Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-141/07 Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company, Otis GmbH & Co. OHG/Eiropas Komisija 2011. gada 23. septembrī iesniedza Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company un Otis GmbH & Co. OHG

(lieta C-494/11 P)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Otis Luxembourg Sàrl, agrāk General Technic-Otis Sàrl, Otis SA, Otis BV, Otis Elevator Company un Otis GmbH & Co. OHG (pārstāvji - A. Winckler, advokāts, J. Temple Lang, solicitor, C.J. Cook, advokāts, un D. Gerard, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un samazināt tajā noteikto naudas sodu summu, vai, ja Tiesa uzskata par atbilstošu, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai attiecīgo faktu pārskatīšanai;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā instancē, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Vispārējās tiesas secinājumus, saskaņā ar kuriem Komisija ir pamatoti atzinusi, ka Otis SA ir abildīga par GTO izdarīto pārkāpumu Luksemburgā. Šis pamats ir sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu materiālo tiesību piemērošanā, nepareizi piemērojot juridiskos kritērijus, kas izklāstīti Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumā lietā C-97/08 P Akzo Nobel u.c./Komisija (Krājums, I-8237. lpp.), un viena uzņēmuma jēdzienu. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārsniegusi savu kompetenci, pamatojoties uz faktiem, kurus Komisija nebija norādījusi lēmumā un iekļāvusi savos lietas materiālos. Trešā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi raksturojusi tiesisko attiecību starp GTO un Otis SA raksturu un apjomu un sagrozīja faktus. Ceturtā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot atbilstoši pamatojusi pamata, kas ir balstīts uz to, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret GTO un MEE mātessabiedrībām, noraidīšanu.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, atbalstot naudas soda, kas tika uzlikts par Vācijā izdarīto pārkāpumu, pamatsummas aprēķinu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi 1998. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, atzīstot, ka Komisija nebija tiesīga ņemt vērā skartā tirgus apjomu, lai noteiktu naudas soda pamatsummu. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot sniegusi atbilstošu pamatojumu attiecībā uz skartā tirgus apjoma noteikšanu un dalībnieku sadalīšanu kategorijās.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un pārsniegusi kompetenci, atsakoties piešķir Otis "daļēju imunitāti" saskaņā ar 2002. gada Paziņojuma par iecietību 23. panta b) punkta pēdējo apakšpunktu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot piemērojusi pareizos "daļējās imunitātes" piešķiršanas kritērijus, esot pārsniegusi kompetenci, aizstājot Komisijas veikto Otis iesniegto pierādījumu vērtējumu ar savu vērtējumu, un neesot ievērojusi paredzētās normas attiecībā uz pierādījumiem. Otrā daļa ir balstīta uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu.

____________