Lieta T‑39/07

Eni SpA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. un 82. pants)

2.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Komisijas rīcības brīvība

(EKL 81. un 82. pants)

3.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. un 82. pants)

4.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu

(EKL 81. un 82. pants)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvais raksturs

(EKL 81. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Sevišķi smagi pārkāpumi

(EKL 81. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Recidīvs – Jēdziens

(EKL 81. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

1.      Konkurences tiesību normu pārkāpuma gadījumā meitassabiedrības rīcībā var vainot mātessabiedrību tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitassabiedrība savu rīcību tirgū nenosaka autonomi, bet gan galvenokārt pilda mātessabiedrības dotus norādījumus, ievērojot īpaši ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kas apvieno šīs abas juridiskās vienības. Tas tā ir tāpēc, ka šādā situācijā mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu. Tātad tas, ka mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir viens uzņēmums, ļauj Komisijai adresēt mātessabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods, un neliek pierādīt mātessabiedrības personisku līdzdalību šajā pārkāpumā.

Tajā īpašajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pieder viss meitassabiedrības, kas ir izdarījusi Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, kapitāls, pirmkārt, šī mātessabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētā mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitassabiedrības rīcību. Šādos apstākļos pietiek, ja Komisija pierāda, ka viss meitassabiedrības kapitāls pieder tās mātessabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības komercpolitiku. Līdz ar to Komisija varēs uzskatīt mātessabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitassabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šī mātessabiedrība, kurai ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka tās meitassabiedrība rīkojas tirgū autonomi.

(sal. ar 61. un 62. punktu)

2.      Mātessabiedrības vainošana konkurences tiesību normu pārkāpumā ir iespēja, kuru izvērtē Komisija. Tas vien, ka Komisija savā agrākajā lēmumpieņemšanas praksē uzskatījusi, ka kādas lietas apstākļi neattaisno mātessabiedrības vainošanu tās meitassabiedrības rīcībā, nenozīmē, ka Komisijai ir pienākums izdarīt šādu pašu secinājumu kādā vēlākā lēmumā.

(sal. ar 64. punktu)

3.      Komisijai ir tiesības prezumēt, ka, tā kā mātessabiedrībai tieši vai netieši pieder viss tās meitassabiedrību kapitāls, tā īsteno izšķirošu ietekmi uz to rīcību. Mātessabiedrībai ir jāatspēko šī prezumpcija, pierādot, ka minētās meitassabiedrības autonomi nosaka savu komercpolitiku tādējādi, ka tās neveido kopā ar mātessabiedrību vienotu ekonomisku vienību un tātad vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē.

Konkrētāk, mātessabiedrībai ir jāiesniedz visi pierādījumi par organizatoriskajām, ekonomiskajām un juridiskajām saiknēm starp tās meitassabiedrībām un pašu mātessabiedrību, kuras tā uzskata par tādām, kas pierāda, ka tās neveido vienotu ekonomisku vienību. Vispārējai tiesai savā vērtējumā ir jāņem vērā visi pierādījumi, kuru raksturs un nozīmīgums var atšķirties atkarībā no katras attiecīgās lietas īpašajām iezīmēm.

Šajā ziņā Komisijas tiesības adresēt sabiedrību grupas mātessabiedrībai lēmumu, ar kuru uzliek naudas sodu, izriet nevis no tā, ka mātessabiedrība būtu pamudinājusi savu meitassabiedrību izdarīt pārkāpumu, ne arī, pamatotāk, no mātessabiedrības dalības minētajā pārkāpumā, bet gan no apstākļa, ka tās veido vienotu uzņēmumu iepriekš minētajā izpratnē. Tādēļ, lai mātessabiedrību sauktu pie atbildības par meitassabiedrības pārkāpjošu rīcību, nav nepieciešams pierādījums, ka mātessabiedrība ietekmē savas meitassabiedrības politiku noteiktā jomā, uz kuru attiecas pārkāpums. Īpaši fakts, ka mātessabiedrībai ir tikai tehniskā un finanšu koordinatora loma un ka tā sniedz savām meitassabiedrībām nepieciešamo finanšu palīdzību, nav pietiekams, lai izslēgtu iespēju, ka tā īsteno izšķirošu ietekmi uz minēto meitassabiedrību rīcību, tostarp koordinējot finanšu investīcijas grupas ietvaros. Sabiedrību grupas kontekstā sabiedrības, kura citstarp koordinē finanšu investīcijas grupas ietvaros, mērķis ir apvienot dalību dažādu sabiedrību kapitālā un uzdevums – nodrošināt šo sabiedrību vienotu vadību, tostarp ar šīs budžeta kontroles palīdzību.

