ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [ MICHALBOBEK]
SECINĀJUMI,
sniegti 2017. gada 7. septembrī(1)
Lieta C‑403/16
Soufiane El Hassani
pret
Minister Spraw Zagranicznych
(Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Vīzu kodekss – Tiesības iesniegt pārsūdzību – Konsula atteikums izsniegt Šengenas vīzu – Pārsūdzība tajā pašā administratīvajā iestādē – Hartas 47. pants – Tiesību iesniegt pārsūdzību raksturs – Administratīva sūdzība vai pārsūdzība tiesā
I. Ievads
1. Soufiane El Hassani (turpmāk tekstā – “apelācijas sūdzības iesniedzējs”) iesniedza pieteikumu izsniegt Šengenas vīzu, lai apciemotu savu sievu un bērnu, kuri dzīvo Polijā. Polijas konsuls Rabatā (Maroka) atteicās izsniegt vīzu gan pēc sākotnējā pieteikuma, gan pēc tam, izlemjot apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu pārskatīt lietu tajā pašā iestādē. Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza pārskatīt šo atteikumu Polijas tiesā. Tomēr Polijas tiesību aktos principā ir izslēgta konsulu pieņemto lēmumu par vīzām pārbaude tiesā.
2. Šajos juridiskajos un faktiskajos apstākļosNaczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) lūdz Tiesu interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk tekstā – “Vīzu kodekss”) (2), 32. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu. Koaptver 32. panta 3. punktā ietvertāstiesībasiesniegtpārsūdzību?Vai ar to ir noteikts dalībvalstu pienākumsnodrošinātlēmumu par vīzām apstrīdēšanu tiesā?Vai arī pietiek ar administratīvu sūdzību?Turklāt –kādairHartas47. pantaietekmeuzšovērtējumu?
II. Tiesiskais regulējums
A. Savienības tiesības
1. Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta)
3. Hartas 47. panta pirmajā daļā ir teikts:
“Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.”
2. Vīzu kodekss
4. Saskaņā ar Vīzu kodeksa preambulas 18. apsvērumu:
“Vietējā Šengenas sadarbība ir būtiska saskaņotai kopīgas vīzu politikas piemērošanai un migrācijas un/vai drošības riska pareizai novērtēšanai. Ņemot vērā vietējo apstākļu atšķirības, dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām būtu kopīgi jāizvērtē konkrētu tiesību normu funkcionālais pielietojums konkrētās vietās, lai nodrošinātu tiesību normu saskaņotu piemērošanu, lai novērstu vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un dažādu attieksmi pret vīzu pieteikumu iesniedzējiem.”
5. Vīzu kodeksa preambulas 29. apsvērums ir izteikts šādi:
“Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti ar Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.”
6. Vīzu kodeksa 1. pantā ir norādīts tā mērķis un piemērošanas joma:
“1. Ar šo regulu paredz procedūras un nosacījumus, lai izsniegtu vīzas tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem mēnešiem sešu mēnešu laikposmā.
[..]”
7. Vīzu kodeksa 2. pantā ir iekļautas vairākas definīcijas. It īpaši 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā vīza ir definēta kā “kādas dalībvalsts izdota atļauja tranzītā šķērsot vai plānoti uzturēties dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas attiecīgo dalībvalstu teritorijā”.
8. Vīzu kodeksa 32. panta 3. punktā ir paredzēts:
“Pieteikuma iesniedzējiem, kam vīzas ir atteiktas, ir tiesības iesniegt pārsūdzību. Pārsūdzības ceļ pret to dalībvalsti, kas ir pieņēmusi galīgo lēmumu par pieteikumu, un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem sniedz informāciju par procedūrām, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, kā norādīts VI pielikumā.”
9. Saskaņā ar Vīzu kodeksa 47. panta 1. punktu:
“Dalībvalstu centrālās iestādes un konsulāti nodrošina plašai sabiedrībai visu svarīgo informāciju par vīzas pieteikumu iesniegšanu, jo īpaši:
[..]
h) par to, ka lēmumi par pieteikumu noraidīšanu jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam un ka tajos jānorāda šo lēmumu iemeslu pamatojums, un ka pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti, ir tiesības pārsūdzēt, norādot informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, tostarp par kompetento iestādi, kā arī par pārsūdzības iesniegšanas termiņu;
[..].”
10. Vīzu kodeksa VI pielikumā ir iekļauta standarta veidlapa paziņojumam par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu un tā pamatojumam, kurš ir jāsaņem katram pieteikuma iesniedzējam. Minētās veidlapas apakšdaļā ir arī norādīts, ka katrai dalībvalstij ir jānorāda valsts procedūra, kas saistīta ar pārsūdzēšanas tiesībām, tostarp kompetentā iestāde, kurai var tikt iesniegta pārsūdzība, kā arī termiņš šādas pārsūdzības iesniegšanai.
B. Polijas tiesības
11. Ustawa z dnia 12 grudnia 2013 r.o cudzoziemcach (2013. gada 12. decembra Ārvalstnieku likums) 60. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts:
“Šengenas vīzu vai valsts vīzu izsniedz šādiem mērķiem:
[..]
2) ģimenes vai draugu apmeklēšanai”.
12. Šī likuma 76. panta 1. punktā ir arī noteikts:
“Šengenas vīzas atteikuma gadījumā, [..] ja:
1) konsuls ir pieņēmis lēmumu, var lūgt šai iestādei pārskatīt lietu;
2) Robežsardzes robežkontroles punkta priekšnieks ir pieņēmis lēmumu, var iesniegt sūdzību Robežsardzes virspavēlniekam.”
13. Ustawa z dnia 30 sierpnia 2002 r. Prawo o postępowaniu przed sądami administracyjnymi (2002. gada 30. augusta Likums par tiesvedību administratīvajās tiesās; turpmāk tekstā – “Likums par tiesvedību administratīvajās tiesās”) 5. pantā ir noteikts:
“Administratīvās tiesas jurisdikcijā neietilpst lietas:
[..]
4) par vīzām, ko izsniedz konsuli, izņemot vīzas, ko izsniedz ārvalstniekiem, kuri 2006. gada 14. jūlija Likuma par Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu Polijas Republikā, uzturēšanos tajā un izceļošanu no tās 2. panta 4. punkta izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgā ģimenes locekļi.”
III. Fakti, tiesvedība un prejudiciālais jautājums
14. Apelācijas sūdzības iesniedzējs 2014. gada 24. decembrī Polijas Republikas konsulam Rabatā (Maroka) iesniedza pieteikumu izsniegt Šengenas vīzu. Viņš vēlējās apciemot savu sievu un bērnu, kuri abi ir Polijas valstspiederīgie un dzīvo Polijā. 2015. gada 5. janvārī konsuls atteicās izsniegt vīzu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza konsulam pārskatīt pirmo lēmumu. 2015. gada 27. janvārī konsuls atkārtoti atteicās izsniegt vīzu. Atteikuma pamatojumā abos lēmumos tika norādīts, ka nav pārliecības, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs pirms vīzas derīguma termiņa beigām atstās Poliju.
15. Par konsula otro nelabvēlīgo lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzējs iesniedza prasību Wojewódzki Sąd Administracyjny w Warszawie (Vojevodistes administratīvā tiesa Varšavā, Polija) (turpmāk tekstā – “pirmās instances tiesa”). Viņš tostarp apgalvoja, ka, atsakot vīzu, esot pārkāptas Ārvalstnieku likuma 60. panta 1. punkta 2) apakšpunkta prasības Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “Konvencija”) 8. panta gaismā.
16. Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka Ārvalstnieku likuma 76. panta 1. punkta 1) apakšpunktā neesot paredzēts Konvencijas 13. pantam atbilstošs aizsardzības standarts. Turklāt viņa skatījumā Likuma par tiesvedību administratīvajās tiesās 5. panta 4. punkts esot pretrunā Konvencijas 14. pantam, proti, apelācijas sūdzības iesniedzēja laulātā un bērns ir Polijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Polijā, bet viņam neesot iespējas celt prasību administratīvā tiesā, turpretim citu Savienības valstspiederīgo laulātajiem šāda iespēja esot.
