Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. jūnijā iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Virginie Marie Gabriel Guigo/Fond “Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite”

(lieta C-338/17)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Virginie Marie Gabriel Guigo

Atbildētājs: Fond “Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite”

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai LESD 151. un 153. pants, kā arī Direktīvas 2008/94 1 3., 4., 11. un 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesību normu kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia (Likums par darba ņēmēju garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā) 4. panta 1. punkts, saskaņā ar ko aizsardzība attiecībā uz neapmierinātiem prasījumiem, kuri izriet no darba attiecībām, tiek liegta personām, kuru darba attiecības ir beigušās ātrāk nekā noteiktajā triju mēnešu termiņā pirms lēmuma par darba devēja maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas?

2)    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai dalībvalstu procesuālās autonomijas princips, ņemot vērā līdzvērtības, efektivitātes un samērīguma principus, saistībā ar LESD 151. un 153. panta un Direktīvas 2008/94 sociālajiem mērķiem ir jāsaprot tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts pasākumu kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia 25. pants, atbilstoši kam, beidzoties divu mēnešu termiņam no lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas dienas, zūd garantēto prasījumu pieteikšanas un apmierināšanas tiesības, ja pastāv tāda dalībvalsts tiesību norma kā Kodeks na truda (Darba kodekss) 358. panta 1. punkta 3) apakšpunkts, saskaņā ar kuru neapmierinātu no darba attiecībām izrietošu prasījumu pieteikšanas termiņš ir trīs gadi, sākot no dienas, kad prasījums būtu bijis jāapmierina, un pēc šā termiņa beigām veikti maksājumi netiek uzskatīti par izmaksātiem nepamatoti?

3)    Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir pieļauts šādi nošķirt, pirmkārt, darba ņēmējus, kuru prasījumi ir neapmierināti un kuru darba attiecības ir beigušās ātrāk nekā noteiktajā triju mēnešu termiņā pirms lēmuma par darba devēja maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas, un darba ņēmējus, kuru darba attiecības ir beigušās noteiktajā triju mēnešu termiņā, kā arī, otrkārt, šos darba ņēmējus un darba ņēmējus, kuriem saskaņā ar Kodeks na truda 358. panta 1. punkta 3) apakšpunktu darba attiecību izbeigšanās brīdī ir tiesības uz savu neapmierināto prasījumu aizsardzību trīs gadus, sākot no dienas, kurā prasījums būtu bijis jāapmierina?

4)    Vai Direktīvas 2008/94 4. pants kopsakarā ar tās 3. pantu un samērīguma principu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir pieļaujama tāda tiesību norma kā Zakon za Garantiranite vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite pri nesastoyatelnost na rabotodatelia 25. pants, saskaņā ar kuru, beidzoties divu mēnešu termiņam no lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu reģistrācijas dienas, automātiski un bez iespējas individuāli novērtēt būtiskos apstākļus zūd garantēto prasījumu pieteikšanas un apmierināšanas tiesības?

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 283, 36. lpp).