Prasība, kas celta 2009. gada 28. martā - Ryanair/Komisija
(lieta T-123/09)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ryanair Ltd, Dublina (Īrija) (pārstāvji - E. Vahida un I.-G. Metaxas-Maragkidis, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atbilstoši EKL 230. un 231. pantam daļu no Komisijas 2008. gada 12. novembra lēmuma valsts atbalsta lietā C26/2008 (300 miljonu euro aizdevums Alitalia S.p.A.) atzīt par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl ar to nav likts atgūt atbalstu no Alitalia tiesību un pienākumu pārņēmējiem un Itālijai ir noteikts papildu termiņš tās lēmuma izpildei;
atbilstoši EKL 230. un 231. pantam atzīt, ka 2008. gada 12. novembra lēmums valsts atbalsta lietā N510/2008 (Alitalia S.p.A aktīvu pārdošana) nav spēkā;
piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus; un
veikt visus citus pasākumus, ko Pirmās instances tiesa uzskatītu par vajadzīgiem.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apstrīd divu Komisijas 2008. gada 12. novembra lēmumu likumību valsts atbalsta lietā C26/2008 (ex NN 31/08), kas attiecas uz
Alitalia piešķirto 300 miljonu euro aizdevumu, par kuru paziņots ar dokumentu Nr. C(2008) 6743
1, un lietā N510/2008 Nr. C(2008) 6745, galīgā redakcija, kas attiecas uz
Alitalia aktīvu pārdošanas procedūru, tiktāl, ciktāl Komisija uzskatīja, ka minētās procedūras rezultātā valsts atbalsts netika piešķirts ar nosacījumu, ka Itālijas iestādes izpildīs atsevišķas saistības.
Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda šādus pamatus.
Attiecībā uz pirmo apstrīdēto lēmumu prasītāja apgalvo, ka tas daļēji nav spēkā, jo ar to netiek noteikts no Alitalia tiesību un pienākumu pārņēmējiem atgūt aizdevumu un ar to Itālijai tiek noteikts papildu termiņš aizdevuma atgūšanai.
Attiecībā uz otro apstrīdēto lēmumu prasītāja apgalvo, ka, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru, kaut arī pastāvēja būtiskas grūtības, Komisija ir pieņēmusi nepilnīgu un nepietiekamu lēmumu un ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības, kas paredzētas EKL 88. panta 2. punktā. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisijas kompetencē nebija pieņemt nosacītu lēmumu par atbalsta neesamību, veicot tikai sākotnēju pārbaudi. Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija nav pārbaudījusi visas attiecīgās pasākumu pazīmes un to kontekstu. Prasītāja uzskata, ka Komisija konkrēti nav pārbaudījusi, vai Itālijā notikušās ārkārtas maksātnespējas administrēšanas procedūras kā tādas rezultātā tika piešķirts atbalsts un vai Itālijas valdība bija manipulējusi ar tiesību aktiem, lai atbalstītu Compagnia Aerea Italiana plānu.
Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā tādas iespējamās alternatīvas Alitalia aktīvu pārdošanai kā likvidācijas procedūra tiesā vai akciju nodošana. Prasītāja arī apgalvo, ka Komisija Alitalia aktīvu pārdošanai nav piemērojusi principu par ieguldītāju, kurš darbojas tirgus ekonomikā, nepārbaudot īpaši to, kā cenu ietekmē tiešs nosacījums par pakalpojuma sniegšanas turpinātību un netiešs nosacījums, ka Alitalia pasažieru pārvadājumu darbības pircējam ir jābūt Itālijas uzņēmumam, nekonstatējot, ka Alitalia aktīvu pārdošanas procedūra bija acīmredzami nepiemērota, nepārbaudot īsto cenu, ko piedāvājusi CAI, un nenosakot kritērijus Alitalia aktīvu tirgus cenas noteikšanai.
Papildus prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, identificējot to lietas dalībnieku, kam ir jāatmaksā aizdevums, kam bija jābūt CAI, ņemot vērā Alitalia un Compagnia Aerea Italiana pakalpojumu turpinātību. Prasītāja visbeidzot norāda, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.
____________1 - OV 2009 L 52, 3. lpp.