17. Ar 2015. gada 24. novembra lēmumu pirmās instances tiesa noraidīja šo prasību. Tā nosprieda, ka saskaņā ar Likuma par tiesvedību administratīvajās tiesās 5. panta 4. punktu tai neesot jurisdikcijas.
18. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārsūdzēja minēto lēmumu iesniedzējtiesā Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa). Apsvērumos minētajai tiesai apelācijas sūdzības iesniedzējs no jauna izklāstīja savu nostāju saistībā ar iespējamiem Konvencijas 8. panta 1. punkta un 13. un 14. panta pārkāpumiem. Turklāt viņš apgalvoja, ka Likuma par tiesvedību administratīvajās tiesās 5. panta 4. punkts esot pretrunā Vīzu kodeksa 32. panta 3. punkta un Hartas 47. panta noteikumiem, kuros ir garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
19. Ar 2016. gada 28. aprīļa lēmumu Naczelny Sąd Administracyjny (Augstākā administratīvā tiesa, Polija) apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādu jautājumu:
“Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 32. panta 3. punkts, ņemot vērā Vīzu kodeksa preambulas 29. apsvērumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā dalībvalstij ir noteikts pienākums garantēt tiesību aizsardzību (pārsūdzību) tiesā?”
20. Rakstveida apsvērumus iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzējs, Ministrer Spraw Zagranicznych (Polijas Ārlietu ministrija, turpmāk tekstā – “atbildētāja”), Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Polijas Republika un Eiropas Komisija. Visi minētie lietas dalībnieki, izņemot Igauniju, sniedza mutvārdu apsvērumus 2017. gada 17. maija tiesas sēdē.
IV. Vērtējums
21. Uzdodotjautājumu,iesniedzējtiesalūdzinterpretētVīzukodeksa32. panta 3. punktuHartas47. panta gaismā.Būtībājautājumsirparto,vaiminētāsnormasbūtujāsaprottā,kadalībvalstīmirjāparedz atteikumu izsniegt vīzupārsūdzība tiesā(t.i., tiesību aizsardzība tiesā),vaivarētupietikt ar administratīvu sūdzību (valstspārvaldes piedāvātā tiesību aizsardzība) (3).
22. Pirmkārt,Vīzukodeksa32. panta 3. punktā ir paredzētasvispārējas,nenoteiktas“tiesības iesniegt pārsūdzību”parvīzuatteikumiem,papildusneprecizējot šādaspārsūdzības veidu.Otrkārt,Hartas 47. panta pirmajā daļā ir garantētastiesībasuzefektīvutiesību aizsardzību ikvienaipersonai,kurastiesībasunbrīvības,kasaizsargātassaskaņāarSavienībastiesībām, ir pārkāptas.
23. Viens no veidiem, kā interpretēt šīs normas,tiešāmvarētubūt interpretētVīzukodeksa32. panta 3. punktu Hartas47. panta pirmās daļas gaismā,kā būtībā bijaierosinājusiKomisija.Tā kā ir redzams, ka Vīzukodeksa32. panta 3. punktsirnenoteiktsunneskaidrs,betHartas47. panta pirmajā daļānepārprotami ir pieprasītapārsūdzībatiesā,Vīzukodeksa32. panta 3. punkta interpetācija Hartas 47. panta pirmās daļas gaismāvienkāršinozīmētu,ka32. panta 3. punktsbūtuautomātiski“jāpielāgo”“augstākamstandartam”unjāinterpretēarīkāprasība parpārsūdzībutiesā.
24. Nedomāju,kašajāgadījumā šīirpareizāpieeja.Manuprāt,piemērotāk iranalizētkatrunominētajiemdiviemnormatīvajiemslāņiematsevišķi,pirms apskatīt,kotienozīmē,kad tie tiek interpretētikopā.Tānavtikaiakadēmiskafantāzija, ar kuru tiek atbalstītadetalizētaanalītiskataksonomija, nevispragmatiskstiesuminimālisms.Kātiks papildus paskaidrotstālāk šo secinājumu C sadaļā,tamirievērojamapraktiskaietekme.
25. Līdz ar to šo secinājumuuzbūve būs šāda.Pirmkārt,izvērtēšu,kādasprasībasattiecībāuzpārsūdzībuirnoteiktasVīzukodeksa32. panta 3. punktā(A).Pēc tam izskatīšu, kas konkrētiizrietnoHartas47. panta pirmās daļas(B).Visbeidzot,pakavēšos pie Vīzukodeksa32. panta 3. punktaunHartas 47. panta pirmās daļaskopīgas iedarbībassekām(C).
A. NoVīzukodeksa32. panta 3. punktaizrietošās prasības
1. Administratīva sūdzība vai pārsūdzēšana tiesā
26. Kas ir prasīts Vīzukodeksa32. panta 3. punktā?Manuprāt,ar32. panta 3. punktudalībvalstīmnav prasīts paredzētpārbaudestiesā mehānismu, lai izvērtētu vīzuatteikumutiesiskumu.Dalībvalsts paredzētā pārsūdzībasaskaņāar32. panta 3. punktuvarnotiktadministratīvā iestādēvaitiesā.Tasvarietvertarīdažādashibrīdasstruktūras,kas atrodaskautkurstarpadministratīvu sūdzību un pārsūdzēšanutiesā.Pirmajā brīdī šķiet, ka32. panta 3. punktsir diezganbrīva tiesību norma, proti,pārbaudei ir jābūt,bettāsprecīzaformairjānosaka dalībvalstīm.
27. ŠissecinājumsizrietnoVīzukodeksa32. panta 3. punkta gramatiskas,sistēmiskas un teleoloģiskas interpretācijas.
a) Gramatiska interpretācija
28. Pirmkārt,dažāduvaloduredakcijās32. panta 3. punktāgalvenokārt ir izmantotaatvērtaterminoloģija,kasneļaujizdarītnoteiktusecinājumuparšajā tiesību normā prasītās pārsūdzībasraksturu.
29. Lielākajādaļādažāduvaloduredakciju ir atsauces uzplašuunnenoteiktu pārsūdzībasjēdzienu,skaidrinenorādotkonkrētupārsūdzības veidu.Piemēram,Vīzukodeksāfranču valodā ir paredzēts“recours”;itāļu valodā – “ricorso” unspāņu valodā – “recursos”.Tie irneitrālitermini,kurivarattiektiesganuzadministratīvu sūdzību, gan pārsūdzību tiesā,gan arī uz tām abām.
30. Dažucituvalodu redakcijās irpapildunianses.Novienaspuses,“beroep”holandiešu valodā vai “Rechtsmittel” vācu valodāvarētu tikt saprastskā tāds, kas nosliecas par labupārsūdzībaitiesā.Nootraspuses, dažās slāvuvalodās lietotietermini,piemēram,“odvolání”čehu valodā,“odvolanie”slovāku valodā vai“odwołania”poļu valodā,drīzāk varētu tikt saprasti kāatsaucesuz tiesību aizsardzību administratīvi.
31. Katrā ziņā saskaņā ar iedibināto judikatūru,ja valoduredakcijasatšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās struktūras un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (4).Tādēļvalodu salīdzināšanasargumentspatsparsevi,protams,navizšķirošs.
32. Otrkārt,svarīgāksgramatiskās interpretācijas līmenīvarētubūtfakts,kapašāVīzukodeksa32. panta 3. punkta formulējumāirskaidraatsauceuzattiecīgāsvalststiesībuaktiem.Patiešām,šajā tiesībunormānepārprotami ir norādīts,kapārsūdzības ir ceļamassaskaņāartāsdalībvalststiesībuaktiem,kasirpieņēmusigalīgolēmumuparvīzaspieteikumu.
33. Tādējādivienīgieskaidrie secinājumi,kasizrietno32. panta 3. punktaformulējuma,irtādi,kaSavienībaslikumdevējsirļāvisdalībvalstīm izlemtparvīzupieprasītājiem pieejamo apstrīdēšanaslīdzekļu raksturuun konkrētiempasākumiem.Primāri tām ir paredzētspiemērottiesībasiesniegt pārsūdzību.
b) Sistēmiska interpretācija
34. Šisstarpsecinājumsnemainās,aplūkojot32. panta 3. punktakontekstuganVīzukodeksa ietvaros ( iekšējaissistēmiskaisarguments), gan ārpustā( ārējaissistēmiskaisarguments).
