Lieta T‑370/11
Polijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada – Emisiju kvotu sadales aprēķinam piemērojamās līmeņatzīmes – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 7. marta spriedums
1. Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Izvēle, kurai jābūt balstītai uz objektīviem elementiem, kurus var pārbaudīt tiesa
(LES 5. pants)
2. Dalībvalstis – Apstiprinātā kompetence – Energoresursu izmantošanas nosacījumu, izvēles starp dažādiem enerģijas avotiem un energoapgādes sistēmu noteikšana – Savienības kompetence veikt pasākumus vides jomā
(LESD 192. panta 2. punkta pirmās daļas c) punkts un 194. panta 2. punkta otrā daļa)
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens – Robežas
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. punkts)
4. Vide – Savienības politikas izstrāde – Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Apjoms – Robežas – Samērīguma principa ievērošana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkts)
5. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Emisiju kvotu sadales aprēķinam piemērojamās līmeņatzīmes – Iekārtu, kurām piemēro tirdzniecības sistēmu, nenošķiršana atkarībā no izmantojamā kurināmā – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkts; Komisijas Lēmums 2011/278)
6. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Emisiju kvotu sadales aprēķinam piemērojamās līmeņatzīmes – Dabasgāzes jaudas kā atsauces kritērija izmantošana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums –Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10. panta 1. punkts; Komisijas Lēmums 2011/278)
7. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plāns (VSP) – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstīm – Dalībvalstu pilnvaras – Kvotu tirdzniecības periodi, sākot no 2013. gada – Dalībvalstu rīcības brīvība, īstenojot pilnvaras – Termiņi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punkts un 10.a panta 1. punkts, un Direktīvas 2009/29 preambulas 8. apsvērums)
8. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Mērķis – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšana – Direktīvā definēto apakšmērķu un instrumentu ņemšana vērā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87, kas grozīta ar Direktīvas 2009/29 preambulas 2., 3., 5. un 7. apsvērumu, kā arī 1. panta pirmo un otro daļu)
9. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 14. punktu)
2. Taisnība, ka saskaņā ar LESD 194. panta 2. punkta otro daļu pasākumi, kas veikti saskaņā ar šī punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru un kas nepieciešami, lai sasniegtu šī panta 1. punktā paredzētos Savienības enerģētikas politikas mērķus, nedrīkstētu ietekmēt dalībvalsts tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no enerģijas avotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru. Tomēr nekas neļauj domāt, ka LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts vispārējs aizliegums ietekmēt šīs Savienības vides politikas jomā piemērojamas tiesības. Pirmkārt, LESD 194. pants ir vispārīgs noteikums tikai enerģētikas nozarē un līdz ar to ieskicē kompetenci, kas var tikt uzskatīta par nozares kompetenci. Otrkārt, jānorāda, ka LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā ir skaidra atsauce uz LESD 192. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu. Patiešām, LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka aizliegums ietekmēt dalībvalsts tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no enerģijas avotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, ir piemērojams, neskarot LESD 192. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu. Kaut arī šim pēdējam noteikumam patiešām ir vienīgi procesuāls raksturs, tomēr tajā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz Savienības politiku vides jomā. No minētā izriet, ka LESD 194. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētās tiesības nav piemērojamas attiecībā uz pasākumu, ko Savienība ir īstenojusi vides politikas jomā.
(sal. ar 17. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30. un 33. punktu)
4. Komisijai, īstenojot kompetenci vides jomā, ir plaša rīcības brīvība, kas tai ļauj izdarīt politiska, ekonomiska un sociāla rakstura izvēli un kuras ietvaros tai ir jāveic sarežģīti vērtējumi attiecībā uz vispārēju mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ekonomiski efektīvos un rentablos apstākļos. Šajā jomā īstenota pasākuma tiesiskumu var ietekmēt vienīgi acīmredzama šajā jomā īstenota pasākuma neatbilstība kompetentās iestādes izvirzītajam mērķim. Runājot par samērīguma principa piemērošanu šaurā nozīmē, pat ja tas ir atbilstošs un nepieciešams leģitīmi izvirzītu mērķu īstenošanai, Komisijas lēmums nevar radīt ar izvirzītajiem mērķiem nesamērīgas neērtības.
(sal. ar 36., 65., 89. un 100. punktu)
5. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kāda ir izveidota ar Direktīvu 2003/87 un ar kuru Kopienā ievieš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ietvaros vienlīdzīgu attieksmi pret rūpnieciskām iekārtām, kas ir dažādās situācijās dažādu kurināmo izmantošanas dēļ, nosakot produktu līmeņatzīmes, lai piešķirtu kvotas ar Lēmumu 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada, var uzskatīt par objektīvi pamatotu.
Minēto līmeņatzīmju nošķiršana atkarībā no izmantojamā kurināmā, kā apgalvojusi Komisija, neveicinātu attiecībā uz tām rūpnieciskajām iekārtām, kurās tiek izmantots kurināmais ar augstu CO2 emisiju, meklēt risinājumus, kas ļautu samazināt šo iekārtu emisijas, bet drīzāk – tieši pretēji – veicinātu status quo saglabāšanu, kas būtu pretrunā Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešajai daļai. Turklāt šāda atšķirība ietvertu emisiju palielināšanās risku, jo rūpnieciskajās iekārtās, kurās tiek izmantots kurināmais ar mazu CO2 emisiju, iespējams, būtu jāveic nomaiņa uz kurināmo ar augstu CO2 emisiju, lai varētu saņemt bezmaksas emisiju kvotas.
