Prasība, kas celta 2010. gada 29. septembrī - Komisija/Ungārija

(lieta C-473/10)

Tiesvedības valoda - ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji - H. Støvlbæk un B. D. Simon)

Atbildētāja: Ungārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

1.    Atzīt, ka Ungārijas Republika

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti grozītās Direktīvas 91/440/EEK ¹ 6. panta 3. punktā un II pielikumā, kā arī Direktīvas 2001/14/EK ² 14. panta 2. punktā, jo nav nodrošinājusi vilcienu ceļu iedalīšanu neatkarīgi no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem;

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti grozītās Direktīvas 91/440 6. panta 3. punktā un II pielikumā, kā arī Direktīvas 2001/14 4. panta 2. punktā, jo nav nodrošinājusi maksas [par infrastruktūras lietošanu] iekasēšanu neatkarīgi no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem;

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2001/14 6. panta 1. punktā, jo nav nodrošinājusi infrastruktūras pārvaldītāju finansiālo līdzsvaru;

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2001/14 6. panta 2. punktā, jo nav stimulējusi infrastruktūras pārvaldītājus samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas lielumu;

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punktā, jo nav nodrošinājusi, ka maksa par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām ir vienāda ar tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus;

nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2001/14 11. pantā, jo nav izveidojusi sistēmu, kas mudinātu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītāju līdz minimumam samazināt traucējumus un veikt uzlabojumus dzelzceļu tīkla darbībā;

2.    piespriest Ungārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvu 91/440/EEK un 2001/14/EK mērķis ir nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Lai sasniegtu šo mērķi, minētajās direktīvās ir paredzēts, ka organizācijas, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, nevar pieņemt lēmumus, kas saistīti ar vilcienu ceļu iedalīšanu, un ka infrastruktūras jaudas iedalīšana ir jāveic neatkarīgai iestādei. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam tiek uzticēts īstenot satiksmes vadību, tas noteikti iegūst konkurences priekšrocību, jo, lai veiktu šīs vadības uzdevumus, tā rīcībā ir jābūt detalizētai informācijai par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, to apjomu un sniegšanas laiku.

Šī prasība ir pamatota cita starpā ar apstākli, ka Ungārijā - pretēji minēto direktīvu noteikumiem - dzelzceļa satiksmes vadību nodrošina organizācijas, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

Satiksmes vadību nevar uzskatīt par infrastruktūras pārvaldīšanas darbību, kas nebūtu saistīta ar vilcienu ceļu vai jaudas iedalīšanu, jo satiksmes vadība vienmēr ir iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz šādu iedalīšanu. Pirmkārt, personai, kas īsteno satiksmes vadību, ir jāzina par jaudas iedalīšanas lēmumiem, lai tā varētu attīstīt savas vadības darbības, un, otrkārt, satiksmes traucējumu vai steidzamības gadījumā tai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atjaunotu satiksmi atbilstoši plānam, kas noteikti nozīmē tīkla jaudas un pieejamo vilcienu ceļu iedalīšanu no jauna.

Satiksmes vadības neatkarības princips ir pārkāpts tādējādi, ka Ungārijā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sagatavo detalizētus rēķinus attiecībā uz maksām par infrastruktūras lietošanu. Ņemot vērā, ka detalizētajos rēķinos vienmēr ir norādes cita starpā uz noteiktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu izmantotajiem pakalpojumiem, kā arī uz to apjomu un sniegšanas laiku, rēķinu sagatavošana dod dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas to veic, konkurences priekšrocību.

Papildus pienākumu vilcienu ceļu iedalīšanas jomā pārkāpumam Ungārijas Republika nav izpildījusi arī pienākumus, kas paredzēti Direktīvā 91/440 un Direktīvā 2001/14, jo:

nav paredzējusi nosacījumus, kas nodrošinātu infrastruktūras pārvaldītāju finansiālo līdzsvaru,

nav veikusi pasākumus, lai noteiktu infrastruktūras pārvaldītājiem pienākumu samazināt piekļuves maksas lielumu un darbības izmaksas,

nav veikusi vajadzīgos izpildes pasākumus, kas nodrošinātu tiešo izmaksu principa piemērošanu, nosakot maksu par sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, un, visbeidzot,

nav izveidojusi pasākumu sistēmu, kas mudinātu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītāju līdz minimumam samazināt traucējumus un veikt uzlabojumus dzelzceļu tīkla darbībā.

____________

¹ - Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.).

² - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.).