35. Attiecībāuziekšējosistēmiskoargumentu ir jāatzīmē,kajēdziens“pārsūdzība”irizmantotsarīcitāsVīzukodeksadaļās.Tomērarī tur tas ir lietotsbrīvi,nenoteikti.
36. 34. panta 7. punktā,kasirformulētsļotilīdzīgi32. panta 3. punktam, ir paredzētas vienīgi “tiesības iesniegt pārsūdzību”parvīzas anulēšanu vai atcelšanu.Tajāarīnav definētspārsūdzībasjēdziens.Līdzīgi47. panta 1. punkta h) apakšpunktādalībvalstīm ir pieprasīts informētsabiedrību,kavīzupieteikumuiesniedzējiem,kurupieteikumiirnoraidīti,ir“tiesības pārsūdzēt”.Konkrētāk,tajā dalībvalstīm irpieprasītssniegtinformācijuparprocedūru,kasjāievēropārsūdzībasgadījumā,“tostarp par kompetento iestādi, kā arī par pārsūdzības iesniegšanas termiņu”.
37. Minētais informēšanas pienākumsdalībvalstīm papildusir izteiktsVīzukodeksaVI pielikumā iekļautajā standartveidlapā.Šīveidlapa ir jāizmanto,laipaziņotuunpamatotuvīzasatteikumu,anulēšanuvaiatcelšanu.Saskaņāar32. panta 3. punktuminētajā veidlapā ir arībūtībāapstiprināts,kavalstslikumdevējam ir jānosakaatbilstošasprocedūrasunpēctampartām jāinformēpieteikuma iesniedzējs.
38. Turklāt,tā kāVīzukodeksānav konkrēti norādīts kompetentāsiestādes veids – tiesuvaiadministratīvā iestāde –pārsūdzības parnelabvēlīgiemlēmumiemattiecībā uzvīzām izskatīšanai, tad šķiet,ka tajā kopumāšisjautājumstīši ir atstātsdalībvalstu ziņā,lainodrošinātukonkrētaveidapārsūdzību,kurutāsuzskataparpiemērotāko,ņemotvērāsavasinstitucionālāsstruktūras (5).
39. Šoizpratniskaidriapstiprina plašākskonteksts,ārējaissistēmiskaisarguments,kadpēcVīzukodeksauzmanība tiekpievērstacitiemsekundārotiesībuinstrumentiem,kuriarīregulētrešovalstuvalstspiederīgoieceļošanuSavienībasteritorijā.Pirmkārt,ganīstermiņa,ganilgtermiņauzturēšanās gadījumos minētajosinstrumentosparastinavpieprasītspārbaudīttiesālēmumus,ar kuriem tiek liegta ieceļošana.Otrkārtunpretēji,jaSavienībaslikumdevējsuzskataparnepieciešamu pārsūdzību tiesā,tastoskaidri paredz.
40. Pirmajākategorijāvairākossekundārotiesībuinstrumentos,arkoreglamentētrešovalstupilsoņuuzņemšanuSavienībasteritorijā,navtiešipieprasīts, lai būtu pieejams pārsūdzībastiesā mehānisms.Dažosinstrumentosnavnorādīts pārsūdzībasveidsnelabvēlīgiemlēmumiem parieceļošanu,piemēram,vienotāsdarba atļaujasatteikumam (6);pieteikumaparģimenesatkalapvienošanos noraidīšanai (7);vai (varbūtpašreizējaisituācijai vistuvākā analoģija) uz robežaspieņemtamlēmumamatteiktieceļošanudalībvalstuteritorijā (8).Citosinstrumentosskaidri ir paredzētaiespēja iesniegt pārsūdzību vainutiesā,vaiadministratīvāiestādē.Tasīpašiattiecasuzuzturēšanāsatļaujasatteikumuārvalstustudentam (9)vaijebkurunelabvēlīgulēmumuparpieteikumiem atļaujaiveiktsezonasdarbus (10).
41. Neraugotiesuzšīmatšķirībām, nozīmeirtam,kaattiecībāuztiesībāmpārsūdzēt nelabvēlīguslēmumusparieceļošanu attieksme pret ilgstošu uzturēšanosnav“labvēlīgāka”kā pret īstermiņauzturēšanos.Tomēr,jašielēmuminevienmēr garantē pārsūdzēšanutiesā,šādamsecinājumamvēl jo vairāk ir jābūttādam pašamsaistībāarīstermiņauzturēšanos.
42. Attiecībāuzotrukategorijušķiet,kadažoscitossekundārotiesībuinstrumentos,kasattiecasuztrešovalstuvalstspiederīgoieceļošanudalībvalstuteritorijā,skaidri ir paredzētanelabvēlīgolēmumu pārbaude tiesā.TasattiecasuzSavienībaspilsoņuģimeneslocekļu (11)vaipatvērumameklētāju (12) ieceļošanu.Taspierāda,katad,kadSavienībaslikumdevējsvēlas,laitiktuparedzēta pārbaude tiesā,tasvartoskaidri norādīt.
43. Šīs dažādāspieejaskopumāliecina,kaSavienībaslikumdevējsvarparedzētabuspārsūdzības veidus un,kadnepārprotamiir prasītapārsūdzība tiesā,šādaprasībavar tikt skaidri norādīta.Izņemotīpašassituācijas, kasgalvenokārt ir saistītasarSavienībaspilsonībuunpatvērumu,šķiet,kaarīdalībvalstīsnavtendences pieprasītgarantētnelabvēlīgolēmumupartrešovalstuvalstspiederīgoieceļošanu pārbaudi tiesā.
c) Teleoloģiska interpretācija
44. Ciknoprotams,šķiet,kaSavienībaslikumdevēja nodomsbijaatstāt pārsūdzības veida izvēlidalībvalstu ziņā.TasizrietnetikainoVīzukodeksa32. panta 3. punkta konkrētāmērķa,betarīnoVīzukodeksamērķakopumā.
45. AplūkojotVīzukodeksa32. panta 3. punkta konkrēto mērķi, daži pieejamie dokumentiliecina,kavairākasdalībvalstisnevēlējāsskaidriparedzēttiesībasuzpārsūdzībutiesā.TiesassēdēČehijas Republikas valdībaapgalvoja,kasarunulaikā,kururezultātā tikapieņemts Vīzukodekss, precīzspārsūdzības rakstursunīpašībastīši tikaatstātas atklātas.Kautganminētajiemnorādījumiem ir zināms pamatsminētās normas likumdošanasvēsturē (13),šisarguments paliek nepārliecinošs,jošajājautājumā likumdevējs navskaidriformulējis savunodomu.
46. AttiecībāuzVīzukodeksa vispārējopamatojumušķiet,ka, pieņemot KopienasVīzukodeksu,ParlamentsunPadomeircentušiesizbeigt iepriekš esošos atšķirīgos noteikumus,itīpašiattiecībāuz ieceļošanas materiāltiesiskajiem nosacījumiemunprocesuālajāmgarantijām,piemēram,pienākumunorādītpamatojumuuntiesībām iesniegt pārsūdzību parnelabvēlīgiemlēmumiem (14).Tāpēcirskaidrs,katievēlējāsvienādot minētosnosacījumus,lai,kāizrietno preambulas 18. apsvēruma,novērstu vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un garantētuvienlīdzīguattieksmipretvīzaspieteikumuiesniedzējiem.
47. Tomēr,lai arīSavienībaslikumdevējspieņēma vienotu regulējumu par pārsūdzības pastāvēšanu,taspilnībā nesaskaņoja tāsveidu.Ņemot vērā visus apstākļus,šķiet,kadokumenta autoribijaapzinātinenoteikti,atstājot atklātu tiesību aizsardzības līdzekļa precīzoveidu.
d) Starpsecinājumi
48. Vīzukodeksa32. panta 3. punktā ir pieprasīts nodrošināt iespēju iesniegt pārsūdzību.Tomērtajānav paredzēts konkrēts šīs pārsūdzības veids kā tāds un pats par sevi.Šisjautājumsiratstātsdalībvalstuziņā.Tādējādipārsūdzība var būt administratīva vaitiesā,vai tās abas.
