ĢENERĀLADVOKĀTA NĪLO JĒSKINENA [NIILO JÄÄSKINEN] SECINĀJUMI,
sniegti 2011. gada 17. martā (1)
Apvienotās lietas C‑431/09 un C‑432/09
Airfield NV
Canal Digitaal BV
pret
Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers CVBA (Sabam)
un
Airfield NV
pret
Agicoa Belgium BVBA
(Hof van beroep te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 93/83/EEK – Satelītu apraide – Autoru ekskluzīvās tiesības atļaut pārraidīt viņu darbus – Atklāti raidījumi caur satelītu – Raidorganizācija – Satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs
I – Ievads
1. Apvienotajās lietās, kas ir jāizskata Tiesai, Hof van beroep te Brussel (Briseles apelācijas tiesa) (Beļģija) uzdod divus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvu 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (2), un it īpaši par to, kādu nozīmi piešķirt minētās direktīvas 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumiem.
2. Iesniedzējtiesa būtībā uzskatīja, ka minētajā direktīvā paredzētā jēdziena “atklāti raidījumi caur satelītu” interpretācija ir vajadzīga, lai izskatītu divas savstarpēji saistītas iesniedzējtiesas tiesvedības. Šīs tiesvedības notiek, pirmkārt, starp Airfield NV (turpmāk tekstā – “Airfield”) un Canal Digitaal BV (turpmāk tekstā – “Canal Digitaal”), no vienas puses, un Belgische Vereniging van Auteurs, Componisten en Uitgevers CVBA (Beļģijas autoru, komponistu un izdevēju sabiedrība, turpmāk tekstā – “Sabam”), no otras puses (lieta C‑431/09), un, otrkārt, starp Airfield un Agicoa Belgium BVBA (turpmāk tekstā – “Agicoa”) (lieta C‑432/09).
3. Strīds ir par to, vai Airfield, kas ir satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs, kurš piedāvā iedzīvotājiem abonēt televīzijas kanālu paketi (turpmāk tekstā – “satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs”), ir pienākums saņemt atļauju no autortiesību īpašniekiem saistībā ar to, ka tas, izmantojot ar to saistītas sabiedrības Canal Digitaal palīdzību, piedalās vienlaicīgā apraidē, nemainot raidorganizāciju nodrošinātās programmas, lai arī šīs organizācijas pašas attiecībā uz šīm programmām jau ir saņēmušas atļauju no intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem. Citiem vārdiem sakot, ir jānosaka, vai un cik lielā mērā satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs, darbojoties tādos apstākļos kā pamata lietā, izmanto ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātus darbus.
4. Lai gan lietas tehniskās detaļas ir samērā sarežģītas, faktiski tā attiecas uz relatīvi vienkāršu juridisku jautājumu. Galvenokārt ir jānoskaidro, kā saskaņā ar Direktīvu 93/83 neatkarīgajam uzņēmējam ir jārīkojas attiecībā uz raidorganizāciju, kurai ir vairāk vai mazāk svarīga nozīme apraides ķēdē, kas parasti saista minēto organizāciju ar sabiedrību, kura ir caur satelītu pārraidītu programmas nesēju signālu gala adresāts.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
– Direktīva 93/83
5. Direktīvas 93/83 mērķis ir novērst trūkumus tiesību normās par vienotas audiovizuālās telpas izveidi, ko paredz Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (3), kura tika pieņemta, neiekļaujot tajā noteikumus par autortiesībām (4).
6. Direktīvas 93/83 preambulas 14. un 15. apsvērumā ir noteikts:
“(14) [..] juridiskā nenoteiktība, kas kavē pārrobežu satelītu apraides, būtu jāpārvar, Kopienas līmenī definējot jēdzienu par atklātiem raidījumiem caur satelītu; [..] šai definīcijai vienlaikus būtu jānorāda, kur notiek raidīšanas darbība; [..] šāda definīcija ir vajadzīga, lai izvairītos no vairāku valstu tiesību aktu kumulatīvas piemērošanas vienai raidīšanas darbībai; [..] atklāti raidījumi caur satelītu notiek, tikai ja dalībvalstī, kur tas notiek, raidorganizācijas kontrolē un atbildībā programmas nesējus signālus ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi; [..] parastās tehniskās procedūras, kas attiecas uz programmas nesējiem signāliem, nebūtu jāuzskata par apraides ķēdes pārrāvumiem;
(15) [..] ekskluzīvu apraides tiesību ieguvei, pamatojoties uz līgumu, būtu jāatbilst tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām dalībvalstī, kurā notiek atklāti raidījumi caur satelītu”.
7. Direktīvas 93/83 pirmās nodaļas ar nosaukumu “Definīcijas” 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā ir noteikts:
“a) Šajā direktīvā “atklāti raidījumi caur satelītu” ir atklātai uztveršanai domātu programmas nesēju signālu, raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā, ievadīšana nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
b) Atklāta raidīšana caur satelītu notiek tikai dalībvalstī, kur programmas nesējus signālus raidorganizācijas kontrolē un tās vārdā ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
c) Ja programmu nesēji signāli ir kodēti, tad atklāti raidījumi caur satelītu ir ar nosacījumu, ka apraides atkodēšanu sabiedrībai veic raidorganizācija vai to veic ar tās piekrišanu.”
8. Direktīvas 93/83 2. pantā, kas attiecas uz apraides tiesībām caur satelītu, ir noteikts:
“Dalībvalstis paredz autoram ekskluzīvas tiesības atļaut atklāti pārraidīt caur satelītu ar autortiesībām aizsargātus darbus saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.”
– Direktīva 2001/29/EK
9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (5) preambulas 23. apsvērumā ir noteikts, ka “šai direktīvai būtu jāturpina saskaņot autora tiesības uz atklātu pārraidīšanu. Šīs tiesības būtu jāsaprot plašā nozīmē – kā tādas, kas attiecas uz visa veida atklātu pārraidīšanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana. Šīm tiesībām būtu jāattiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā. Šīm tiesībām nebūtu jāattiecas uz citām darbībām” (6).
10. Saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu “dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu [atklātu pārraidīšanu], izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tostarp savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā”.
B – Valsts tiesības
11. Beļģijas 1994. gada 30. jūnija Autortiesību un blakustiesību likuma (7) redakcijā ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “Autortiesību likums”) 1. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir noteikts, ka “tikai literārā vai mākslas darba autoram ir tiesības jebkādā veidā atklāti pārraidīt darbu (tostarp tos publiskojot tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā)” (8).
12. Minētā likuma 49. un 50. pantā par atklātiem raidījumiem caur satelītu būtībā ir pārņemti Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumi bez turpmākiem grozījumiem.
III – Atbilstošie fakti
13. Airfield, Beļģijas sabiedrība, kas darbojas Beļģijā ar tirdzniecības nosaukumu “TV Vlaanderen”, ir digitālās satelīttelevīzijas un satelītradio pakalpojumu sniedzēja. Tā piedāvā paketēs kanālus, kuru raidījumus var klausīties un skatīties tās abonenti.