Turklāt ar papildu faktora ieviešanu, kas ietver izmantojamā kurināmā ņemšanu vērā, nevis tiktu veicināta to īstenošanas pasākumu pilnīga saskaņošana Savienības līmenī, kas attiecas uz bezmaksas kvotu saskaņotu sadali, bet tas novestu pie dažādiem noteikumiem attiecībā uz vienas nozares vai vienas apakšnozares iekārtām. Korekcijas koeficienta ieviešana atbilstoši izmantojamajam kurināmajam dalībvalstīs radītu atšķirīgas attieksmes pret nozarēm risku. Šajā ziņā šāda korekcijas koeficienta neesamības dēļ nevienai iekārtai, izmantojamā kurināmā dēļ izmantojot lielāku skaitu bezmaksas kvotu, netiek piešķirta konkurences priekšrocība.
(sal. ar 39., 41.–44. un 81. punktu)
6. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kāda ir izveidota ar Direktīvu 2003/87, ar kuru Kopienā ievieš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ietvaros tas, ka Komisija izmanto dabasgāzi kā atsauces kurināmo, lai definētu siltuma un kurināmā līmeņatzīmes un lai piešķirtu kvotas ar Lēmumu 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei, sākot no 2013. gada, var uzskatīt par objektīvi pamatotu.
Izvēles par labu dabasgāzei kā kurināmajam ar zemāku CO2 emisiju mērķis ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Konkrētāk, šīs izvēles mērķis ir veicināt efektīvākas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas tehnikas izmantošanu un paaugstināt energojaudu, kā tas ir paredzēts Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešajā daļā.
Izvēle par labu cita kurināmā izmantošanai neļautu izvairīties no tā, ka pret iekārtām, kas ir dažādās situācijās dažādu kurināmo izmantošanas dēļ, tiek piemērota vienlīdzīga attieksme. Ja šo līmeņatzīmju pamatā būtu kurināmais ar augstāku CO2 emisiju, piemēram, dabasgāze, tad tā rezultātā vienkārši tiktu izmantotas augstākas siltuma un kurināmā līmeņatzīmes. Tas novestu pie tā, ka attiecīgās iekārtas, tostarp iekārtas, kurās tiek izmantots kurināmais ar zemāku CO2 emisiju, to pašu faktoru dēļ saņemtu vairāk bezmaksas kvotu.
(sal. ar 49., 50., 58. un 106. punktu)
7. Kaut arī tā ir taisnība, ka dalībvalstīm ir noteikta rīcības brīvība Direktīvas 2003/87, ar kuru Kopienā ievieš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, transponēšanā un valsts plānu izstrādē kvotu sadalei pirms otrā kvotu tirdzniecības perioda sākuma, proti, līdz 2012. gadam, tā tas nav attiecībā uz tirdzniecības periodu, sākot no 2013. gada. Ar noteikumiem, kas ieviesti ar Direktīvu 2009/29, kas groza Direktīvu 2003/87, attiecībā uz tirdzniecības periodiem, sākot no 2013. gada, būtiski ir grozītas kvotu sadales metodes.
Pretēji Direktīvas 2003/87, tās redakcijā pirms grozījumiem, kas tika izdarīti ar Direktīvu 2009/29, III pielikuma 1. punktam Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā vairs nav minēta atsauce uz valsts enerģētikas politiku. Turpretim saskaņā ar Direktīvas 2009/29 preambulas astoto apsvērumu pēc otrā tirdzniecības laikposma likumdevējs ir atzinis par obligātu ieviest saskaņotāku emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai labāk izmantotu no kvotu tirdzniecības izrietošās priekšrocības, izvairītos no iekšējā tirgus kropļošanas un atvieglotu saikņu veidošanu starp dažādām tirdzniecības sistēmām.
(sal. ar 51.–53. un 56. punktu)
8. No Direktīvas 2003/87, ar kuru Kopienā ievieš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, 1. panta otrās daļas un preambulas 3. apsvēruma izriet, ka pēc šīs direktīvas grozīšanas ar Direktīvu 2009/29 ar Direktīvu 2003/87 tika paredzēta nozīmīgāka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšana, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas.
Šis mērķis ir jāsasniedz, ievērojot virkni apakšmērķu un izmantojot noteiktus instrumentus. Galvenais instruments šajā ziņā ir Direktīvas 2003/87 1. panta pirmajā daļā un preambulas otrajā apsvērumā paredzētā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Šīs direktīvas 1. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka šī sistēma veicina šo emisiju samazināšanu ekonomiski efektīvos un rentablos apstākļos. Citi apakšmērķi, kuri ir jāsasniedz ar minēto sistēmu, tostarp, kā norādīts šīs direktīvas preambulas piektajā un septītajā apsvērumā, ir ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības saglabāšana, kā arī iekšējā tirgus integritātes un konkurences nosacījumu saglabāšana
(sal. ar 68. un 69. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 113. punktu)