudzības un soda mehānisma trūkuma, kā arī klientu augstās pirktspējas dēļ.
Otrajā pamatā prasītāji apgalvo, ka Komisijas novērtējumu pārkāpuma smagumam par spēkā neesošu padara pārkāpuma ekonomiskās ietekmes pārspīlējums. Atbilstoši prasītājiem izejvielas, t.i., vara cenu nevajadzēja iekļaut attiecīgās tirgus vērtības aprēķinos, jo pārkāpums attiecās tikai uz pievienoto vērtību. Prasītāji apgalvo, ka cauruļu ražotājiem ne tikai nav nekādas kontroles pār metāla izmaksām, bet tiem jāiepērk varš, stingri ievērojot savu klientu noteiktos iepirkuma noteikumus.
Trešajā pamatā prasītāji apgalvo, ka Komisija ievērojami pārspīlēja prasītāju nozīmīgumu vara sanitārtehnikas cauruļu tirgū salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem, un tādējādi noteica pārāk augstu soda naudas sākotnējo apmēru. Jo īpaši Komisija ignorēja to, ka ievērojamu laika periodu prasītāji tirgū rīkojās kā konkurenti.
Ceturtajā pamatā prasītāji apgalvo, ka Komisijas ilguma aprēķini attiecībā uz sākotnējo apmēru bija pretēji samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Jo īpaši Komisijai, nosakot soda naudas palielinājumu ilguma dēļ, nevajadzēja ņemt vērā gadu, kurā Eiropas sanāksmes tika pārtrauktas, un gadus, kuros vienošanās bija īpaši nenoteiktas un neefektīvas.
Piektajā pamatā prasītāji apgalvo, ka Komisija neņēma vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, proti, vienošanos neīstenošanu un krīzi vara sanitārtehnikas cauruļu nozarē. Turklāt prasītāji apgalvo, ka lēmums pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tas prettiesiski diskriminēja KME salīdzinājumā ar Outokumpu, piešķirot otram uzņēmumam lielāku soda naudas samazinājumu, nekā KME par sadarbību ārpus 1996. gada paziņojuma par sadarbību.
Sestajā pamatā prasītāji apgalvo, ka tiem piešķirtais samazinājums saskaņā ar 1996. gada paziņojumu par sadarbību bija nepiemērots. Šajā sakarā Komisija pamatoja savus secinājumus uz nepareiziem faktu pieņēmumiem, novirzījās no savas prakses un judikatūras, kā arī pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu.
Septītajā pamata prasītāji apgalvo, ka Komisijai vajadzēja ņemt vērā prasītāju nedrošo finanšu stāvokli un no tā izrietošo nespēju samaksāt lielu soda naudu, jo īpaši ņemot vērā apgrūtinošo sodu, kas tiem uzlikts paralēli notiekošā Rūpniecības cauruļu lietā
1.