2. Izvēlētā pārsūdzības veida līdzvērtībaunefektivitāte
49. Tā kāVīzukodeksa32. panta 3. punktsiratstātsatklāts,Polijairizvēlējusiesvīzuatteikumiem paredzētadministratīvusūdzību, –sūdzība par pirmo konsulalēmumuvar tikt iesniegtaminētajam konsulam,kuršpārskatīs savulēmumu.
50. Šajāposmā ir jāatceras,kavēlnav aplūkotaHartas 47. panta pirmā daļa,kurā ir nostiprinātsprincips par efektīvu tiesību aizsardzībutiesā.Tomērizvēleattiecībāuztiesību aizsardzībasveidu(līmeni)nenozīmē,ka, ja šādaizvēletiktu īstenota,tānebūtupakļautanekādaiSavienībastiesību pārbaudei.
51. Saskaņā arpastāvīgo judikatūru,ja valstsprocedūras nav saskaņotas, tad detalizēti noteikumi, kuros ir paredzētas pārsūdzības tiesības, ir katras dalībvalsts tiesību sistēmai atbilstošs jautājumssaskaņāarprocesuālāsautonomijasprincipu.Tomēršienoteikuminedrīkst būt nelabvēlīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz līdzīgām situācijām valsts teritorijā (līdzvērtības princips), ne arī padarīt neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas ar Savienības tiesību sistēmu ( efektivitātesprincips) (15).
52. Tādējādiirjāpārbauda,vaiadministratīvasūdzība, atsevišķi vērtējotunneatkarīgi aplūkojot,atbilst dubultajai līdzvērtības(a) unefektivitātes (b)prasībai. Ir skaidrs,kaattiecībā uz tošajāapakšsadaļāvarbūt paredzētastikaidažasnorādespar vērtējumu, kas jāveic iesniedzējtiesai, kurai ir pilnīga informācija parattiecīgajiemvalststiesībuaktiemunprocedūru.
a) Līdzvērtība
53. Līdzvērtības izvērtēšanaattiecībāuzvīzupieteikumuapstrādinavvienkāršsuzdevums.Mūsdienās vairumsīstermiņavīzuir“Šengenasvīzas”vaisaskaņāarVīzukodeksu izsniegtas vīzas.Tādējādinavvieglsuzdevumsnoteikt,kasirvaivarētubūttuvākaisparalēlaisrežīmsvalstutiesībās,lainoteiktuatbilstošusalīdzināmo lielumulīdzvērtības izvērtēšanai.
54. Vispirms tiesassēdētikaapspriestasdivassalīdzināšanassistēmas, –pirmkārt, rīcības brīvības ietvaros pieņemti administratīvilēmumiparieceļošanu(itīpašivīzuatteikumisaskaņāarVīzukodeksuunieceļošanas atteikumi,kaspieņemti,pamatojoties uzŠengenasRobežukodeksu); otrkārt,citilēmumi, ko pieņēmuši konsuli(piemēram,iespējamielēmumi par civilostatusu,dokumentu legalizēšanuvaipasuizsniegšanu).Pirmaisiespējamaissalīdzināmais lielumsattiecas uztopašupriekšmetu(lēmumiparieceļošanuvalststeritorijā),betlēmējstruktūrasiratšķirīgas.Otraisattiecasuztopašulēmējstruktūru, betatšķirīgs ir minētāsstruktūras izdoto lēmumu priekšmets.
55. Pirmkārt,attiecībā uzrīcības brīvības ietvaros pieņemtiemadministratīviemlēmumiemparieceļošanušķiet,kasaskaņāarPolijastiesībuaktiemvīzulēmumu likumības pārbaudes apjomsiratkarīgsno tās valstspārvaldesiestādes identitātes,kuraskompetencē irlēmumu izdošana,untāspersonasstatusa,kas lūdz ieceļošanas atļauju.Itīpašišķiet,ka pārbaude tiesā irpieejamavīzulēmumiem, kopieņēmisārlietuministrs,Voïvode vairobežsardzes virspavēlnieks (16).
56. Otrkārt,parkonsulu pieņemtiem lēmumiemšķiet,kakonsula pieņemtu lēmumu atkārtotas pārbaudesprocedūraattiecastikaiuzvīzuatteikumiem.Kā, šķiet,irierosinājusiPolijasvaldībatiesassēdē,citaveidalēmumi,kuruspieņem konsuls,irpārbaudāmisaskaņā aratšķirīgāmprocedūrām.
57. Līdzvērtībasprasībasklasiskajānovērtējumāparasti tiek ņemts vērā pēdējaissalīdzinājumaveids, tas ir,ar Savienības tiesībām pamatoti prasījumitieksalīdzinātiarprasījumiem, kuru pamatā navSavienībastiesības,ja tosizskatatāpatiiestādelīdzīgāprocedūrā, – šajāgadījumātasirkonsuls.
58. Tomēr,tākāšajā ziņāTiesai nav sniegts vairākinformācijas,tadpatiešāmiesniedzējtiesai joprojāmbūsjānosaka,kāduslīdzīgusprasījumusizskatakonsuliunvaišādiprasījumitiekizskatīticitādāk.
b) Efektivitāte
59. Kājauiepriekšminēts,efektivitātesprasībanozīmē,kavalststiesību aizsardzības līdzekļiemnebūtu jāpadaraSavienībastiesībuaktuīstenošanavalstslīmenīpraktiskineiespējamavaipārmērīgigrūta.
60. SaskaņāarPolijastiesībuaktiemšķiet,ka,ņemotvērāpārbaudiiesniedzējtiesā,tampašamkonsulam,kuršizdevapirmolēmumu,tiksuzdotsizskatītsavapašalēmuma pārsūdzību.Vaišāda atkārtotas izskatīšanasprocedūra var tikt uzskatītaparefektīvu?
61. Saskaņā ar iesniedzējtiesas,apelācijassūdzībasiesniedzējaunKomisijasnorādītopastāvneskaidrībaattiecībāuz tā pašakonsula veiktas atkārtotas izskatīšanasefektivitāti.
62. SavukārtPolijasĀrlietuministrijaapgalvoja,kakonsula veikta atkārtotapārbaude irefektīva.Lai pamatotu savuviedokli, tāiepazīstinājaarstatistiku, – saskaņāarministrijassniegtajiemdatiem,vidējiunkopumāaplūkojot visusPolijaskonsulātus,vairāknekā viena trešdaļaatteikumuizsniegtvīzutiekatcelti.Īpaširunājot parPolijasRepublikaskonsuluMarokā, šisrādītājs ir aptuveni60 %gadījumu.
63. Manuprāt,jautājumsparprocedūrasefektivitātigalvenokārtirstrukturāls,juridisksjautājums,nevisstatistikas izpausme.Statistikasdati,protams,irbūtiski,bettikaipakārtotijuridiskāsanalīzes ietvaros, – lai apstiprinātuvaiatspēkotu to,kakonkrētstiesiskaisrežīmsdarbojasnoteiktāveidā.Vai lai apstiprinātuaizdomas,kašķietamivienādipiemērojamamtiesiskajamrežīmamrealitātē irdiezganatšķirīgaietekme.Atrautinojuridiskāsanalīzesstatistikasdatiemirierobežotanozīme.
64. Tomēr,lai kāda būtu tās nozīme,neesmu pārliecināts, ka, norādot uz šādiemrādītājiem,Polijasvaldībapatiesībāpalīdzpamatot savuapgalvojumupartāsprocedūruefektivitāti.Glužipretēji –60 %atcelšanasproporcijapārsūdzības gadījumādrīzākradanopietnasšaubasparvisuprocedūru,itīpaši par lēmumupieņemšanaskvalitātipirmajāinstancē.