14. Paketē, kuru Airfield piedāvā sabiedrībai, ietilpst divu veidu televīzijas kanāli. Pirmkārt, tie ir bezmaksas un nekodēti kanāli, tā sauktie “free to air” kanāli, kurus bez abonēšanas maksas var uztvert ikviens, kam ir sava satelītantena un satelīta uztvērējs. Otrkārt, tie ir kodēti kanāli, kurus var skatīties tikai pēc atkodēšanas, un, lai to izdarītu, ir jānoslēdz abonēšanas līgums ar Airfield, kas atkodēšanas veikšanai saviem klientiem izsniedz tā saukto “smartcard”.
15. Lai nodrošinātu minētos pakalpojumus, Airfield izmanto tehniskus pakalpojumus, ko sniedz Nīderlandes sabiedrība Canal Digitaal, kas pieder tai pašai uzņēmumu grupai, kurai pieder Airfield, un kas patērētājiem, kuri dzīvo Nīderlandē, piedāvā tādus pašus pakalpojumus kā Airfield.
16. Canal Digitaal ar sabiedrību SES Astra, kas izmanto Astra satelītu sistēmu, ir noslēgusi līgumu, saskaņā ar kuru Astra iznomā Canal Digitaal digitālā radio un televīzijas kapacitāti Astra satelītā.
17. Turklāt Canal Digitaal ar Airfield ir noslēgusi pakalpojumu līgumu, kurā tā apņemas kapacitāti, ko tā nomā Astra satelītā, ar 2006. gada 1. janvāri tai nodot apakšnomā televīzijas un radio programmu pārraidīšanai Beļģijā un Luksemburgā. Televīzijas programmu pārraidīšanai Canal Digitaal uzņemas sniegt nepieciešamos tehniskos pakalpojumus, tostarp pārraidīšanu, signālu apvienošanu pārraidīšanai vienā kanālā (sajaukumu), kompresēšanu, kodēšanu un datu pārnešanu, kas ir vajadzīgi, lai Airfield varētu nodrošināt digitālās televīzijas pakalpojumus Beļģijā un Luksemburgā.
18. Lai nodrošinātu digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumus saviem klientiem Flandrijā (Beļģija), Airfield ir noslēgusi līgumus arī ar vairākām raidorganizācijām, kuru kanāli ir iekļauti satelīttelevīzijas programmu paketē. No tehniskā aspekta raugoties, sadarbības iespējas ar minētajām raidorganizācijām atšķiras atkarībā no attiecīgo televīzijas kanālu retranslācijas veida. Iesniedzējtiesa izšķir trīs veidus, kā programmu nesēji signāli caur satelītu nonāk līdz patērētājiem Beļģijā, proti, divus netiešus veidus un vienu tiešu, un precizē, ka visos gadījumos retranslētās programmas paliek nemainīgas.
– Divi satelīttelevīzijas programmu paketē iekļauto televīzijas kanālu netiešās retranslācijas veidi
19. Saskaņā ar abiem lēmumiem uzdot prejudiciālus jautājumus pirmajā gadījumā, veicot tā saukto netiešo retranslāciju, kas tiek dēvēta par “1. grupu”, Beļģijas raidorganizācijas savus programmu nesējus signālus caur stacionāro savienojumu nekodētā veidā pārraida uz ierīcēm, ko Canal Digitaal ir uzstādījusi Beļģijā. Canal Digitaal vēlāk signālus kompresē un kodē, lai pa platjoslas pieslēgumu tos pārraidītu uz staciju, kas atrodas Nīderlandē. Minētā stacija nodrošina signālu augšupsaiti uz Astra satelītu, pirms tam veicot to kodēšanu. Kodu atslēga, kas sabiedrībai ir vajadzīga, lai skatītos programmas, ir iestrādāta dekodēšanas kartē, ko Canal Digitaal ir nodevusi Airfield rīcībā un ko vēlāk saņem visi Airfield abonenti.
20. Otrajā netiešās retranslācijas veidā, kas atbilst iesniedzējtiesas minētajai “3. grupai”, raidorganizācija Canal Digitaal savu programmu nesējus signālus pārraida caur satelītu, piemēram, Eutelsat, neizmantojot stacionāru savienojumu. Canal Digitaal saņem šos kodētos, sabiedrībai nepieejamos satelīta signālus Nīderlandē vai Luksemburgā. Tā tos atkodē, ja nepieciešams, no jauna kodē un pārraida uz Astra satelītu. Airfield abonenti šos signālus var atkodēt ar īpašas kartes, kuru Canal Digitaal ir nodevusi Airfield rīcībā, palīdzību.
21. Airfield ar raidorganizācijām, kas izmanto divus minētos signālu pārraidīšanas veidus, ir noslēgusi līgumus par satelīttelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, kurus sauc par “carriage agreements” (9) jeb piegādes līgumiem.
22. Saskaņā ar minētajiem līgumiem Airfield minētajām organizācijām iznomā satelīta transpondera kapacitāti, lai pārraidītu televīzijas programmas televīzijas skatītājiem Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā. Airfield apliecina, ka no sabiedrības, kas apkalpo Astra satelītu, ir saņēmusi atļauju tā kapacitāti nodot apakšnomā.
23. Turklāt Airfield ir apņēmusies saņemt minēto raidorganizāciju televīzijas programmu signālus augšupsaites centrālajā iekārtā, tos kompresēt, apvienot pārraidīšanai vienā kanālā, kodēt un pārraidīt uz satelītu to turpmākai pārraidīšanai un uztveršanai.
24. Raidorganizācijas Airfield maksā nomas maksu un atlīdzību par minētajiem pakalpojumiem. No savas puses tās piešķir vienlaicīgas skatīšanās atļauju satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja abonentiem Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā attiecībā uz programmām, ko tās pārraidījušas caur Astra satelītu.
25. Par tiesībām, kuras raidorganizācijas piešķīrušas Airfield, un par Airfield rīcības brīvību iekļaut savā piedāvājumā televīzijas programmas Airfield tām ir jāmaksā atlīdzība par televīzijas programmām, ko tās abonenti saņem attiecīgajā reģionā.
– Tiešs satelīttelevīzijas programmu paketēs iekļauto televīzijas programmu retranslācijas veids
26. Šajā gadījumā, kas atbilst iesniedzējtiesas minētajai “2. grupai”, retranslācija ir tā sauktā tiešā retranslācija, jo tā notiek bez Airfield un Canal Digitaal tehniskās palīdzības. Proti, raidorganizācijas pašas vai ar Airfield operatoru palīdzību kodē savu programmu nesējus signālus izcelsmes valstī un tos pārraida tieši uz Astra satelītu. Minētos signālus vēlāk pārraida atpakaļ uz zemi. Canal Digitaal tikai piegādā kodu atslēgas operatoriem, lai piemērotu pareizos kodus, kas katram Airfield abonentam vēlāk ļauj ar dekodēšanas kartes palīdzību skatīties programmas.
