ATZINUMS 1/09

Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu

Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu – Nolīguma projekts – Vienotas sistēmas izveide strīdu izskatīšanai patentu jomā – Eiropas un Kopienas patentu tiesa – Minētā projekta saderīgums ar Līgumiem

Atzinuma kopsavilkums

1.        Starptautiskie nolīgumi – Nolīgums, ar ko izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu jomā – Iepriekšējs Tiesas atzinums – Lūgums sniegt atzinumu, kas iesniegts sarunu sākuma posmā vai pirms to uzsākšanas – Atzinums, ko lūgusi sniegt Padome bez apspriešanās ar Parlamentu – Pieņemamība – Apstākļi

(LESD 218. panta 11. punkts)

2.        Starptautiskie nolīgumi – Nolīgums, ar ko izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu jomā – Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveide – Saderīgums ar Līguma noteikumiem

(LESD 262. un 344. pants)

3.        Starptautiskie nolīgumi – Nolīgums, ar ko izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu jomā – Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveide – Šīs tiesas ekskluzīvā jurisdikcija izskatīt privātpersonu celtas prasības un interpretēt un piemērot Savienības tiesības Kopienas patentu jomā – Nesaderība ar Savienības institucionālo un tiesu ietvaru

(LES 4. panta 3. punkts un 19. panta 1. punkts; LESD 258.–260. un 267. pants)

1.        Saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu Parlaments, Padome, Komisija vai dalībvalsts var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai plānotais nolīgums ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Šīs tiesību normas mērķis ir novērst sarežģījumus, kas izrietētu no apstrīdēšanas tiesā saistībā ar Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu saderīgumu ar Līgumiem. Tiesas nolēmums, ar kuru pēc Savienības noslēgta starptautiska nolīguma tiktu konstatēts, ka tas, ņemot vērā tā saturu vai tā noslēgšanai pieņemto procedūru, iespējams, nav saderīgs ar Līgumu noteikumiem, ne tikai Savienības iekšienē, bet arī starptautisko attiecību līmenī radītu nopietnas grūtības un varētu nodarīt kaitējumu visām ieinteresētajām pusēm, tostarp trešajām valstīm.

Apstāklis, ka starptautiskā nolīguma pieņemšana var notikt tikai pēc apspriešanās ar Parlamentu vai pat tā piekrišanas saņemšanas un ka uz iespējamo papildu likumdošanas pasākumu veikšanu Savienības ietvaros attiecas likumdošanas procedūra, kurā šī iestāde ir iesaistīta, neietekmē atbilstoši LESD 218. panta 11. punktam Padomei piešķirto iespēju lūgt Tiesas atzinumu.

Turklāt, lai tiktu paredzēta iespēja iesniegt lūgumu sniegt atzinumu, atbilstoši minētajam pantam galīga vienošanās starp attiecīgajām iestādēm nav nepieciešama kā iepriekšējs nosacījums. Padomei, Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm piešķirtās tiesības lūgt Tiesas atzinumu var tikt īstenotas individuāli – bez jebkādas apspriešanās un negaidot saistītas likumdošanas procedūras gala rezultātu. Katrā ziņā Parlaments saglabā tiesības pats iesniegt lūgumu sniegt atzinumu.

Turklāt, ja plānotā nolīguma mērķis ir zināms un Tiesā iesniegtie dokumenti ļauj tai taisīt pietiekami drošu spriedumu par Padomes uzdoto jautājumu, Tiesai lūgumu sniegt atzinumu var iesniegt pirms sarunu uzsākšanas starptautiskā līmenī, pat ja vēl pastāv noteikts skaits alternatīvu un atšķirību attiecīgo tekstu redakcijās. Lūguma sniegt atzinumu pieņemamību nevar apstrīdēt ar pamatojumu, ka Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu uzsākt sarunas starptautiskā līmenī.

(sal. ar 47., 48., 53., 55. un 56. punktu)

2.        Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveide nav pretrunā LESD 262. pantam. Lai gan ir taisnība, ka šajā pantā ir atļauts piešķirt Tiesai noteiktu jurisdikciju, kuru ir paredzēts piešķirt minētajai tiesai, minētajā pantā norādītais veids nav vienīgais saprotamais veids, kā izveidot vienotu tiesu patentu jomā. Šajā tiesību normā ir paredzēta iespēja paplašināt Savienības tiesu jurisdikciju, iekļaujot tajā strīdus saistībā ar to Savienības tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem ir radītas Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības. Līdz ar to LESD 262. pantā nav noteikts Tiesas monopols aplūkotajā jomā un nav iepriekš izdarīta izvēle attiecībā uz tiesu ietvaru, ko var izveidot strīdiem starp privātpersonām par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveide, ņemot vērā, ka ar LESD 344. pantu ir vienīgi aizliegts dalībvalstīm, risinot domstarpības, kas saistītas ar Līgumu interpretāciju vai piemērošanu, izmantot citas, nevis tajos paredzētās domstarpību izšķiršanas metodes, nebūtu pretrunā arī šim pantam. Taču jurisdikcija, ko nolīguma, ar kuru izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu jomā, projektā ir paredzēts piešķirt Eiropas un Kopienas patentu tiesai, attiecas tikai uz strīdiem starp privātpersonām patentu jomā.

(sal. ar 61.–63. punktu)

3.        Nolīguma, ar ko izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu jomā, projektā plānotajai starptautiskajai tiesai, kuru pašreiz sauc par Eiropas un Kopienas patentu tiesu, tiek uzdots interpretēt un piemērot ne tikai minētā nolīguma noteikumus, bet arī sagaidāmo regulu par Kopienas patentu, kā arī citus Savienības tiesību instrumentus, it īpaši regulas un direktīvas, ar kurām vajadzības gadījumā minētā regula būs jāskata kopsakarā, proti, noteikumus par citām intelektuālā īpašuma sistēmām, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību tiesību normas attiecībā uz iekšējo tirgu un konkurences tiesībām. Tāpat šai tiesai var uzdot risināt tajā izskatāmu strīdu attiecībā uz Savienības pamattiesībām un Savienības tiesību vispārējiem principiem, pat pārbaudīt Savienības tiesību akta spēkā esamību.

Lai gan ir taisnība, ka Tiesai nav piešķirta kompetence lemt par tiešām prasībām starp privātpersonām patentu jomā, jo šī kompetence ir dalībvalstu tiesām, dalībvalstis tomēr nevar piešķirt šo kompetenci šādu strīdu risināšanai tiesai, kura ir izveidota ar starptautisku nolīgumu, tādējādi liedzot minētajām tiesām izpildīt to uzdevumu īstenot Savienības tiesības kā Savienības tiesību sistēmas “kopējo tiesību” tiesām un līdz ar to LESD 267. pantā paredzēto iespēju, vajadzības gadījumā pat pienākumu, vērsties ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecīgajā jomā. Šajā pantā, kurš ir būtisks, lai Līgumos noteiktajām tiesībām saglabātu Kopienas raksturu, izveidotās sistēmas mērķis ir nodrošināt, lai šīm tiesībām visos apstākļos visās dalībvalstīs būtu vienāda iedarbība, un tādējādi ar to ir noteikta tieša sadarbība starp Tiesu un valsts tiesām, kuras ietvaros pēdējās cieši iesaistītas Savienības tiesību pareizā piemērošanā un vienveidīgā interpretēšanā, kā arī ar šo tiesību sistēmu privātpersonām piešķirto tiesību aizsardzībā.

Nolīguma projektā ir paredzēts prejudiciālo nolēmumu mehānisms, kas minētā nolīguma piemērošanas jomā iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu rezervē Eiropas un Kopienas patentu tiesai, atņemot minēto iespēju valsts tiesām. Turklāt par Eiropas un Kopienas patentu tiesas nolēmumu, ar kuru ir pārkāptas Savienības tiesības, nevarētu uzsākt tiesvedību par pienākumu neizpildi un tas arī neradītu finansiālu atbildību vienai vai vairākām dalībvalstīm sakarā ar Savienības tiesību pārkāpumiem, kas piedēvējami šīm dalībvalstīm.

Līdz ar to ar plānoto nolīgumu, kurā ekskluzīva jurisdikcija risināt nozīmīgu skaitu prasību, ko privātpersonas iesniedz Kopienas patenta jomā, kā arī interpretēt un piemērot Savienības tiesības šajā jomā ir piešķirta starptautiskai tiesai, kura ir ārpus Savienības institucionālā un tiesu ietvara, tiktu atņemta dalībvalstu tiesu jurisdikcija attiecībā uz Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu, kā arī Tiesas jurisdikcija prejudiciālā kārtā atbildēt uz minēto tiesu jautājumiem, un līdz ar to tiktu sagrozīta kompetence, kas Līgumos ir piešķirta Savienības un dalībvalstu iestādēm un kas ir būtiska, lai saglabātu Savienības tiesību raksturu kā tādu.

(sal. ar 71., 78., 80., 81., 83., 84., 86., 88. un 89. punktu)