65. Atgriežotiespiestrukturālā,juridiskālīmeņa,kadvar teikt, kaadministratīvasūdzībairefektīva tiesību aizsardzība?
66. Atbilstoši veselajam saprātam, lai procedūru sauktuparpārsūdzību, tajā irjābūtkādamnovitātes elementam.Jatopašupersonupalūgtuatkārtotiizskatīttādu pašuinformācijaskopumu,šādiem centieniemvarētubūtvairākiapzīmējumi (17),betdiezvai“pārsūdzība”.Novitāte parastinozīmē,kakādscitsnojauna izskata topašulietu, kas parasti ir uzlabotaarpapilduinformāciju,dokumentiemvaiargumentiem.Tātadvarteikt, ka pārsūdzību definē divielementi, –citspārbaudītājsvailēmējs, kā arīcita izskatīšanai iesniegtā dokumentācija.
67. Iesniedzējtiesas ziņā ir izskatīt jautājumu, vaiunciklielāmērāšīsprasības tika izpildītasattiecībāuzvīzasatteikumuatkārtotu izskatīšanu, ko veickonsulssaskaņāarPolijastiesībuaktiem.Kad atbildētājam tika vaicātsparšokonkrētojautājumutiesassēdē,tasizteicās,kanesekmīgajiempieteikumuiesniedzējiem līdz arpārsūdzību iratļautskonsulam iesniegtjaunudokumentāciju.Atbildētājsarīnorādīja,kaĀrlietuministrijaskonsulārajādepartamentā iriekšējaisapkārtraksts,kurākonsuliem ir ieteiktsuzdot pārsūdzības izskatīt,cikvieniespējams,“horizontāli”,proti,citaikonsulārajaiamatpersonai tajā pašākonsulātā.
68. Iesniedzējtiesai ir uzdevums noskaidrotprecīzusvalststiesībuaktusunpraksišajājomā.Jāpiebilsttikai tas,kašajāgadījumā,protams,irbūtisks diplomātisko pārstāvniecību īpašaiskonteksts.Novienaspuses,diplomātiskāspārstāvniecībasirlabisagatavotas vīzupieteikumuizvērtēšanai, jo tāmirdziļas zināšanasparkonkrētiemfaktiem,kas ir saistītiarvīzaspieteikumaiesniedzēju.Tādēļtāsirarīīpašipiemērotaspārsūdzību parvīzuatteikumiem izskatīšanai, lai gan ir jānodrošinavalststiesībuaktosparedzētāadministratīvāspārsūdzībasveidaefektivitāte.Nootraspuses,irarīpilnīgiskaidrs,kanevisāsdiplomātiskajāspārstāvniecībāsunkonsulātosvarētubūtpietiekamidaudzpersonāla undarbinieku, kururangs ir augstāks nekāpersonai,kura izdevusi pirmolēmumu.Tomērpatšādosgadījumospaliekatklātas vairākasiespējas,laidalībvalstsnodrošinātu,ka,pat ievērojot šādusierobežojumus,administratīvāsūdzībairefektīvaiepriekš minētajā nozīmē,piemēram,uzticotpārsūdzībuizskatīšanucitaipersonai tajā pašākonsulārajāiestādē(horizontālādeleģēšana).
c) Starpsecinājumi
69. Ņemotvērāiepriekšminēto,uzskatu,kaVīzukodeksa 32. panta 3. punkts irjāinterpretētādējādi, ka katrasdalībvalstsziņāir izlemtparvīzasatteikumu pārsūdzības veidu –arnosacījumu,kapārsūdzībaatbilstlīdzvērtībasunefektivitātesprincipiem.
B. Prasības,kasizrietnoHartas47. panta pirmās daļas
70. Hartas47. pantā “Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu” ir kodificētsTiesasiepriekšnostiprinātais efektīvastiesībuaizsardzības vispārējaisprincips (18).NesenTiesa arī nosprieda,ka“šīm tiesībām atbilst dalībvalstīm LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības” (19).
71. SaskaņāarHartas47. panta pirmo daļuikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību [tiesā].
72. Kas ir prasītsHartas47. panta pirmajā daļā attiecībā uz Vīzukodeksukopumā un,itīpaši, 32. pantu?Manuprāt,47. panta pirmajā daļā ir pieprasīts, lai dalībvalstisparedzvīzuatteikumupārbaudi tiesā.
73. Pēc tam, kadizskatīšu 47. panta pirmās daļas piemērojamību šai lietai,itīpašiattiecībāuzSavienībastiesībāmvaibrīvībām, kasir pārkāptas(1),izvērtēšu “efektīvas tiesībuaizsardzības” [tiesā]precīzonozīmi(2).
1. Kādas“tiesībasunbrīvības”irgarantētasSavienībastiesībuaktos?
74. Lai būtu piemērojama Hartas47. panta pirmā daļa,irjābūtievērotiem diviemkumulatīviemnosacījumiem.Pirmkārt, lai Harta kopumā būtu piemērojama, uz attiecīgosituācijuirjāattiecasSavienībastiesībām(Hartas51. panta 1. punkts,kātoirinterpretējusiTiesa spriedumā ÅkerbergFransson (20)).Otrkārt,kāskaidriizrietno47. panta pirmās daļasteksta,pieteikumaiesniedzējam ir jābūtkonkrētām,Savienībastiesību aktos garantētām “tiesībāmvaibrīvībām”, ar kurāmvartikt īstenota47. panta pirmās daļas īpašā norma.
75. Vismazčetruiemesludēļ ir stingrijāpadomā,pirmspieņemtpriekšlikumu,katiesībasuzefektīvutiesībuaizsardzībutiesāizriettikainoHartaspiemērojamības (21).
76. Pirmkārt,irHartas 47. panta pirmās daļasteksts.Tajāskaidri ir norādīts,kašīnorma ir jāpiemēro, kad irpārkāptas “tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās”.Vai, ja tiesību aktaizstrādātājibūtuvēlējušies, lai47. panta pirmā daļabūtuvispārējipiemērojamsnoteikums,kāds ir noteikts 51. panta 1. punktā,neatkarīgino jebkādāmkonkrētāmtiesībāmvaibrīvībām,tiegluživienkāršibūtuparedzējuši,ka“ikvienamirtiesībasuzefektīvutiesībuaizsardzībutiesā”,bezjebkādiem papilduprecizējumiemvaiierobežojumiem?
77. Otrkārt,laiganardažiemizņēmumiem,šķiet,kaTiesasjudikatūrāTiesaiirtendencešo tiesību aizsardzību (22)attiecināt uzSavienībastiesībuvaibrīvību pastāvēšanu,uz kurupārkāpšanuvaratsauktiespieteikumaiesniedzējs.Šī Tiesas noteiktā saistība starptiesībāmuntiesībuaizsardzībunekādāziņānavjauna (23).
78. Treškārt,uzskata,katikai tāpēc, ka Harta ir piemērojama, ir piemērojama arī47. panta pirmā daļa, sekas būtupienākumsdalībvalstīmparedzētpārsūdzībutiesā attiecībāuzjebkuruunikvienuSavienībastiesībureglamentēto jautājumu.Manuprāt,šādas sekas būtu grūtisavienojamasarHartas 51. panta 2. punktu,kurā ir paredzēts,kaaršo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Eiropas Savienības kompetences, kā arī ar atkārtoti izteiktodalībvalstunodomu (24),kaHartapati par sevi neradajaunusunpatstāvīguspienākumus (25).
79. Ceturtkārt,pastāvarīdalībvalstuprocesuālāsautonomijas plašākskonteksts.Hartas47. panta pirmās daļasfaktiska piemērošanatikai atkarībā no tiesiskointerešu iespējamapārkāpuma,kasvarētuatrasties kautkurSavienībastiesībuaktudarbībasjomas pusēnā,pretstatākonkrētām,saskatāmāmSavienībastiesībās garantētām personutiesībāmunbrīvībām,tāīstenošanas izpratnē prasītuievērojamuto dalībvalstu tiesībutradīciju pielāgošanu,kursubjektīvās tiesības(aktīvas tiesības celt prasību tiesā)iratkarīgasnosubjektīvotiesībupārkāpuma (26).
80. TādējādiHartas47. panta pirmās daļaspiemērojamība iratkarīgagannoHartasvispārējāspiemērojamības,gannotā,vaipastāvkonkrētasSavienībastiesībuaktos garantētas tiesībasunbrīvības.
