Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 22. maija spriedumu lietā T-95/13 Walcher Meßtechnik GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 4. augustā iesniedza Walcher Meßtechnik GmbH
(lieta C-374/14 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Walcher Meßtechnik GmbH (pārstāvis – S. Walter, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 22. maija spriedumu lietā T-95/13 un apstrīdēto ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 13. decembra lēmumu apelācijas lietā R 1779/2012-1;
pakārtoti, atcelt Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 22. maija spriedumu lietā T-95/13 un nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda divus apelācijas sūdzības pamatus, turklāt pirmais apelācijas sūdzības pamats ir sadalīts trīs daļās:
1. Pirmais apelācijas sūdzības pamats
Ar pārsūdzēto spriedumu trīs iemeslu dēļ tiekot pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 1 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts:
novērtējot iespēju reģistrēt apzīmējumu, esot jāņem vērā pieteikto preču un/vai pakalpojumu formulējums. Tiesvedībā Vispārējā tiesā tas neesot noticis. Tā vietā Vispārējā tiesa esot pievērsusies apelācijas sūdzības iesniedzējas interneta lapai un kādas ASV preču zīmes preču sarakstam, kas neesot bijis tiesību strīda priekšmets;
pat ņemot vērā Vispārējās tiesas prezumēto vārda HIPERDRIVE nozīmi, ar apzīmējumu “HIPERDRIVE” tiekot aprakstīta dzinēja tikai viena pazīme. Tomēr šajā lietā reģistrācijai pieteiktajās precēs integrētās daļas “dzinējs” apgalvotais apraksts neaprakstītu pašu pieteikto preču būtiskas īpašības. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot tiesiski kļūdaini piemērojusi jaunākajā Eiropas tiesību judikatūrā šajā ziņā noteiktos kritērijus (skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-625/11 BSH/ITSB (“ecoDoor”) 2 un Vispārējās tiesas 2014. gada 10. jūlija spriedumu lietā C-126/13 P BSH/ITSB 3 , 27. punkts).
Vispārējās tiesas, kā tiek apgalvots, kļūdains pieņēmums, ka “HIPER” ir pielīdzināms “hyper”, lai gan šie jēdzieni nekad netiekot lietoti kā sinonīmi, balstoties uz nepareizu apgalvojumu, ka “HIPER” un “hyper” angļu valodā tiek izrunāti vienādi. Šo, kā tiek apgalvots, kļūdaino apgalvojumu Vispārējā tiesa neesot nedz pierādījusi, nedz arī pamatojusi, neraugoties uz daudziem apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītajiem piemēriem, kas liecina par pretējo. Atbilstoši judikatūrai jautājums, vai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojums ir pretrunīgs vai nepietiekams, esot tiesību jautājums.
2. Otrais apelācijas sūdzības pamats
Ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpti vispārīgie Savienības tiesību principi, proti, vienaldzīgas attieksmes princips un patvaļīguma aizlieguma princips. Pastāvot viennozīmīga ITSB prakse, izskatot reģistrācijas pieteikumus, nepielīdzināt “HIPER” jēdzienam “hyper”. Šī prakse esot pastāvējusi pirms strīdus apzīmējuma pieteikšanas reģistrācijai un pastāvot arī pēc tās. Šī lieta atšķiroties no lietām, kur pieteicējs atsaucas vienīgi uz iepriekšējiem reģistrācijas pieteikumiem. Fakts, ka pēc iebildumu izteikšanas pret strīdus reģistrācijas pieteikumu ITSB vairs nav iebildis pret preču zīmēm “HIPER”, parādot, ka strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma apstrīdēšana skaidri pārkāpjot vienaldzīgas attieksmes principu un patvaļīguma aizlieguma principu.
____________1 Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.
2 ECLI:EU:T:2013:14
3 ECLI:EU:C:2014:2065