Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 25. aprīlī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – Kauno miesto savivaldybė, Kauno miesto savivaldybės administracija
(Lieta C-285/18)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Lietuvos Aukščiausiasis Teismas
Pamatlietas puses
Prasītājas: Kauno miesto savivaldybė, Kauno miesto savivaldybės administracija
Atbildētājas: UAB “Irgita”, UAB “Kauno švara”
Prejudiciālie jautājumi
1. Vai, ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus, iekšējais darījums ietilpst Direktīvas 2004/18 1 vai Direktīvas 2014/24 2 piemērošanas jomā, ja apstrīdētā iekšējā darījuma noslēgšanas procedūras, tostarp administratīvās procedūras tika uzsāktas brīdī, kad Direktīva 2004/18 joprojām bija spēkā, bet pats līgums tika noslēgts 2016. gada 19. maijā, kad Direktīva 2004/18 bija zaudējusi spēku?
2. Pieņemot, ka apstrīdētais iekšējais darījums ietilpst Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā:
a) vai šīs Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts (bet ne tikai), ņemot vērā Tiesas spriedumus lietās Teckal (C-107/98), Jean Auroux u.c. (C-220/05), ANAV (C-410/04) un citās lietās, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “iekšējais darījums” ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā un šī jēdziena saturu un piemērošanu neietekmē dalībvalstu tiesības, tostarp piemērojot šādu darījumu noslēgšanas ierobežojumi, piemēram, nosacījums, ka ar publiskā iepirkuma līgumiem nevar nodrošināt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību vai nepārtrauktību?
b) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, proti, jēdziens “iekšējais darījums” vai nu daļēji, vai pilnībā ietilpst dalībvalstu tiesību piemērošanas jomā, – vai iepriekšminētā Direktīvas 2004/18 norma ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt iekšējo darījumu noslēgšanai ierobežojumus vai papildu nosacījumus (salīdzinājumā ar Savienības tiesībām un Tiesas judikatūru, kurā tās ir interpretētas), taču tās var īstenot šo rīcības brīvību tikai ar konkrētām un skaidrām pozitīvo tiesību normām, kas reglamentē publisko iepirkumu?
3. Pieņemot, ka apstrīdētais iekšējais darījums ietilpst Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomā:
a) vai Direktīvas 1. panta 4. punkta un 12. panta, kā arī Hartas 36. panta normas kopā vai atsevišķi (bet ne tikai), ņemot vērā Tiesas spriedumus lietās Teckal (C-107/98), Jean Auroux u.c. (C-220/05), ANAV (C-410/04) un citās lietās, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “iekšējais darījums” ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā un šī jēdziena saturu un piemērošanu neietekmē dalībvalstu tiesības tostarp šādu darījumu noslēgšanas ierobežojumi, piemēram, nosacījums, ka ar publiskā iepirkuma līgumiem nevar nodrošināt sniegto pakalpojumu kvalitāti, pieejamību vai nepārtrauktību?
b) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, proti, iekšējā darījuma jēdziens vai nu daļēji, vai pilnībā ietilpst dalībvalstu tiesību piemērošanas jomā, – vai Direktīvas 2014/24 12. panta normas ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt iekšējo darījumu noslēgšanai ierobežojumus vai papildu nosacījumus (salīdzinājumā ar Savienības tiesībām un Tiesas judikatūru, kurās tās ir interpretētas), taču tās var īstenot šo rīcības brīvību tikai ar konkrētām un skaidrām pozitīvo tiesību normām, kas reglamentē publisko iepirkumu?
4. Neatkarīgi no tā, kura direktīva attiecas uz apstrīdēto iekšējo darījumu, – vai publiskā iepirkuma piegādātāju vienlīdzības un nediskriminācijas, kā arī pārredzamības principi (Direktīvas 2004/18 2. pants un Direktīvas 2014/24 18. pants), vispārējs aizliegums diskriminēt pilsonības dēļ (LESD 18. pants), brīvība veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants), pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 56. pants), iespēja piešķirt uzņēmumiem izņēmuma tiesības (LESD 106. pants) un Tiesas judikatūra (spriedumi lietās Teckal, ANAV, Sea, Undis Servizi un citās lietās) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka iekšējais darījums, kuru noslēdz līgumslēdzēja iestāde un no šīs līgumslēdzējas iestādes juridiski nošķirta persona, pār kuru līgumslēdzējai iestādei ir kontrole, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno attiecībā uz saviem dienestiem, un šīs personas pamatdarbību veido līgumslēdzējas iestādes labā veiktas darbības, pats par sevi ir likumīgs un tostarp nepārkāpj citu uzņēmēju tiesības uz godīgu konkurenci, nediskriminē šos citus tirgus dalībniekus un nepiešķir nekādas priekšrocības kontrolētajam uzņēmumam, ar kuru noslēgts iekšējais darījums?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 7. sēj., 132. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).