Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 27. februāra rīkojumu lietā T-490/13 GJ/Tiesa 2014. gada 7. maijā iesniedza H
(lieta C-221/14 P)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: H (pārstāvis – S. Sagias, Δικηγόρος)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
atcelt apstrīdēto rīkojumu;
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai lieta tiktu izskatīta tajā kā pirmajā instancē vai, ja nē, pilnībā apmierināt pirmajā instancē iesniegtos prasījumus;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības atbalstam prasītājs norāda trīs iebildumus par 2014. gada 27. februārī pasludināto Vispārējās tiesas rīkojumu.
Ar savu pirmo pamatu prasītājs vispirms uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi LESD 263. pantu, Civildienesta noteikumu 1 90. un 91. pantu, kā arī Eiropas Kopienu ierēdņu kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas regulējuma 2. un 35. pantu. Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka apstrīdētajā rīkojumā ir kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka bijušo Tiesas locekļu prasības par viņiem nelabvēlīgiem aktiem saistībā ar Kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu izrietot vienīgi no LESD 263. panta un esot jāceļ šajā normā paredzēto divu mēnešu laikā. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts nav piemērojams Tiesas locekļiem un bijušajiem locekļiem.
Ar savu otro pamatu prasītājs turklāt uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atsakoties piemērot judikatūru par atvainojamu maldību.
Ar savu trešo pamatu prasītājs visbeidzot uzskata, ka, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantu, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī procesuāls pārkāpums. Prasītājs apstrīd faktu, ka Vispārējā tiesā celtā prasība tika kvalificēta kā “acīmredzami” nepieņemama, kas esot liedzis spriest par norādīto nepieņemamības pamatu. Vispārējā tiesa esot arī pārkāpusi prasītāja tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, viņa tiesības uz aizstāvību un, konkrētāk, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.
____________1 Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).