Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. novembrī Eiropas Centrālā banka iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. septembra rīkojumu lietā T-247/16 Fursin u.c./Eiropas Centrālā banka

(lieta C-663/17 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou un C. Hernández Saseta, pārstāvji, B. Schneider, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA C & R Invest, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

i)    atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka akcionāriem prasītājiem Vispārējā tiesā bija interese un locus standi attiecībā uz prasību atcelt apstrīdēto lēmumu (pārsūdzētā rīkojuma rezolutīvās daļas 2) punkts);

ii)    pieņemt galīgo nolēmumu pēc būtības un noraidīt akcionāru prasītāju celto prasību kā nepieņemamu, un

iii)    piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1.    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem (t.i. Trasta Komercbankas akcionāriem, nevis pašai Trasta Komercbanka) nebija no Trasta Komercbankas tiesiskajām interesēm nošķirtas atsevišķas intereses celt prasību atcelt tiesību aktu.

Pirmais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

[Apelācijas sūdzības iesniedzēja] norāda, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi judikatūru, pieprasīdama, lai akcionāri pierādītu, ka tiem ir atsevišķa interese celt prasību par lēmumu, kas bija adresēts to daļējā kontrolē esošajam uzņēmumam. Konkrēti Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā 2017. gada 12. septembra rīkojumā atzīdama, ka tās judikatūra neesot attiecināma uz lietu T-247/16.

Akcionāri prasītāji neesot pierādījuši, ka tiem ir no Trasta Komercbankas nošķirta atsevišķa interese: to tiesisko stāvokli apstrīdētais lēmums (pretēji likvidācijas uzsākšanai, kas ir atsevišķs akts) neesot skāris. Nevarot tikt apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem ir tāda tiesiska interese, lai Trasta Komercbankai būtu bankas darbības licence, kas atšķiras no pašas Trasta Komercbankas tiesiskās intereses, lai tai būtu bankas darbības licence.

Konkrēti interese pieprasīt zaudējumu atlīdzību vai akcionāru saimnieciskā interese saņemt dividendes nevarot tikt uzskatīta par atsevišķu tiesisku interesi.

2.    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem nav locus standi, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums tos neskar individuāli.

Otrais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

Apstrīdētais lēmums akcionārus prasītājus neskarot individuāli, jo tas neskarot tos noteiktu tiem raksturīgu īpašību dēļ.

Ar apstrīdēto lēmumu akcionāriem prasītājiem neesot radīts atšķirīgs tiesiskais stāvoklis kā citiem akcionāriem vai pašai Trasta Komercbankai.

3.    Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka akcionāriem prasītājiem nav locus standi, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums tos neskar tieši.

Trešais pamats ir balstīts uz šādiem argumentiem:

Apstrīdētais lēmums akcionārus prasītājus neskarot tieši, jo neesot būtiski ietekmētas to tiesības judikatūras izpratnē.

Apstrīdētā lēmuma radīts saimniecisks zaudējums vien neļaujot izdarīt secinājumu, ka ir skarts to tiesiskais stāvoklis (pretēji Trasta Komercbankas tiesiskajam stāvoklim), neatkarīgi no šo saimniecisko seku intensitātes.

____________