Savukārt ar argumentu, ka grupas rūpnieciskajā politikā darbībām, uz kurām attiecas aizliegtā vienošanās, esot relatīvi liela nozīme, nevar tikt pierādīts, ka mātessabiedrība ir atstājusi savām meitassabiedrībām pilnīgu autonomiju to rīcības tirgū noteikšanā.

Ar apstākli, ka viss uzņēmumu, kas darbojās jomā, uz kuru attiecas aizliegtā vienošanās, kapitāls pieder mātessabiedrībai nevis tieši, bet netieši, vien nevar pierādīt, ka šī mātessabiedrība un attiecīgie uzņēmumi neveido vienotu ekonomisku vienību.

(sal. ar 93.–95., 97., 98. un 102. punktu)

4.      Gadījumā, ja divi subjekti veido vienu ekonomisku vienību, tas apstāklis vien, ka subjekts, kas izdarījis konkurences tiesību normu pārkāpumu, joprojām pastāv, neliedz sodīt subjektu, kuram tas nodeva savu ekonomisko darbību. It īpaši šāda sodīšana ir pieļaujama tad, ja šos subjektus kontrolē viena un tā pati persona un ja, ņemot vērā ciešās saiknes starp šiem subjektiem ekonomiskā un organizatoriskā ziņā, tie galvenokārt piemēro vienus un tos pašus komerciālos norādījumus. Šajos apstākļos personīgās atbildības princips neliedz sodu par pārkāpumu, ko sākotnēji izdarīja pirmais subjekts un pēc tam turpināja subjekts, kuram tika nodota attiecīgā ekonomiskā darbība, pilnībā uzlikt šim pēdējam subjektam.

(sal. ar 117. punktu)

5.      Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kuri tīši vai nolaidības dēļ izdara EKL 81. panta normu pārkāpumu, ir viens no līdzekļiem, kas ir tās rīcībā, lai tā varētu pildīt tai ar Kopienu tiesībām uzticēto uzraudzības uzdevumu, kas ietver pienākumu īstenot vispārīgo politiku nolūkā piemērot konkurences jomā Līgumā noteiktos principus un attiecīgi virzīt uzņēmumu rīcību. No minētā izriet, ka, lai izvērtētu pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, Komisijai jāpārliecinās par savas darbības preventīvo iedarbību, it īpaši attiecībā uz to veidu pārkāpumiem, kuri īpaši kaitē Kopienas mērķu īstenošanai.

No tā izriet prasība pielāgot naudas soda apmēru, lai ņemtu vērā vēlamo ietekmi uz uzņēmumu, kuram tas uzlikts, lai nodrošinātu, ka uzliktais naudas sods nav maznozīmīgs vai – tieši pretēji – pārmērīgs, tostarp ņemot vērā konkrētā uzņēmuma finansiālo spēju, atbilstoši prasībām, kuras izriet, pirmkārt, no nepieciešamības nodrošināt naudas soda efektivitāti un, otrkārt, no samērīguma principa ievērošanas. Liela apjoma uzņēmums, kura rīcībā ir ievērojami finanšu resursi salīdzinājumā ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, var vieglāk mobilizēt tam uzliktā naudas soda samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus, kas attaisno – ar mērķi nodrošināt naudas soda preventīvu iedarbību – tāda naudas soda uzlikšanu, kas būtu proporcionāli lielāks nekā uzņēmumam, kura rīcībā nav tādu resursu, uzliktais sods par to pašu pārkāpumu, tostarp piemērojot reizināšanas koeficientu. It īpaši, nosakot naudas sodu, ir jāņem vērā katra uzņēmuma, kurš ir aizliegtās vienošanās dalībnieks, kopējais apgrozījums.