81. Turpretīirgodīgijāatzīst,kanopraktiskāviedokļaatšķirībastarp šīm divāmnostājām,visticamāk,nav tik nozīmīga.Vairumāgadījumustrīdsattiecas uzSavienībastiesībuaktuuntādējādiHartas51. panta 1. punktadarbībasjomu tieši tādēļ,kapersonacenšasaizstāvētsavas ar Savienībastiesībuaktiempamatotāstiesības valstsprocesaietvaros.Citiem vārdiem sakot,jairskaidriidentificējamasSavienībā garantētās tiesībasvaibrīvības,kasirpietiekamipamatotas,laiizraisītuHartas 47. panta pirmās daļas piemērošanu,irskaidrs,kašisjautājums arī ietilpstSavienībastiesībuaktu piemērošanas jomā saskaņāarHartas 51. panta 1. punktu( amaioreadminusarguments).Tomēr,kāmēģinājupaskaidrotiepriekšējospunktos,secinājums no pretējā nevar tikt izdarīts.
82. Tomēr,konkrētastiesībasvaibrīvības, no kāgūst labumu konkrētaisattiecīgāslietas dalībnieks, pieprasīšana, lai piemērotu47. panta pirmo daļupapildus51. panta 1. punktam,navtikaiakadēmiskadiskusija.Tamirpraktiskassekas,piemēram,tostarpactio popularis izslēgšana.IrjābūtkonkrētāmSavienības tiesībuaktos paredzētām tiesībām,no kā gūst labumu konkrētaislietas dalībnieks.
83. Attiecībā uzpirmonosacījumuizskatāmajālietākopumāHartaspiemērojamībuneapstrīdēja neviens tiesvedībasdalībnieks.SaskaņāarHartas 51. panta 1. punktu tā irpiemērojamatad,jadalībvalstisīstenoSavienībastiesībuaktus.SavienībastiesībuaktupiemērojamībairsaistītaarHartā garantētopamattiesību piemērojamību.TādējādiHarta, protams, ir piemērojama,kaddalībvalstuiestādes piemēro Vīzukodeksanormas – gan normas,kasattiecasuzieceļošanasnosacījumiem, gan piemērošanasprocedūru, gan arīprocesuālajāmgarantijām.Itīpašitā irpiemērojama,kaddalībvalstspieņemlēmumus,pamatojotiesuzVīzukodeksu,piemēram,lēmumuatteiktvīzasizsniegšanusaskaņāar32. panta 1. punktu.
84. Otrānosacījumavērtēšanairnedaudzsarežģītāka.Kādasšajāgadījumā irkonkrētāsvīzas pieteikuma iesniedzējam Savienībastiesībuaktu garantētās tiesībasvaibrīvības,kas pamato47. panta pirmās daļas piemērošanu?Šajātiesvedībā irapspriestas trīsatšķirīgas iespējamo tiesību kopas, –tiesībasuzģimenesdzīvi,tiesībasuzvīzāmuntiesībasuzvīzaspieteikumagodprātīguapstrādi.
85. Aplūkošu šīstrīstiesībaspēc kārtas. Tiesībāmuzģimenesdzīvi, uz kurām atsaucas apelācijassūdzībasiesniedzējs,šķiet,irierobežota nozīme Hartas47. panta pirmās daļas piemērošanai šajā lietā(a).Turpinot, manuprāt,saskaņāarSavienībastiesībuaktiemnav nekādu “tiesību uzvīzu”(b).Tomērirtiesībasuz to, lai vīzaspieteikums tiktugodprātīgiunpareiziizskatīts,kasšajāgadījumāvarizraisīt47. panta pirmās daļas piemērošanu (c).
a) Tiesībasuzģimenesdzīvi
86. Partiesībāmuzģimenesdzīviapelācijassūdzībasiesniedzējs procesuālajos rakstosapgalvoja,kavīzasatteikumsirpasliktinājisviņatiesībasuzturētregulāraspersoniskāsattiecībasarsievuunbērnu.
87. TiesībasuzģimenesdzīvinoteiktiirbūtiskasVīzukodeksapiemērošanas kontekstā un vēlāk, vērtējotlietupēcbūtības.Tomēr jāteic, ka Hartas47. panta pirmo daļu padara piemērojamu Vīzukodekss,tasir,šajālietā piemērojamās sekundāroSavienībastiesībuaktu materiālāsunprocesuālāsnormas.
88. Ir skaidrs,kaVīzukodeksā ir iekļauti arī ar ģimeni saistītiapsvērumi.Itīpaši24. panta 2. punktā ir paredzēts,kavairākkārtējas ieceļošanas vīzas izsniedz,japieteikuma iesniedzējs pierāda vajadzību vai pamato nolūku ceļot regulāri ģimenes stāvokļa dēļ (27).Tādējādi, nerunājot par biznesavaitūrismamērķiem,vīzām varpieteiktiesarī tāpēc,laiapmeklētuģimeneslocekļus.Attiecīgiģimenesdzīveirviena no Vīzukodeksa pamatā esošajāmdimensijām.
89. Savukārtģimenesdzīvenozīmēilgtermiņasaistībasunstabilitāti.Tāpēc tā varētu nebūttikbūtiskasaistībāarīstermiņavīzāmkāilgtermiņavīzuvaiuzturēšanāsatļauju gadījumā (28).TurklātatšķirībānocitiemSavienībastiesībuaktiem,piemēram,Pilsoņudirektīvas (29)vaiĢimenesatkalapvienošanāsdirektīvas (30),kasnavpiemērojamasšajālietā (31),Vīzukodeksamērķisiratvieglotlikumīgustarptautisko ceļošanuunnovērstnelikumīguimigrāciju,nevisradītvainostiprinātģimenessaites (32).
90. TādējāditiesībasuzģimenesdzīvigankāVīzukodeksā noteiktās,gankāHartāgarantētāspamattiesības,protams,attiecasuziespējamo vēlāko vērtējumulietāpēcbūtības.TomēratsauceuzHartā noteiktāmtiesībām uz ģimenesdzīvi, aplūkota patiparsevi,tas ir,atsevišķinoVīzukodeksa,nevarizraisītHartas47. panta pirmās daļas (33) piemērošanu.
b) Vaipastāvtiesībassaņemtvīzu?
91. ApelācijassūdzībasiesniedzējsunKomisija(galvenokārtprocesuālajos rakstos,jotiesassēdē tā izmantoja detalizētāku nostāju) ir apgalvojuši,kapastāvsubjektīvas,laiganneautomātiskastiesībassaņemtvīzu.Tie norāda, ka šis apsvērums izrietnosprieduma Koushkaki (34).
92. Visipārējielietasdalībniekiapgalvo,kaVīzukodekssnevar tikt interpretēts tā, ka ar to ir noteiktas(subjektīvās)tiesības, laitrešāsvalstsvalstspiederīgajam tiktu izsniegtaŠengenasvīza.
93. Piekrītupēdējamminētajamapsvērumam.SaskaņāarSavienībastiesībuaktiem nav tādutiesībuuzvīzu.
94. Pirmkārt,mana interpretācija par spriedumu KoushkakinedaudzatšķirasnopieteikumaiesniedzējaunKomisijas interpretācijas.Taisnība, ka minētāsprieduma55. punktā Tiesasvirspalāta konstatēja, ka kompetentās iestādes var atteikties izsniegt vienotu vīzu tikai gadījumos, kad uz pieteikuma iesniedzēju var tikt attiecināts kāds no Vīzu kodeksa 32. panta 1. punktā un 35. panta 6. punktā uzskaitītajiem vīzas atteikuma pamatojumiem (35).
95. Tomēr,manuprāt,šisapgalvojumsnenozīmē,ka“personaiirSavienībastiesībuaktos aizsargātassubjektīvastiesībasuzvīzu”. Svarīgs ir konteksts.Minētā spriedumasadaļā,kas pamato 55. punktu,Tiesaneinteresējās parcilvēktiesībām,bet gan parVīzukodeksavispārējomērķiuntopiemērojošo dalībvalstuiestāžu pieļaujamo rīcības brīvību. Tieši pirms minētāapgalvojuma 50.–54. punktāTiesa atgādināja,kaVīzukodeksamērķisirsaskaņotnosacījumus vīzuizsniegšanai,tādējādinodrošinotpatiesivienotuvīzuunnovēršot vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Ir jāievēroVīzukodeksā noteiktie kritēriji.Dalībvalstīm tie ir jāpiemērovienoti.
96. Ņemot to vērā, minētā sprieduma55. punktābūtībā ir rezumētaprasība par vienotulikumību, kasdalībvalstīm ir noteikta arattiecīgajāmVīzukodeksanormām.Tomērnoapgalvojuma,kavalstspārvaldesiestādēmirjāpildasavipienākumisaskaņāarVīzukodeksu,noteiktineizriet,kapersonaiirsubjektīvastiesībasuzvīzu.Citiemvārdiemsakot,noapgalvojuma,katiesnesimirstingri jāpiemērospēlesnoteikumiun tas nevaratteiktatļaut izmantot pārtraukumuvaisodīt par pārkāpumu,kadnoteikumito pieprasa,neizriet,kakādamnosāncenšiemirsubjektīvastiesības uz uzvaruspēlē.
97. Otrkārtunvarbūtvēlbūtiskāk,atzīstotsubjektīvotiesību uz vīzu pastāvēšanu,manuprāt,kā priekšnoteikums tiek pieņemts, ka pastāvtiesībasieceļotSavienībasteritorijā.Tomēršādutiesību nav.
98. Tikai ar pašu vīzasprasības pastāvēšanu kā tādu jautiek izslēgtadomaparsubjektīvāmtiesībāmieceļotdalībvalstuteritorijā.Kāminēts Vīzukodeksa 2. panta 2. punktaa) apakšpunktā,vīza ir “kādas dalībvalsts izdota atļauja tranzītā šķērsot vai plānoti uzturēties dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus [..]”.
99. Aplūkojotvīzas pamatuzdevumu,tāirvalstssuverenitātes izpausme savāteritorijā,“instruments ieceļošanas un tātad migrācijas plūsmas kontrolei, tāpat kā tā var kļūt arī par ārpolitikas un drošības politikas instrumentu” (36).Tādēļdalībvalstīm ir jāizmantosava rīcības brīvībaizlemt,kuršvarieceļottoteritorijā,patārkārtasapstākļos (37).Vēl jo vairākparastosapstākļosdalībvalstīm galu galā ir jāizvērtē,vai,piemēram,vīzaspieteikumaiesniedzējsvarradītdraudussabiedriskajaikārtībai,vaiviņamirnepieciešamieiztikaslīdzekļi,vaiarīirpamatotasšaubas par to,kapieteikuma iesniedzējsplānoatstātdalībvalstuteritorijupirmspieteiktāsvīzasbeigutermiņa.
100. Visbeidzot,nevisiārzemniekiirvienlīdzīgiattiecībāuzvīzasprasību.Pats fakts,kadažāmpersonām(piemēram,Savienības pilsoņiemunviņuģimeneslocekļiemvaitrešovalstuvalstspiederīgajiem,kasiratbrīvotinovīzasprasības (38))nav jāsaņemvīzaiebraukšanaiSavienībasteritorijā, pierāda,kapersonām,kurāmjāuzrādaderīgavīzauzrobežas,nav ne tiesībuuzvīzu,nedz arī tiesībuieceļot (39),pretstatā dažām no minētajām “privileģētajām” personām,kurām tiešāmir šādas tiesības.
101. ŠajāziņāpiekrītuģenerāladvokātaP. Mengoci šaubāmsecinājumos lietā KoushkakiparVīzukodeksa pieņemšanuregulasformā,kasnozīmētu,ka“dalībvalstis de facto ir vienojušās par tik fundamentālu kvalitatīvu lēcienu, proti, veikt pāreju no dalībvalstu pienākuma atteikt vīzas izsniegšanu [..] uz tādu subjektīvu tiesību uz vīzu izsniegšanu piešķiršanu, uz kurām trešo valstu valstspiederīgie varētu atsaukties” (40).
102. Rezumējot,navsubjektīvutiesībuuzvīzu,kasvarētu izraisīt Hartas47. panta pirmās daļas piemērošanu.
c) Tiesības uzpieteikumagodprātīguunpareizuapstrādāšanu
103. Tomēr,neraugotiesuzto,kanavmateriālutiesību uzvīzu,kurasvarētu tikt izmantotas,laipamatotuHartas 47. panta pirmās daļas piemērošanu,irskaidrs,kaiepriekš minētaisTiesaskonstatējums spriedumā Koushkaki joprojām ir būtiskscitālīmenī.Jaadministrācijai ir pienākumsnoteiktāveidā piemērotVīzukodeksuuntānormas,irjābūtsavstarpēji saistītāmtiesībām,kas atbilst minētajam likumībaspienākumam.Šīstiesībasnavmateriālās tiesības,lai tiktu izsniegtavīza, drīzāk tāmirprocesuālsraksturs.Tāsnavtiesībasuz vīzu,bet gan tiesības, laipersonaspieteikums tiktu izskatīts un apstrādātsgodprātīgiunpareizi.
104. Tādējādi,atgriežotiespiesportametaforas,kautarīsāncensimnavtiesībuuz konkrētuspēles rezultātu pēc būtības,pašas piedalīšanās spēlē rezultātā tam ir tiesībasuzgodīguspēli.
105. Varētupiebilst,kašādaizpratnenavnekasneparastscitāsSavienībastiesībujomās, proti,var tikt saskatītaslīdzībasartādiemjautājumiemkāvalstsiepirkums,pieteikumi subsīdijāmvaiuzturēšanāsatļaujai (41).Visosšajosgadījumosnavtiesību uz rezultātu kātādu,proti, iegūt subsīdijas,atļaujuvaikonkursa rezultātā noslēgt līgumu.Tomērirtiesībasuzto,kaiesniegtaispieteikums tiek pareiziuntiesiskiizskatīts,unšīstiesībasvarbūtpamats, laitiesā tiktu pārbaudītslēmumsparpieteikumu.
106. Šajālietātasnozīmē,kaapelācijassūdzībasiesniedzējamirprocesuālāstiesības,kurastiekaizsargātassaskaņāarSavienībastiesībuaktiem,proti,tiesībasuzvīzaspieteikuma tiesiskuizskatīšanu.Tādējādi,tā kāviņamirsaskaņāarSavienībastiesībuaktiem garantētāstiesības,irjāatzīst viņatiesībasuzefektīvutiesībuaizsardzību [tiesā] saskaņāarHartas47. panta pirmo daļu.
2. “Efektīvatiesībuaizsardzība” [tiesā]saistībāarvīzasatteikumu
107. Tiksizteiktastrīsnoslēgumapiezīmesattiecībāuzefektīvastiesībuaizsardzības, kaspieprasītasaistībāarvīzasatteikumusaskaņāarHartas47. panta pirmo daļu, veidu.
108. Pirmkārt,saskaņāar spriedumu Koushkakidalībvalstīm ir jāizsniedzvīzas,jairievēroti Vīzukodeksā paredzētie nosacījumi.Tas tāirtāpēc,kaVīzukodeksāirizsmeļošs saraksts vīzas atteikšanas,anulēšanasvaiatcelšanas pamatojumam (42).Tomērarī spriedumā KoushkakiTiesauzstājauz“plašorīcībasbrīvību”,kāda ir dalībvalstīm, izskatotvīzupieteikumus (43).Itīpašitāuzsvēra,ka vīzas pieteikuma iesniedzēja individuālās situācijas vērtējums ietver sarežģītu izvērtējumu. Minētaisizvērtējums nozīmē, ka ir jāsagatavo prognozes par pieteikuma iesniedzēja paredzamo rīcību un ka tam ir jābūt pamatotam tostarp ar plašām zināšanām par pēdējā minētā dzīvesvietas valsti (44).
109. Otrkārt,dalībvalstu iestāžu plašārīcībasbrīvībaloģiski ir interpretējama kā vieglākspārbaudes tiesā standarts,kasjāveicdalībvalstutiesām (45).Tāpēctādāsituācijā,kāda tiek izskatītapamatlietā,valststiesāmpietiek nodrošināt,kavīzasatteikumsnetiekpatvaļīgiizlemts,betatbilstfaktiskajiem apstākļiem,konoskaidrojusiadministratīvāiestādeunizmantojusi administrācijasrīcības brīvības ietvaros.