27. Ar šīs grupas raidorganizācijām Airfield ir noslēgusi cita veida līgumus, ko sauc par “heads of agreement”. Saskaņā ar šiem līgumiem raidorganizācijas piešķir Airfield atļauju tās abonentiem Beļģijā un Luksemburgā uztvert un vienlaikus skatīties savas televīzijas programmas, kuras tiek pārraidītas caur Astra satelītu.
28. Par tiesībām, ko raidorganizācijas piešķīrušas Airfield, un par Airfield rīcības brīvību iekļaut savā pakešu piedāvājumā televīzijas programmas Airfield tām ir jāmaksā atlīdzība par televīzijas programmām, ko attiecīgajā reģionā ir saņēmuši tās abonenti.
IV – Pamata lietas, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
29. Sabam ir Beļģijas kooperatīvā sabiedrība, kas kā pārvaldības sabiedrība pārstāv autorus, trešām personām sniedzot atļaujas izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus un iekasējot atlīdzību par šo izmantošanu.
30. Agicoa (10) ir kolektīvās pārvaldības biedrība, kas pārstāv Beļģijas un starptautiskos audiovizuālo darbu producentus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību uz filmām un citiem audiovizuāliem darbiem, izņemot videoklipus, administrēšanu. Šajā saistībā tā iekasē producentiem maksājamo atlīdzību.
31. Sabam un Agicoa uzskatīja, ka Airfield, kas ir no raidorganizācijām neatkarīga sabiedrība, ir retranslējusi minēto raidorganizāciju jau translētās televīzijas programmas Bernes konvencijas izpratnē (11). Tās uzskatīja, ka šīs jaunās atklātās pārraidīšanas dēļ Airfield bija jāsaņem atļauja papildus tai, ko bija saņēmušas raidorganizācijas, lai izmantotu to autoru repertuāru, kuru autortiesības pārstāv Sabam un Agicoa.
32. Airfield un Canal Digitaal atbildēja, ka tās neveica retranslāciju, bet tikai raidorganizāciju vārdā piedāvāja sabiedrībai televīzijas programmas caur satelītu. Tās apgalvo, ka bija notikusi tikai pirmā un vienīgā pārraidīšana caur satelītu, kuru nodrošināja pašas raidorganizācijas un kuras veikšanai tās izmantoja vienīgi Airfield un Canal Digitaal tehniskos pakalpojumus. Atbildētājas uzsvēra, ka tikai raidorganizācijas veica no autortiesību aspekta atbilstošas darbības saskaņā ar Autortiesību likuma, ar kuru Beļģijas tiesībās ir transponēta Direktīva 93/83, 49. un 50. pantu.
33. Tā kā nebija iespējams panākt vienošanos, pamatojoties uz Autortiesību likumu, Sabam iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Briseles pirmās instances tiesa) priekšsēdētājam prasības pieteikumu pret Airfield un Canal Digitaal (lieta C‑431/09) un Agicoa – pret Airfield (lieta C‑432/09). Tiesas priekšsēdētājs nosprieda, ka Airfield un Canal Digitaal bija pārkāpuši autortiesību un blakustiesību īpašnieku, kurus pārstāv Sabam un Agicoa, tiesības, jo televīzijas skatītājiem, Airfield abonentiem, iepriekš nesaņemot atļauju, bija atklāti pārraidījuši Sabam un Agicoa pārstāvētajā repertuārā ietilpstošus aizsargātus darbus.
34. Airfield un Canal Digitaal iesniedza iesniedzējtiesai apelācijas sūdzību. Uzskatot, ka nespēj sniegt skaidru atbildi uz Kopienu tiesību interpretācijas un piemērošanas jautājumiem, kas bija radušies abās izskatāmajās lietās, Hof van beroep te Brussel nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus, kas ir identiski formulēti lietās C‑431/09 un C‑432/09:
“1) Vai ar Direktīvu 93/83 ir pretrunā situācija, kurā digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējam tiek uzlikts pienākums saņemt tiesību īpašnieku atļauju, lai raidorganizācija savus programmu nesējus signālus caur stacionāro savienojumu vai caur kodētu satelīta signālu varētu pārraidīt no tās neatkarīgam digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējam, kurš saistītai sabiedrībai uzdod savus signālus kodēt un pārraidīt uz satelītu, un pēc tam šie signāli ar raidorganizācijas atļauju kā televīzijas kanālu paketes sastāvdaļa un tātad sagrupēti pa lejupsaiti tiek pārraidīti satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēja abonentiem, kuri, izmantojot satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēja piešķirtu dekodēšanas karti vai smartcard, programmas var skatīties vienlaicīgi un negrozītas?
2) Vai Direktīvai 93/83 pretrunā ir situācija, kurā digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējam tiek uzlikts pienākums saņemt tiesību īpašnieku atļauju, lai raidorganizācija savus programmu nesēju signālus atbilstoši neatkarīga digitālās satelīttelevīzijas pakalpojuma sniedzēja norādījumiem varētu pārraidīt uz satelītu, un pēc tam šie signāli ar raidorganizācijas atļauju kā televīzijas kanālu paketes sastāvdaļa un tātad sagrupēti pa lejupsaiti tiek pārraidīti satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēja abonentiem, kuri, izmantojot satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēja piešķirtu dekodēšanas karti vai smartcard, programmas var skatīties vienlaicīgi un negrozītas?”
35. Ar Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 6. janvāra rīkojumu lietas C‑431/09 un C‑432/09 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.
36. Airfield un Canal Digital kopā, Sabam un Agicoa iesniedza rakstveida un mutvārdu apsvērumus, kā arī rakstiskas atbildes uz jautājumiem, kurus uzdeva Tiesa, lai noskaidrotu atbilstošos faktus. Eiropas Komisija iesniedza gan rakstveida, gan mutvārdu apsvērumus. Somijas valdība iesniedza vienīgi rakstveida apsvērumus.
V – Analīze
A – Par pieņemamību
37. Vispirms Agicoa apgalvo, ka Direktīva 93/83 nav piemērojama pamata lietai un līdz ar to abi prejudiciālie jautājumi nav pieņemami, jo pieprasītā interpretācija neesot lietderīga iesniedzējtiesai, lai izskatītu tai iesniegto strīdu (12). Tā norāda, ka tieši otrādi būtu jāpiemēro Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta noteikumi, skatot tos kopā ar Bernes konvencijas 11.a panta 1. punkta ii) apakšpunktu (13).
38. Pamatojot savus iebildumus, Agicoa vispirms norāda, ka darba grupa par satelītu apraidi (14) 2003. gada 6. maija sanāksmē (15) ierosināja skaidri nošķirt “satelītprogrammu pakešu operatoru [no] raidorganizācijas, jo tas veido pakalpojumu paketes kādā no dalībvalstīm”, kā tas esot Airfield gadījumā. Nesniedzot citus paskaidrojumus, Agicoa no minētā secina, ka tādēļ neesot efektīvi atsaukties uz atklātu raidījumu caur satelītu jēdzienu un līdz ar to Tiesai neesot jāsniedz atbilde uz tai uzdotajiem jautājumiem.
