EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 26. jūnijā

Lieta F‑12/12

Rita Di Prospero

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Iecelšana amatā – Konkursa sekmīga nokārtošana pēc uzaicinājuma prasītājam piedalīties konkursā, lai izpildītu spriedumu – Iecelšana pakāpē ar atpakaļejošu spēku

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko R. Di Prospero lūdz atcelt netiešo noraidošo lēmumu, kuru Eiropas Komisija izdevusi attiecībā uz viņas lūgumu par klasifikāciju AD 11 pakāpē ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 1. janvāra, kā arī atlīdzināt viņai nodarīto mantisko un morālo kaitējumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 18. oktobra lēmumu, ar kuru ir atteikts R. Di Prospero viņu klasificēt AD 11 pakāpē no 2010. gada 1. janvāra. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina R. Di Prospero tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmuma neļaut prasītājam iesniegt pieteikumu konkursā atcelšana – Prasītājs, kurš sekmīgi nokārtojis citu konkursu pieņemšanai darbā zemākā pakāpē – Administrācijas pienākums ar atpakaļejošu spēku iecelt viņu augstākajā pakāpē

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 3. pants un 31. panta 1. punkts)

Gadījumā, ja Savienības tiesa atceļ Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu, ar ko kandidātam nav bijis atļauts iesniegt pieteikumu konkursā, tad administrācijai, lai pienācīgi izpildītu šo lēmumu, ir jārada kandidātam tieši tas stāvoklis, kādā tam vajadzētu atrasties, ja viņš būtu varējis reģistrēties konkursam. Šajā ziņā faktu, ka ieintresētajai personai ir atļauts iesniegt pieteikumu, nevar uzskatīt par pietiekamu tā pienākuma izpildi, kas izriet no LESD 266. panta, ja pēc sekmīgas vienlaikus organizēta cita konkursa pieņemšanai darbā zemākā pakāpē nokārtošanas nav bijis iespējams šo personu pieņemt darbā augstākajā pakāpē, kāda ir pirmajā konkursā, no dienas, kad darbā ir pieņemti pārējie šī konkursa kandidāti.

Pēc minētā sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iestādei, īstenojot novērtējuma brīvību, kas tai piešķirta ar LESD 266. pantu, bija jāizvēlas no dažādiem pasākumiem, kuri ir paredzami, lai saskaņotu dienesta intereses un nepieciešamību novērst pret prasītāju izdarīto kļūdu. Tā kā iestādei bija jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu pret kandidāti pieļautā prettiesiskuma sekas, tai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 3. pantu vajadzēja ņemt vērā būtisko grozījumu kandidātes stāvoklī kopš sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, proti, kopš viņas stāšanās amatā. Tādējādi nebija šķēršļu tam, lai iestāde ar atpakaļejošu spēku ieceltu kandidāti augstākajā pakāpē saskaņā ar Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktu.

Ja administratīva akta adresāta tiesiskā paļāvība tiek pienācīgi ievērota, tad administratīva akta atpakaļejošais spēks tieši var būt pasākums, kas nepieciešams, lai garantētu kāda pamatprincipa, šajā gadījumā – efektīvas prasības tiesā principa, ievērošanu.

(sal. ar 31.–36. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 8. oktobris, T‑84/91 Meskens/Parlaments, 78. punkts; 2005. gada 29. jūnijs, T‑254/04 Pappas/Reģionu komiteja, 44. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑135/07 Smajda/Komisija, 48. punkts.