110. Treškārt,dalībvalstupienākumssaskaņāarHartas47. panta pirmo daļuirgarantētpašu tajosnostiprinātotiesībupamatu un būtību,proti,piekļuvitiesai (46).Laisaglabātušobūtību,nevar tikt izslēgta lēmumu pārsūdzēšana tiesā,ja ir pārkāptas Savienības tiesības vai brīvības (47).Tomēr,īpašisaistībāartādiemgadījumiemkāaplūkojamais, tasnenozīmē nekādus papildu pozitīvuspienākumusdalībvalstīmaktīviveicinātšopiekļuvi tiesai.
111. Galarezultātā ar šādāmpamatotiiecerētāmtiesībāmuzlietu vīzu jautājumos izskatīšanu tiesāne tikai tiek ievērotas pieteikumu iesniedzējutiesībasuzgodprātīguunpareizu attieksmi,tasizriet noviņucilvēkacieņas, –arīEiropasSavienībaiuntāsdalībvalstīm irīpašasinteresesievērotunkontrolētvalstsvarasun(Eiropas)likumības īstenošanu.Iespējams,taijābūtpatspēcīgākaiģeogrāfiskitālāsvietās,piemēram,visāpasaulē izvietotos dalībvalstukonsulātos,janocentracēlušāsnorādesunieteikumivar tikt interpretētiunizpildītidazādi.Tādēļatsevišķaprasība varētu būtvienlīdzderīga, laiiegūtuzināmuskaidrībuparpatiesopraksi šādāvietā (48).Tādējādi,laitop gaisma!
C. Vīzukodeksa32. panta 3. punktsunHartas47. panta pirmā daļa,piemērotikopā
112. SaskaņāarVīzukodeksa32. panta 3. punktu tiesību iesniegt pārsūdzību veids navatvērtinoteikts, tas ir,atkarībānodalībvalsts īstenotās izvēlestāsvarētutiktīstenotasaradministratīvusūdzību,ar pārsūdzībutiesāvaiarī ar hibrīdaveida pārsūdzību, kas ietver abuminēto elementus.SavukārtHartas47. panta pirmajā daļā irnepārprotami pieprasītavēršanāstiesā,proti,pārsūdzībatiesā.
113. Iesniedzējtiesasjautājumā ir norādīts,kaVīzukodeksa32. panta 3. punkts ir jāinterpretē,ņemot vērā Hartas47. pantu.Kotasnozīmētupraksē?
114. KāierosinājaKomisijašajālietā,“ņemot vērā” (49) nozīmētu,kaVīzukodeksa32. panta 3. punktā paredzētās tiesībasiesniegtpārsūdzībuattiecasuzpārsūdzību tiesā.Tomēršādajēdzienaskaidrojošaatkārtotā koriģēšanatajāpašālaikāfaktiskinovērstuadministratīvāssūdzībasiespēju saskaņāarVīzukodeksu.
115. Turpretim,jaVīzukodeksa32. panta 3. punktsunHartas47. pants tiktuinterpretētiunpiemērotikopā,paralēli, tad iznākumsbūtucitāds.Tasnozīmētu,kadalībvalstisnepārprotamisaglabābrīvībuizvēlētiespārsūdzībasveidu saskaņāarVīzukodeksa32. panta 3. punktu,laigangalugalāirjābūtiespējamaipārbaudeitiesāsaskaņāarHartas47. panta pirmo daļu.
116. Manuprāt,pareiza ir pēdējāminētā interpretācija.Neredzu,kāpēcšajāgadījumāHartas47. panta pirmajā daļādalībvalstīm faktiski būtu liegtaiespējaizveidot(administratīvovaihibrīdo)pārsūdzībassistēmu,kotāsvarētuuzskatītparlietderīgu,ņemotvērājuridiskāstradīcijasunizskatāmās lietas specifiku.
117. Varētušķist,kaanaloģiskicitāmjomāmefektīvas tiesību aizsardzības tiesāprincipspieļaujvalststiesībuaktus,kuroskānosacījums tiesvedības pieņemamībai tiek piemērota prasība iepriekš veikt ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūru vaiiesaistītiesmediācijasprocedūrā (50).
118. Tomēršādaanaloģijavai galvenokārt drīzāktāsnepieciešamībamanliekasļotisavāda.Tāfaktiskinozīmētuvispirmsatņemtdalībvalstīm (īpašiparedzēto) iespēju izvēlēties,sašaurinotVīzukodeksa32. panta 3. punkta piemērošanasjomu, izmantojotHartas 47. panta pirmo daļu,tikai tādēļ, laiatkārtotiiekļaututādu pašu izvēli,izmantojot(acīmredzot,vispārējipiemērojamu)judikatūru, kas saistīta ar iepriekšējaizlīgumamehānismiem, kasbūtībāatbilstHartas47. panta pirmajai daļai.
119. Tādēļvar tikt ierosināts,kaHartas47. panta pirmajā daļā nav apšaubīta pati citutiesiskāsaizsardzībaslīdzekļu pastāvēšana,piemēram,vairākāsdalībvalstīs paredzētu pašu administratīvotiesiskāsaizsardzībaslīdzekļu pastāvēšana.Ar tonav grozītsVīzukodeksa32. panta 3. punkta saturs. Ar Hartas47. panta pirmo daļu tikai ir papildinātspienākums dalībvalstīm, tas ir, kādāprocesastadijāir jābūt iespējaivērstiestiesā.Pirmstam katras dalībvalsts ziņā irizvēlētiestīriadministratīvupārbaudi (tajāpašāvaicitā iestādē) vai pārbaudi,koveicjauktitribunāli,kuru sastāvā irgantiesneši,ganierēdņi, vai, protams,jadalībvalststovēlas,arītieši atļautpārbauditiesā47. panta pirmās daļas nozīmē.
120. Līdzartononākupiepašapēdējājautājuma, kas arī tika aplūkots tiesassēdēšajālietā, proti,košajākontekstā nozīmētu “tiesa”saskaņā arHartas 47. panta pirmo daļu (51)?
121. Hartas 47. panta pirmās daļasprasību izpratnē manšķietdiezganskaidrs,kaminētajā normā ir domāta patiesineatkarīgaunobjektīvatiesu iestāde,kuraatbilstvisiemtiesasdefinīcijas kritērijiemLESD267. pantaizpratnē.Tādējādi šai iestādei ir jābūt noteiktai tiesību aktos;tai ir jābūt pastāvīgai;tāsjurisdikcijaiir jābūt obligātai;tajāprocedūraiir jānotiek inter partes, kamirsacīkstesprincipa tiesāraksturs;taiirjāpiemērotiesībunormas,untaiirjābūtneatkarīgai (52).TomērpretstatāTiesasdemonstrētajamelastīgumamšokritērijupiemērošanas izpratnēattiecībāuzprejudiciālunolēmumupieņemamībusaskaņāarLESD267. pantu,lainodrošinātuatbilstībuHartas47. panta pirmajai daļai,visiemšiemkritērijiemir jābūt ievērotiem (53).
122. Tomēr vēlreiz,kājauminētsiepriekš,Hartas 47. panta pirmajā daļā ir paredzēts,kakādāposmāvīzuatteikumu lietasvar tikt iesniegtas tiesā, kasatbilstvisiemšiemkritērijiem.Tas nenozīmē,ka šai lietai būtu tūlīt jānonāktiešišādāiestādēvaikādainoiepriekšējāmstruktūrāmarībūtu jāatbilstminētajiemkritērijiem.
V. Secinājumi
123. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz NaczelnySądAdministracyjny(Augstākā administratīvā tiesa, Polija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
– Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 32. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā katrai dalībvalstij ir ļauts lemtparvīzuatteikumupārsūdzības veidu –arnosacījumu,kapārsūdzībaatbilstlīdzvērtībasunefektivitātesprincipiem.
– EiropasSavienības Pamattiesībuhartas47. panta pirmā daļairjāinterpretētādējādi,kadalībvalstisnevarizslēgtiespējuvīzuatteikumuspārskatīttiesāLESD267. pantaizpratnē.