Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 18. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – DHL Express (Italy) srl, DHL Global Forwarding (Italy) SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato
(lieta C-428/14)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: DHL Express (Italy) srl, DHL Global Forwarding (Italy) SpA
Otra puse apelācijas tiesvedībā: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato
Citi lietas dalībnieki
Schenker Italiana S.p.A.
Agility Logistics S. R. L.
Prejudiciālie jautājumi
Vai LESD 101. pants, LES 4. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1/2003 1 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:
VKI [valsts konkurences iestāde] savā praksē nevar atkāpties no instrumentiem, kuri paredzēti un pieņemti Eiropas konkurences tīklā, it īpaši no Iecietības paraugprogrammas, tādā lietā kā pamatlietā, un kas nav pretrunā Eiropas Savienības Tiesas nolemtajam 2011. gada 14. jūnija spriedumā lietā C-360/09 21. un 22. punktā?
starp galveno pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, kuru uzņēmums ir iesniedzis vai grasās iesniegt Komisijai, un vienkāršoto pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, kuru uzņēmums ir iesniedzis attiecībā uz to pašu aizliegto vienošanos, pastāv tāda juridiska saikne, ka VKI – neraugoties uz to, kas paredzēts Komisijas paziņojuma par sadarbību konkurences iestāžu tīklā 38. punktā – ir pienākums saskaņā ar 2006. gada Eiropas Konkurences tīkla Iecietības paraugprogrammas 22. punktu (kurš 2012. gada Eiropas Konkurences tīkla Iecietības paraugprogrammā ir kļuvis par 24. punktu) un ar to saistītās Paskaidrojošās piezīmes Nr. 45 (kas 2012. gada Iecietības paraugprogrammā ir kļuvusi par Paskaidrojošo piezīmi Nr. 49): a) izvērtēt vienkāršoto pieteikumu, ņemot vērā galveno pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, novērtējot, vai vienkāršotajā pieteikumā precīzi ir atspoguļots galvenā pieteikuma saturs; b) pakārtoti – ja VKI uzskata, ka saņemtajam vienkāršotajam pieteikumam ir ierobežotāka materiālā piemērošanas joma nekā galvenajā tā paša uzņēmuma iesniegtajā pieteikumā, attiecībā uz kuru Komisija šim uzņēmumam ir piešķīrusi nosacītu atbrīvojumu no naudas soda, – sazināties ar Komisiju vai to pašu uzņēmumu, lai noskaidrotu, kur pēc vienkāršotā pieteikuma iesniegšanas tā savā iekšējā izmeklēšanā ir identificējusi konkrētus un īpašus rīcības piemērus segmentā, uz kuru eventuāli attiecas galvenais pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda, bet ne vienkāršotais pieteikums?
saskaņā ar 2006. gada Eiropas Konkurences tīkla Iecietības paraugprogrammas 3. un 22.–24. punktu un Paskaidrojošām piezīmēm Nr. 8, 41, 45 un 46, un ņemot vērā ar 2012. gada Eiropas Konkurences tīkla Iecietības paraugprogrammas 24.–26. punktu un Paskaidrojošajām piezīmēm Nr. 44 un 49 ieviestos labojumus, VKI, kura pamatlietas faktu norises laikā piemēroja pamatlietā aprakstīto iecietības programmu, attiecībā uz konkrēto slepeno aizliegto vienošanos, saistībā ar kuru pirmais uzņēmums varētu būt iesniedzis vai grasījās iesniegt Komisijai galveno pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, varētu leģitīmi saņemt: a) tikai šī uzņēmuma iesniegto vienkāršoto pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda vai b) arī papildu vienkāršotos pieteikumus par atbrīvojumu no naudas soda, kurus iesnieguši citi uzņēmumi, kuri vispirms Komisijai ir iesnieguši “nepieņemamu” pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda vai pieteikumu par naudas soda samazināšanu, it īpaši ja šo pēdējo minēto uzņēmumu galvenie pieteikumi tika iesniegti pēc tam, kad pirmajam uzņēmumam tika piešķirts nosacīts atbrīvojums no naudas soda?
____________1 Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).