39. Turklāt Agicoa apgalvo, ka pamata lieta, kas uz to attiecas, neietilpstot Direktīvas 93/83 materiālajā piemērošanas jomā, jo runa neesot par satelītu minētās direktīvas 1. panta izpratnē (16).
40. Visbeidzot tā uzskata, ka Direktīva 93/83 nav piemērojama tāpēc, ka šajā gadījumā neesot pārrobežu rakstura, kas paredzēts Direktīvā 93/83, vai arī vismaz Airfield šo apstākli neesot precizējusi.
41. Attiecībā uz pirmo pamatu, kurā ir norādīts, ka uzdotie jautājumi neattiecas ne uz vienas pamata lietas priekšmetu vai ir hipotētiski, es atgādinu, ka prejudiciālā nolēmuma procedūrā, ņemot vērā lietas īpatnības, valsts tiesa vislabāk var noteikt gan to, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi (17). Ja prejudiciālie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā par tiem ir jāspriež, jo saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiek pieņemts, ka valsts tiesas uzdotie jautājumi ir atbilstīgi (18).
42. Šajā gadījumā, nesniedzot pierādījumus šim pieņēmumam, nevar apgalvot, ka pamata lietu risinājumam nebūtu lietderīgi atbildēt uz jautājumiem, kuru formulējumu iesniedzējtiesa ir uzskatījusi gan par vajadzīgu, gan par juridiski atbilstošu, lai noteiktu, kā Beļģijā piemērot piemērojamās tiesību normas, it īpaši Autortiesību likumu, ņemot vērā Direktīvas 93/83 prasības, turklāt ir jānorāda, ka šajā dalībvalstī direktīva tika transponēta ar minēto likumu, kā tas ir uzsvērts abos lēmumos par prejudiciālu jautājumu uzdošanu.
43. Arī Agicoa izvirzītais otrais un trešais arguments nav pamatots. No judikatūras izriet, ka trešajā argumentā minētā problēma saistībā ar pārrobežu rakstura trūkumu (19) attiecas nevis uz iebildi par nepieņemamību, bet uz jautājumu pēc būtības (20). Turklāt man nešķiet, ka šajā gadījumā visi pamata lietas elementi būtu saistīti tikai notikumiem dalībvalstī (21). Tātad arī šā pamatojuma dēļ lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar atzīt par nepieņemamu.
44. Turklāt tiesas sēdē Komisijas pārstāvis pauda nožēlu, ka Hof van beroep te Brussel nav sīkāk izklāstījusi faktus, kas ir abu lietu pamatā. Viņš paskaidroja, ka Komisija pilnīgi iepazinās ar lietas apstākļiem, tikai lasot pamata lietas dalībnieku komentārus, tāpēc tā vēlētos papildināt savus rakstveida apsvērumus (22). Tādējādi būtu jājautā, vai katrs no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu tika formulēts pietiekami precīzi, lai Tiesa varētu par tiem spriest.
45. Ņemot vērā informāciju, kas sākotnēji tika iesniegta Tiesā, un informāciju, kas vēlāk kļuva zināma rakstveida un mutvārdu procesā, es uzskatu, ka iesniedzējtiesa ir norādījusi faktiskos apstākļus, kādos ir radušies jautājumi, kurus tā uzdeva atbilstoši Tiesas prasībām (23). Proti, kaut arī Hof van beroep te Brussel sniegtais faktu apraksts ir diezgan sarežģīts, tomēr tajā nav neskaidrību, kas varētu maldināt lasītāju. Manuprāt, grūtības, uz kurām norādīja Komisija, rodas no pieņēmuma, ka attiecīgās lietas var attiekties tikai uz vienu darbības veidu.
46. Tāpēc es uzskatu, ka atbilde uz iepriekš minētajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kādi tie tika uzdoti Tiesai, ir jāsniedz, ņemot vērā Direktīvas 93/83 noteikumus.
47. Priekšlikumos, ko pēc dažiem vispārējiem apsvērumiem šajā ziņā formulēšu, tāpat kā iesniedzējtiesa, ņemot vērā apstākļus, kas minēti pamata lietu rašanās faktu izklāstā, nošķiršu pārraidīšanas veidus atkarībā no tā, vai, pirmkārt, raidorganizācijas savu televīzijas programmu nesējus signālus uz satelītu pārraida ar Airfield un Canal Digitaal palīdzību (pirmais prejudiciālais jautājums) vai, otrkārt, tās savas programmas pārraida bez satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja un ar to saistītas sabiedrības palīdzības (otrais prejudiciālais jautājums).
B – Ievada apsvērumi
48. Iesniedzējtiesa, pamatojot savu divkāršo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, uzsver, ka, pieņemot Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, likumdevējs ir vēlējies definēt šajā direktīvā paredzēto jēdzienu “atklāti raidījumi caur satelītu” – jēdzienu, kas ir šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets –, lai Kopienas līmenī ieviestu tiesisko drošību.
49. Proti, no Direktīvas 93/83 preambulas 14. apsvēruma izriet, ka minētā panta mērķis ir novērst tiesisko nedrošību attiecībā uz iegūstāmajām tiesībām, kas kavē pārrobežu satelītu apraidi (24). Turklāt minētais jēdziens “Kopienas līmenī” bija jādefinē, lai novērstu vairāku valstu tiesību aktu vienlaicīgu piemērošanu vienai un tai pašai raidīšanas darbībai, ņemot vērā apraides caur satelītu iespējamo plašo teritoriālo ietekmi (25).
50. Šim nolūkam Direktīvas 93/83 1. panta 2. punktā ir sniegta ļoti precīza jēdziena “atklāti raidījumi caur satelītu” definīcija šīs direktīvas izpratnē, kurā ir norādīta arī raidīšanas darbības vieta, kā vienīgo pieturas punktu minot izplatīšanu izcelsmes valstī, neatsaucoties uz dalībvalstu tiesībām. Tātad šis autonomais, proti, Eiropas Savienības tiesībām raksturīgais, jēdziens ir jāinterpretē vienveidīgi. Pastāvīgajā judikatūrā (26) ir noteikts, ka šis jēdziens ir jāinterpretē, ne tikai ņemot vērā visus attiecīgajā tiesību normā izmantotos terminus, bet arī tās iepriekš atgādinātos mērķus (27) un tās kontekstu, it īpaši ņemot vērā šajā jomā noslēgtās starptautiskās konvencijas un ar tām saistītos Savienības tiesību aktus, piemēram, Direktīvu 2001/29 (28).