Preventīvas iedarbības mērķis, ko Komisija var censties sasniegt, nosakot naudas sodas apmēru, ir noteikts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro Līgumā ietvertās konkurences tiesību normas savā darbībā Kopienas vai Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros. No minētā izriet, ka preventīvas iedarbības faktoru, kuru var iekļaut naudas soda aprēķinā, nosaka, ņemot vērā vairākus elementus un ne tikai konkrētā uzņēmuma īpašo situāciju. Šis princips tiek piemērots tostarp tad, kad Komisija ir noteikusi reizināšanas koeficientu preventīvās iedarbības nodrošināšanai, kurš ietekmē uzņēmumam uzlikto naudas sodu.

Tādējādi saistībā ar reizināšanas koeficienta preventīvas iedarbības nodrošināšanai piemērošanu – saistību starp uzņēmumu lielumu un kopējiem resursiem, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt naudas soda preventīvu iedarbību, no otras puses, nevar apstrīdēt. Liela apjoma uzņēmums, kura rīcībā ir ievērojami finanšu resursi salīdzinājumā ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, var vieglāk mobilizēt tam uzliktā naudas soda samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus.

(sal. ar 133.–136. un 146. punktu)

6.      No Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, sniegtā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, kuru mērķis tostarp ir noteikt cenu mērķus vai sadalīt tirgus daļas, pamatojoties uz to raksturu vien, var tikt kvalificēti kā “sevišķi smagi” [pārkāpumi], un Komisijai nav jāpierāda pārkāpuma faktiskā ietekme uz tirgu. Tāpat horizontālās vienošanās par cenām ir viens no vissmagākajiem Kopienu konkurences tiesību pārkāpumiem un tādējādi pašas par sevi var tikt kvalificētas kā sevišķi smagi pārkāpumi.

(sal. ar 140. punktu)

7.      Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 2. punktā kā piemērs atbildību pastiprinošiem apstākļiem ir paredzēts recidīvs, ko izdara tas pats uzņēmums vai uzņēmumi. Recidīva jēdziens – tāds, kāds tas ir iekļauts vairāku valstu tiesību sistēmās, – paredz, ka persona ir izdarījusi jaunu pārkāpumu pēc tam, kad ir tikusi sodīta par līdzīgiem pārkāpumiem. Iespējamais recidīvs ir viens no apstākļiem, kas ir jāņem vērā, analizējot attiecīgā pārkāpuma smagumu.

Šajā sakarā tad, kad Komisija ņem vērā uzņēmuma jēdzienu EKL 81. panta izpratnē ar recidīvu saistītā atbildību pastiprinoša apstākļa piemērošanas nolūkā un uzskata, ka viens un tas pats uzņēmums atkārtoti īstenoja pārkāpjošu rīcību, lai gan juridiskās personas, kas iesaistītas attiecīgajos pārkāpumos, nav bijušas identiskas, tai ir jānorāda uz sīki aprakstītiem un precīziem apstākļiem, kas pamato tās apgalvojumu.

Tātad, ja izmaiņas attiecīgo sabiedrību struktūrā un kontrolē ir sevišķi sarežģītas, Komisijai ir jāsniedz sīki izklāstītas un precīzas ziņas par izmaiņām sabiedrībās, kas piederēja konkrētajam uzņēmumam pirms pārkāpuma, un jāsniedz visas sīki izklāstītās ziņas, kas nepieciešamas, lai secinātu, ka Komisijas lēmumā minētās sabiedrības un agrākos lēmumos minētās sabiedrības veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē.

(sal. ar 161.–163, 166., 167. un 170. punktu)

8.      Apstāklis, ka vairākas sabiedrības ir solidāri atbildīgas par naudas soda samaksu tādēļ, ka tās veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē, saistībā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētās maksimālās robežas piemērošanu nenozīmē, ka katras sabiedrības saistības nepārsniedz 10 % no apgrozījuma, ko tā realizējusi pēdējā saimnieciskajā gadā. 10 % maksimālā robeža minētās tiesību normas izpratnē ir jāaprēķina, par pamatu ņemot visu sabiedrību, kas veido vienotu ekonomisku vienību, kas rīkojas kā uzņēmums EKL 81. panta izpratnē, kumulatīvo apgrozījumu, jo tikai tajā ietilpstošo sabiedrību kumulatīvais apgrozījums var liecināt par attiecīgā uzņēmuma lielumu un ekonomisko varu.

(sal. ar 177. punktu)