51. Iesniedzējtiesa attiecībā uz izskatāmajām lietām būtībā uzdod jautājumu par to, vai televīzijas programmu pārraidīšanas gadījumos, kuri ir definēti abos prejudiciālajos jautājumos un kuros satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs ir iesaistīts lielākā vai mazākā mērā, ir jāuzskata, ka
– atklātu raidīšanu caur satelītu veic vienīgi raidorganizācija, kurai līdz ar to ir pienākums no attiecīgajiem autoriem saņemt atļauju pārraidīt viņu programmas,
– vai tieši otrādi ir divas atšķirīgas atklātas raidīšanas caur satelītu: pirmkārt, sākotnējā izziņošana sabiedrībai, kuru veic raidorganizācijas, un, otrkārt, raidīšana, kuru satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs nodrošina saviem abonentiem (29), kas savukārt nozīmētu, ka, veicot katru šo darbību, autortiesības tiek ievērotas.
52. Vispirms uzsveru, ka sākumā ir jānovērš pārpratumi, kas var rasties saistībā ar vienlaicīgas apraides jēdzienu. Atšķirībā no cita veida apraides retranslācija, ko kvalificē arī kā “tiešu retranslāciju”, kā to tiesas sēdē precizēja Sabam, notiek paralēli, tātad saturiski nemainīta programmu satura pārraidīšana notiek vienlaikus ar sākotnējo pārraidīšanu, tā saukto “sākotnējo pārraidi” atbilstoši Direktīvai 89/552 (30), kas ir cieši saistīta ar Direktīvu 93/83. Lai gan abos gadījumos raidījumi notiek vienlaikus, nevis secīgi, abi minētie pārraides veidi ir jānošķir, ņemot vērā autortiesības, kas var rasties saistībā ar tiem (31).
53. Komisija tiesas sēdē paziņoja, ka savos rakstveida apsvērumos tā ir paredzējusi iespēju, ka programmu sākotnējo pārraidīšanu Airfield veic tieši, un tas nozīmētu, ka tās darbība, ko nodrošina vienkārši pārraidāmā materiāla sagatavotāji, būtu pielīdzināma raidorganizācijas darbībai un līdz ar to Airfield noteikti būtu jāsaņem atļauja no autoriem, lai veiktu atklātu raidīšanu caur satelītu. Tomēr, ņemot vērā Tiesai iesniegto prejudiciālo jautājumu formulējumu, man šķiet, ka iesniedzējtiesa ir akceptējusi citu pieņēmumu, proti, ka Airfield tikai veic tiešu retranslāciju, kas dublē sākotnējo pārraidīšanu, un tā notiek vienlaikus ar raidorganizācijas veikto apraidi. Proti, abos jautājumos ir precizēts, ka Airfield abonenti skatās programmas “vienlaicīgi un nemainītā veidā”, un tas nozīmē, ka šīs pašas programmas vienlaikus var skatīties ne tikai Airfield apraides sistēmā, bet arī citā apraides sistēmā, un tās pārraida raidorganizācijas, kas minētās programmas “piedāvā” Airfield.
54. Pamata lietās netiek apstrīdēts, ka raidorganizācija un satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs ir atšķirīgi uzņēmēji gan strukturālā, gan ekonomikas ziņā, bet vai tas tā ir arī juridiski, proti, attiecībā uz to darbu izmantošanu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām? Atbildei uz šo jautājumu ir liela nozīme, jo iepriekš minētajā pirmajā gadījumā autori, izmantojot savas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izmantošanu, saņems atlīdzību tikai no raidorganizācijām, bet otrajā gadījumā viņi vienlaikus saņems arī atlīdzību no satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja.
55. Ir jānorāda, ka, pēc Somijas valdības domām, nav iespējams atbildēt uz jautājumiem, kas uzdoti abos lēmumos par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, pamatojoties uz Direktīvas 93/83 noteikumiem, un ka saskaņā ar spriedumu lietā Egeda (32) ir jāatsaucas uz dalībvalstu tiesību aktiem, lai noteiktu, kura sabiedrība veic “atklātus raidījumus caur satelītu” un kurai līdz ar to ir jāsaņem atļauja no autoriem, lai pārraidītu attiecīgo televīzijas programmu. Es nepiekrītu šim viedoklim, jo no Direktīvas 93/83 sagatavošanas materiāliem izriet, ka tās 1. panta mērķis ir vienlaikus noteikt, kāda programmu pārraidīšana ir atklāti raidījumi caur satelītu un kas ir par to atbildīgs, kas savukārt nozīmē, ka attiecīgajai personai ir jāiegūst izmantošanas tiesības (33).
C – Par atļauju, kas ir jāsaņem, lai veiktu satelīttelevīzijas paketē iekļauto televīzijas kanālu netiešu retranslāciju
56. Hof van beroep te Brussel, uzdodot pirmo prejudiciālo jautājumu, būtībā jautā, vai tas, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir jāsaņem atļauja no autortiesību īpašniekiem attiecībā uz aizsargājamiem darbiem, ja raidorganizācija veic televīzijas kanālu netiešu retranslāciju tādos apstākļos, kādi tie ir aprakstīti pamata lietās, ir pretrunā Direktīvai 93/83.
57. Minēto darbību netiešais raksturs (34) izriet no tā, ka raidorganizācija savu programmu nesējus signālus caur stacionāro savienojumu vai caur kodētu satelīta signālu nepārraida pati, bet gan ar Airfield starpniecību, un, kā precizē iesniedzējtiesa, Airfield nav atkarīga no šīs sabiedrības. Konkrētāk, satelīttelevīzijas pakalpojuma sniedzējs signālus kodē, izmantojot ar to saistītu sabiedrību, proti, Canal Digitaal, un pa augšupsaiti pārraida tos uz Astra satelītu.
58. Lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 93/83 2. pantu ar autortiesībām aizsargātu darbu autoram ir ekskluzīvas tiesības atļaut atklāti pārraidīt caur satelītu minētos darbus. Šajā gadījumā atbilstošās tiesību normas ir Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts, kuros ir definēts jēdziens “atklāti raidījumi caur satelītu”.
59. Saskaņā ar šo noteikumu formulējumu ir jāņem vērā vairāki kritēriji, lai attiecīgo darbību varētu kvalificēt kā “atklātus raidījumus caur satelītu”, kuru veikšanai no attiecīgo tiesību īpašnieka ir jāsaņem atļauja.
60. Pamata lietas dalībnieki ir vienojušies attiecībā uz vairākiem faktiem, kas Tiesai ir jāpārbauda, taču viņu domas dalās par to, kāda atbilde ir sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem. No vienas puses, Airfield un Canal Digitaal uzskata, ka tas, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saņemt īpašu atļauju no programmas autoriem gadījumā, ja satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs piedāvā tikai tehniskus pakalpojumus, ir pretrunā Direktīvai 93/83. No otras puses, Agicoa un Sabam pauž pretēju viedokli, norādot, ka “atklātu raidīšanu caur satelītu” veic ne tikai raidorganizācijas, bet arī minētais satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs.
61. Vispirms ir jāuzsver, ka Direktīvas 93/83 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “programmu nesēji signāli” nerada problēmas. Nav nekādu šaubu, ka pamata lietās minētos signālus var kvalificēt kā programmu nesējus signālus.
62. Agicoa un Sabam uzskata, ka minētie signāli ir paredzēti nevis sabiedrībai kā tādai, bet gan satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam, turpretī, pēc Airfield un Canal Digitaal domām, pakalpojuma sniedzējs nav tas, kurš raida sabiedrībai, it īpaši augšupsaites posmā.
63. No judikatūras izriet, ka jēdziens “sabiedrība” Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta izpratnē nozīmē plašu sabiedrību pretstatā profesionāļiem (35). Tātad no jēdziena “atklāti raidījumi caur satelītu” ir jāizslēdz retranslācija, kas atbilst signālu uztveršanai, ko veic tādi profesionāļi kā Airfield. Iesniedzējtiesa uzskata, ka runa ir par darbību, kas sākas tad, kad raidorganizācija pārraida savu programmu nesējus signālus, un beidzas, kad satelīttelevīzijas pakalpojuma sniedzēja abonenti var beidzot skatīties attiecīgās programmas pilnīgā, nemainītā un negrozītā veidā. Manuprāt, svarīga nozīme, lai atbildētu uz prejudiciālo jautājumu, ir tikai minētajai sabiedrībai, kaut arī tā ir tikai iespējama (36).
64. Šajā gadījumā sabiedrība, kura ir saistīta ar Airfield darbību, ir tikai tās abonenti. Raidorganizācijas un Airfield mērķauditorija var pilnīgi atšķirties, precizējot, ka neviena no organizācijām, kuru programmas ir ietvertas Airfield programmu paketēs, tai nepiešķir ekskluzīvas tiesības šo signālu izplatīšanai. Tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā SGAE, interpretējot jēdzienu “atklāti raidījumi caur satelītu”, kas paredzēts Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā (37), ar kuru būtībā aizstāj Direktīvas 93/83 2. pantu (38), izmantoja pieeju par “jaunas mērķauditorijas” esamību. Var uzskatīt, ka šajā gadījumā ir jānošķir raidorganizācijas sākotnējā izziņošana, ko par brīvu var uztvert ikviens, kam ir atbilstīgi piekļuves līdzekļi, no satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma veiktās raidīšanas, ko var uztvert tikai tie abonenti, kuru rīcībā ir nodota dekodēšanas karte. Kā ir minēts abos lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu, abi minētie operatori ir neatkarīgi, tiem ir atšķirīgas mērķauditorijas un saimnieciskās intereses (39).
65. Tiesas sēdē Airfield atzina, ka īpaša atļauja no autoriem būtu jāsaņem un atlīdzība viņiem jāmaksā gadījumā, ja retranslācija nenotiktu vienlaikus ar raidorganizācijas raidījumiem, kas šajā gadījumā vēl nav pārbaudīts. Tomēr tāpat kā Sabam un Komisija es uzskatu, ka nav svarīgi, vai satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs ir veicis apraidi vienlaikus, kā tas ir pamata lietās, vai citā laikā. Būtisks kritērijs tam, lai atzītu, ka tika veiktas atsevišķas darbības, ir tas, ka Airfield ir rīkojies ar īpašu mērķi, proti, orientējies uz īpašu mērķauditoriju, apvienojot programmas paketēs, un šī darbība satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam rada pievienoto saimniecisko vērtību.
66. Airfield nosaka savu mērķauditoriju, apvienojot paketēs televīzijas kanālus, kas pēc savas būtības ir cita veida audiovizuāls produkts, nevis atsevišķi kanāli, kas ir iekļauti paketē. Kā tiesas sēdē norādīja Komisija, runa varētu būt par Airfield veiktu sākotnējo izziņošanu vai retranslāciju, tomēr abos gadījumos satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saņemt autortiesību īpašnieku atļauju. Manuprāt, vienīgais pieļaujamais izņēmums ir tad, ja raidorganizācija saskaņā ar noslēgtu līgumisku vienošanos ar autoriem atbilstoši valsts tiesību aktiem varētu nodot savu atļauju satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam, kurš veic vienlaicīgu retranslāciju (40). Tomēr šī iespēja, šķiet, ir izslēgta šajā gadījumā, ņemot vērā informāciju, ko tiesas sēdē sniedza Sabam, precizējot, ka ar attiecīgajām raidorganizācijām noslēgtajos vispārējos līgumos par atļauju piešķiršanu un atlīdzību ir paredzēts, ka raidorganizācijas pašas nodrošina aizsargātu darbu pārraidīšanu, un ir skaidri izslēgta iespēja, ka šīs organizācijas iesaista trešās personas, lai pārraidītu vai retranslētu programmas, kuru izmantošanai autortiesību īpašnieki ir devuši atļauju.
67. Vispirms Airfield un Canal Digitaal uzsvēra, ka Direktīvā 93/83 neesot skaidri definēts, ko nozīmē “raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā, ievadīšana” minētās direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un tad pauda uzskatu, ka tie darbojas tikai kā apakšuzņēmēji, sniedzot raidorganizācijām vienīgi tehnisku palīdzību, jo tie paši nelemj ne par pārraidīto programmu saturu, ne par to pārraidīšanas laiku (41).
68. Komisija tiesas sēdē uzskatīja, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs tomēr rīkojas kā raidorganizācija, jo tas dod vismaz instrukcijas un apvieno paketēs televīzijas kanālus. Agicoa un Sabam noraida arī Airfield un Canal Digitaal argumentus, jo tie “atvieglinot” to raidorganizāciju darbību, ar kurām tie ir noslēguši līgumus.
69. Es uzskatu, ka šajā gadījumā iesniedzējtiesa, uzdodot savu pirmo prejudiciālo jautājumu, droši pieņēma, ka “raidorganizācija savus programmu nesējus signālus pārraida [..] digitālās satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējam”. No tā izriet, ka tieši minētā organizācija ir pārraidīšanas procesa aizsācēja. Taču vēl ir jānoskaidro, vai atklātu raidīšanu caur satelītu Direktīvas 93/83 izpratnē “ievada” šī organizācija, nevis Airfield, vai arī, būdama izplatāmā materiāla veidotāja, tā piedāvā audiovizuālo saturu, kura pārraidīšana caur satelītu juridiski un tehniski notiek Airfield un Canal Digitaal kontrolē.
70. Manuprāt, atbilde ir atrodama piegādes līgumos, kurus Airfield ir noslēdzis ar raidorganizācijām. No lietas materiāliem pievienotā “carriage agreement” veida līguma 7.2. punkta izriet, ka Airfield ir rīcības brīvība izvēlēties televīzijas programmas, kuras tas vēlas iekļaut savā piedāvājumā visā teritorijā vai tās daļā, un šo priekšrocību tas iegūst pret atlīdzību. Tātad tieši satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs nosaka augšupsaitē pārraidītu raidījumu saturu. Līdz ar to, tā kā minētais pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par atklātiem raidījumiem, viņam ir jāsaņem tiesību īpašnieku atļauja.
71. Ir jāatgādina, ka Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta lietderīgā iedarbība ir noteikt izmantošanas darbību satelītu apraidē, uz kuru attiecas autortiesības. Risinājumam, ko izmantojis Kopienas likumdevējs, nozīme ir tikai tad, ja atklātu raidījumu caur satelītu saprot kā vienīgo, slēgto un nepārtraukto ķēdi, kurā tiek ievadīti signāli, kam seko augšupsaite uz satelītu un vēlāk – lejupsaite uz zemi, raidorganizācijas, kas veic sākotnēju raidīšanu, kontrolē un atbildībā.
72. Komisija savos rakstveida apsvērumos uzsvēra, ka, ņemot vērā Direktīvas 93/83 mērķi nodrošināt tiesisko drošību, noteikumu piemērojamību nedrīkst padarīt par atkarīgu no tehniska veida riska, kas saistīts ar satelītu. No Tiesas judikatūras izriet, ka pārraižu sistēmai ir jābūt slēgtai tādā izpratnē, ka apraides ķēdē ievadītie programmu nesēji signāli sabiedrībai nedrīkst būt pieejami (42). Es uzskatu, ka tā tas ir šajā gadījumā, jo trešās personas tos nevar uztvert tādēļ, ka pārraidītie signāli ir kodēti.
73. Airfield un Canal Digitaal apgalvo, ka, tā kā tie veic tikai “parastas tehniskas procedūras”, nevar uzskatīt, ka tie var izraisīt signālu pārtraukumu (43) atbilstoši Direktīvas 93/83 preambulas 14. apsvēruma noteikumiem (44). Ieinteresētās personas tiesas sēdē norādīja, ka satelīttelevīzijas pakešu veidošana neizraisa pārrāvumus ķēdē, jo programmas tiek retranslētas tādas, kādas tās tiek saņemtas no raidorganizācijām, nemainot to saturu, nedz arī to pārraidīšanas laiku, un ka to veiktās tehniskās darbības tātad nav tādas, kas dod tiesības uz autortiesību atlīdzības saņemšanu.
74. Ņemot vērā prejudiciālo jautājumu formulējumam un lietas materiālos iekļauto informāciju, es nepiekrītu Agicoa un Sabam analīzei, kurā ir norādīts, ka, lai veiktu minētās darbības (45), ir tehniski jāpielāgo raidorganizāciju pārraidītie signāli un tādējādi apraides ķēde tiek pārrauta. Ir jānorāda, ka ar Canal Digitaal tehnisko palīdzību Airfield maina raidorganizāciju pārraidīto signālu būtību un izmanto savas frekvences, lai pārraidītu televīzijas programmas, tāpēc var uzskatīt, ka satelīttelevīzijas pakešu pakalpojuma sniedzējs darbojas neatkarīgi no minētajām raidorganizācijām. Es uzskatu, ka šīs darbības nav tikai “parastas tehniskas procedūras” (46), ka tajās tiek pārtraukta apraides ķēde, kuru ir aizsākusi raidorganizācija, un ka Airfield izveido un definē jaunu ķēdi. Šī darbība Airfield ļauj attiecīgās programmas caur satelītu pārraidīt citai mērķauditorijai, kas nav raidorganizāciju veiktās sākotnējās izplatīšanas adresāts, pat ja šīs programmas tiek pārraidītas vienlaicīgi un to saturs ir pilnīgi identisks.
75. No iesniedzējtiesas abu lēmumu teksta izriet, ka valsts tiesa pamatojas uz pieņēmumu, ka programmu nesēji signāli kodētā veidā tiek pārraidīti satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja abonentiem, kas var tos atkodēt, izmantojot dekodēšanas karti, kuru viņu rīcībā ir nodevis minētā pakalpojuma sniedzējs. Tātad uz šo gadījumu attiecas Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta noteikumi.
76. Airfield norāda, ka tas esot saņēmis raidorganizāciju atļauju pārdot šādas dekodēšanas kartes saviem abonentiem. Savukārt Agicoa un Sabam uzskata, ka ieinteresētās personas neesot iesniegušas pierādījumus par atļaujas saņemšanu. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai ir iesniegti pietiekami pierādījumi.
77. Attiecībā uz pēdējo kritēriju Airfield tiesas sēdē norādīja, ka raidorganizācijas lūdz tā tehnisko palīdzību programmu kodēšanai tieši tālab, lai tās varētu tikt uztvertas tikai attiecīgajā reģionā, proti, Beļģijas Flandrijā, nevis pieejamas visiem (47). Manuprāt, tas patiešām pierāda, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja darbībai ir būtiska ietekme uz to, kam tiek adresēti “atklāti raidījumi caur satelītu” Direktīvas 93/83 izpratnē. Manuprāt, nevar pieņemt, ka tiesību īpašnieku atļauja raidorganizācijai veikt izmantošanas darbību, veicot sākotnējo izziņošanu caur satelītu, attiecas arī uz šo pašu programmu retranslāciju, kuru veic neatkarīgs operators saviem klientiem, kas ir pilnīgi cita mērķauditorija.
78. Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild noraidoši, proti, jānospriež, ka Direktīva 93/83 ir jāinterpretē tādējādi, ka Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saņemt īpašu atļauju ar autortiesībām aizsargātu programmu nesēju signālu, kurus raidorganizācija pārraida netieši, izmantošanai, kas ir saistīts ar minētā pakalpojuma sniedzēja pastiprinātu dalību tādos apstākļos kā pamata lietā.
D – Par atļauju, kas ir jāsaņem, lai veiktu satelīttelevīzijas paketē iekļauto televīzijas kanālu tiešu retranslāciju
79. Hof van beroep te Brussel, uzdodot otro prejudiciālo jautājumu, būtībā jautā, vai tas, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saņemt atļauju no tiesību īpašniekiem, ja raidorganizācija veic televīzijas kanālu tiešu retranslāciju tādos apstākļos kā pamata lietā, ir pretrunā Direktīvai 93/83.
80. Otrais prejudiciālais jautājums no pirmā atšķiras nevis saistībā ar Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek prasīta, jo arī šis jautājums ir saistīts ar minētās direktīvas atbilstošajiem noteikumiem, bet gan ar pamata lietu faktiskajiem datiem, kas ir iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets. Šajā ziņā iesniedzējtiesa atsaucas uz nosaukumu “2. grupa” un norāda citu uzdevumu sadalījumu, saskaņā ar kuru raidorganizācija aktīvāk iesaistās to televīzijas kanālu pārraidīšanā, kurus piedāvā satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs, un, precīzāk, apraides procesa sākumā, kad notiek augšupsaite (48).
81. Šādā gadījumā to var uzskatīt par “tiešu” retranslāciju, jo raidorganizācija pati vai ar trešo personu palīdzību kodē savu programmu nesējus signālus un raida tos uz satelītu bez Airfield un Canal Digitaal līdzdalības. Saskaņā ar otrajā prejudiciālajā jautājumā izmantoto terminoloģiju satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs un ar to saistīta sabiedrība tikai dod “instrukcijas” raidorganizācijai.
82. Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumu piemērošanas nosacījumi, kas tika analizēti saistībā ar pirmo prejudiciālo jautājumu, ir spēkā arī šajā gadījumā. Lai gan iepriekš izklāstītie vispārējie apsvērumi par minētajiem nosacījumiem ir derīgi arī šeit, tomēr ir jāveic to konkrēta pārbaude, kas ir atbilstoša minētajai situācijai, ņemot vērā atšķirības, kuras iesniedzējtiesa norādījusi saistībā ar citām aprakstītajām situācijām.
83. Tāpat, kā atbildot uz pirmo prejudiciālo jautājumu, arī šajā jautājumā pamata lietas dalībnieku viedokļi ir pilnīgi pretēji. Ņemot vērā, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja darbība attiecīgajā gadījumā ir ierobežotāka nekā iepriekšējā jautājumā paredzētajā gadījumā, man šķiet, ka, ja uz šo jautājumu būtu jāsniedz apstiprinoša atbilde, Tiesai būtu a fortiori jāizvērtē, vai minētajam pakalpojuma sniedzējam nebūtu jāsaņem atļauja retranslācijai, ko, darbojoties aktīvāk, nodrošina raidorganizācija. Jau šobrīd precizēju, ka es ierosinu Tiesai attiecīgos Direktīvas 93/83 noteikumus interpretēt tādējādi, ka abos gadījumos ir jāsniedz pretēja atbilde.
84. Tāpat, kā tika norādīts saistībā ar pirmo jautājumu, arī šajā gadījumā var uzskatīt, ka televīzijas programmu nesēji signāli, kurus raidorganizācija pārraida – šoreiz – tieši, augšupsaites posmā nav domāti, lai tos uztvertu sabiedrība, taču tie ir adresēti sabiedrībai lejupsaites posmā. Tomēr apraides ķēdes, kas ir aplūkojama kā viens vesels, noslēguma posmā minētos signālus uztver konkrēta un tātad no saimnieciskā viedokļa jauna mērķauditorija, kas ir Airfield klienti.
85. Manuprāt, satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs iesaistās jau apraides pirmajā posmā, lai arī daudz mazākā mērā nekā tas bija gadījumos, kas aplūkoti pirmajā prejudiciālajā jautājumā. Saskaņā ar abiem lēmumiem par prejudiciālu jautājumu uzdošanu tas dod “instrukcijas” attiecīgajām raidorganizācijām, lai kodēšanas laikā, kuru tās veic pašas, tās izmantotu tādus pašus kodus kā Airfield, lai tādējādi ļautu Airfield klientiem vēlāk tos atkodēt ar viņu rīcībā nodotās kartes palīdzību un skatīties minēto raidorganizāciju programmas.
86. Nenoliedzami, ka šajā gadījumā programmu nesēji signāli apraides ķēdē tiek ievadīti raidorganizācijas kontrolē un atbildībā, jo minētā organizācija pārraida signālus uz satelītu, izmantojot savus līdzekļus, un tā ir nozīmīgākā atšķirība no iepriekš apskatītās situācijas. Tātad šo darbību neveic satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs, bet raidorganizācija, turklāt ir jānorāda uz iesniedzējtiesas precizējumu, ka tās ir savstarpēji neatkarīgas sabiedrības.
87. Tomēr raidorganizācijas zaudē kontroli pār darbībām Airfield iejaukšanās dēļ. Konkrēti, Airfield nesniedz tikai parastu tehnisku palīdzību, jo, pirmkārt, tas definē kodēšanas atslēgas un, otrkārt, apvieno paketēs programmas, ievērojot saistošos noteikumus, kas paredzēti “heads of agreement”, ko tas ir noslēdzis ar katru raidorganizāciju, kas izvēlējusies tā saukto tiešo retranslāciju. It īpaši minēto līgumu 3.1. punktā ir paredzēts, ka Airfield ir rīcības brīvība savā piedāvājumā iekļaut vai neiekļaut televīzijas programmas un ka tas maksā atlīdzību par piešķirto priekšrocību. Man šķiet, ka šādos apstākļos attiecīgajai raidorganizācijai nav pilnīgas kontroles un pilnīgas atbildības par darbībām, kas ir saistītas ar augšupsaiti, bet tā vismaz veic šīs funkcijas kopā ar satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēju vai pat tas šīs funkcijas veic viens pats.
88. Airfield uzskata, ka tā ierobežotā līdzdalība apraides ķēdē ir parasta tehniska procedūra un nerada minētās ķēdes pārrāvumu. Tomēr, manuprāt, “instrukcijas”, kuras dod Airfield, nav nenozīmīgas tāpēc, ka Airfield tās sniedz bieži (49), un it īpaši tāpēc, ka tās, pirmkārt, garantē, ka minētā pakalpojuma sniedzēja auditorija, proti, Airfield abonenti, var uztvert pārraidītās programmas un tās atkodēt (50), un, otrkārt, tās dod iespēju apvienot minētās programmas paketēs atbilstoši pakalpojuma sniedzēja veiktajai atlasei.
89. Tomēr televīzijas programmu autora dotā atļauja raidorganizācijai veikt atklātu raidīšanu obligāti nenozīmē viņa piekrišanu saistīt programmas, ko veic Airfield, apvienojot tās paketēs, ar citām programmām, kuru mērķis vai saturs varētu nebūt īpaši saderīgs ar mērķauditoriju, pie kuras aizsargātā darba autors bija vēlējies vērsties (51). Tas, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam būtu jāsaņem autora atļauja, ļaujot autoram aizsargāt savas finansiālās intereses un nemateriālās tiesības uz programmu, kas ir pārraidīta kā televīzijas programmu paketes sastāvdaļa.
90. Satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs nodod savu abonentu rīcībā dekodēšanas ierīci, kas ir vajadzīga, lai varētu skatīties attiecīgās programmas, taču tas, manuprāt, notiek ar raidorganizācijas piekrišanu. Tā kā šis fakts tika apstrīdēts, iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai par to ir sniegti attiecīgi pierādījumi.
91. Šī pēdējā apstākļa dēļ nevar apstrīdēt manu vērtējumu, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējs īstenībā veic ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātu darbu izmantošanas darbību, kas ir jānošķir no raidorganizācijas izmantošanas darbībām, kas ir “atklāta raidīšana caur satelītu” Direktīvas 93/83 izpratnē (52).
92. Tātad es uzskatu, ka tāpat kā uz pirmo prejudiciālo jautājumu arī uz otro prejudiciālo jautājumu ir jāatbild noraidoši, pat ja šajā gadījumā programmu nesējus signālus raidorganizācija pārraida tieši, tātad satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzēja darbības ir vairāk ierobežotas tādos apstākļos kā šajā gadījumā.
VI – Secinājumi
93. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz Hof van beroep te Brussel uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Tas, ka satelīttelevīzijas programmu pakešu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saņemt atļauju no autortiesību vai blakustiesību īpašniekiem, lai veiktu darbības, kad raidorganizācija pati pārraida tam savu programmu nesējus signālus tādos apstākļos kā pamata lietā, nav pretrunā Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvai 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai.